2.9.2019
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 295/87
Prasība, kas celta 2019. gada 18. jūlijā — Del Valle Ruiz u.c./VNV
(Lieta T-512/19)
(2019/C 295/113)
Tiesvedības valoda — spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Antonio Del Valle Ruiz (Mehiko, Meksika) un 36 citi prasītāji (pārstāvji: P. Rubio Escobar un B. Fernández García, advokāti)
Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde
Prasījumi
Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
atcelt Vienotās noregulējuma valdes (VNV) 2019. gada 20. maija lēmumu (SRB/CM01/ARES (2018) 3664981), ar kuru nolemts Banco Popular noregulējuma ietvaros nesagatavot Regulas (ES) Nr. 806/2014 20. panta 11. punktā paredzēto galīgā vērtējuma ziņojumu, un līdz ar to uzdot VNV sagatavot minēto galīgā vērtējuma ziņojumu saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;
—
turklāt saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 133. un 134. pantu piespriest atbildētājai un personām, kas iestājušās lietā pilnīgam vai daļējam tās prasījumu atbalstam, pienākumu atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza piecus pamatus.
1.
Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajam lēmumam neesot norādīts pamatojums vai arī tas esot norādīts nepietiekami, un līdz ar to esot pārkāpti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Harta) 41. un 47. pants.
2.
Ar otro prasības pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Regulas (ES) Nr. 806/2014 (1) 20. panta 11. punkts, jo atbildētāja paziņo, ka minētajā tiesību normā paredzētais Banco Popular galīgā vērtējuma ziņojums netiks sagatavots.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Hartas 41. pantā nostiprinātais labas pārvaldības princips, jo VNV esot atkāpusies no neatkarīgā eksperta viedokļa jautājumā par vajadzību veikt galīgā vērtējuma ziņojumu, nepamatojusi savu lēmumu ar nevienu zinātniski-ekonomisku argumentu.
4.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un tiesības uz aizstāvību, un tā rezultātā pārkāpti LESD 2. pants, Hartas 47. pants un Spānijas Konstitūcijas 24. pants.
5.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērots nedz Regulas (ES) Nr. 806/2014 24. apsvērums, nedz Meroni lietas judikatūrā noteiktais, jo, pirmkārt, atbildētājai neesot deleģēta kompetence pēc saviem ieskatiem lemt par vajadzību sagatavot galīgā vērtējuma ziņojumu, un, otrkārt, tāda lēmuma kā šajā prasībā apstrīdētais pieņemšana katrā ziņā būtu bijis jāveic Eiropas Komisijas uzraudzībā.
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu [un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010] (OV 2014, L 225, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy