25.11.2019
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 399/84
Prasība, kas celta 2019. gada 26. septembrī – Elevolution – Engenharia/Komisija
(Lieta T-652/19)
(2019/C 399/103)
Tiesvedības valoda – portugāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Elevolution – Engenharia SA (Amadora, Portugāle) (pārstāvji: M. Marques Mendes, R. Campos, A. Dias Henriques, M. Troncoso Ferrer un C. García Fernández, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
apmierināt prasību un pilnībā atcelt lēmumu;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus:
1.
Pirmais pamats – kļūda attiecībā uz faktiem, kas pieļauta Eiropas Komisijas 2019. gada 12. jūlija lēmumā Ares(2019)4611765 – 16/07/2019, ko pieņēmis Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta (DEVCO) [direkcijas] direktora vietas izpildītājs un ar kuru prasītāja uz trīs gadiem tiek izslēgta no dalības procedūrās iepirkuma līgumu slēgšanai un [Eiropas Attīstības fonda – EAF] finansēto dotāciju piešķiršanai saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2015/323 un uzdots publicēt informāciju par izslēgšanu Komisijas vietnē:
Prasītāja uzskata, ka šajā lēmumā Komisija esot kļūdījusies faktiskajos apstākļos, proti, jautājumā par darbu izpildes kavējumiem, kuros prasītāja neesot vainojama. Līgumā paredzētā samierināšanas procedūra esot bijusi jāpabeidz, un prasītāja neesot vainojama tajā, ka netika izveidota šķīrējtiesa.
2.
Otrais pamats – pamatojuma nenorādīšana un tiesību normu, konkrēti – Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 143. panta 5. punkta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta pārkāpums, kā arī tiesību uz labu pārvaldību pārkāpums:
Lēmumā neesot norādīts pamatojums, jo prasītāja tajā nevar iepazīties nedz ar izvērtējumu, nedz ar secinājumiem, kas veikti obligātajā pirmstiesas procedūrā, ko veic Finanšu regulā paredzētā paneļkomiteja. Lēmums esot arī prettiesisks, jo tajā, nekur neminot obligātās pirmstiesas procedūras rezultātus, šī procedūra nav ņemta vērā, tādējādi pārkāpjot un neievērojot Finanšu regulas 143. pantu, konkrēti – tā 5. punktu, un pārkāpjot Eiropas Pamattiesību hartas 41. pantā paredzētās tiesības uz labu pārvaldību.
3.
Trešais pamats – Pamattiesību hartas 109. panta 1. punkta b) apakšpunkta (līdz 2016. gada 1. janvārim) un 106. panta 1. punkta e) apakšpunkta (pēc 2016. gada 1. janvāra) un pēc tam – 47. panta pārkāpums:
Pieņemot lēmumu par to, vai prasītāja ir vai nav izslēdzama no dalības procedūrās iepirkuma līgumu slēgšanai un dotāciju piešķiršanai saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2015/323 un Padomes Regulu (ES) 2018/1877, Komisija rīkojas vienlaikus kā tiesnesis un lietas dalībnieks. Ar to, ka situācijā, kad vēl ir jāizspriež, vai ir noticis līgumpārkāpums, tiek ņemts vērā tikai tas, ko apgalvo Komisija un/vai pasūtītājs, taču ne tas, ko apgalvo prasītāja, tiekot izdarīts Pamattiesību hartas 47. panta pārkāpums, jo tādējādi tiek pārkāpts pušu procesuālo tiesību vienlīdzības princips.
4.
Ceturtais pamats – Finanšu regulas 136. panta 3. punkta pārkāpums un Pamattiesību hartas 49. pantā nostiprinātā samērīguma principa pārkāpums:
Komisija esot piemērojusi visbargāko no sankcijām, kas ir paredzētas Regulas Nr. 966/2012 106. panta 14. punkta c) apakšpunktā, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu 2015/1929, un kas ir arīdzan visbargākā no Finanšu regulas 139. pantā paredzētajām sankcijām. Ievērojot visus faktiskos lietas apstākļus un to, ka jautājums, vai prasītāja ir smagi pārkāpusi līgumu, joprojām atrodas sub iudice un vēl nav noskaidrots, visbargākās no Regulas Nr. 966/2012 106. panta 14. punkta c) apakšpunktā paredzētajām sankcijām piemērošana rada Pamattiesību hartas 49. panta 3. punktā nostiprinātā samērīguma principa pārkāpumu.
Full & Egal Universal Law Academy