25.11.2019
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 399/91
Prasība, kas celta 2019. gada 30. septembrī – Ferriere Nord/Komisija
(Lieta T-667/19)
(2019/C 399/111)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Ferriere Nord SpA (Osopo, Itālija) (pārstāvji: W. Viscardini, G. Donà un B. Comparini, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
1.
Galvenokārt, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantu, atcelt Eiropas Komisijas Lēmumu C(2019) 4969 final (2019. gada 4. jūlijs), kurš paziņots 2019. gada 18. jūlijā un ar kuru prasītājai EOTK līguma 65. panta piemērošanas procedūras (AT.37.956 – Betona stiegras) rezultātā ir uzlikts naudas sods 2 237 000 euro apmērā.
2.
Pakārtoti – daļēji atcelt Lēmumu C(2019) 4969 final un līdz ar to samazināt naudas sodu.
3.
Jebkurā gadījumā piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatojumam prasītāja izvirza vienpadsmit pamatus.
1.
Pirmais pamats: tiesību uz aizstāvību pārkāpums
—
Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. un 48. pants. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – “ECPAK”) 6. pants. Regulas Nr. 1/2003 14. un 27. pants un Regulas Nr. 773/2004 11., 12., 13. un 14. pants, jo ar 2018. gada 23. aprīļa uzklausīšanu netika labots būtisku procedūras noteikumu pārkāpums, ko Tiesa konstatēja 2017. gada 21. septembra spriedumā lietā C-88/15 P (EU:C:2017:716).
2.
Otrais pamats: principa ne bis in idem pārkāpums
—
Šajā ziņā tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Hartas 50. pants, jo, kaut arī Tiesa savā spriedumā procesuālu iemeslu dēļ bija atcēlusi Vispārējās tiesas spriedumu – un līdz ar to iepriekšējo Komisijas lēmumu –, Vispārējā tiesa tomēr bija lēmusi par Komisijas pārmestajiem būtiskajiem faktiem. Tādējādi Komisija vairs nevarēja pieņem jaunu lēmumu, kas balstīts uz šiem pašiem faktiem.
3.
Trešais pamats: pienākuma nodrošināt tiesību uz labu pārvaldību ievērošanu un tiesību uz saprātīgu procedūras ilgumu kļūdaina interpretācija un līdz ar to pārkāpums – pamatojuma trūkums
—
Šajā ziņā tiek apgalvots, ka, ņemot vērā Hartas 41. un 47. pantu un ECPAK 6. pantu, Komisija nav pietiekami pamatojusi savu viedokli un kļūdījusies, uzskatīdama, ka tai nav pienākuma novērtēt procedūras ilguma saprātīgumu, nododot šo novērtēšanu tiesas ziņā.
4.
Ceturtais pamats: saprātīga procedūras ilguma principa pārkāpums – pilnvaru pārsniegšana – tiesību uz aizstāvību pārkāpums
—
Šajā ziņā tiek apgalvots, ka ir pārkāpti Hartas 41. un 47. pants un ECPAK 6. pants, jo Komisija ir izmantojusi faktu noskaidrošanas un sodu uzlikšanas pilnvaras, kuru tai procedūras nesaprātīgā ilguma dēļ vairs nebija, turklāt neatkarīgi no šāda ilguma radītā kaitējuma – kas tomēr nodarīts – tiesībām uz aizstāvību.
5.
Piektais pamats: nepietiekams vai kļūdains pamatojums – pilnvaru pārsniegšana – samērīguma principa pārkāpums – Hartas 41. un 47. panta un ECPAK 6. panta pārkāpums
—
Šajā ziņā tiek apgalvots, ka Komisija nav pierādījusi, ka tai ir leģitīmas intereses atkārtoti pieņemt lēmumu, un tādējādi šis lēmums ir pieņemts, pārsniedzot pilnvaras.
6.
Sestais pamats: uz LESD 277. pantu balstīta iebilde par Regulas Nr. 1/2003 25. panta prettiesiskumu – faktu noskaidrošanas un sodu uzlikšanas pilnvaru izbeigšanās
—
Tiek celta iebilde par Regulas Nr. 1/2003 25. panta prettiesiskumu tādēļ, ka tas esot pretrunā procedūras saprātīga ilguma un samērīguma principiem.
7.
Septītais pamats: 2019. gada 4. jūlija lēmuma daļējs prettiesiskums attiecībā uz pārmesto faktu būtību – vispārējo principu pierādīšanas pienākuma jomā un in dubio pro reo pārkāpums
—
Šajā ziņā tiek apgalvots, ka daži no Ferriere Nord pārmestajiem faktiem nav kvalificējami kā pret konkurenci vērstas darbības un katrā ziņā Komisija tos nav pierādījusi.
8.
Astotais pamats: pārkāpuma atkārtotības dēļ piemērotā palielinājuma prettiesiskums tāpēc, ka ir pārkāptas tiesības uz aizstāvību
—
Tiek apgalvots, ka pārkāpuma atkārtotības dēļ piemērotais naudas soda palielinājums ir prettiesisks, jo ne paziņojumā par iebildumiem, ne kādā vēlākā procedūras dokumentā Komisija nav atsaukusies uz šādu atbildību pastiprinošu apstākli, tādējādi liedzot prasītajai iespēju šajā jautājumā aizstāvēties.
9.
Devītais pamats: pārkāpuma atkārtotības dēļ piemērotā naudas soda palielinājuma prettiesiskums tāpēc, ka ir pagājis pārmērīgi ilgs laiks un ir pārkāpts samērīguma princips
—
Šajā ziņā tiek apgalvots, ka, lai gan laiks, kas pagājis starp pirmā pārkāpuma konstatēšanu un apstrīdētajā lēmumā pārmesto rīcību, var tikt uzskatīts par tādu, kas nav pārmērīgs, ir jāņem vērā, ka apstrīdētā lēmuma atkārtotās pieņemšanas brīdī bija pagājuši trīsdesmit gadi no pirmā pārkāpuma konstatēšanas.
10.
Desmitais pamats: pārkāpuma atkārtotības dēļ piemērotā naudas soda palielinājuma prettiesiskums tāpēc, ka tā summa ir pārmērīga un trūkst pamatojuma
—
Šajā ziņā tiek apgalvots, ka soda palielinājums par 50 % pārkāpuma atkārtotības dēļ nav pamatots, ņemot vērā arī procedūras anormālā ilguma dēļ
11.
Vienpadsmitais pamats: vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums saistībā ar naudas soda samazinājumu atbildību mīkstinoša apstākļa dēļ
—
Prasītājas ieskatā, tai piemērotais naudas soda samazinājums atbildību mīkstinoša apstākļa dēļ ir nepietiekams, jo tas ir proporcionāli mazāks nekā samazinājums, kas šā paša iemesla dēļ ir piešķirts citam uzņēmumam.
Full & Egal Universal Law Academy