2.9.2019
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 295/85
Prasība, kas celta 2019. gada 15. jūlijā — Mead Johnson Nutrition (Asia Pacific) u.c./Komisija
(Lieta T-508/19)
(2019/C 295/111)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Mead Johnson Nutrition (Asia Pacific) Pte Ltd (Singapūra, Singapūra), MJN Global Holdings BV (Amsterdama, Nīderlande), Mead Johnson BV (Neimegena, Nīderlande), Mead Johnson Nutrition Co. (Čikāga, Ilinoisa, ASV) (pārstāvji: C. Quigley, QC, M. Whitehouse un P. Halford, Solicitors)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
atcelt Komisijas Lēmumu C(2018) 7848 vai — pakārtoti — atcelt apstrīdētā lēmuma 1., 2. un 5. pantu, ciktāl tie attiecas uz prasītājiem;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības par apstrīdētā lēmuma 1. pantu 2. punkta un 5. panta 1. un 2. punkta — ciktāl ar to uzdots atgūt naudas līdzekļus no prasītājiem — atcelšanu pamatošanai prasītāji izvirza sešus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā par attiecīgajām 2010. gada Income Tax Act [Ienākuma nodokļa likuma] (turpmāk tekstā — “ITA 2010”) normām.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un/vai acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo to, ka ITA 2010 paredzētais nodoklis netiek piemērots ienākumiem no nekomerciālas licences maksas, ir klasificējusi kā “atkāpi”, “atbrīvojumu” vai “netiešu atbrīvojumu” no Gibraltāra uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas, kas saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu uzskatāms par valsts atbalsta shēmu, lai gan tas, ka nodoklis netiek piemērots ienākumiem no nekomerciālas licences maksas, bija Gibraltāra nodokļu un ekonomikas suverenitātes ietvaros pieejama izvēles iespēja.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un/vai acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo nav norādījusi nekādas saimnieciskas priekšrocības LESD 107. panta 1. punkta izpratnē un tvērumā, kuras izrietētu no tā, ka ITA 2010 paredzētais nodoklis netiek piemērots ienākumiem no nekomerciālas licences maksas.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un/vai acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo to, ka ITA 2010 paredzētais nodoklis netiek piemērots ienākumiem no nekomerciālas licences maksas, ir nepareizi klasificējusi kā selektīvu priekšrocību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē un tvērumā.
5.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka, pat ja šāda selektīva priekšrocība būtu bijusi (lai gan tas tiek noliegts), Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un/vai acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo ir noteikusi, ka šāda priekšrocība ietvēra arī to, ka nodoklis netiek piemērots ienākumiem no licences maksas, kuri (kā tas ir prasītāju gadījumā) Gibraltārā faktiski netika nedz uzkrāti, nedz ar Gibraltāru bija saistīta to izcelsme.
6.
Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un/vai acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo apgalvoto atbalstu ir klasificējusi kā jaunu atbalstu, nevis kā jau esošu atbalstu.
Turklāt prasības par apstrīdētā lēmuma 2. panta un 5. panta 1. un 2. punkta — ciktāl ar to uzdots atgūt naudas līdzekļus no prasītājiem — atcelšanu pamatošanai prasītāji izvirza četrus pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 108. panta 2. punkts un Procedūras regulas [(EK) Nr. 659/1999] 6. pants.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka 2012. gada nodokļu nolēmums attiecībā uz prasītājiem bija saderīgs ar ITA 2010 un ka tas nav uzskatāms par atsevišķu valsts atbalstu.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā attiecībā uz 2012. gada nodokļu nolēmuma nozīmi un iedarbību.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir nepareizi izmantojusi savas pilnvaras.
Full & Egal Universal Law Academy