16.9.2019
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 312/35
Prasība, kas celta 2019. gada 5. jūlijā — International Personal Finance Investments/Komisija
(Lieta T-493/19)
(2019/C 312/29)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: International Personal Finance Investments Ltd (Leeds, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis: M. Anderson, Solicitor)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
atcelt Komisijas Lēmumu C(2019) 2526 final (2019. gada 2. aprīlis) par valsts atbalstu SA.44896, ko īstenojusi Apvienotā Karaliste attiecībā uz CFC grupas finansēšanas atvieglojumu, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;
—
ja lēmums netiek atcelts pilnībā, (a) atcelt to tiktāl, ciktāl tas attiecas uz saskaņotu procentu izņēmumu 2010. gada Nodokļu politikas (starptautisko un citu noteikumu) likuma [Taxation (International and Other Provisions) Act 2010] 9.A sadaļas 9. nodaļā un (b) izdot rīkojumu, ka, nosakot atgūstamā valsts atbalsta summu, jebkurā gadījumā jāņem vērā zaudējumi, atvieglojumi vai atbrīvojumi, kuri bija pieejami prasītājam laikā, kad tas lūdzis piemērot grupas finansēšanas atvieglojumu (GFE), vai kuri būtu bijuši tajā laikā pieejami prasītājam, ja tas nebūtu lūdzis GFE, pat ja pieejai šiem zaudējumiem, atvieglojumiem vai atbrīvojumiem pašreiz saskaņā ar AK tiesībām ir iestājies noilgums;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza deviņus pamatus.
1.
Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja neesot pierādījusi, ka GFE ir veidojis priekšrocību katrā gadījumā, kad ir lūgts piemērot GFE. Tālāk prasītājs apgalvo, ka tas izvēlējies lūgt GFE atbrīvojumu, sākotnēji domājot par 75 % atbrīvojumu, neizvērtējot to, vai viņa atbildība būtu varējusi būt mazāka, ja tas būtu veicis analīzi atbilstoši būtisku personāla funkciju (turpmāk tekstā — “SPF pārbaude”) pārbaudei saskaņā ar 2010. gada Nodokļu politikas (starptautisko un citu noteikumu) [Taxation (International and Other Provisions) Act] likuma 9.A sadaļas 5. nodaļas 371B pantu.
2.
Ar otro prasības pamatu tiek apgalvots, ka atbalstu neesot piešķīrusi valsts vai tas neesot ticis piešķirts no valsts līdzekļiem. Prasītājs apgalvo, ka atbildētāja neesot pierādījusi, ka lūgums piešķirt GFE ir noteikti izraisījis AK uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanu.
3.
Ar trešo prasības pamatu tiek apgalvots, ka GFE nedod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai. Prasītājs apgalvo, ka atbildētāja esot kļūdījusies, (i) definējot atsauces sistēmu pārāk šauri kā iepriekšminētās 9.A sadaļas normas un nevis kā plašāku AK uzņēmuma ienākuma nodokļa sistēmu; (ii) atsakoties saprast, ka 2010. gada Nodokļu politikas (starptautisko un citu noteikumu) [Taxation (International and Other Provisions) Act] likuma 9.A sadaļas 9. nodaļa nav atkāpe no tās 5. nodaļas; un (iii) neatzīstot, ka, pat ja minētā 9. nodaļa būtu atkāpe no 5. nodaļas, to attaisno minēto tiesību aktu 9.A sadaļas raksturs un vispārējā struktūra.
4.
Ar ceturto prasības pamatu tiek apgalvots, ka GFE neietekmējot tirdzniecību starp dalībvalstīm. Prasītājs apgalvo, ka atbildētāja esot kļūdījusies, secinot, ka GFE ir ietekmējis daudznacionālo grupu izvēli attiecībā uz to grupu finanšu funkciju īstenošanas vietu un to galveno biroju Savienības iekšienē, it īpaši ievērojot to, ka pirms 2016. gada 15 citās dalībvalstīs nebija līdzvērtīgu konkurences apstākļu un CFC normu.
5.
Ar piekto prasības pamatu tiek apgalvots, ka GFE nekropļojot vai neapdraudot izkropļot konkurenci. Prasītājs apgalvo, ka atbildētāja neesot pierādījusi, ka lūguma piešķirt GFE sekas noteikti ir AK uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšana un ka GFE nekropļo konkurenci, ņemot vērā iepriekš ceturtajā prasības pamatā norādītos argumentus.
6.
Ar sesto prasības pamatu tiek norādīts, ka apgalvotā atbalsta atgūšana būšot pretēja vispārējiem Savienības tiesību principiem. Prasītājs apgalvo, ka, tā kā SPF pārbaude neesot juridiski droša, AK bija novērtēšanas brīvība atrisināt šo nedrošību un ka atbildētāja esot pārkāpusi savu pienākumu īstenot visu atbilstošo faktoru pilnīgu analīzi. Izdodot rīkojumu par atbalsta atgūšanu, atbildētāja esot rīkojusies pretēji Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (1) 16. panta 1. punktam, kurš aizliedz atgūt atbalstu, ja atgūšana ir pretrunā vispārējiem Savienības tiesību principiem.
7.
Ar septīto prasības pamatu tiek apgalvots, ka selektīvā priekšrocība izzustu un līdzekļi nebūtu jāatgūst, ja AK ar atpakaļejošu spēku attiecinātu GFE uz augšupējiem aizdevumiem un aizdevumiem trešām personām. Prasītājs apgalvo, ka atbildētāja neesot atzinusi, ka šādu darbību veikšana būtu novērsusi jebkuru selektīvo priekšrocību (pieņemot uz brīdi, ka tāda pastāv) un šādā gadījumā nerastos nelikumīgs valsts atbalsts, kas ir jāatgūst saskaņā ar Savienības tiesībām.
8.
Ar astoto prasības pamatu tiek apgalvots, ka, nosakot atgūstamā valsts atbalsta summu, jāņem vērā zaudējumi, atvieglojumi vai atbrīvojumi, kas bija pieejami prasītājam laikā, kad tas lūdza piemērot GFE, vai kuri tajā laikā būtu bijuši pieejami prasītājam, ja tas nebūtu lūdzis GFE, pat ja pieejai šiem zaudējumiem, atvieglojumiem vai atbrīvojumiem pašreiz saskaņā ar AK tiesībām ir iestājies noilgums. Prasītājs apgalvo, ka šāda ir pareiza apstrīdētā lēmuma 203. apsvēruma interpretācija, bet, tā kā interpretācija atšķiras, apstrīdētais lēmums ir kļūdains tādēļ, ka, ja šādi zaudējumi, atvieglojumi vai atbrīvojumi netiktu ņemti vērā, tiktu pārrēķināta atbalsta summa, kas radītu traucējumus iekšējā tirgū.
9.
Ar devīto prasības pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja neesot norādījusi pamatojumu saistībā ar saskaņotu procentu izņēmumu (MIE) un neesot veikusi pilnīgu visu atbilstošo faktoru analīzi. Prasītājs apgalvo, ka atbildētāja neesot nošķīrusi trīs dažādus atbrīvojumus/izņēmumus atbilstoši iepriekšminētai 9. nodaļai, kas darbojas neatkarīgi, un neesot sapratusi, ka MIE neaizstāj SPF pārbaudi un ka MIE pastāvēšana (kas ir nesaraujami saistīta ar normām par ar procentiem saistīto izdevumu atskaitāmības ierobežošanu) minētajā 9. nodaļā parāda, ka atbildētāja ir kļūdījusies, definējot atsauces sistēmu šauri tikai kā minētās likumdošanas 9.A sadaļas normas, nevis kā plašāku AK uzņēmuma ienākuma nodokļa sistēmu.
(1) Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy