30.9.2019
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 328/62
Prasība, kas celta 2019. gada 19. jūlijā — Homoki/Komisija
(Lieta T-517/19)
(2019/C 328/71)
Tiesvedības valoda — ungāru
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Andrea Homoki (Gyál, Ungārija) (pārstāvis: T. Hüttl, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētās versijas (1) 264. pantam pasludināt par spēkā neesošu Lēmumu Nr. OCM(2019) 7991-04/04/2019 (olaf.c.4[2019] 8720), ko 2019. gada 4. aprīlī pieņēma Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (turpmāk tekstā — “OLAF”) lietā OF/2015/0034/B4, kā arī Lēmumu Nr. OCM(2019) 11506-22/05/2019 (olaf.c.4[2019] 12610), kas šajā pašā lietā pieņemts 2019. gada 22. maijā, atbilstoši LESD 264. panta otrajai daļai apstiprinot attiecīgo lēmumu daļas, ar kurām tiek aizsargāta informatoru identitāte un OLAF iekšējā paziņojuma un darba procesuālo dokumentu konfidencialitāte.
—
Piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. pantam.
Pamati un galvenie argumenti
Pirmajā apstrīdētajā lēmumā OLAF atteica prasītājai piekļuvi OLAF ziņojumam par sabiedrības Elios Innovatív Zrt. investīcijām ielu apgaismojumā (OLAF lieta Nr. OF/2015/0034/B4), bet otrajā apstrīdētajā lēmumā tā noraidīja prasītājas atkārtoto pieteikumu.
Prasības atcelt apstrīdētos lēmumus pamatojumam prasītāja izvirza astoņus pamatus.
1.
Pirmais pamats, kas balstīts uz pamattiesību aizsardzību
—
Iepazīšanās ar lūgto dokumentu ietilpstot tiesībās uz vārda un informācijas brīvību, kas prasītājai esot atbilstoši Pamattiesību hartas 11. pantam. Prasītājas ieskatā, atsakoties publiskot lūgto dokumentu, atbildētāja nav ievērojusi Pamattiesību hartā nostiprināto pamattiesību kritēriju, nedz arī ir ņēmusi vērā pamattiesības, bet gan tikai nesamērīgi ir ierobežojusi prasītājas tiesības uz vārda un informācijas brīvību.
2.
Otrais pamats, kas balstīts uz piekļuves aizlieguma vispārējās prezumpcijas atspēkojumu
—
Prasītāja uzskata, ka vispārīgā prezumpcija par piekļuves aizliegumu OLAF dokumentiem ir prettiesiska. Prasītājas ieskatā pamattiesībām uz piekļuvi dokumentiem nevar tikt atņemts to saturs tādējādi, ka iestāde, kas piemēro tiesības, vispārējo publiskošanas noteikumu nepiemēro visiem kādas iestādes (šajā lietā — OLAF) izstrādātajiem dokumentiem, neveikusi lūgto datu satura analīzi.
3.
Par trešo pamatu, kas balstīts uz pienākuma ievērot konfidencialitāti apstrīdēšanu
—
Prasītāja pārmet OLAF to, ka tas, pamatodamies uz pienākumu ievērot konfidencialitāti, pilnībā liedzis piekļuvi dokumentam. Ierobežojums, kas, pamatojoties uz minēto pienākumu, ļauj ikkatru OLAF izmeklēšanas dokumentu izslēgt no publiskošanas pienākuma, šādi pilnībā atņemot saturu Savienības pilsoņu tiesībām uz piekļuvi Eiropas Savienības iestāžu dokumentiem, esot nesamērīgs.
4.
Ceturtais pamats, kas balstīts uz piekļuves tiesībām
—
Prasītāja apgalvo, ka atklātības principam neatbilst tas, ka iestāde, kas piemēro tiesības, piekļuvi noteiktiem dokumentiem piešķir tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka pastāv sevišķi svarīgu sabiedrības interešu iemesls, kurš stādāms pretī piekļuves aizlieguma prezumpcijai. Prasītājas ieskatā iestādei, kas veic datu apstrādi, ir jāpamato izņēmums, kurš ļauj ierobežot publiskojamību.
5.
Piektais pamats, kas balstīts uz pamatojuma neesamību attiecībā uz ārējo spiedienu un lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību
—
Prasītāja apgalvo, ka attiecībā uz piekļuves tiesību īstenošanu atbildētāja nav veikusi individualizētu vērtējumu un nav pamatojusi pēc būtības to, kuri konkrēti lūgtie dati ir vajadzīgi lēmuma pieņemšanas procesam.
6.
Sestais pamats, kas balstīts uz pamatojuma neesamību attiecībā uz komerciālo interešu aizsardzību
—
Prasītāja apgalvo, ka atbildētāja nav pamatojusi, kā piekļuves piešķiršana apdraudētu fizisko vai juridisko personu komerciālās intereses. Nepamatoti hipotētiski draudi nevarot atņemt saturu pieteikuma iesniedzēja pamattiesībām iepazīties ar vispārējo interešu datiem un tos publiskot.
7.
Septītais pamats, kas balstīts uz personas datu nosūtīšanas pamatošanu ar konstatētajiem sabiedrības interešu iemesliem
—
Prasītāja apgalvo, ka atbildētājas arguments par personas datu aizsardzību ir prettiesisks, jo, tā kā tiek sniegts sabiedriskais pakalpojums un tiek izmantoti valsts līdzekļi, personas datu aizsardzība esot piemērojama ar ierobežojumiem. Turklāt prasītāja pārmet atbildētājai, ka tā to nav informējusi par to, ka prasītājai bija jāpamato iespēja iepazīties ar personas datiem ar vispārējo interešu iemesliem.
8.
Astotais pamats, kas balstīts uz to, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses, lai pieprasītie dokumenti tiktu publiskoti
—
Prasītāja apgalvo, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses, lai pieprasītais dokuments tiktu publiskoti. Prasītāja pamato sevišķas sabiedrības intereses ar to, ka no Ungārijas iestādēm neesot sagaidāms, ka tās saistībā ar OLAF konstatētajiem būtiskajiem pārkāpumiem veiks izmeklēšanu pēc būtības. Prasītājas ieskatā tādēļ efektivitāte var tikt sasniegta tikai ar publiskošanu.
(1) OV 2010, C 83, 1. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy