Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
LV
L sērija
2024/2594
8.10.2024
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/2594
(2024. gada 18. septembris),
ar ko nosaka saglabāšanas, pārvaldības un kontroles pasākumus, kuri piemērojami apgabalā, ko aptver Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1241 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1236/2010 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1899/85 un (EEK) Nr. 1638/87
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),
tā kā:
(1)
Viens no kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (3), ir panākt, lai jūras bioloģiskie resursi tiktu izmantoti veidā, kas nodrošina ilgtspējīgus ekonomiskus, vidiskus un sociālus ieguvumus. Turklāt saskaņā ar minētās regulas 28. pantu Savienībai ir jānodrošina, ka tās zvejas darbības ārpus Savienības ūdeņiem ir balstītas uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem KZP jomā, vienlaikus veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības operatoriem salīdzinājumā ar trešo valstu operatoriem.
(2)
Savienība ar Padomes Lēmumu 98/392/EK (4) ir apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju. Ar Padomes Lēmumu 98/414/EK (5) Savienība ir apstiprinājusi Nolīgumu par minētās konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu, kurā ietverti principi un noteikumi, kas attiecas uz dzīvo jūras resursu saglabāšanu un pārvaldību. Savu starptautisko saistību plašākajā nozīmē Savienība piedalās centienos, kas vērsti uz zivju krājumu saglabāšanu atklātā jūrā.
(3)
Eiropas Ekonomikas kopiena ar Padomes Lēmumu 81/608/EEK (6) ir apstiprinājusi Konvenciju par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā (“NEAFC konvencija”), ar kuru izveidota Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC). Ar Padomes Lēmumu 2009/550/EK (7) ir apstiprināti grozījumi, kas NEAFC konvencijā izdarīti 2004. un 2006. gadā. Minētie grozījumi oficiāli stājās spēkā 2013. gada 29. oktobrī, lai gan saskaņā ar 2005. gada Deklarāciju par to, kā interpretēt un īstenot Konvenciju par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā (Londonas deklarācija), tika panākta vienošanās grozījumus no to pieņemšanas dienas līdz spēkā stāšanās dienai īstenot provizoriski.
(4)
NEAFC konvencijas mērķis ir nodrošināt zvejas resursu ilgtermiņa saglabāšanu un optimālu izmantošanu apgabalā, kas ietilpst tās darbības jomā (“konvencijas apgabals”), tā panākot ilgtspējīgus ekonomiskus, vidiskus un sociālus ieguvumus. Šajā nolūkā NEAFC ir tiesības pieņemt juridiski saistošus lēmumus (“ieteikumi”) par tās pārziņā esošo zvejas resursu saglabāšanu, pārvaldību un kontroli. Minētie ieteikumi ir adresēti galvenokārt NEAFC konvencijas līgumslēdzējām pusēm (“līgumslēdzējas puses”), taču tajos ir ietverti arī operatoru piemēram, zvejas kuģu kapteiņu pienākumi. Šādi pasākumi var kļūt saistoši Savienībai, un Savienības gadījumā tie jāievieš Savienības tiesību aktos, ciktāl Savienības tiesību akti tos vēl neaptver.
(5)
NEAFC Ieteikums 19:2014, kurā noteikti grunts zvejas aizlieguma apgabali, esošie grunts zvejas apgabali un izpētes zvejai piemērojamās prasības, paredz jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumus. Dažas minētā ieteikuma daļas Savienības tiesību aktos tika ieviestas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1241 (8). Tāpēc ir lietderīgi ar šo regulu nodrošināt minētā ieteikuma pilnīgu ieviešanu Savienības tiesību aktos, norādot, ka saskaņā ar Ieteikumu 19:2014 Savienība var ierosināt NEAFC svītrot vai grozīt konkrētus apgabalus, ja Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) uzskata, ka minētajos apgabalos būtiska nelabvēlīga ietekme uz jutīgām jūras ekosistēmām nav uzskatāma par iespējamu.
(6)
NEAFC ir pieņēmusi arī Ieteikumu 01:2023 un Ieteikumu 04:2023, ar ko nosaka sarkanasaru zvejas aizlieguma apgabalu Irmingera jūrā un pikšas zvejas aizlieguma apgabalu Rokala zonā. Minētie ieteikumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.
(7)
Attiecībā uz dažām zvejniecībām NEAFC nav spējusi pieņemt attiecīgus ieteikumus. Tomēr, lai nodrošinātu saglabāšanu, kas minētajiem krājumiem nāktu par labu, būtu jāpieņem saglabāšanas pasākumi, kuri ir saskaņā ar Savienības nostāju, ko tā paudusi NEAFC.
(8)
NEAFC pieņemtie kontroles pasākumi Savienības tiesību aktos pēdējo reizi tika ieviesti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1236/2010 (9). Kopš tā laika NEAFC ir grozījusi dažus jau spēkā esošus pasākumus un pieņēmusi jaunus pasākumus, kuri Savienības tiesību aktos vēl nav ieviesti. Tas jo īpaši attiecas uz kontroles pasākumiem, kas ietilpst NEAFC kontroles un izpildes panākšanas shēmā (“NEAFC shēma”).
(9)
NEAFC shēma ir ieteikums, ar ko nosaka kontroles un izpildes panākšanas pasākumus, kuri piemērojami kuģiem, kas peld ar līgumslēdzēju pušu karogu un darbojas konvencijas apgabala ūdeņos, kas atrodas ārpus līgumslēdzēju pušu zvejniecības jurisdikcijā esošiem ūdeņiem (“pārvaldības apgabals”), kārtību, kādā norit inspekcija un pārraudzība jūrā pārvaldības apgabalā, un procedūras, kas līgumslēdzējām pusēm jāīsteno pārkāpuma gadījumā. Tā ietver dažus kontroles pasākumus, kas piemērojami konvencijas apgabalā un aptver līgumslēdzēju pušu jurisdikcijā esošus ūdeņus, piemēram, prasības par saldētu zivju marķēšanu. NEAFC shēma paredz arī ostas valsts kontroles sistēmu, kas piemērojama līgumslēdzēju pušu zvejas kuģiem, uz kuriem ir konvencijas apgabalā iegūti zvejas resursi un kuri plāno piestāt citas līgumslēdzējas puses ostās. Minētā sistēma prasa, lai operators sniegtu iepriekšēju paziņojumu, kas karoga līgumslēdzējai pusei jāverificē, pirms ostas valsts piešķir atļauju veikt izkraušanu, pārkraušanu citā kuģī vai citu ostas pakalpojumu izmantošanu.
(10)
Ar NEAFC Ieteikumu 19:2019 ir ieviesta elektroniskas ziņošanas sistēma (ERS), kura izmantojama datu paziņošanai starp līgumslēdzējām pusēm un NEAFC sekretariātu un pamatojas uz FLUX UN/CEFACT standartu, kas izstrādāts ilgtspējīgas zvejniecības pārvaldības vajadzībām. Minētā standarta ieviešana ir saistīta ar jaunas NEAFC kontroles un izpildes panākšanas shēmas stāšanos spēkā. Minētais ieteikums ir jāievieš Savienības tiesību aktos.
(11)
2022. gadā Savienība, Fēru Salas, Grenlande, Islande, Norvēģija un Apvienotā Karaliste rīkoja apspriedes par kontroles pasākumiem, kas piemērojami dažām pelaģiskajām zvejniecībām Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā. Minētās apspriedes noslēdzās 2022. gada novembrī, pamatojoties uz Savienības nostāju, ko Padome apstiprinājusi 2022. gada 14. oktobrī. Pasākumi, par kuriem minētajās apspriedēs panākta vienošanās, būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. Saskaņā ar pušu vienošanos, kas panākta minēto zvejniecības jautājumu apspriešanas laikā, dažu pasākumu piemērošana būtu jāatliek, lai nodrošinātu pietiekamu laiku to ieviešanai. Minētie pasākumi savus mērķus pilnībā sasniegs tikai tad, ja visas attiecīgajās zvejniecības apspriedēs iesaistītās puses pilnībā apņemsies ievērot zivju krājumu ilgtspējīgas pārvaldības un savstarpējas sadarbības principus un atturēsies no vienpusēju zvejniecības pasākumu pieņemšanas.
(12)
Izkraušanas un apstrādes iekārtās, kurās kalendārajā gadā nosver vairāk nekā 3 000 tonnu konkrētu pelaģisko sugu krājumu un kurās šo krājumu izkrāvumi ir lielāki par 10 tonnām, tādējādi izslēdzot mazapjoma piekrastes un nerūpniecisko zveju, ar novērošanas kameru un sensoru tehnoloģijām būtu jāuzrauga tikai tie izkrāvumi un to izkrāvumu svēršana, kuru svars pārsniedz 10 tonnas. Lai noteiktu 3 000 tonnu slieksni, būtu jāuzskaita visi izkrāvumi. Dalībvalstīm būtu jādara publiski pieejams to ostu saraksts, kuras atbilst minētajiem nosacījumiem. Komisija būtu jāpilnvaro pielāgot minēto slieksni un tā aprēķināšanas metodes, ja turpmākajos nolīgumos starp piekrastes valstīm vai NEAFC ietvaros tiks veikti šo aspektu pielāgojumi un precizējumi.
(13)
Izkrāvumu attālās pārraudzības īstenošanai var piešķirt atbalstu no Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1139 (10).
(14)
Šīs regulas satvarā apstrādātie personas dati būtu jāapstrādā saskaņā ar piemērojamajiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (11) un Regulas (ES) 2018/1725 (12) noteikumiem. Lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pienākumu izpildi, personas dati būtu jāglabā ne ilgāk kā piecus gadus pēc attiecīgo datu saņemšanas. Ja attiecīgie personas dati ir vajadzīgi turpmākiem pasākumiem pēc sūdzībām, pārkāpumiem, tiesvedības vai administratīvām procedūrām, dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt iespējai dažus datus paturēt līdz attiecīgo administratīvo procedūru vai tiesvedības beigām vai uz sankciju piemērošanai vajadzīgo laiku. Turklāt saskaņā ar Regulā (ES) 2016/679 un Regulā (ES) 2018/1725 noteiktajām prasībām būtu jānosaka aizsargpasākumi, jo īpaši pret ļaunprātīgu izmantošanu, arī pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušu nozaudēšanu, pārveidošanu, neatļautu izpaušanu vai piekļuvi.
(15)
Lai Savienības tiesību aktos ātri ieviestu turpmākus NEAFC ieteikumus, ar ko groza vai papildina šajā regulā minētos ieteikumus, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus, ar kuriem groza noteikumus, kas skar procedūras, kā paziņo kontaktpunktus, pārraida zvejas kuģu paziņojumus un atļaujas, paziņo par pārkraušanu citā kuģī, sniedz informāciju NEAFC sekretariātam, veic vispārēju ziņošanu par nozveju un zvejas piepūli, paziņo par inspekcijas kuģu un gaisa kuģu izvietošanu, paziņo par pārkāpumiem, par pārraudzību un pārkāpumu paziņošanas kārtību; kravas izvietojuma plāniem piemērojamās prasības, regulēto resursu sarakstu, jutīgu jūras ekosistēmu (JJE) indikatorsugas, esošo grunts zvejas apgabalu koordinātas, pārvaldības apgabalā piemērojamos tehniskos pasākumus; ziņu, produkcijas žurnāla, elektroniskā zvejas žurnāla un izkraušanas ostas ziņojumu datu elementus; datu pārraidīšanas formātus, procedūras, kas zvejniecības uzraudzības centriem jāievēro, lai ziņas validētu manuāli; datu elementus, kas izmantojami inspektoru un inspekcijas platformu paziņošanai, pārraudzības darbību paziņošanai un pārraudzības un pamanīšanas ziņojumu pārraidīšanai; inspekcijas ziņojuma veidlapas, noteikumus par iekāpšanas trapu konstrukciju un izmantošanu, apstiprināto ostu paziņojumā iekļaujamos datu elementus; un ostas valsts kontroles veidlapu paraugus.
(16)
Lai Savienības tiesību aktos ātri ieviestu turpmākus pasākumus, kurus apspriedēs, kas saistītas ar dažu pelaģisko zvejniecību kontroli, apstiprinājusi Savienība un citas Ziemeļaustrumu Atlantijas piekrastes valstis, saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai pieņemt arī aktus, ar kuriem groza noteikumus par ierobežojumiem, kas pelaģiskās zvejas kuģiem piemērojami attiecībā uz rīkošanos ar nozveju un tās izkraušanu, atkāpēm no aizlieguma izmantot automātiskās atlasīšanas iekārtas un noteikumiem par došanos prom.
(17)
Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (13). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(18)
NEAFC saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas piemērojami pārvaldības apgabalā, pēdējo reizi tika ieviesti Savienības tiesību aktos ar Padomes Regulām (EEK) Nr. 1899/85 (14) un (EEK) Nr. 1638/87 (15), kā arī ar Regulas (ES) 2019/1241 XII pielikumu. Skaidrības, vienkāršošanas un juridiskās noteiktības labad Regulas (EEK) Nr. 1899/85 un (EEK) Nr. 1638/87 un Regulas (ES) 2019/1241 5. panta h) punkts, VI nodaļa un XII pielikums būtu jāsvītro un jāaizstāj ar šīs regulas noteikumiem.
(19)
To pašu iemeslu dēļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (16) 54.b un 54.c pants, kas satur dažus pelaģiskajām zvejniecībām piemērojamus kontroles pasākumus, būtu jāsvītro un jāaizstāj ar šīs regulas noteikumiem.
(20)
NEAFC kontroles pasākumi Savienības tiesību aktos pēdējo reizi tika ieviesti ar Regulu (ES) Nr. 1236/2010. Tāpēc minētā regula būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.
(21)
Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
1. Šī regula:
a)
nosaka saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un Savienības tiesību aktos ievieš Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas pieņemtās kontroles un izpildes panākšanas shēmas (“NEAFC shēma”) grozījumus;
b)
ievieš pasākumus, kas piemērojami dažām pelaģiskajām zvejniecībām konvencijas apgabalā un Savienības ūdeņos, kuri ietilpst Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) apgabalā, kas precīzi noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 (17) II pielikumā; un
c)
groza dažus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 un (ES) 2019/1241 noteikumus.
2. Šo regulu piemēro, neatkarīgi no pienākumiem, kas noteikti zivsaimniecības nozarē spēkā esošās regulās, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2403 (18), Padomes Regulā (EK) Nr. 1005/2008 (19) un Regulā (EK) Nr. 1224/2009.
II SADAĻA
NEAFC PASĀKUMI
I NODAĻA
DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
2. pants
Darbības joma
Šīs regulas II sadaļu piemēro:
a)
Savienības zvejas kuģiem, kuri darbojas pārvaldības apgabalā, kas ir NEAFC pārziņā;
b)
Savienības kuģiem, uz kuriem ir konvencijas apgabalā gūtas nozvejas, ja dota konkrēta norāde uz šādiem kuģiem; un
c)
trešās valsts kuģiem, uz kuriem ir konvencijas apgabalā gūtas nozvejas un kuri atrodas Savienības ūdeņos vai ostās, ja dota konkrēta norāde uz šādiem kuģiem.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. pantā izklāstītās definīcijas, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi. Piemēro arī šādas definīcijas:
1)
“NEAFC” ir Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija;
2)
“konvencija” ir Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā (20);
3)
“konvencijas apgabals” ir teritorijas, kuras ietilpst:
a)
Atlantijas okeāna, Ziemeļu Ledus okeāna un ar tiem saistīto jūru daļās, kas atrodas uz ziemeļiem no 36o ziemeļu platuma un starp 42o rietumu garuma un 51o austrumu garuma, izņemot:
i)
Baltijas jūru un Beltus, kas atrodas uz dienvidiem un austrumiem no līnijām, kuras novilktas no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Kullenei; un
ii)
Vidusjūru un ar to saistītās jūras līdz 36o ziemeļu platuma paralēles un 5o36′ rietumu garuma meridiāna krustošanās punktam;
b)
Atlantijas okeāna daļā, kas atrodas uz ziemeļiem no 59o ziemeļu platuma un starp 44o rietumu garuma un 42o rietumu garuma;
4)
“pārvaldības apgabals” ir konvencijas apgabala ūdeņi, kas atrodas ārpus līgumslēdzēju pušu zvejniecības jurisdikcijā esošiem ūdeņiem;
5)
“līgumslēdzējas puses” ir konvencijas līgumslēdzējas puses;
6)
“jutīgas jūras ekosistēmas” jeb “JJE” ir jūras ekosistēmas, kas noteiktas, izmantojot kritērijus, kuri minēti 42. un 43. punktā Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Starptautiskajās vadlīnijās par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā;
7)
“regulētie resursi” ir I pielikumā uzskaitītie zvejas resursi, uz kuriem attiecas saskaņā ar konvenciju izdoti ieteikumi;
8)
“JJE indikatorsugas” ir II pielikumā nosauktās sugas, kas signalizē JJE sastopamību;
9)
“grunts zveja” ir tādu zvejas rīku izmantošana, kas parastu zvejas operāciju laikā varētu nonākt saskarē ar jūras gultni;
10)
“esošie grunts zvejas apgabali” ir pārvaldības apgabala daļa, kurā no 1987. līdz 2007. gadam notikusi grunts zveja un kuru nosaka III pielikumā norādītās koordinātas;
11)
“izpētes grunts zveja” ir jebkāda komerciāla grunts zveja grunts zvejas ierobežojumu apgabalos vai – ja tiek būtiski mainīta grunts zvejas norise un tehnoloģija – esošos grunts zvejas apgabalos;
12)
“zvejas darbības” ir zveja, arī kopīgas zvejas operācijas, zivju apstrādes operācijas, zvejas resursu vai to produktu pārkraušana citā kuģī vai izkraušana un visas citas komerciālas darbības, ko veic, gatavojoties zvejai vai saistībā ar zveju, to vidū iepakošana, transportēšana, degvielas uzpildīšana vai kuģa krājumu papildināšana;
13)
“zvejas kuģis” ir kuģis, ko izmanto vai paredzēts izmantot zvejas resursu komerciālā izmantošanā; pie šādiem kuģiem pieder arī zivju apstrādes kuģi un kuģi, kas iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī;
14)
“saskare” ir JJE indikatorsugu nozveja, kas pārsniedz šādas sliekšņvērtības:
a)
attiecībā uz tralējumu un zvejas rīku, kas nav āķu jeda: vairāk nekā 30 kg dzīvu koraļļu un/vai 400 kg dzīvu sūkļu klātesība; un
b)
attiecībā uz āķu jedas ievietošanas reizi: JJE indikatorsugu īpatņu esība uz 10 āķiem 1 000 āķu segmentā vai 1 200 m garā āķu jedas posmā, atkarībā no tā, kurš ir īsāks;
15)
“VMS” ir zvejas kuģu satelītnovērošanas sistēma, kas kompetentajām iestādēm regulāri nodrošina datus par zvejas kuģa pozīciju, kursu un ātrumu;
16)
“ziņojums” ir ar zvejas darbībām saistīta standartizēta informācija, kas reģistrēta elektroniski;
17)
“NEAFC sekretariāts” ir NEAFC sekretārs un citi darbinieki, ko NEAFC iecēlusi saskaņā ar konvencijas 3. panta 7. punktu;
18)
“būtiska nelabvēlīga ietekme” ir ietekme, kas minēta 17.–20. punktā FAO Starptautiskajās vadlīnijās par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā;
19)
“zvejas resursi” ir zivju, gliemju, vēžveidīgo, arī nometnieku sugu, resursi, izņemot Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas I pielikumā minētās tālu migrējošās sugas un anadromo sugu krājumus, ciktāl uz šādām sugām attiecas citi starptautiski nolīgumi;
20)
“ziņa” ir standartizēta forma, kādā notiek apmaiņa ar ziņojumiem starp līgumslēdzējām pusēm un NEAFC sekretariātu vai starp dalībvalstīm un Komisiju;
21)
“SJO numurs” ir septiņciparu numurs, ko piešķīrusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) vai jebkura cita aģentūra, kam šādas pilnvaras piešķirtas kuģa būves laikā vai laikā, kad kuģis pirmo reizi iekļauts SJO kuģu reģistrā;
22)
“elektronisks zvejas žurnāls” ir ar elektroniskiem līdzekļiem uzturēts reģistrs ar zvejas darbību datiem, kurus reģistrē zvejas kuģa kapteinis un kurus karoga valstij pārraida laikā no iepriekšēja paziņojuma par ieiešanu pārvaldības apgabalā līdz iziešanai no pārvaldības apgabala;
23)
“FMC” ir karoga valsts zvejas uzraudzības centrs, kas atrodas uz sauszemes;
24)
“iepriekšējs paziņojums” ir ziņojums par nodomu nākotnē veikt kādu darbību;
25)
“zvejas reiss” attiecībā uz zvejas darbībām pārvaldības apgabalā ir ikviens zvejas kuģa reiss, kura laikā no ieiešanas pārvaldības apgabalā līdz iziešanai no tā tiek veiktas zvejas darbības;
26)
“deklarācija” ir ziņojums par zvejas darbību, kas deklarācijas reģistrēšanas un pārraidīšanas laikā notiek vai jau ir notikusi;
27)
“citā kuģī pārkraušanas operācija” ir jebkāda uz kuģa paturēta zvejas resursu vai to produktu daudzuma tieša nodošana no viena zvejas kuģa citam;
28)
“EFCA” ir Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/473 (21);
29)
“osta” ir ikviena vieta, kas atrodas krastā un ko izmanto izkraušanai vai tādu pakalpojumu sniegšanai, kas saistīti ar zvejas darbībām vai paredzēti šo darbību atbalstam, vai vieta, kas atrodas krastā vai tuvu krastam un ko līgumslēdzēja puse apstiprinājusi zvejas resursu pārkraušanai citā kuģī;
30)
“kopīga zvejas operācija” ir operācija, kurā iesaistījušies divi vai vairāki zvejas kuģi un kuras gaitā nozveja no viena zvejas kuģa zvejas rīkiem tiek pārvietota uz cita kuģa zvejas rīkiem;
31)
“elektroniski dati” ir visi dokumenti, ziņojumi, ziņas un veidlapas, kas elektroniski pārraidītas un saņemtas, ievērojot NEAFC shēmas noteikumus;
32)
“grunts zvejas aizlieguma apgabali” ir apgabali, kuros grunts zveja pārvaldības apgabalā ir aizliegta JJE aizsardzības labad un kuri precīzi noteikti IV pielikuma 8. punktā;
33)
“kuģis, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis” ir ikviens kuģis, kurš iesaistījies zvejas darbībās un kura karoga valsts nav nedz NEAFC līgumslēdzēja puse, nedz aktīvs sadarbības partneris, kas nav NEAFC līgumslēdzēja puse, vai jebkurš zvejas kuģis, kuru ir pamatots iemesls uzskatīt par kuģi bez valstspiederības;
34)
“NNN zveja” ir nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas darbības, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1005/2008 2. panta 1.–4. punktā;
35)
“CFR numurs” ir Savienības zvejas flotes kuģa unikālais identifikācijas numurs, kas ir neatkarīgs no valsts zvejas flotes numura un minēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/218 (22) 8. pantā.
II NODAĻA
SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI
4. pants
JJE aizsardzības pasākumi
1. Grunts tralēšana un zveja ar stacionāriem zvejas rīkiem, to vidū grunts žaunu tīkliem un grunts āķu jedām, ir aizliegta ārpus esošajiem grunts zvejas apgabaliem, kas uzskaitīti III pielikumā. Šo punktu nepiemēro izpētes grunts zvejas darbībām, kas noteiktas 5. pantā.
2. Grunts tralēšana un zveja ar stacionāriem zvejas rīkiem, to vidū grunts žaunu tīkliem un grunts āķu jedām, ir aizliegta IV pielikuma 8. punktā uzskaitītajos apgabalos.
3. Grunts zveju veicoša Savienības zvejas kuģa kapteinis nosaka JJE indikatorsugu nozveju apjomu. Ja JJE indikatorsugu daudzums sasniedz saskari, kas notikusi zvejas operācijas laikā, kapteinis rīkojas šādi:
a)
ja saskare tiek atklāta saistībā ar traļa izcelšanu, pārtrauc zveju un dodas prom no apgabala, ko definē kā divas jūras jūdzes platu joslu (daudzstūri) abpus tās tralēšanas trasei, kuras laikā saskare notikusi; trase ir līnija, kas savieno secīgas VMS pozīcijas, kuras papildinātas ar visprecīzāko pieejamo pozicionēšanas informāciju, no tralēšanas sākuma līdz beigām un kas abos galos pagarināta par divām jūras jūdzēm;
b)
ja saskare tiek atklāta saistībā ar citiem grunts zvejas rīkiem, pārtrauc zveju un dodas prom vismaz divu jūras jūdžu attālumā no pozīcijas, par kuru esošie pierādījumi liecina, ka tā atrodas vistuvāk precīzajai saskares vietai.
4. Kapteinis izmanto visus pieejamos informācijas avotus un bez kavēšanās dara karoga dalībvalstij zināmu detalizētu informāciju par incidentu, arī trasi vai pozīciju, kas noteikta, ievērojot 3. punkta a) un b) apakšpunktu.
5. Par karoga dalībvalstij paziņotās informācijas pareizību atbild kapteinis.
6. Karoga dalībvalsts detalizēto informāciju par incidentu bez kavēšanās nosūta Komisijai, kas šo informāciju pārsūta NEAFC sekretariātam.
7. Kad saņemta informācija par saskari ar iespējamām JJE, Savienības zvejas kuģu kapteiņi NEAFC identificētajos un paziņotajos apgabalos ievēro zvejas pagaidu aizliegumu līdz brīdim, kad NEAFC sekretariāts paziņo, ka zveja minētajos apgabalos atkal atļauta.
5. pants
Izpētes grunts zvejas darbības
1. Izpētes grunts zvejas darbības iepriekš novērtē NEAFC Pastāvīgā pārvaldības un zinātnes komiteja (PECMAS) un Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES).
2. Dalībvalstis, kuru kuģi vēlas iesaistīties izpētes grunts zvejā, apkopo datus, kas PECMAS un ICES vajadzīgi iepriekšējai novērtēšanai, un elektroniski iesniedz Komisijai šādu informāciju, kas vajadzīga izpētes zvejas pieprasījumu izvērtēšanai:
a)
ieguves plāns, kurā norādītas mērķsugas, ierosinātie datumi un apgabali un izmantojamo grunts zvejas rīku tips; lai nodrošinātu, ka zveja tiek pakāpeniski izvērsta ierobežotā ģeogrāfiskajā apgabalā, ņem vērā apgabala un zvejas piepūles ierobežojumus;
b)
ietekmējuma mazināšanas plāns, kas ietver pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz JJE, ar kurām varētu saskarties zvejas darbību laikā;
c)
nozvejas uzraudzības plāns, kas ietver visu nozvejoto sugu reģistrēšanu un ziņošanu;
d)
nozvejas reģistrēšanas un ziņošanas sistēma, kas ļauj pietiekami detalizēti novērtēt darbību;
e)
detalizēts datu vākšanas plāns par plānoto zvejas rīku vilkšanas un ievietošanas reižu sadalījumu, ciktāl tas praktiski iespējams, par katru vilkšanas reizi un katru ievietošanas reizi;
f)
datu vākšanas plāns, kura mērķis ir atvieglot JJE identificēšanu apgabalā, kurā zvejas darbības notikušas;
g)
plāni, kā uzraudzīt grunts zveju, izmantojot zvejas rīku uzraudzības tehnoloģijas, arī kameras, ja praktiski iespējams;
h)
dati no jūras dibena kartēšanas programmām, eholotēm un, ja praktiski iespējams, daudzstaru eholotēm, un citi dati, kas ir atbilstoši, lai provizoriski novērtētu risku radīt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz JJE; un
i)
ierosinātās grunts zvejas zināmās un paredzamās ietekmes sākotnējais novērtējums, kas cita starpā pievēršas šādiem aspektiem:
i)
ieguves plāns, kas ietver veiktās vai plānotās zvejas veidus, arī kuģu un zvejas rīku tipus, zvejas apgabalus, mērķsugas un iespējamās piezvejas sugas, zvejas piepūles līmeņus un zvejas ilgumu;
ii)
labākā pieejamā zinātniskā un tehniskā informācija par zvejas resursu pašreizējo stāvokli un bāzlīnijas informācija par zvejas apgabala ekosistēmām, dzīvotnēm un sugu sabiedrībām, ar kuru jāsalīdzina tālākās izmaiņas;
iii)
to JJE identifikācija, apraksts un kartēšana (ģeogrāfiskā atrašanās vieta un apmērs), kas ir vai varētu būt sastopamas zvejas apgabalā;
iv)
iespējamās ietekmes rašanās, rakstura, mēroga un ilguma noteikšana, apraksts un izvērtējums, arī attiecībā uz ierosinātās zvejniecības kumulatīvo ietekmi uz JJE zvejas apgabalā;
v)
dati un metodes, kas izmantoti, lai noteiktu, aprakstītu un novērtētu darbības ietekmi, identificētu zināšanu iztrūkumus un izvērtētu novērtējumā sniegtās informācijas neskaidrības;
vi)
zvejas operāciju iespējamās ietekmes riska novērtējums, kura mērķis ir noteikt, kāda ietekme uz JJE varētu būt būtiska nelabvēlīga ietekme vai ietvert šādu ietekmi; un
vii)
ietekmējuma mazināšanas plānā ietvertā informācija par ietekmējuma mazināšanas un pārvaldības pasākumiem, kas jāizmanto, lai nepieļautu būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz JJE, un par pasākumiem, kas jāizmanto zvejas operāciju ietekmes uzraudzībai.
3. Karoga dalībvalsts:
a)
vismaz septiņus mēnešus pirms ierosinātā zvejas sākuma nosūta Komisijai lūgumu veikt izpētes grunts zvejas darbību iepriekšēju novērtējumu un pavadinformāciju;
b)
nodrošina, ka uz tās zvejas kuģiem, kas piedalās izpētes grunts zvejā, ir zinātniskais novērotājs, kurš:
i)
uzrauga ikvienu zvejas rīka ievietošanu, meklējot JJE klātesības pierādījumus, un identificē koraļļus, sūkļus un citus organismus līdz zemākajam taksonomiskajam līmenim, kāds iespējams;
ii)
datu lapās reģistrē šādu JJE identificēšanai izmantojamu informāciju: kuģa vārds, zvejas rīka tips, datums, pozīcija (ģeogrāfiskais platums/garums), dziļums, sugas kods, reisa numurs, ievietošanas numurs un novērotāja vārds; un
iii)
vajadzības gadījumā vāc reprezentatīvus paraugus no visas nozvejas un iesniedz paraugus karoga dalībvalsts attiecīgajai zinātniskajai struktūrai;
c)
sākt izpētes grunts zveju atļauj tikai pēc tam, kad darbības ir apstiprinājusi NEAFC; un
d)
ziņojumu par izpētes grunts zvejas darbību rezultātiem, tostarp attiecīgajiem zinātniskajiem datiem, iesniedz ICES un Komisijai, kura to pārsūta NEAFC sekretariātam.
4. Komisija lūgumu un pavadinformāciju bez kavēšanās pārsūta NEAFC sekretariātam.
5. Savienības zvejas kuģu kapteiņi:
a)
izpētes grunts zveju sāk tikai pēc tam, kad darbību ir apstiprinājusi NEAFC un atļāvusi karoga dalībvalsts; un
b)
izpētes grunts zvejas darbību laikā uz kuģa uzņem zinātnisko novērotāju.
6. pants
Citi tehniskie un saglabāšanas pasākumi pārvaldības apgabalā
Tehniskie pasākumi un citi saglabāšanas pasākumi, kas piemērojami pārvaldības apgabalā, ir noteikti IV pielikuma 1.–7. punktā.
III NODAĻA
KONTROLES UN IZPILDES PANĀKŠANAS PASĀKUMI
1. IEDAĻA
Vispārīgie noteikumi
7. pants
Kontaktpunktu izraudzīšanās
1. Dalībvalstis izraugās kontaktpunktus pārraudzības un inspekcijas ziņojumu un datu saņemšanai saskaņā ar 17., 22., 23. pantu, 33. panta 4. punktu un 35. panta 1. punktu un kontaktpunktu paziņojumu saņemšanai un atļauju izdošanai saskaņā ar 28. un 29. pantu.
2. Kontaktpunktu izraudzīšanās nozīmē, ka attiecīgā gadījumā tiek norādīts tālruņa numurs, e-pasta adrese, faksa numurs un – ja NEAFC shēmā paredzēts izmantot tiešsaistes pieteikumu NEAFC tīmekļvietnē, – vārds, organizācija, amata nosaukums, funkcija organizācijā un individuāla e-pasta adrese.
3. Dalībvalstis par 1. punktā minētajiem kontaktpunktiem, ko tās izraudzījušās, un par visām turpmākajām izmaiņām 2. punktā minētajā informācijā ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms minēto izmaiņu piemērošanas sākuma informē Komisiju. Komisija šo informāciju tūlīt pārsūta NEAFC sekretariātam.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka kontaktpunkti, ko tās izraudzījušās paziņojumu saņemšanai un atļauju izdošanai saskaņā ar 28. un 29. pantu, ir pieejami 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā.
2. IEDAĻA
Kontroles pasākumi
8. pants
Paziņoto un atļauju saņēmušo Savienības zvejas kuģu kontrole
1. Dalībvalstis elektroniski nosūta Komisijai informāciju par visiem ar to karogu peldošiem zvejas kuģiem, kas reģistrēti Savienībā un kam tās plāno atļaut veikt zvejas darbības pārvaldības apgabalā. Minēto informāciju par nākamo gadu nosūta katru gadu līdz 15. decembrim vai jebkurā gadījumā pirms kuģa ieiešanas pārvaldības apgabalā.
2. Šā panta 1. punktā minētā informācija un visas tās izmaiņas ietver attiecīgos datus, kas paziņošanas, atļaušanas, atsaukšanas, ierobežošanas vai apturēšanas ziņām noteikti V pielikumā.
3. Komisija 1. punktā minēto informāciju tūlīt pārsūta NEAFC sekretariātam.
4. Savienības zvejas kuģi neveic zvejas darbības pārvaldības apgabalā, uz kuru attiecas konvencija, ja vien tie nav iekļauti sarakstā ar NEAFC paziņotiem kuģiem un – ja tiek veiktas regulēto resursu zvejas darbības – sarakstā ar kuģiem, kam atļauts zvejot minētos regulētos resursus.
5. Karoga dalībvalsts:
a)
ar tās karogu peldošiem zvejas kuģiem zvejas darbības atļauj veikt tikai tad, ja spēj faktiski pildīt karoga valsts pienākumus attiecībā uz šādiem kuģiem;
b)
nodrošina, ka zvejas darbības ar regulētiem resursiem veic tikai tādi ar tās karogu peldoši zvejas kuģi, kas saņēmuši atļauju;
c)
nodrošina, ka paziņotie un atļauju saņēmušie ar tās karogu peldoši zvejas kuģi pilda piemērojamos ieteikumus, kurus pieņēmusi NEAFC un kas pieņemti ar šo regulu; un
d)
apņemas pārvaldīt atļauju saņēmušo zvejas kuģu skaitu un to zvejas piepūli, kas ir samērīga ar attiecīgajai dalībvalstij pieejamajām zvejas iespējām.
6. Sarakstos ar paziņotiem zvejas kuģiem, kuriem atļauts zvejot pārvaldības apgabalā, NEAFC tīmekļvietnē var publiski darīt pieejamu šādu informāciju:
a)
kuģa vārds;
b)
SJO numurs vai, ja tāda nav, cits unikāls kuģa identifikators;
c)
karoga valsts;
d)
ārējais reģistrācijas numurs (ja zināms);
e)
starptautiskais radio izsaukuma signāls;
f)
kuģa tips (ja zināms);
g)
kuģa tilpība;
h)
kuģa garums;
i)
kuģa dzinēja jauda; un
j)
regulētie resursi, kurus atļauts zvejot, kā arī atļaujas sākuma un beigu datums.
7. Ja vien nav noteikts citādi, saglabāšanas un kontroles pasākumi, kas attiecas uz zveju pārvaldības apgabalā, nav saistoši Savienības pētniecības kuģiem, kuri veic zinātniskos pētījumus par pārvaldības apgabala zvejas resursiem.
Šā punkta pirmo daļu nepiemēro pētniecības kuģiem, kuri tirgo visu nozveju vai daļu nozvejas, kas gūta pētniecības darbībās pārvaldības apgabalā. Šādus kuģus paziņo saskaņā ar 1. punktu, un tie pilda Savienības zvejas kuģiem piemērojamo reģistrēšanas un ziņošanas prasību uzliktos pienākumus.
9. pants
Kuģiem piemērojamās prasības
1. Savienības zvejas kuģus marķē tā, lai tos varētu viegli identificēt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 (23) 6. pantu.
2. Papildus Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 7. panta 1. punktā noteiktajām prasībām uz Savienības zvejas kuģiem ir dokumenti, ko izdevusi attiecīgā sertifikācijas iestāde karoga dalībvalstī, kurā tie reģistrēti, un dokumenti satur vismaz šādus datu elementus:
a)
kuģa vārds;
b)
burts vai burti, kas apzīmē ostu vai rajonu, kurā kuģis reģistrēts, un numurs vai numuri, ar kādiem tas reģistrēts;
c)
kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls;
d)
SJO numurs, ja uz kuģi attiecas SJO Rezolūcija A.1078(28), vai, ja tas nav piemērojams, cits unikāls kuģa identifikators;
e)
īpašnieka un attiecīgā gadījumā fraktētāja vārds/nosaukums un adrese;
f)
kuģa garums; un
g)
dzinēja jauda kW/zirgspēkos.
3. Karoga dalībvalsts kompetentā iestāde regulāri pārbauda Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 7. panta 2. un 3. punktā minētos dokumentus.
10. pants
Zvejas rīku marķēšana
1. Zvejas rīki, ko izmanto Savienības zvejas kuģi, kas atrodas pārvaldības apgabalā, ir marķēti saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 8.–17. pantu un vispārpieņemtiem starptautiskiem standartiem, jo īpaši 1967. gada 1. jūnijā Londonā parakstīto Konvenciju par zvejas operāciju veikšanu Ziemeļatlantijā.
2. Aizliegts izmantot zvejas rīkus, kas nav marķēti, ja marķējums ir prasīts, vai zvejas rīkus, kuru marķējums neatbilst 1. punktā minētajām prasībām. Zvejas rīkus ar prasībām neatbilstošu marķējumu, kā arī šādos zvejas rīkos esošās zivis NEAFC zvejas inspektori drīkst aizvākt un likvidēt.
11. pants
Atkritumi no zvejas kuģiem un nozaudētu zvejas rīku izgūšana
1. Saskaņā ar MARPOL konvencijas V pielikumu “Noteikumi par kuģu atkritumu izraisītā piesārņojuma novēršanu” Savienības zvejas kuģu kapteiņiem ir aizliegts tīši pamest vai izmest zvejas rīkus un izgāzt jūrā kuģu atkritumus, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/883 (24).
2. Par zvejas rīku tīšu pamešanu vai izmešanu, kā arī jebkādu 1. punktā minēto kuģu atkritumu izgāšanu jūrā atbild kapteinis.
3. Savienības zvejas kuģi 24 stundu laikā savas karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm paziņo vajadzīgo informāciju, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 7. punktā un 48. pantā gadījumos, kad izgūt nozaudētu zvejas rīku nav iespējams:
a)
kuģa izsaukuma signālu;
b)
nozaudēto zvejas rīku daudzumu; un
c)
to, vai kuģis ir vai nav mēģinājis zvejas rīku izgūt.
4. Dalībvalsts šā panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 48. pantā minēto informāciju bez kavēšanās paziņo Komisijai, kura to pārraida NEAFC sekretariātam.
5. Dalībvalstis regulāri cenšas izgūt nozaudētus stacionāros zvejas rīkus, kas pieder ar to karogu peldošiem zvejas kuģiem. Ja tiek izgūts zvejas rīks, par kura nozaudēšanu nav ziņots, zvejas rīku izguvusī dalībvalsts vai cita līgumslēdzēja puse var atgūt izmaksas no zvejas rīku nozaudējušā kuģa kapteiņa.
12. pants
Saldētu zivju marķēšana
Visas konvencijas apgabalā nozvejotās zivis, kuras sasaldē, ir identificētas ar skaidri salasāmu etiķeti vai zīmogu. Katru saldētu zivju kasti vai bloku kravas izvietošanas laikā marķē ar etiķeti vai zīmogu, kurā norāda sugas FAO trīsburtu kodu, ražošanas datumu ar cipariem, ICES apakšapgabalu un rajonu, kurā nozveja gūta, un zivis nozvejojušā kuģa vārdu.
3. IEDAĻA
Zvejniecību uzraudzība
13. pants
Nozvejas un zvejas piepūles reģistrēšana
1. Pārvaldības apgabalā zvejas darbībās iesaistījušos Savienības zvejas kuģu kapteiņi kārto elektronisku zvejas žurnālu.
2. Kuģa kapteiņa pārraidītos un FMC uzglabātos elektroniskā zvejas žurnāla datus uzskata par oficiālajiem datiem. Minētos datus un visas to izmaiņas FMC bez kavēšanās paziņo NEAFC sekretariātam.
3. Tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuri iesaistījušies zvejas darbībās un kuru nozveja tiek apstrādāta vai sasaldēta, papildus:
a)
zvejas produkcijas žurnālā saskaņā ar VI pielikumu reģistrē summāro produkciju pa sugām un produktu veidiem; un
b)
visu apstrādāto nozveju kravas tilpnē izvieto tā, lai pēc kravas izvietojuma plāna, ko glabā uz zvejas kuģa, varētu noteikt katras sugas atrašanās vietu, un saskaņā ar šādām prasībām:
i)
apstrādāto nozveju izvieto un marķē tā, lai tās pašas sugas un produktu kategorijas un daudzumus varētu identificēt arī tad, ja tie novietoti dažādās kravas tilpnes daļās;
ii)
kravas izvietojuma plānā norāda produktu atrašanās vietu kravas tilpnēs, kā arī uz kuģa esošo produktu daudzumus kilogramos, un plānu katru dienu atjaunina ar datiem par iepriekšējo dienu, ko skaita no plkst. 00.00 līdz plkst. 24.00 pēc koordinētā universālā laika (UTC); un
iii)
produkta veida, iepakojuma veida, tvertnes veida un apstrādes veida kodu saraksts ir saskaņā ar VII pielikumu.
4. Savienības zvejas kuģi, uz kuriem ir saldēta nozveja no zvejas resursiem, kurus konvencijas apgabalā nozvejojuši vairāki zvejas kuģi, zivis no katra kuģa drīkst novietot vairākās kravas tilpnes daļās ar noteikumu, ka no katra pārkrāvējkuģa saņemtās zivis ir skaidri atdalītas (piemēram, ar plastmasu, saplāksni, linumu utt.) no citu zvejas kuģu nozvejotajām zivīm. Visas nozvejas, kas gūtas konvencijas apgabalā, novieto atsevišķi no visām nozvejām, kas gūtas ārpus minētā apgabala.
5. Ieraksti elektroniskajā zvejas žurnālā inspektoriem uz zvejas kuģa ir pieejami vismaz 12 mēnešus.
6. Visus reģistrētos datuma un laika elementus norāda UTC. Koordinātas norāda decimālgrādos ar precizitāti trīs zīmes aiz komata, izmantojot WGS84 koordinātu atskaites sistēmu.
7. Zvejas kuģa kapteinis ir atbildīgs par to, lai saskaņā ar šo pantu reģistrētie daudzumi precīzi atbilstu uz kuģa paturētajiem daudzumiem.
14. pants
Zvejas darbību paziņošana
1. Savienības zvejas kuģu kapteiņi:
a)
elektroniski pārraida savas valsts FMC elektroniskā zvejas žurnāla datus, kas ietver vismaz VIII pielikumā noteiktos datus, tai skaitā visas nozvejas, kas gūtas, kad kuģis iesaistījies zvejas resursu zvejas darbībās;
b)
ne agrāk kā 12 stundas un ne vēlāk kā divas stundas pirms katras ieiešanas pārvaldības apgabalā nosūta iepriekšēju paziņojumu par ieiešanu pārvaldības apgabalā, kurā norāda zvejas reisa sākumu un iekļauj informāciju par nozveju, kas pirms ieiešanas pārvaldības apgabalā paturēta uz kuģa;
c)
ja zvejas kuģis zvejas darbībās iesaistījies pēc tam, kad nosūtījis iepriekšēju paziņojumu par ieiešanu, un pirms iegājis pārvaldības apgabalā, – pārraida ziņojumu, ar ko iepriekšēju paziņojumu par ieiešanu pārvaldības apgabalā labo, lai atjauninātu informāciju par nozveju, kas paturēta uz kuģa, datumu, laiku un pozīciju pārraidīšanas brīdī;
d)
katru dienu elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrē visus datus par visām zvejas operācijām un vismaz reizi dienā ne vēlāk kā plkst. 23.59 (UTC) iesniedz FMC zvejas operāciju deklarāciju; dienās, kad zvejas operācijas nav veiktas vai nozveja nav gūta, nosūta “nulles ziņojumu”; zvejas operāciju datus drīkst ziņot par katru zvejas rīka iemetienu vai par katru dienu; katrā elektroniskā zvejas žurnāla datu pārraidē iekļauj informāciju par nozveju, kas pārvaldības apgabalā gūta kopš pēdējās nozveju paziņošanas;
e)
ja zvejas kuģis tajā pašā dienā izmantojis vairāku tipu zvejas rīkus, reģistrē un pārraida atsevišķu ziņojumu par katru zvejas rīku;
f)
visas pārvaldības apgabalā veiktās zvejas operācijas reģistrē elektroniskajā zvejas žurnālā un datus pārraida FMC pirms iziešanas no pārvaldības apgabala vai pēc tam, kad saņemts paziņojums par inspekciju pārvaldības apgabalā;
g)
ne agrāk kā astoņas stundas un ne vēlāk divas stundas pirms katras iziešanas no pārvaldības apgabala pārraida FMC iepriekšēju paziņojumu par iziešanu, kurā norāda uz kuģa esošo kopējo daudzumu sadalījumā pa sugām; un
h)
ja zvejas kuģis zvejas darbībās iesaistījies pēc tam, kad nosūtījis iepriekšēju paziņojumu par iziešanu, un pirms izgājis no pārvaldības apgabala, – nosūta ziņojumu, ar ko iepriekšēju paziņojumu par iziešanu no pārvaldības apgabala labo, lai atjauninātu informāciju par nozveju, kas paturēta uz kuģa, iziešanas datumu, laiku un pozīciju; turklāt kapteinis minētās zvejas darbības elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrē un informāciju FMC pārraida, pirms tiek nosūtīts iepriekšējā paziņojuma par iziešanu labojums.
2. Savienības zvejas kuģu kapteiņi nedrīkst:
a)
ziņojumu, ar ko sniedz iepriekšēju paziņojumu par ieiešanu, anulēt pēc ieiešanas pārvaldības apgabalā;
b)
ziņojumu, ar ko sniedz iepriekšēju paziņojumu par iziešanu, anulēt pēc iziešanas no pārvaldības apgabala;
c)
iepriekšēju paziņojumu anulēt vairāk nekā vienu reizi;
d)
jaunu iepriekšēju paziņojumu nosūtīt, neiekļaujoties 1. punkta b) un g) apakšpunktā noteiktajos termiņos; un
e)
elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrētos datus labot pēc plkst. 12.00 (UTC) nākamajā dienā pēc paziņoto zvejas operāciju pabeigšanas vai pēc iziešanas no pārvaldības apgabala.
3. Labojumus, kas noteiktajos termiņos neiekļaujas, FMC var akceptēt saskaņā ar 17. panta 7. punktu.
4. FMC nodrošina, ka:
a)
elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrētus datus labo tikai šajā regulā atļautajos gadījumos; un
b)
visi labošanas un anulēšanas gadījumi tiek reģistrēti un ir redzami inspekcijas vajadzībām.
5. Šajā pantā minēto informāciju par nozvejām norāda dzīvsvara kilogramos.
15. pants
Paziņojumi un regulējums, kas attiecas uz jūrā veiktu pārkraušanu citā kuģī
1. Tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kas jūrā iesaistījušies pārvaldības apgabalā nozvejotu zvejas resursu pārkraušanas operācijās, neatkarīgi no apgabala, kur notiek jūrā veikta pārkraušana citā kuģī, un ārpus pārvaldības apgabala nozvejotu zvejas resursu pārkraušanas operācijās, kas notiek pārvaldības apgabalā, izpilda šādus nosacījumus:
a)
savas valsts FMC elektroniski nosūta ziņojumus par pārkraušanu citā kuģī saskaņā ar VIII pielikumā noteikto specifikāciju un formātu, kuros norāda katrā pārkraušanas reizē iekrautos un izkrautos daudzumus; pārkrāvēja Savienības zvejas kuģa kapteinis ziņojumu, kas satur pārkrāvējkuģa paziņojumu par pārkraušanu citā kuģī, nosūta vismaz 24 stundas pirms tiek sākta pārkraušanas citā kuģī; saņēmēja Savienības zvejas kuģa kapteinis ziņojumu, kas satur saņēmējkuģa pārkraušanas deklarāciju, nosūta ne vēlāk kā vienu stundu pēc tam, kad ir pabeigta pārkraušana citā kuģī; un ziņojumos iekļauj plānotās citā kuģī pārkraušanas datumu, laiku, ģeogrāfisko pozīciju un neapstrādātu zivju kopējo svaru (kilogramos) pa sugām, kas izkraujamas vai tikušas iekrautas, un attiecīgi pārkrāvējkuģu vai saņēmējkuģu identifikāciju;
b)
citā kuģī pārkraušanas operācijas drīkst sākt tikai pēc tam, kad saņēmējkuģa karoga dalībvalsts vai līgumslēdzēja puse ir devusi attiecīgu atļauju, un Savienības saņēmējkuģu gadījumā karoga dalībvalsts atļauju veikt pārkraušanu citā kuģī bez kavēšanās pārraida NEAFC sekretariātam, kopiju nosūtot Komisijai un EFCA; un
c)
neskarot 5. iedaļu, pēc Savienības zvejas kuģa iesaistīšanās jūrā veiktas citā kuģī pārkraušanas operācijā, kas saistīta ar pārvaldības apgabalā nozvejotiem zvejas resursiem, vai ārpus pārvaldības apgabala nozvejotu zvejas resursu pārkraušanas operācijā, kas notiek pārvaldības apgabalā, minētā kuģa kapteinis vismaz 24 stundas pirms ikvienas izkraušanas sākuma nosūta VIII pielikumā noteiktajā formātā sagatavotu ziņojumu, kurš satur paziņojumu par izkraušanu un kurā norāda kopējo uz kuģa esošo nozveju, kopējo izkraujamo svaru, ostas nosaukumu un izkraušanas datumu un laiku, neatkarīgi no tā, vai izkraušanu paredzēts veikt ostā, kas atrodas konvencijas apgabalā vai ārpus tā.
2. Ziņojumu, kas satur pārkrāvējkuģa paziņojumu par pārkraušanu citā kuģī, ir aizliegts labot, bet to var anulēt pirms citā kuģī pārkraušanas operācijas sākuma. Ja ziņojums, kas satur pārkrāvējkuģa paziņojumu par pārkraušanu citā kuģī, tiek anulēts un tiek nosūtīts jauns ziņojums, piemēro 1. punkta a) apakšpunktā noteiktos termiņus.
3. Ziņojumu, kas satur paziņojumu par izkraušanas ostu, labot ir aizliegts, bet to drīkst anulēt. Ja paziņojums par izkraušanas ostu tiek anulēts un tiek nosūtīts jauns paziņojums, piemēro 1. punkta c) apakšpunktā noteiktos termiņus.
4. Šā panta 1. punktā minētajos ziņojumos sniegto informāciju izsaka dzīvsvara kilogramos.
5. Savienības zvejas kuģu kapteiņi neiesaistās citā kuģī pārkraušanas operācijās vai kopīgās zvejas operācijās ar kuģiem, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi un kuru karoga valstij nav piešķirts statuss “aktīvs sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse”.
6. Tādu Savienības zvejas kuģu kapteinis, kas iesaistījušies citā kuģī pārkraušanas operācijās un iekrauj daudzumus kuģī, tā paša reisa laikā neiesaistās nekādās citās zvejas darbībās, arī ne kopīgās zvejas operācijās.
16. pants
Kuģu satelītnovērošanas sistēma
1. Dalībvalstis:
a)
izveido un ekspluatē FMC saskaņā ar 9. un 9.a pantu Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un sistēmas atteices gadījumā nodrošina dublēšanas un atgūšanas procedūras;
b)
ievieš VMS saviem zvejas kuģiem, kas veic zvejas darbības vai plāno veikt zvejas darbības pārvaldības apgabalā;
c)
prasa, lai to zvejas kuģi, kas veic zvejas darbības pārvaldības apgabalā, būtu aprīkoti ar autonomu sistēmu, kura spēj automātiski pārraidīt FMC ziņas, kas ļauj nepārtraukti lokalizēt zvejas kuģa pozīciju;
d)
nodrošina, ka autonomā sistēma dod zvejas kuģim iespēju pa satelītu nosūtīt FMC ziņojumus, kas ietver šādu informāciju:
i)
kuģa identifikācija;
ii)
kuģa nesenākā ģeogrāfiskā pozīcija (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %;
iii)
kuģa pozīcijas, kas minēta ii) apakšpunktā, fiksēšanas datums un laiks; un
iv)
ātrums un kurss ii) apakšpunktā minētās kuģa pozīcijas fiksēšanas laikā;
e)
uzreiz pēc saņemšanas pārraida NEAFC sekretariātam pozīcijas ziņojumus par kuģiem, kas peld ar to karogu, tūlīt pēc to ieiešanas pārvaldības apgabalā vai iziešanas no tā un vismaz reizi stundā, kamēr tie darbojas pārvaldības apgabalā;
f)
sadarbojas ar Komisiju, EFCA un NEAFC sekretariātu, lai uzturētu datubāzi, kurā noteiktas pārvaldības apgabala robežas un kura ir piemērota koordinātu tiešai importēšanai ģeogrāfiskās informācijas sistēmā. Šo koordinātu izmaiņas datorlasāmā formā saskaņā ar IX pielikumā aprakstītajām procedūrām bez kavēšanās paziņo NEAFC sekretariātam, kopiju nosūtot Komisijai un EFCA. Koordinātas neskar katras dalībvalsts nostāju attiecībā uz to jūras apgabalu robežu noteikšanu, kas ir to suverenitātē un jurisdikcijā;
g)
nodrošina, ka VMS dati, kas saņemti no to zvejas kuģiem, tiek reģistrēti datorlasāmā formā un glabāti vismaz trīs gadus; un
h)
attiecībā uz grunts zveju pārvaldības apgabalā:
i)
ievieš automātisku sistēmu, kas spēj uzraudzīt un konstatēt iespējamu grunts zveju apgabalos, kas atrodas ārpus esošajiem grunts zvejas apgabaliem, un iespējamu zvejošanu grunts zvejas aizlieguma apgabalos; un
ii)
nodrošina, ka to VMS ir iestatītas un atjauninātas grunts zvejas aizlieguma apgabalu robežas.
2. Savienības zvejas kuģu kapteiņi nodrošina, ka satelītlokalizācijas ierīces vienmēr ir pilnībā darbotiesspējīgas un ka 1. punktā minētā informācija tiek pārraidīta FMC. Uz zvejas kuģa uzstādītās satelītlokalizācijas ierīces tehniskas atteices vai nedarbošanās gadījumā ierīci salabo vai nomaina viena mēneša laikā pēc minētā notikuma. Pēc minētā laikposma beigām zvejas reisu uzsākt ar bojātu satelītlokalizācijas ierīci ir aizliegts. Ja ierīce pārtrauc darboties un zvejas reiss ilgst vairāk nekā vienu mēnesi, remontu vai nomaiņu veic, tiklīdz kuģis ieiet ostā, un zvejas kuģim nav atļauts turpināt vai sākt zvejas reisu, ja satelītlokalizācijas ierīce nav tikusi salabota vai nomainīta.
3. Tāda zvejas kuģa kapteinis, kura VMS lokalizācijas ierīce ir bojāta, vismaz reizi četrās stundās nosūta FMC ziņojumus, kas satur 1. punkta d) apakšpunktā minēto informāciju un sagatavoti X pielikumā noteiktajā formātā.
17. pants
Paziņojumi NEAFC sekretariātam
1. Lai ziņojumus un informāciju bez kavēšanās pārraidītu NEAFC sekretariātam, kopiju nosūtot Komisijai un EFCA, dalībvalstis izmanto elektronisku ziņošanas sistēmu un īsteno:
a)
zvejas darbību domēna XML shēmas definīciju, kura pamatojas uz UN/FLUX P1000-3 standartu un atbilst NEAFC pieņemtajam un Komisijas paziņotajam FLUX zvejas darbību datu apmaiņas standarta īstenošanas dokumentam, lai apmainītos ar 14. un 15. pantā minētajiem zvejas žurnāla datiem, iepriekšēja paziņojuma datiem, pārkraušanas deklarācijas datiem un izkraušanas deklarācijas datiem;
b)
kuģa pozīcijas domēna XML shēmas definīciju, kura pamatojas uz UN/FLUX P1000-7 standartu un atbilst NEAFC pieņemtajam un Komisijas paziņotajam FLUX kuģa pozīcijas datu apmaiņas standarta īstenošanas dokumentam, lai apmainītos ar 16. pantā minētajiem VMS datiem; un
c)
datu apmaiņas formātus un datu paziņošanas sistēmas, kas atbilst XI pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.
2. Tehniskas kļūmes gadījumā ziņojumus NEAFC sekretariātam pārraida 24 stundu laikā pēc saņemšanas vai, ja ar NEAFC sekretariātu panākta cita vienošanās, saskaņā ar tehniskajām specifikācijām, kas noteiktas NEAFC Informācijas drošības pārvaldības sistēmas darbības nepārtrauktības vadlīnijās.
3. Savienības zvejas kuģu kapteiņi pilda ziņošanas prasības, kas noteiktas 14. un 15. pantā un 16. panta 2. un 3. punktā. Zvejas darbību ziņojumus, kas minēti 14. un 15. pantā, uzskata par pieņemtiem tikai tad, ja saņemts pozitīvs apstiprinājums no NEAFC sekretariāta. Karoga dalībvalsts FMC bez kavēšanās informē zvejas kuģa kapteini par NEAFC sekretariāta saņemtā ziņojuma statusu.
4. Tāda Savienības zvejas kuģa kapteinis, kurš no NEAFC sekretariāta nav saņēmis pozitīvu apstiprinājumu par zvejas darbību ziņojumu, zvejas darbību ziņojumā tūlīt izdara attiecīgus grozījumus un to atkārtoti iesniedz karoga dalībvalsts FMC. Ja kapteinis pozitīvu apstiprinājumu joprojām nesaņem vai ja laika ierobežojumu dēļ zvejas darbību ziņojumus vairs nav iespējams grozīt vai iesniegt atkārtoti, kapteinis sazinās ar karoga dalībvalsts FMC, lai saņemtu vajadzīgos norādījumus par turpmākajām procedūrām, kā nodrošināt 14. un 15. pantā minēto datu iesniegšanu.
5. Aprīkojuma atteices vai pārraides kļūmes gadījumā, kad zvejas darbību ziņojumus pareizi iesniegt nav iespējams, Savienības zvejas kuģa kapteinis tūlīt informē karoga dalībvalsts FMC par problēmām, kas iespaido datu apmaiņu, un attiecīgā gadījumā informē karoga dalībvalsts FMC par visām darbībām, kas veiktas, lai kļūmes novērstu. FMC paziņo kapteinim vajadzīgās turpmākās procedūras, kā nodrošināt 14. un 15. pantā minēto datu iesniegšanu, vajadzības gadījumā ar alternatīviem līdzekļiem.
6. Savienības zvejas kuģi ir aprīkoti ar elektronisku reģistrācijas un ziņošanas sistēmu, kas vienmēr ir pilnībā darbotiesspējīga. Uz Savienības zvejas kuģa uzstādītās elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas tehnisku darbības traucējumu gadījumā:
a)
sistēmu salabo vai nomaina viena mēneša laikā vai tiklīdz zvejas kuģis ieiet ostā, atkarībā no tā, kas notiek agrāk; un
b)
zvejas kuģim nav atļauts atstāt ostu, lai sāktu zveju, ja sistēma nav tikusi salabota vai nomainīta.
7. FMC kā alternatīvu procedūru un pēc individuālas izvērtēšanas un validēšanas var akceptēt ziņojumus, kas iesniegti, neiekļaujoties termiņos, vai labot vai manuāli sagatavot ziņojumus. Visos minētajos gadījumos FMC, nosūtot ziņojumus un informāciju NEAFC sekretariātam, izmanto XII pielikumā noteiktās FMC atzīmes. FMC atzīmes ir daļa no saskaņotajām alternatīvajām procedūrām un tiek izmantotas situācijās, kad kuģa kapteinis ziņošanas prasības nespēj izpildīt uz kuģa radušos tehnisku problēmu vai kuģa un tā FMC sakaru problēmu dēļ. FMC atzīmes drīkst izmantot arī situācijās, kad datu apmaiņu kavē FMC un NEAFC sekretariāta sakaru problēmas. FMC atzīmes norāda, ka pēc ziņojuma individuālas izvērtēšanas un validēšanas FMC ir palīdzējis zvejas kuģim apstrādāt ziņojumu kapteiņa vārdā.
8. Katru reizi, kad ziņojums vai ziņa tiek elektroniski pārraidīta XI pielikumā norādītajā formātā, dalībvalstis, EFCA un Komisija var prasīt, lai NEAFC sekretariāts sūtītu atbildes ziņu.
9. Visus ziņojumus un ziņas, ko nosūta saskaņā ar 14., 15. un 16. pantu, apstrādā konfidenciāli.
18. pants
Vispārēja ziņošana par nozveju un zvejas piepūli
1. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. panta 2. punktu katra dalībvalsts katru mēnesi līdz 15. datumam ar datorizētu pārraidi informē Komisiju par zvejas resursu daudzumiem, ko iepriekšējā mēnesī tās karoga kuģi nozvejojuši pārvaldības apgabalā, kā arī trešo valstu zvejniecības jurisdikcijā esošos apgabalos un Savienības ūdeņos konvencijas apgabalā.
2. Komisija apkopo 1. punktā minētos datus par visām dalībvalstīm un saskaņā ar NEAFC apstiprinātajām prasībām Savienības mēneša provizoriskos nozvejas statistikas datus pārsūta NEAFC sekretariātam.
4. IEDAĻA
Kopīga inspekcija un pārraudzība
19. pants
Vispārīgi inspekcijas un pārraudzības noteikumi
1. Savienības inspekcijas un pārraudzības darbības, kas ietilpst NEAFC shēmas darbības jomā, to vidū darbības, kas paredzētas 5. iedaļā minētajos ostas valsts kontroles pasākumos, koordinē EFCA. Apspriežoties ar attiecīgajām dalībvalstīm un Komisiju, tā var izstrādāt Regulas (ES) 2019/473 2. pantā minēto kopīgas resursu izmantošanas plānu, kurā nosaka Savienības dalību NEAFC shēmā nākamajā gadā.
2. Dalībvalstis, kuru zvejas kuģi ir iesaistījušies zvejas darbībās pārvaldības apgabalā, pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu NEAFC shēmas īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz vajadzīgajiem cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem, kā arī periodiem un zonām, kādās minētie resursi jāizvieto.
3. Ja regulēto resursu zvejas darbības pārvaldības apgabalā vienlaikus veic vairāk nekā 10 Savienības zvejas kuģi, EFCA un attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka šajā laikā pārvaldības apgabalā atrodas inspekcijas kuģis vai ka ar citu līgumslēdzēju pusi ir noslēgta vienošanās sadarboties un kopīgi ekspluatēt inspekcijas kuģi.
4. Dalībvalstis un EFCA nodrošina, ka inspekcijas tiek veiktas nediskriminējošā veidā un saskaņā ar NEAFC shēmu. Inspekciju skaitu nosaka, pamatojoties uz flotes lielumu un ņemot vērā pārvaldības apgabalā pavadīto laiku. Veicot minētās inspekcijas, nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visām līgumslēdzējām pusēm, kuru zvejas kuģi darbojas pārvaldības apgabalā.
20. pants
NEAFC inspektori
1. Dalībvalstis, kuru zvejas kuģiem atļauts zvejot pārvaldības apgabalā, norīko inspektorus veikt inspekcijas un pārraudzības darbības saskaņā ar NEAFC shēmu (“NEAFC inspektori”).
2. Dalībvalsts katram NEAFC inspektoram izdod īpašu personu apliecinošu dokumentu XIII pielikumā noteiktajā formātā.
3. Katram NEAFC inspektoram, kad viņš uzkāpj uz zvejas kuģa, ir līdzi īpašais personu apliecinošais dokuments, kuru viņš uzrāda.
4. NEAFC inspektori neizmanto spēku, izņemot nepieciešamās aizstāvēšanās gadījumā. Kad NEAFC inspektori veic inspekcijas uz zvejas kuģiem, viņi nenēsā šaujamieročus.
5. NEAFC inspektori cenšas neradīt neērtības zvejas kuģim un neiejaukties tā darbībās un uz kuģa paturētajā nozvejā, izņemot tad, ja tas nepieciešams pienākumu izpildei, un tādā apmērā, kādā tas tālab nepieciešams.
6. Dalībvalstis nodrošina, ka citas līgumslēdzējas puses NEAFC inspektoriem ir atļauts veikt inspekcijas uz kuģiem, kas peld ar to karogu.
21. pants
Kontroles un inspekcijas līdzekļi
1. Dalībvalstis saviem NEAFC inspektoriem dara pieejamus līdzekļus, kas ir piemēroti, lai viņi varētu veikt pārraudzības un inspekcijas uzdevumus, un norīko inspekcijas kuģus un gaisa kuģus darbam NEAFC shēmā.
2. Dalībvalstis katru gadu līdz 1. decembrim EFCA paziņo šādu informāciju:
a)
NEAFC inspektoru vārds un unikālais numurs, arī e-pasta adrese; un
b)
attiecīgajā gadā darbam NEAFC shēmā norīkotie inspekcijas kuģi, kā arī norīkoto gaisa kuģu tipi un to identifikācijas dati (reģistrācijas numurs, vārds/nosaukums, radio izsaukuma signāls un e-pasta adrese).
3. EFCA 2. punktā minēto informāciju katru gadu līdz 1. janvārim apkopo un nosūta NEAFC sekretariātam, kopiju nosūtot Komisijai.
4. Visas izmaiņas 2. punktā minētajā informācijā dalībvalstis paziņo EFCA, kura tās savukārt paziņo NEAFC sekretariātam, kopiju nosūtot Komisijai.
5. Šā panta 2. un 4. punktā minēto informāciju sniedz elektroniski saskaņā ar XIV pielikumā noteiktajiem formātiem.
6. Uz inspekcijas kuģiem, kuri norīkoti darbam NEAFC shēmā un uz kuriem ir NEAFC inspektori, kā arī uz minētā kuģa izmantotās kuģa laivas ir redzams NEAFC inspekcijas signāls, kas attēlots XV pielikumā. Uz gaisa kuģiem, kas norīkoti darbam NEAFC shēmā, ir skaidri redzams to starptautiskais radio izsaukuma signāls.
7. Dalībvalstis un EFCA, izmantojot NEAFC tīmekļvietnes drošo daļu vai XVI pielikumā noteikto formātu, NEAFC sekretariātam paziņo par darbam NEAFC shēmā norīkoto inspekcijas kuģu un gaisa kuģu izvietošanu.
8. Dalībvalstis par savu darbam NEAFC shēmā norīkoto inspekcijas kuģu un gaisa kuģu izvietošanu paziņo EFCA, kura koordinē visu Savienības resursu izvietošanu un reģistrē dienu un stundu, kad minētie inspekcijas kuģi un gaisa kuģi sāk un beidz pildīt savus pienākumus.
22. pants
Pārraudzības procedūras
1. Pārraudzība pamatojas uz gadījumiem, kad NEAFC inspektori pamanījuši kuģi vizuāli vai ar citiem pārraudzības līdzekļiem no kuģa vai gaisa kuģa, kas norīkots darbam NEAFC shēmā.
2. NEAFC inspektori aizpilda pārraudzības ziņojumu un tā kopiju iesniedz EFCA.
3. Inspicējošā dalībvalsts vai EFCA katra pārraudzības ziņojuma datus, tos elektroniski pārraidot pamanīšanas ziņojumā, kura formāts atbilst XVII pielikumam, bez kavēšanās pārsūta attiecīgā zvejas kuģa karoga dalībvalstij vai līgumslēdzējai pusei un NEAFC sekretariātam. Dalībvalsts nosūta minēto datu kopiju EFCA. Visus pārraudzības laikā uzņemtos attēlus pēc pieprasījuma pārsūta attiecīgā zvejas kuģa karoga dalībvalstij vai līgumslēdzējai pusei.
23. pants
Inspekcijas procedūras jūrā
1. NEAFC inspektori neuzkāpj uz zvejas kuģa, pirms minētajam kuģim pa radio nav nosūtīts iepriekšējs paziņojums vai, izmantojot Starptautisko signālu kodeksu, dots attiecīgs signāls, kā arī norādīta inspekcijas platformas identitāte. Tomēr apliecināt šāda paziņojuma saņemšanu nav nepieciešams.
2. NEAFC inspektori ir pilnvaroti pārbaudīt visas attiecīgās zvejas kuģa vietas, klājus un telpas, nozveju (apstrādātu vai neapstrādātu), tīklus un citus zvejas rīkus, aprīkojumu un visus attiecīgos dokumentus, kurus inspektori uzskata par vajadzīgiem, lai pārliecinātos par atbilstību NEAFC pieņemtajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, un uzdot jautājumus kapteinim vai kapteiņa norīkotai personai.
3. Zvejas kuģim, uz kura paredzēts uzņemt inspektoru, nepieprasa apstāties vai manevrēt zvejošanas, zvejas rīka ievietošanas vai izcelšanas laikā. NEAFC inspektori drīkst dot rīkojumu zvejas rīka izcelšanu pārtraukt vai atlikt līdz viņu uzkāpšanai uz zvejas kuģa, ja šāds rīkojums tiek nosūtīts 30 minūšu laikā pēc tam, kad zvejas kuģis ir saņēmis 1. punktā minēto iepriekšējo paziņojumu.
4. NEAFC inspektori drīkst dot zvejas kuģim rīkojumu atlikt tā ieiešanu pārvaldības apgabalā vai iziešanu no tā ne vairāk kā par sešām stundām no brīža, kad zvejas kuģis pārraidījis 14. panta 1. punkta b) un g) apakšpunktā minētos ziņojumus.
5. Inspekcijas ilgums nepārsniedz četras stundas vai arī laiku, kāds vajadzīgs, lai izceltu zvejas rīku un inspicētu zvejas rīku un nozveju, atkarībā no tā, kurš laiks ir ilgāks. Tomēr, ja tiek ziņots par pārkāpumu, NEAFC inspektori drīkst palikt uz kuģa tik ilgi, cik vajadzīgs 34. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto pasākumu pabeigšanai.
6. Īpašos apstākļos, kas saistīti ar zvejas kuģa lielumu un uz kuģa paturēto zivju daudzumu, inspekcijas ilgums var pārsniegt 5. punktā noteiktos limitus. Šādā situācijā NEAFC inspektori nekādā gadījumā nepaliek uz zvejas kuģa ilgāk par inspekcijas pabeigšanai vajadzīgo laiku. Šā panta 5. punktā noteiktā limita pārsniegšanas iemeslus reģistrē inspekcijas ziņojumā.
7. Uz citas līgumslēdzējas puses kuģa uzkāpj ne vairāk kā četri NEAFC inspektori.
8. Kad NEAFC inspektori veic inspekciju, viņi var lūgt kapteinim visu vajadzīgo palīdzību.
9. Laikā, kad NEAFC inspektori uzkāpj uz kuģa un veic inspekciju, viņi netraucē kapteinim sazināties ar karoga valsts iestādēm.
10. Inspekcijas platformas manevrē drošā attālumā no zvejas kuģa saskaņā ar labu kuģošanas praksi.
11. NEAFC inspektori katru inspekciju dokumentē, sagatavojot inspekcijas ziņojumu XVIII pielikumā noteiktajā formātā. Kapteinis inspekcijas ziņojumu var komentēt, un inspekcijas beigās NEAFC inspektori to paraksta. NEAFC inspektori izsniedz zvejas kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju.
12. NEAFC inspektori bez kavēšanās nosūta EFCA katra inspekcijas ziņojuma kopiju un inspekcijas ziņojumā iekļauto informāciju tūlīt augšupielādē NEAFC tīmekļvietnes drošajā daļā. Katra inspekcijas ziņojuma oriģinālu vai apliecinātu kopiju pēc pieprasījuma nosūta inspicētā kuģa karoga dalībvalstij vai līgumslēdzējai pusei.
24. pants
Savienības zvejas kuģa kapteiņa pienākumi jūrā veiktas inspekcijas laikā
Savienības zvejas kuģa kapteinis:
a)
atļauj pienācīgi paziņotiem NEAFC inspektoriem veikt inspekciju neatkarīgi no tā, kura līgumslēdzēja puse inspektorus paziņojusi;
b)
veicina NEAFC inspektoru ātru un drošu uzkāpšanu uz kuģa un nokāpšanu no tā, sagādājot iekāpšanas trapu, kura konstrukcija un izmantošana atbilst XIX pielikumā dotajam aprakstam;
c)
ja izmanto mehānisku pacēlāju, nodrošina, ka tā palīgaprīkojums ir kompetento iestāžu apstiprināts; tas projektēts un konstruēts tā, lai garantētu, ka inspektori var droši uzkāpt uz kuģa un nokāpt no tā, arī droši piekļūt klājam no pacēlāja un otrādi; iekāpšanas trapu, kas atbilst XIX pielikumam, uz klāja tur pacēlāja tuvumā gatavu tūlītējai izmantošanai;
d)
sadarbojas un palīdz zvejas kuģa inspicēšanā, ko veic, ievērojot šo regulu, un nekavē NEAFC inspektorus, nedraud vai netraucē viņiem veikt pienākumus un garantē viņu drošību;
e)
atļauj NEAFC inspektoriem sazināties ar karoga valsts un inspicējošās līgumslēdzējas puses iestādēm;
f)
saskaņā ar 23. panta 2. punktu nodrošina piekļuvi visām zvejas kuģa vietām, klājiem un telpām, nozvejai (apstrādātai vai neapstrādātai), tīkliem vai citiem zvejas rīkiem, aprīkojumam un visai informācijai vai dokumentiem, kurus inspektors uzskata par vajadzīgiem;
g)
pēc NEAFC inspektora pieprasījuma nodrošina dokumentu kopijas; un
h)
nodrošina NEAFC inspektoriem pienācīgas ērtības, attiecīgā gadījumā arī ēdināšanu un izmitināšanu laikā, kamēr inspektori paliek uz kuģa saskaņā ar 37. panta 3. punktu.
5. IEDAĻA
Ostas valsts kontrole attiecībā uz tādu trešo valstu zvejas kuģiem, kas ir līgumslēdzējas puses
25. pants
Darbības joma
Šo iedaļu piemēro tad, ja dalībvalstu ostas izmanto zvejas kuģi, uz kuriem ir zvejas resursi, ko konvencijas apgabalā nozvejojuši ar citas līgumslēdzējas puses karogu peldoši zvejas kuģi un kas iepriekš nav tikuši ostā izkrauti vai pārkrauti citā kuģī. To piemēro arī tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņiem vai viņu pārstāvjiem, kuri plāno piestāt citas līgumslēdzējas puses ostā un uz kuriem ir konvencijas apgabalā nozvejoti zvejas resursi, kas iepriekš nav tikuši ostā izkrauti vai pārkrauti citā kuģī.
26. pants
FAO Nolīguma par ostas valsts pasākumiem piemērošana
1. Neskarot šajā iedaļā iekļautos papildu noteikumus, 25. pantā minētajai zvejas kuģu ostas valsts kontrolei mutatis mutandis kā minimālo standartu piemēro Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (25) (“FAO PSMA”).
2. Dalībvalstis sadarbojas FAO PSMA faktiskā īstenošanā un NEAFC shēmas īstenošanai atbilstošās informācijas apmaiņā.
27. pants
Apstiprinātās ostas
1. Dalībvalstis apstiprina ostas, kurās kuģi, uz kuriem ir zvejas resursi, ko konvencijas apgabalā nozvejojuši zvejas kuģi, kuri peld ar citas līgumslēdzējas puses karogu, un kas iepriekš nav tikuši ostā izkrauti vai pārkrauti citā kuģī, var veikt izkraušanu, pārkraušanu citā kuģī vai izmantot ostas pakalpojumus. Tās paziņo Komisijai šādu ostu sarakstu. Minētajā sarakstā iekļauj XX pielikumā norādīto informāciju, un sarakstu vismaz 15 dienas pirms tā stāšanās spēkā nosūta Komisijai.
2. Visas izmaiņas sarakstā dalībvalstis Komisijai nosūta vismaz 15 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā.
3. Komisija minētās ostas un visas izmaiņas sarakstā bez kavēšanās paziņo NEAFC sekretariātam.
4. Izkraušana, pārkraušana citā kuģī un ostas pakalpojumu izmantošana, ko veic 25. pantā minētie zvejas kuģi, ir atļauta tikai apstiprinātās ostās.
28. pants
Iepriekšējs paziņojums par ieiešanu ostā
1. Tādu zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji, uz kuriem ir 25. pantā minētās zivis un kuri plāno piestāt Savienības ostā, un tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji, uz kuriem ir konvencijas apgabalā nozvejoti zvejas resursi un kuri plāno piestāt citas līgumslēdzējas puses ostā, ostas valsts kompetentajām iestādēm par to paziņo ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms aplēstā ierašanās laika. Ostas dalībvalstis var noteikt citu paziņošanas termiņu, jo īpaši ņemot vērā nozvejoto zivju apstrādes veidu vai attālumu starp zvejas vietām un savām ostām. Šādā gadījumā attiecīgā ostas dalībvalsts bez kavēšanās informē Komisiju, kas par to tūlīt informē NEAFC sekretariātu.
2. Šā panta 1. punktā minēto iepriekšējo paziņojumu izdara NEAFC tīmekļvietnē, aizpildot XXI pielikumā doto ostas valsts kontroles (PSC) veidlapu, kuras A daļu ir pienācīgi aizpildīta, un ievērojot šādus noteikumus:
a)
PSC 1 veidlapu izmanto, ja kuģis ved pats savas nozvejas;
b)
PSC 2 veidlapu izmanto, ja kuģis ir iesaistījies citā kuģī pārkraušanas operācijās; informāciju par nozvejām no katra pārkrāvējkuģa norāda atsevišķi.
3. Ja NEAFC tīmekļvietne ir bezsaistē, 1. punktā minēto iepriekšējo paziņojumu nosūta pa e-pastu vai pa faksu.
4. Šā panta 1. punktā minēto iepriekšējo paziņojumu sūtītājs var anulēt, ne vēlāk kā 24 stundas pirms aplēstā attiecīgajā ostā ierašanās laika par to paziņojot tās ostas kompetentajām iestādēm, kuru kapteinis bija plānojis izmantot. Ostas dalībvalstis var noteikt citu termiņu, kādā jāpaziņo anulēšana. Šādā gadījumā attiecīgā ostas dalībvalsts bez kavēšanās informē Komisiju, kas par to tūlīt informē NEAFC sekretariātu.
5. Ostas dalībvalsts kompetentās iestādes 1. un 4. punktā minēto paziņojumu kopiju bez kavēšanās pārsūta NEAFC sekretariātam, zvejas kuģa karoga valstij un pārkrāvējkuģu karoga valstij vai valstīm, ja zvejas kuģis ir bijis iesaistījies citā kuģī pārkraušanas operācijās.
29. pants
Atļauja izkraut, pārkraut citā kuģī un citādi izmantot ostas
1. Ostas dalībvalstis nodrošina, ka pēc paziņojuma, kas pārraidīts, ievērojot 28. pantu, tāda zvejas kuģa karoga valsts, kurš plāno veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, vai – ja zvejas kuģis iesaistījies citā kuģī pārkraušanas operācijās ārpus ostas – pārkrāvējkuģu karoga valsts vai valstis aizpilda PSC veidlapas B daļu, lai apstiprinātu vai noliegtu, ka:
a)
zvejas kuģim, kas deklarējis zivju nozveju, ir bijusi pietiekama deklarētās sugas kvota;
b)
uz kuģa esošo zivju daudzumi ir pienācīgi paziņoti un ņemti vērā, aprēķinot visus nozvejas vai zvejas piepūles limitus, kas varētu būt piemērojami;
c)
zvejas kuģiem, kas deklarējuši attiecīgo zivju nozveju, ir bijusi atļauja zvejot deklarētajos apgabalos;
d)
kuģa atrašanās deklarētajā nozvejas apgabalā ir verificēta saskaņā ar VMS datiem.
2. Zvejas kuģa kapteinis izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas operācijas vai ostas pakalpojumu izmantošanu neuzsāk, pirms ostas dalībvalsts kompetentās iestādes, pienācīgi aizpildot PSC veidlapas C daļu NEAFC tīmekļvietnē, ir devušas attiecīgu atļauju un aplēstais ierašanās laiks, kas ziņots iepriekšējā paziņojumā (PSC 1 vai PSC 2) ir beidzies. Šādu atļauju dod tikai tad, ja ir saņemts 1. punktā minētais karoga valsts apstiprinājums. Tomēr ar ostas valsts kompetento iestāžu atļauju izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas operācijas un citu ostas pakalpojumu izmantošanu drīkst sākt pirms aplēstā ierašanās laika.
3. Atkāpjoties no 2. punkta, ostas dalībvalsts pilnīgu vai daļēju izkraušanu bez 1. punktā minētā karoga valsts apstiprinājuma drīkst atļaut tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a)
attiecīgās zivis patur uzglabāšanā kompetento iestāžu kontrolē;
b)
attiecīgās zivis pārdošanai, pārņemšanai vai transportēšanai nodod tikai tad, kad saņemts 1. punktā minētais apstiprinājums; un
c)
ja 14 dienās pēc izkraušanas apstiprinājums nav saņemts, ostas dalībvalsts kompetentās iestādes drīkst zivis konfiscēt un likvidēt saskaņā ar valsts noteikumiem.
4. Ja ostas dalībvalsts ir ieguvusi skaidrus pierādījumus, ka uz kuģa esošā nozveja ir gūta, pārkāpjot prasības, ko līgumslēdzēja puse piemēro attiecībā uz tās valsts jurisdikcijā esošiem apgabaliem, izkraušanu, pārkraušanu citā kuģī un ostas pakalpojumu citādu izmantošanu neatļauj.
5. Savu lēmumu par to, vai atļauja veikt izkraušanu, pārkraušanu citā kuģī vai ostas pakalpojumu citādu izmantošanu ir vai nav piešķirta, ostas dalībvalsts kompetentās iestādes, attiecīgā gadījumā aizpildot PSC veidlapas C daļu, bez kavēšanās paziņo kuģa kapteinim vai kapteiņa pārstāvim, kuģa karoga valstij un NEAFC sekretariātam.
30. pants
NEAFC ostas inspektori un amatpersonas
1. Inspekcijas veic pilnvarotas dalībvalsts amatpersonas, kas pārzina saskaņā ar konvenciju izstrādātos ieteikumus.
2. Pēc vienošanās ar ostas dalībvalsti Komisija var uzaicināt citu līgumslēdzēju pušu inspektorus pavadīt ostas dalībvalsts inspektorus un novērot inspekciju.
3. Ostas dalībvalstis katru gadu līdz 1. decembrim EFCA paziņo šādu informāciju:
a)
saskaņā ar XIV pielikumā norādīto formātu – to NEAFC ostas inspektoru vārdi un dati, kas pilnvaroti veikt inspekcijas NEAFC shēmas V nodaļas darbības jomā;
b)
to amatpersonu vārdi un dati, kas atļauj izkraušanu, pārkraušanu citā kuģī un citu ostas pakalpojumu izmantošanu.
4. EFCA 3. punktā minēto informāciju katru gadu līdz 1. janvārim apkopo un nosūta NEAFC sekretariātam, kopiju nosūtot Komisijai.
5. Visas izmaiņas 3. punktā minētajos sarakstos dalībvalstis paziņo EFCA, kura tās savukārt bez kavēšanās pārsūta NEAFC sekretariātam, kopiju nosūtot Komisijai.
31. pants
Inspekcijas ostā
1. Kopīgās inspekcijas un pārraudzības shēmas kontekstā saskaņā ar 19. panta 1. punktu dalībvalstis nodrošina, ka ostās veiktas 25. panta darbības jomā ietilpstošu zvejas kuģu inspekcijas balstās uz saskaņotu riska novērtēšanas metodiku, kura izveidota sadarbībā ar EFCA un tās koordinētā procesā, ņemot vērā XXII pielikumā izklāstītās vispārīgās vadlīnijas.
2. Riska novērtēšanas un attiecīgā gadījumā inspekcijas vajadzībām pēc 28. pantā minētā iepriekšējā paziņojuma saņemšanas dalībvalstis nodrošina, ka NEAFC ostas inspektori novērtē elektroniskā zvejas žurnāla un VMS datus par visām pārvaldības apgabalā veiktajām zvejas darbībām, kurus attiecīgais kuģis NEAFC sekretariātam iesūtījis viena gada laikā pirms plānotās izkraušanas. Ja notiek pārkraušana citā kuģī, novērtē arī pārkrāvējkuģu datus.
3. Ikviena dalībvalsts katru gadu savās ostās, ievērojot 25. pantu, inspicē vismaz 5 % svaigu zivju un vismaz 7,5 % saldētu zivju izkrāvumu vai pārkrāvumu citā kuģī. Ja inspicē zvejas kuģi, kas izkrauj vai pārkrauj citā kuģī gan svaigas, gan saldētas nozvejas, tā inspekciju ieskaita gan svaigu, gan saldētu zivju inspekciju standartvērtībās.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka inspekcijas tiek veiktas taisnīgā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā un neizpaužas kā aizskaroša izturēšanās pret zvejas kuģa operatoriem.
5. Dalībvalstis inspekcijas procedūru satvarā nodrošina, ka inspektori:
a)
inspekcijas laikā nēsā līdzi un, tiklīdz iespējams, zvejas kuģa kapteinim uzrāda atbilstošu personu apliecinošu dokumentu;
b)
pārbauda visas attiecīgās kuģa telpas, lai pārliecinātos par atbilstību attiecīgajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem;
c)
dara visu iespējamo, lai kuģi nepamatoti neaizkavētu, lai nodrošinātu, ka kuģa darbības traucējumi un neērtības ir minimālas un ka netiek pieļauta zivju kvalitātes pasliktināšanās;
d)
netraucē kapteinim sazināties ar karoga valsts iestādēm;
e)
pārliecinās par to, vai uz kuģa esošā kuģa identifikācijas dokumentācija un informācija par kuģa īpašnieku ir patiesa, pilnīga un pareiza, arī atbilstoši sazinoties ar karoga valsti vai starptautiskiem kuģu reģistriem, ja vajadzīgs;
f)
pārliecinās par to, vai kuģa karogs un marķējumi, tostarp vārds, ārējais reģistrācijas numurs, SJO numurs, starptautiskais radio izsaukuma signāls un citi marķējumi un galvenie izmēri, saskan ar dokumentācijā iekļauto informāciju;
g)
pārliecinās par to, vai zvejas un ar zveju saistīto darbību atļaujas ir patiesas, pilnīgas, pareizas un atbilst informācijai, kas sniegta saskaņā ar 28. pantu;
h)
izskata visus pārējos attiecīgos dokumentus un reģistrus, kas atrodas uz kuģa, arī tos, kas ir elektroniskā formātā, un VMS datus no karoga valsts vai attiecīgajām reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām; attiecīgā dokumentācija var ietvert žurnālus, nozvejas, citā kuģī pārkraušanas un tirdzniecības dokumentus, apkalpes sarakstus, kravas izvietojuma plānus un rasējumus, zivju tilpņu aprakstus un dokumentus, kas prasīti saskaņā ar Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (26);
i)
pārbauda visus attiecīgos uz kuģa esošos zvejas rīkus, tai skaitā zvejas rīkus, kas novietoti ārpus redzesloka, kā arī saistītās ierīces, un pārliecinās par to atbilstību atļauju nosacījumiem; zvejas rīkus pārbauda arī tādēļ, lai pārliecinātos, ka tādi raksturlielumi kā tīklu, zivju ķeramo grozu, dragu linuma acs izmērs un auklas diametrs, ierīces un piestiprinājumi, izmēri un konfigurācija, āķu izmēri un skaits atbilst piemērojamiem noteikumiem un ka marķējumi atbilst kuģim izdotajām atļaujām;
j)
konstatē, vai uz kuģa esošās zivis ir iegūtas saskaņā ar piemērojamajām atļaujām;
k)
uzrauga visu nozvejas izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī un veic kontrolpārbaudes, kurās iepriekšējā paziņojumā par izkraušanu norādītos daudzumus pa sugām salīdzina ar izkrautajiem vai citā kuģī pārkrautajiem daudzumiem pa sugām;
l)
pārbauda zivis, arī ņemot to paraugus, lai noteiktu to daudzumu un sastāvu; to darot, inspektori drīkst atvērt tvertnes, ja zivis ir fasētas, un pārvietot nozveju vai tvertnes, lai pārliecinātos par zivju tilpņu integritāti; šāda pārbaude var ietvert produktu veida inspicēšanu un nominālā svara noteikšanu;
m)
kad izkraušana vai pārkraušana citā kuģī ir pabeigta, verificē un pieraksta uz kuģa atlikušo zivju daudzumus pa sugām;
n)
izvērtē, vai ir skaidri pierādījumi, kas ļauj uzskatīt, ka kuģis ir iesaistījies nelegālā, nereģistrētā vai neregulētā zvejā vai ar zveju saistītās darbībās, kas šādu zveju atbalsta;
o)
sniedz kuģa kapteinim ziņojumu, kurš satur inspekcijas rezultātus, arī iespējamos veicamos pasākumus, un kurš jāparaksta inspektoram un kapteinim; kapteiņa paraksts uz ziņojuma kalpo tikai par ziņojuma kopijas saņemšanas apstiprinājumu; kapteinim tiek dota iespēja ziņojumam pievienot savus komentārus vai iebildumus un attiecīgā gadījumā sazināties ar attiecīgajām karoga valsts iestādēm, jo īpaši tad, ja kapteinim ir nopietnas grūtības saprast ziņojuma saturu; un
p)
ja tas ir vajadzīgs un iespējams, nodrošina attiecīgās dokumentācijas tulkošanu.
6. Dalībvalstis atvieglo saziņu ar kuģa kapteini vai vecākajiem kuģa apkalpes locekļiem un, ja iespējams un nepieciešams, arī nodrošina inspektoram tulka pakalpojumus.
7. Šo pantu piemēro papildus noteikumiem par inspekcijas procedūrām, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1005/2008 10. pantā.
32. pants
Operatoru pienākumi ostā veiktu inspekciju laikā
1. Šo pantu piemēro papildus vispārīgajiem pienākumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1224/2009 75. pantā un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 113. pantā.
2. Inspicējamā zvejas kuģa kapteinis vai attiecīgā gadījumā kapteiņa pārstāvis pilda Regulas (EK) Nr. 1224/2009 75. pantā un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 114. pantā noteiktos pienākumus un attiecīgā gadījumā šīs regulas 24. pantā noteiktos pienākumus.
33. pants
Inspekcijas ziņojumi
1. Katru ostā veiktu NEAFC inspekciju dokumentē, aizpildot XXIII pielikumā doto ostas valsts kontroles inspekcijas ziņojumu (PSC 3 veidlapa).
2. Zvejas kuģa kapteinis var pievienot savus komentārus inspekcijas ziņojumam, ko inspekcijas beigās paraksta inspektors un kapteinis. Zvejas kuģa kapteinim vai kapteiņa pārstāvim izsniedz inspekcijas ziņojuma kopiju.
3. Ostas dalībvalsts iestādes nodrošina, ka katra inspekcijas ziņojuma kopiju bez kavēšanās pārraida inspicētā zvejas kuģa karoga valstij, ja kuģis iesaistījies citā kuģī pārkraušanas operācijās – pārkrāvējkuģu karoga valstij vai valstīm, un NEAFC sekretariātam, kopiju nosūtot Komisijai un EFCA. Katra inspekcijas ziņojuma oriģinālu vai apstiprinātu kopiju pēc pieprasījuma pārsūta inspicētā kuģa karoga valstij.
4. Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kurām jāsaņem inspekcijas ziņojumi saskaņā ar šo pantu.
6. IEDAĻA
Pārkāpumi
34. pants
Pārkāpuma procedūras
1. Ja inspektori ziņo par zvejas kuģa izdarītu pārkāpumu, kas saistīts ar jebkādu zvejas darbību un ir pretrunā NEAFC pieņemtajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, viņi:
a)
reģistrē pārkāpumu 22. panta 3. punktā, 23. panta 11. punktā vai 33. panta 1. punktā minētajā ziņojumā;
b)
reģistrē pierādījumus, ko uzskata par vajadzīgiem pārkāpuma sakarā;
c)
veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pierādījumu drošību un saglabāšanu līdz secīgai inspekcijai dokos; uz ikvienas zvejas rīka daļas, kas inspektoram šķiet piemērojamajiem pasākumiem neatbilstoša, var stingri piestiprināt identifikācijas zīmi; un
d)
tūlīt mēģina sazināties ar inspicējošās dalībvalsts iestādēm un EFCA.
2. Inspicējošā dalībvalsts vai EFCA, ja tā veic inspekciju vai pārraudzību, pirmajā darbdienā pēc inspekcijas sākuma, ja iespējams, detalizētu informāciju par pārkāpumu rakstiski un elektroniski dara zināmu inspicētā kuģa karoga valsts izraudzītajai iestādei, Komisijai un EFCA. Inspicējošā dalībvalsts vai EFCA konstatējumus attiecīgā gadījumā dara zināmus arī līgumslēdzējai pusei, kuras ūdeņos pārkāpums noticis, un valstij, kuras valstspiederīgais ir kuģa kapteinis.
3. Inspicējošā dalībvalsts vai EFCA pārraudzības vai inspekcijas ziņojuma oriģinālu kopā ar visiem apliecinošajiem dokumentiem bez kavēšanās nosūta inspicētā zvejas kuģa karoga valsts kompetentajām iestādēm, kopiju nosūtot NEAFC sekretariātam, Komisijai un EFCA.
4. Ja 33. panta 1. punktā minētajā ziņojumā ir reģistrēts NEAFC noteikumu pārkāpums, inspicējošā dalībvalsts vai nu veic atbilstīgus izpildes pasākumus, vai pa e-pastu paziņo inspicētā zvejas kuģa karoga dalībvalsts vai karoga līgumslēdzējas puses izraudzītajām iestādēm par tiesvedības nodošanas nodomu. Minētā procedūra neskar inspicējošās dalībvalsts, karoga dalībvalsts vai karoga līgumslēdzējas puses jurisdikciju īstenot savus tiesību aktus un karoga valsts jurisdikciju attiecībā uz zvejas darbībām pārvaldības apgabalā.
35. pants
Turpmāki pasākumi iespējama pārkāpuma gadījumā
1. Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kurām jāsaņem pārkāpuma pierādījumi. Izraudzītās kompetentās iestādes, kurām paziņots par attiecīgās dalībvalsts zvejas kuģa izdarītu pārkāpumu, tūlīt rīkojas, lai saņemtu un izskatītu pārkāpuma pierādījumus, un veic tālāku izmeklēšanu, kas vajadzīga, lai pārkāpuma gadījumā veiktu turpmākus pasākumus un, ja iespējams, inspicētu attiecīgo zvejas kuģi.
2. Citu līgumslēdzēju pušu NEAFC inspektoru ziņojumus, kas iesniegti NEAFC shēmas satvarā, dalībvalstis izskata un uz tiem reaģē tāpat, kā tās rīkotos savu inspektoru ziņojumu gadījumā. Dalībvalstis savā starpā un ar citām līgumslēdzējām pusēm sadarbojas, lai veicinātu tiesvedību vai citas procedūras, kas izriet no ziņojuma, kuru inspektors iesniedzis NEAFC shēmas satvarā.
36. pants
Smagi pārkāpumi
Šajā regulā par smagiem pārkāpumiem, kas saistīti ar zvejas resursiem, uzskata šādus pārkāpumus:
a)
zveja bez karoga valsts izdotas derīgas atļaujas;
b)
zveja bez kvotas vai pēc tās pilnīgas apguves;
c)
aizliegtu zvejas rīku izmantošana;
d)
regulēto resursu nozveju būtiski nepareiza reģistrēšana;
e)
atkārtota 14. un 16. panta vai – attiecībā uz regulētiem resursiem – 15. panta neizpilde;
f)
izkraušana un pārkraušana citā kuģī, kas veikta ostā, kura nav apstiprināta saskaņā ar 27. pantu;
g)
šīs regulas 28. panta 1.–4. punktā noteikto prasību neizpilde;
h)
izkraušana vai pārkraušana citā kuģī bez ostas valsts atļaujas vai pirms iepriekš paziņotā aplēstā ierašanās laika bez ostas valsts atļaujas, kas minēta 29. pantā;
i)
inspektoru kavēšana pienākumu izpildē;
j)
specializētā zveja no krājuma, uz kuru attiecas moratorijs vai zvejas aizliegums;
k)
zvejas kuģa marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datu viltošana vai slēpšana;
l)
ar izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana;
m)
dažādi pārkāpumi, kas kopā veido saglabāšanas un pārvaldības pasākumu būtisku neizpildi;
n)
iesaistīšanās citā kuģī pārkraušanas operācijās vai kopīgās zvejas operācijās ar kuģiem, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi un kuru karoga valstij NEAFC nav piešķīrusi statusu “aktīvs sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse”;
o)
krājumu un degvielas piegādi vai citu pakalpojumu sniegšanu kuģiem, kas iekļauti 47. panta 1. punktā minētajos sarakstos ar kuģiem, kas veic NNN zveju.
37. pants
Turpmāki pasākumi smagu pārkāpumu gadījumā
1. Ja inspektoram ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka zvejas kuģa kapteinis vai operators ir izdarījis smagu pārkāpumu, inspektors par minēto pārkāpumu tūlīt paziņo inspicējošās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, Komisijai un EFCA. Inspicējošā dalībvalsts vai EFCA, ja tā veikusi inspekciju, minēto informāciju bez kavēšanās pārsūta NEAFC sekretariātam, kuģa karoga valsts kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā pārkrāvējkuģu karoga valstij vai valstīm, ja inspicētais kuģis bijis iesaistījies citā kuģī pārkraušanas operācijās.
2. Lai saglabātu pārkāpuma pierādījumus, inspektors veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai garantētu to drošību un saglabāšanu, vienlaikus radot pēc iespējas mazākas neērtības kuģim un pēc iespējas mazāk iejaucoties tā operācijās.
3. Ja inspekciju pārvaldības apgabalā veic jūrā, inspektors ir tiesīgs palikt uz zvejas kuģa tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sniegtu informāciju karoga līgumslēdzējas puses pienācīgi pilnvarotam inspektoram, vai līdz brīdim, kad karoga dalībvalsts vai karoga līgumslēdzēja puse savā atbildē prasa inspektoram atstāt zvejas kuģi.
38. pants
Turpmāki pasākumi Savienības zvejas kuģa izdarītu smagu pārkāpumu gadījumā
1. Karoga dalībvalsts bez kavēšanās atbild uz paziņojumu par smagu pārkāpumu un nodrošina, ka pienācīgi pilnvarots inspektors 72 stundu laikā attiecīgo Savienības zvejas kuģi inspicē pārkāpuma sakarā.
2. Pēc šā panta 1. punktā un 37. panta 1. punktā minētās pārbaudes rezultātu paziņošanas karoga dalībvalsts, ja pierādījumi to pamato, pieprasa zvejas kuģim tūlīt doties uz minētās karoga dalībvalsts apstiprinātu ostu, kurā veic pilnīgu inspekciju tās pakļautībā un klātesot NEAFC inspektoram no jebkuras citas līgumslēdzējas puses, kas vēlas piedalīties.
3. Karoga dalībvalsts var pilnvarot inspicējošo valsti bez kavēšanās nogādāt zvejas kuģi karoga dalībvalsts apstiprinātā ostā.
4. Ja zvejas kuģis netiek izsaukts uz ostu, karoga dalībvalsts laikus sniedz pienācīgu pamatojumu EFCA un Komisijai, kas informāciju pārsūta inspicējošajai līgumslēdzējai pusei un NEAFC sekretariātam.
5. Ja zvejas kuģim tiek pieprasīts doties uz ostu, lai veiktu tā pilnīgu inspekciju, ievērojot 2. vai 3. punktu, ar zvejas kuģa karoga dalībvalsts piekrišanu uz zvejas kuģa drīkst uzkāpt un palikt citas līgumslēdzējas puses norīkots NEAFC inspektors, kurš drīkst būt klāt zvejas kuģa inspicēšanā ostā.
6. Karoga dalībvalstis tūlīt informē Komisiju un EFCA par inspekcijas iznākumu un pasākumiem, ko tās pieņēmušas pārkāpuma sakarā.
39. pants
Atbilstības nodrošināšanas pasākumi
Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar to tiesību aktiem sistemātiski tiek veikti atbilstoši pasākumi, arī ierosinātas administratīvas lietas vai krimināllietas pret fiziskām vai juridiskām personām, kuras tur aizdomās par NEAFC pieņemto piemērojamo saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpšanu, kas ir izpildāmas attiecībā uz tām.
40. pants
Ziņojumi par pārraudzības un inspekcijas darbībām, par pārkāpumiem un turpmākiem pasākumiem, kas veikti pēc pārkāpumiem, un par darbībām NNN zvejas sakarā
1. Katra dalībvalsts katru gadu līdz 1. februārim EFCA un Komisijai ziņo šādu informāciju:
a)
saskaņā ar 22., 23. un 31. pantu veikto inspekciju skaits, norādot inspicētā zvejas kuģa karoga valsts veikto inspekciju skaitu un – pārkāpuma gadījumā – pārkāpuma datumu, attiecīgā zvejas kuģa pozīciju un pārkāpuma raksturu;
b)
NEAFC patruļās lidojumā pavadīto stundu un jūrā pavadīto stundu skaits, tādu pamanīšanas gadījumu skaits, kad kuģi pamanījusi tā karoga valsts, un saraksts ar atsevišķiem zvejas kuģiem, par kuriem sagatavots pārraudzības ziņojums;
c)
inspekciju skaits, kuras tā jūrā vai savās ostās saskaņā ar NEAFC shēmu veikusi attiecībā uz kuģiem, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi, inspicēto kuģu vārds un to attiecīgā karoga valsts, inspekciju datumi, ostas, kurās inspekcijas veiktas, un šādu inspekciju rezultāti;
d)
ja pēc inspekcijas, kas veikta, ievērojot NEAFC shēmu, zivis izkrauj vai pārkrauj citā kuģī, – ievērojot 46. pantu sniegtie pierādījumi; un
e)
lietas statuss attiecībā uz katru NEAFC pieņemto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumu, kas izdarīts iepriekšējā kalendārajā gadā, turpinot norādīt minētos pārkāpumus visos secīgajos ziņojumos, līdz lieta saskaņā ar valsts tiesību aktu attiecīgajiem noteikumiem tiek izbeigta; ziņojumā norāda lietas statusu, proti, vai lieta tiek izskatīta, ir iesniegta apelācija vai vēl aizvien notiek izmeklēšana, un ziņojumā turklāt konkrēti apraksta visas piemērotās sankcijas vai sodus, norāda soda naudas summu, izņemto zivju vai zvejas rīku vērtību, visus rakstiskos brīdinājumus un gadījumā, ja nekādas darbības nav veiktas, – tā iemeslus.
2. Šā panta 1. punktā minēto informāciju sniedz atbilstīgi NEAFC pieņemtajām veidlapām.
3. EFCA, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem un informāciju, kas pieejama Savienības kopīgās inspekcijas un pārraudzības shēmas satvarā, sagatavo Savienības ziņojumu. Savienības ziņojumu EFCA katru gadu līdz 20. februārim nosūta Komisijai. Komisija katru gadu līdz 1. martam Savienības ziņojumu nosūta NEAFC sekretariātam.
7. IEDAĻA
Pasākumi, ar kuriem veicina to zvejas kuģu atbilstību, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi
41. pants
Darbības joma
Šo iedaļu piemēro zvejas kuģiem, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi un ko izmanto vai plāno izmantot zvejas darbībām, kuras veic saistībā ar zvejas resursiem konvencijas apgabalā.
42. pants
Tādu kuģu pamanīšana un identificēšana, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi
1. Dalībvalstis vai EFCA visu informāciju par kuģiem, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi un kas pamanīti vai citādi identificēti kā kuģi, kuri iesaistās zvejas darbībās konvencijas apgabalā, bez kavēšanās nosūta EFCA, kopiju nosūtot Komisijai. EFCA par katru saņemto pamanīšanas ziņojumu tūlīt informē NEAFC sekretariātu un visas pārējās dalībvalstis.
2. EFCA vai dalībvalsts, kura pamanījusi kuģi, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, bez kavēšanās mēģina šādu kuģi informēt par to, ka tas pamanīts vai ar citiem līdzekļiem identificēts kā iesaistījies zvejas darbībās konvencijas apgabalā un ka attiecīgi tiek pieņemts, ka tas pārkāpj NEAFC saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, izņemot gadījumus, kad NEAFC tā karoga valstij piešķīrusi statusu “aktīvs sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse”.
3. Ja zvejas kuģis, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, ir pamanīts vai ar citiem līdzekļiem identificēts kā iesaistījies citā kuģī pārkraušanas darbībās, pieņēmumu par NEAFC pieņemto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpšanu attiecina uz ikvienu citu zvejas kuģi, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis un ir identificēts kā iesaistījies šādās darbībās ar minēto kuģi.
43. pants
Inspekcijas jūrā
1. NEAFC inspektori lūdz atļauju uzkāpt uz zvejas kuģiem, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi, un tos inspicēt, ja līgumslēdzēja puse ir pamanījusi vai citādi identificējusi šo kuģu iesaistīšanos zvejas darbībās konvencijas apgabalā. Ja kapteinis uzkāpšanai uz kuģa un tā inspicēšanai piekrīt, inspekciju dokumentē, sagatavojot XVIII pielikumā doto inspekcijas ziņojumu.
2. NEAFC inspektori inspekcijas ziņojuma kopiju bez kavēšanās nosūta tā zvejas kuģa kapteinim, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, Komisijai un EFCA. EFCA kopiju tūlīt pārsūta NEAFC sekretariātam. Ja minētajā ziņojumā iekļautie pierādījumi to pamato, dalībvalsts atbilstoši rīkojas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
3. Ja kapteinis uzkāpšanai uz kuģa un tā inspicēšanai nepiekrīt vai nepilda kādu no 24. panta b)–f) punktā noteiktajiem pienākumiem, tiek pieņemts, ka zvejas kuģis, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, ir iesaistījies NNN zvejas darbībās. NEAFC inspektors bez kavēšanās informē EFCA un Komisiju. Komisija tūlīt informē NEAFC sekretariātu.
44. pants
Ieiešana ostā
1. Tāda zvejas kuģa kapteinis, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis un plāno piestāt ostā, ostas dalībvalsts kompetentajām iestādēm par to paziņo saskaņā ar 28. pantu. Attiecīgā ostas dalībvalsts minēto informāciju bez kavēšanās pārsūta zvejas kuģa karoga valstij un NEAFC sekretariātam, kopiju nosūtot Komisijai un EFCA.
2. Ostas dalībvalsts aizliedz savās ostās ienākt zvejas kuģiem, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi un nav nosūtījuši prasīto iepriekšējo paziņojumu par ieiešanu ostā vai snieguši 1. punktā minēto informāciju.
3. Lēmumu aizliegt ienākšanu ostā ostas dalībvalsts bez kavēšanās dara zināmu tā zvejas kuģa kapteinim vai kapteiņa pārstāvim, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, kuģa karoga valstij un NEAFC sekretariātam, kopiju nosūtot Komisijai un EFCA.
45. pants
Inspekcijas ostā
1. Dalībvalstis nodrošina, ka visi zvejas kuģi, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi un kam atļauts ienākt to ostās, tiek inspicēti saskaņā ar 31. panta 4.–8. punktu. Zvejas kuģim, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, nav atļauts zivis izkraut vai pārkraut citā kuģī, iekams inspekcija nav pabeigta. Katru inspekciju dokumentē, sagatavojot 33. pantā paredzēto inspekcijas ziņojumu.
2. Ja tāda zvejas kuģa kapteinis, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, nav izpildījis kādu no 24. panta b)–f) punktā noteiktajiem pienākumiem, tiek pieņemts, ka kuģis ir iesaistījies NNN zvejas darbībās.
3. Ostas dalībvalsts informāciju par rezultātiem, kuri tās ostās gūti visās to zvejas kuģu inspekcijās, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi, un par attiecīgo turpmāko rīcību tūlīt pārraida NEAFC sekretariātam, kopiju nosūtot Komisijai un EFCA.
46. pants
Izkraušana, pārkraušana citā kuģī un ostas izmantošana
1. Kuģi, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi, izkraušanu, pārkraušanu citā kuģī un/vai citādu ostas izmantošanu drīkst sākt tikai pēc tam, kad ostas dalībvalsts kompetentās iestādes to atļāvušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 7. pantu.
2. Ja zvejas kuģis, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, ir iegājis ostā, dalībvalstis liedz minētajam kuģim izkraut, pārkraut citā kuģī, apstrādāt un iepakot zvejas resursus un izmantot citus ostas pakalpojumus, arī uzpildīt degvielu, papildināt kuģa krājumus, veikt apkopi un izmantot sauso doku, ja:
a)
kuģis ir inspicēts, ievērojot 45. pantu, un inspekcijā ir konstatēts, ka uz kuģa ir sugas, uz kurām attiecas NEAFC ieteikumi, ja vien kuģa kapteinis kompetentajām iestādēm nesniedz pietiekamus pierādījumus, kas apliecina, ka zivis ir nozvejotas ārpus pārvaldības apgabala vai saskaņā ar visiem attiecīgajiem NEAFC ieteikumiem;
b)
minētā zvejas kuģa karoga valsts vai – ja kuģis ir iesaistījies citā kuģī pārkraušanas operācijās – zvejas pārkrāvējkuģu karoga valsts vai valstis nesniedz apstiprinājumu saskaņā ar 29. pantu;
c)
minētā kuģa kapteinis nav izpildījis kādu no 24. panta b)–f) punktā noteiktajiem pienākumiem;
d)
dalībvalstis ir saņēmušas skaidrus pierādījumus, ka uz kuģa esošie zvejas resursi kādas līgumslēdzējas puses jurisdikcijā esošos ūdeņos nozvejoti, pārkāpjot piemērojamos noteikumus; vai
e)
dalībvalstīm ir pietiekams pierādījums tam, ka kuģis bijis citādi iesaistījies NNN zvejas darbībās konvencijas apgabalā vai atbalstījis šādas zvejas darbības.
3. Ja tiek izdots atteikums, ievērojot 2. punktu, dalībvalstis savu lēmumu paziņo tāda zvejas kuģa kapteinim vai kapteiņa pārstāvim, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, un NEAFC sekretariātam, kopiju nosūtot Komisijai un EFCA.
4. Ostu izmantošanas atteikumu, kurš izdots kuģim, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, dalībvalstis atsauc tikai tad, ja ir pietiekami pierādījumi, ka iemesli, kuru dēļ izmantošana tika liegta, ir bijuši neatbilstoši vai kļūdaini vai ka šādi iemesli vairs nepastāv.
5. Ja dalībvalsts savu atteikumu ir atsaukusi, ievērojot 4. punktu, tā par to tūlīt paziņo tiem, kuriem tika nosūtīts paziņojums, ievērojot 3. punktu.
47. pants
Rīcība pret kuģiem, kas ir NEAFC NNN zvejas kuģu sarakstos
1. Dalībvalstis nodrošina, ka pret zvejas kuģiem, kuri iekļauti NEAFC provizoriskajā (“A”) vai apstiprinātajā (“B”) sarakstā ar kuģiem, kas veic NNN zveju, vēršas šādi:
a)
tos inspicē saskaņā ar 45. pantu, kad tie ieiet dalībvalstu ostās;
b)
tiem neatļauj dalībvalstu ostās veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī;
c)
nekādā veidā nesniedz palīdzību un neatļauj piedalīties citā kuģī pārkraušanas operācijās vai kopīgās zvejas operācijās ar zvejas kuģiem, atbalsta kuģiem, degvielas uzpildes kuģiem, bāzes kuģiem un kravas kuģiem, kas peld ar dalībvalstu karogu; un
d)
nepiegādā krājumus un degvielu un nesniedz citus pakalpojumus.
2. NEAFC NNN zvejas kuģu “A” sarakstā iekļautiem kuģiem 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu nepiemēro tad, ja NEAFC ir iesniegts ieteikums attiecīgos kuģus no “A” saraksta izslēgt.
3. Papildus 1. punktā norādītajiem pasākumiem dalībvalstis attiecībā uz “B” sarakstā iekļautiem kuģiem veic šādus pasākumus:
a)
aizliedz šādiem kuģiem ienākt to ostās un šādu aizliegumu paziņo saskaņā ar 44. panta 3. punktu;
b)
aizliedz šādiem kuģiem zvejot ūdeņos, kas ir to valsts jurisdikcijā;
c)
aizliedz fraktēt šādus kuģus;
d)
atsaka sava karoga piešķiršanu šādiem kuģiem;
e)
aizliedz importēt zivis no šādiem kuģiem;
f)
aizliedz importētājiem, pārvadātājiem un citiem attiecīgajiem sektoriem veikt šādu kuģu nozvejotu zvejas produktu pārkraušanu citā kuģī un tirdzniecību; un
g)
vāc visu atbilstošo informāciju un ar to apmainās ar pārējām dalībvalstīm un līgumslēdzējām pusēm, kas nav Savienība, vai ar sadarbības partneriem, kas nav līgumslēdzējas puses, lai atklātu, kontrolētu un nepieļautu viltotus importa/eksporta sertifikātus attiecībā uz zvejas produktiem no šādiem kuģiem.
4. Šā panta 1. punkta d) apakšpunktu un 3. punkta a) un d) apakšpunktu nepiemēro, ja līgumslēdzējām pusēm ir atļauts piegādāt krājumus, degvielu vai sniegt citus pakalpojumus vai piešķirt savu karogu NNN zvejas kuģu sarakstā iekļautam kuģim pēc ieteikuma, kas NEAFC sniegts, pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem, kuri apliecina, ka kuģi paredzēts nodot sadalīšanai vai neatgriezeniski nodot citiem mērķiem, kas nav zvejas darbības.
III SADAĻA
DAŽĀM PELAĢISKAJĀM ZVEJNIECĪBĀM PIEMĒROJAMI PASĀKUMI
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
48. pants
Darbības joma
Ja vien nav noteikts citādi, šo sadaļu piemēro Savienības zvejas kuģiem un trešo valstu zvejas kuģiem, kas darbojas Savienības ūdeņos un ir iesaistījušies siļķes (Clupea harengus), makreles (Scomber scombrus), stavridu (Trachurus spp.) un putasu (Micromesistius poutassou) zvejniecībās šādos ģeogrāfiskajos apgabalos:
a)
konvencijas apgabals; un
b)
Savienības ūdeņi CECAF apgabalā.
II NODAĻA
PELAĢISKĀS ZVEJNIECĪBAS
49. pants
Ierobežojumi, ko pelaģiskās zvejas kuģiem piemēro attiecībā uz rīkošanos ar nozveju un tās izkraušanu
1. Maksimālais attālums starp ūdens atdalītāja spraišļiem uz pelaģiskās zvejas kuģiem ir 10 mm. Spraišļi ir piemetināti to atrašanās vietā. Ja ūdens separatoram ir nevis restes, bet caurumi, šo caurumu maksimālais diametrs nepārsniedz 10 mm. Caurumu diametrs teknēs pirms ūdens separatora nav lielāks par 15 mm.
2. Pelaģiskās zvejas kuģa kapteinis uz kuģa vienmēr tur rasējumus, kuri attiecas spējām rīkoties ar nozveju un to izkraut. Rasējumi un visas to izmaiņas ir karoga dalībvalsts kompetento iestāžu apstiprināti. Rasējumu un visu to izmaiņu kopijas kapteinis nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām zivsaimniecības iestādēm, kas periodiski verificē rasējumu pareizību.
3. Pelaģiskās zvejas kuģiem ir aizliegts izkraut zivis zem kuģa ūdenslīnijas, arī no bufertvertnēm vai ar aukstumiekārtu dzesināta jūras ūdens tvertnēm.
4. Visas izkraušanas atveres, kas atrodas zem ūdenslīnijas, aizplombē. Tomēr karoga dalībvalstis drīkst saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu izdot zvejas atļauju, kas ļauj zem ūdenslīnijas esošu izkraušanas atveri neaizplombēt, ja:
a)
jebkuru izkraušanas atveres izmantošanu kontroles iestādes var uzraudzīt ar attāliem elektroniskiem līdzekļiem; un
b)
izkraušanas atvere un ar to saistītie elektroniskās uzraudzības līdzekļi ir aprakstīti 2. punktā minētajos sertificētajos rasējumos.
50. pants
Automātiskās atlasīšanas iekārtas izmantošanas ierobežojumi
1. Ir aizliegts uz zvejas kuģa turēt vai izmantot iekārtu, kas spēj automātiski pēc izmēra atlasīt siļķes, makreles, putasu vai stavridas.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, šādu iekārtu ir atļauts turēt uz kuģa un izmantot ar noteikumu, ka:
a)
visa nozveja, ko drīkst likumīgi paturēt uz kuģa, tiek uzglabāta saldētā veidā, atlasītās zivis tūlīt pēc atlasīšanas, apstrādes un iepakošanas tiek sasaldētas, un atlasītās zivis netiek atlaistas jūrā, izņemot blakusproduktus, piemēram, subproduktus vai galvas, un iekārta ir uzstādīta un novietota uz kuģa tā, lai nodrošinātu tūlītēju sasaldēšanu un nepieļautu jūras sugu īpatņu atlaišanu jūrā;
b)
uz kuģa esošā atlasīšanas iekārta pirms zvejas reisa sākuma ir atvienota no enerģijas avota un kompetentās iestādes to noplombējušas, tādējādi padarot atlasīšanas sistēmu neizmantojamu līdz brīdim, kad kompetentās iestādes plombas noņem;
c)
zvejas kuģis ir aprīkots ar attālās elektroniskās uzraudzības sistēmām, kas domātas izkraušanas pienākuma izpildes verificēšanai; vai
d)
uz zvejas kuģa ir novērotājs, kura uzdevums ir uzraudzīt izkraušanas pienākuma izpildi.
51. pants
Noteikumi par došanos prom
Zvejas kuģu kapteiņi maina zvejas apgabalu, kurā tie darbojas, dodoties prom no ikvienas pozīcijas, kurā iepriekšējas zvejas operācijas laikā vairāk nekā 10 % no jebkuras 48. pantā minētās sugas nozvejas dzīvsvara veido par attiecīgajiem minimālajiem saglabāšanas references izmēriem mazāki īpatņi.
III NODAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR SVĒRŠANAS UN APSTRĀDES IEKĀRTĀM
52. pants
Attālā pārraudzība
1. Ostas dalībvalstis attiecībā uz izkrāvumiem, kas pārsniedz 10 tonnas, nodrošina pārraudzību ar novērošanas kameru un sensoru tehnoloģijām izkraušanas un apstrādes iekārtās, kurās gadā kopumā nosver vairāk nekā 3 000 tonnu 48. pantā minēto sugu īpatņu. Šajā nolūkā dalībvalstis dara publiski pieejamu to ostu sarakstu, kuras atbilst minētajam slieksnim, un to, kur minētās prasības ir piemērojamas.
2. Pārraudzību piemēro izkraušanas un apstrādes vietām un iekārtām, un tā aptver izkrauto zivju plūsmu līdz svēršanas pabeigšanai. Šo prasību nepiemēro laikā, kamēr izkrautās nozvejas tiek transportētas uz apstrādes un svēršanas iekārtu.
3. Par svēršanu atbildīgā persona:
a)
nodrošina kompetentajām iestādēm pārraudzības datu tiešraidi un reāllaika piekļuvi tiem; un
b)
pārraudzības datus glabā vismaz sešus mēnešus, bet ne ilgāk kā trīs gadus, un uzglabāto datu kopiju pēc pieprasījuma izsniedz kompetentajām iestādēm.
4. Datus, kas iegūti saskaņā ar šo pantu, izmanto tikai zvejniecības kontroles nolūkiem, un tos neizmanto fizisku personu identificēšanai.
IV SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
53. pants
Datu pārvaldība, personas datu aizsardzība un konfidencialitāte
1. Šīs regulas 7. panta 2. punkta, 13. panta, 14. panta 1. punkta, 15. panta 1. punkta, 16. panta 1. punkta d) apakšpunkta, 17. panta 3., 4. un 5. punkta, 20. panta 2. punkta, 21. panta 2.–5. un 7. un 8. punkta, 22. panta 2. un 3. punkta, 23. panta 11. un 12. punkta, 24. panta f) un g) punkta, 27. panta 1. un 2. punkta, 28. panta 1. un 2. punkta, 30. panta 3. un 4. punkta, 31. panta 5. punkta, 33. panta, 34. panta, 35. panta 1. punkta, 37. panta 1. punkta, 38. panta 1. punkta, 39. panta, 40. panta 1. un 3. punkta, 42. panta 1. punkta, 43. panta 1. un 2. punkta, 45. panta 3. punkta, 47. panta 1. un 3. punkta, 49. panta 2. un 4. punkta, 50. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkta un 52. panta piemērošanai vajadzīgos personas datus dalībvalstu iestādes, EFCA un Komisija vāc un apstrādā šādos nolūkos:
a)
pildīt pienākumus identificēt attiecīgos kontaktpunktus un apmainīties ar zvejniecības datiem saskaņā ar 7. un 8. pantu, 13.–19. pantu, 21., 22. pantu, 27.–31. pantu, 33., 34., 35. pantu, 37.–40. pantu, 42.–46. pantu, 49., 50. un 52. pantu;
b)
uzraudzīt zvejas iespējas, tai skaitā kvotu apguvi, saskaņā ar 18. pantu;
c)
validēt datus saskaņā ar 17. pantu
d)
uzraudzīt, kontrolēt, inspicēt un pārraudzīt zvejas darbības saskaņā ar 19.–47. pantu; un
e)
veikt izziņas darbu, kas saistīts ar sūdzībām, pārkāpumiem un tiesvedības vai administratīvām procedūrām saskaņā ar 35.–40. pantu un 42.–47. pantu.
2. Saskaņā ar šo regulu saņemtus personas datus neglabā ilgāk, nekā tas nepieciešams mērķim, kura dēļ tie savākti, un nekādā ziņā ilgāk par pieciem gadiem no savākšanas dienas, izņemot personas datus, kuri vajadzīgi, lai varētu veikt turpmākus pasākumus saistībā ar sūdzībām, pārkāpumiem un tiesvedības vai administratīvām procedūrām, un kurus var glabāt līdz attiecīgās procedūras, administratīvās procedūras vai tiesvedības beigām, vai līdz laikam, kāds vajadzīgs sankciju piemērošanai. Ja informāciju glabā ilgāku laiku, datus anonimizē.
3. Attiecībā uz to personas datu apstrādi, kurus, ievērojot šo regulu, vāc un pārraida dalībvalstu iestādes, tās tiek uzskatītas par pārzini, kas definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punktā.
4. Attiecībā uz to personas datu apstrādi, kurus, ievērojot šo regulu, vāc un pārraida Komisija un EFCA, katra no tām tiek uzskatīta par pārzini, kas definēts Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 8. punktā.
5. Papildus pienākumiem, kas noteikti Regulā (ES) 2016/679 un Regulā (ES) 2018/1725, dalībvalstu iestādes, EFCA un Komisija:
a)
nodrošina konfidencialitāti, kad pārraida un saņem elektroniskus datus;
b)
veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu konfidencialitātes un drošības noteikumus, kuri noteikti NEAFC apstiprinātajos ieteikumos, tai skaitā atbilstošus šifrēšanas protokolus, ar kuriem nodrošina konfidencialitāti un autentiskumu;
c)
vajadzības gadījumā pēc NEAFC sekretariāta pieprasījuma labo vai dzēš elektroniskos ziņojumus vai ziņas, kas apstrādātas šai regulai neatbilstošā veidā;
d)
nodrošina, ka elektroniskie dati tiek glabāti un izmantoti tikai uzraudzībai, kontrolei, inspekcijai un izpildes panākšanai vai citiem šajā regulā noteiktiem nolūkiem; un
e)
nodrošina, ka visā elektronisko datu pārraidē tiek izmantotas datu paziņošanas sistēmas, kuras pienācīgi testētas ar NEAFC sekretariātu.
6. Dalībvalstu iestādes, EFCA un Komisija nodrošina personas datu apstrādes drošību attiecībā uz personas datu apstrādi, kas notiek šīs regulas piemērošanas vajadzībām, arī personas datu apstrādi, ko veic iestādes, kurām ir tiesības piekļūt attiecīgajām zvejniecības datubāzēm. Jo īpaši tās pieņem vajadzīgos pasākumus, to vidū darbības nepārtrauktības plānu un pasākumus, ar kuriem nodrošina atbilstību ar NEAFC Ieteikumu 08:2014 pieņemtajām Informācijas drošības pārvaldības sistēmas vadlīnijām un noteikumiem, lai:
a)
fiziski aizsargātu datus, arī izstrādājot ārkārtas rīcības plānus kritiski svarīgas infrastruktūras aizsardzībai;
b)
novērstu datu nolasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai datu nesēju izņemšanu neatļautā veidā;
c)
novērstu datu ievadīšanu neatļautā veidā un liegtu neatļautu piekļuvi reģistrētajiem personas datiem, to grozīšanu vai dzēšanu neatļautā veidā;
d)
novērstu datu apstrādi neatļautā veidā un datu kopēšanu, grozīšanu vai dzēšanu neatļautā veidā;
e)
nodrošinātu, ka personas, kam ir atļauts piekļūt attiecīgajām zvejniecības datubāzēm, var piekļūt tikai tiem datiem, uz kuriem attiecas viņu piekļuves tiesības, un tikai izmantojot individuālas lietotāju identitātes un konfidenciālus piekļuves režīmus;
f)
nodrošinātu, ka ir iespējams verificēt un konstatēt, kurām struktūrām drīkst pārraidīt personas datus un kādi dati attiecīgajās zvejniecības datubāzēs ir apstrādāti, kad tas noticis, kas un kādā nolūkā tos apstrādājis;
g)
nodrošinātu, jo īpaši ar pienācīgu šifrēšanas paņēmienu palīdzību, ka laikā, kad personas datus pārraida uz attiecīgajām zvejniecības datubāzēm vai no tām, vai datu nesēju transportēšanas laikā tos nevar neatļauti nolasīt, kopēt, grozīt vai dzēst; un
h)
uzraudzītu šajā punktā minēto drošības pasākumu iedarbīgumu un veiktu organizatoriskos pasākumus, kas saistīti ar iekšējo uzraudzību un vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.
7. Regulas (EK) Nr. 1224/2009 113. pantā noteiktie pienākumi attiecas uz datiem, kas savākti un saņemti šīs regulas satvarā.
54. pants
Grozījumu procedūra
1. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai īstenotu NEAFC pieņemtos pasākumus, ar kuriem groza:
a)
kontaktpunktu paziņošanas procedūras, kas minētas 7. panta 1., 2. un 3. punktā;
b)
zvejas kuģu paziņojumu un atļauju pārraidīšanas procedūras, kas paredzētas 8. panta 1. un 2. punktā;
c)
kravas izvietojuma plāniem piemērojamās prasības, kas noteiktas 13. panta 3. punkta b) apakšpunktā;
d)
procedūras, kā paziņo pārkraušanu citā kuģī un kas noteiktas 15. panta 1., 2. un 3. punktā;
e)
procedūras, kā dara zināmu informāciju NEAFC sekretariātam un kas noteiktas 17. panta 1. un 8. punktā;
f)
procedūras, kā notiek vispārējā ziņošana par nozveju un zvejas piepūli un kas paredzētas 18. pantā;
g)
procedūras, kā paziņo par inspekcijas kuģu un gaisa kuģu izvietošanu un kas noteiktas 21. panta 7. punktā;
h)
pārraudzības procedūra, kas noteikta 22. pantā;
i)
pārkāpumu paziņošanas procedūras, kas minētas 34. panta 2. un 3. punktā;
j)
regulēto resursu saraksts, kas noteikts I pielikumā;
k)
JJE indikatorsugu saraksts, kas noteikts II pielikumā;
l)
esošo grunts zvejas apgabalu koordinātas, kas noteiktas III pielikumā;
m)
pārvaldības apgabalā piemērojamie tehniskie pasākumi, kas noteikti IV pielikumā;
n)
ziņās iekļaujamie datu elementi, kas noteikti V pielikumā;
o)
produkcijas žurnālā iekļaujamie datu elementi, kas noteikti VI pielikumā;
p)
produkta veida, iepakojuma veida, tvertnes veida un apstrādes veida kodu saraksts, kas noteikts VII pielikumā;
q)
elektroniskajā zvejas žurnālā, citā kuģī pārkraušanas un izkraušanas ostas ziņojumos iekļaujamie datu elementi, kas noteikti VIII pielikumā;
r)
datu pārraidīšanas formāts un datu elementi, kas noteikti XI pielikumā;
s)
FMC marķēšanas procedūras, kas noteiktas XII pielikumā;
t)
inspektora un inspekcijas platformu paziņošanai vajadzīgie datu elementi, kas noteikti XIV pielikumā;
u)
pārraudzības darbību paziņošanai vajadzīgie datu elementi, kas noteikti XVI pielikumā;
v)
pārraudzības un pamanīšanas ziņojumu pārraidīšanai vajadzīgie datu elementi, kas noteikti XVII pielikumā;
w)
inspekcijas ziņojuma veidlapas, kas noteiktas XVIII un XXIII pielikumā;
x)
noteikumi par iekāpšanas trapu konstrukciju un izmantošanu, kas noteikti XIX pielikumā;
y)
apstiprināto ostu paziņošanai vajadzīgie datu elementi, kas noteikti XX pielikumā; un
z)
ostas valsts kontroles veidlapu paraugs, kas noteikts XXI pielikumā.
2. Grozījumi saskaņā ar 1. punktu attiecas tikai ar to pasākumu īstenošanu, ar kuriem groza vai papildina NEAFC shēmu un citus NEAFC ieteikumus.
3. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko III sadaļu groza, lai to pielāgotu pasākumiem, kurus apspriedēs, kas saistītas ar 48. pantā minēto zvejniecību kontroli, apstiprinājusi Savienība un citas Ziemeļaustrumu Atlantijas piekrastes valstis, kā dokumentēts saskaņotajā protokolā, vai kuri pieņemti NEAFC satvarā, attiecībā uz:
a)
šīs regulas 49. pantā noteiktajiem ierobežojumiem, kas pelaģiskās zvejas kuģiem piemērojami attiecībā uz rīkošanos ar nozveju un tās izkraušanu;
b)
šīs regulas 50. panta 2. punktā noteiktajām atkāpēm no aizlieguma izmantot automātiskās atlasīšanas iekārtu;
c)
šīs regulas 51. pantā minētajiem noteikumiem par došanos prom; un
d)
šīs direktīvas 52. pantā minētajiem sliekšņiem.
4. Grozījumi saskaņā ar šā panta 3. punktu attiecas tikai uz to pasākumu īstenošanu, ar kuriem groza vai papildina 48. pantā minēto zvejniecību kontroli:
a)
kurus ir apstiprinājusi Savienība un citas Ziemeļaustrumu Atlantijas piekrastes valstis; vai
b)
kuri ir pieņemti NEAFC satvarā un Savienībai ir saistoši.
55. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 54. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2023. gada 1. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 54. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar 54. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
56. pants
Grozījumi citās regulās
1. Regulas (EK) Nr. 1224/2009 54.b un 54.c pantu svītro.
2. Regulas (ES) 2019/1241 5. panta h) punktu, VI nodaļu un XII pielikumu svītro.
57. pants
Atcelšana
1. Ar šo Regulas (EEK) Nr. 1899/85, (EEK) Nr. 1638/87 un (ES) Nr. 1236/2010 tiek atceltas.
2. Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
58. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Tās 49. panta 4. punktu un 52. pantu piemēro no 2026. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Strasbūrā, 2024. gada 18. septembrī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētāja
R. METSOLA
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
BÓKA J.
(1) OV C, C/2023/871, 8.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/871/oj.
(2) Eiropas Parlamenta 2024. gada 10. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2024. gada 22. jūlija lēmums.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(4) Padomes Lēmums 98/392/EK (1998. gada 23. marts) par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.).
(5) Padomes Lēmums 98/414/EK (1998. gada 8. jūnijs) par Nolīguma par ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz mainīgas dislokācijas un tālu migrējošo zivju sugu krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu Eiropas Kopienas ratifikāciju (OV L 189, 3.7.1998., 14. lpp.).
(6) Padomes Lēmums 81/608/EEK (1981. gada 13. jūlijs), kas attiecas uz Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā noslēgšanu (OV L 227, 12.8.1981., 21. lpp.).
(7) Padomes Lēmums 2009/550/EK (2009. gada 5. marts) par to, lai apstiprinātu grozījumus Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā, ar kuriem ļauj noteikt domstarpību izšķiršanas procedūras, paplašināt Konvencijas darbības jomu un pārskatīt Konvencijas mērķus (OV L 184, 16.7.2009., 12. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1236/2010 (2010. gada 15. decembris) par kontroles un noteikumu izpildes shēmu, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2791/1999 (OV L 348, 31.12.2010., 17. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1139 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004 (OV L 247, 13.7.2021., 1. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
(13) Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).
(14) Padomes Regula (EEK) Nr. 1899/85 (1985. gada 8. jūlijs), ar ko nosaka minimālo linuma acs izmēru tīkliem, zvejojot moivas tajā Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejas vietās darbības teritorijas daļā, kas sniedzas ārpus konvencijas līgumslēdzēju pušu zvejas jurisdikcijai pakļautajiem jūras ūdeņiem (OV L 179, 11.7.1985., 2. lpp.).
(15) Padomes Regula (EEK) Nr. 1638/87 (1987. gada 9. jūnijs), ar ko nosaka minimālo linuma acs izmēru pelaģiskiem traļiem, zvejojot zilos hekus tās teritorijas daļā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejas vietās, kas sniedzas ārpus Konvencijas līgumslēdzēju pušu zvejas jurisdikcijai pakļautajiem jūras ūdeņiem (OV L 153, 13.6.1987., 7. lpp.).
(16) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).
(19) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).
(20) OV L 227, 12.8.1981., 22. lpp.
(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/473 (2019. gada 19. marts) par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (OV L 83, 25.3.2019., 18. lpp.).
(22) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/218 (2017. gada 6. februāris) par Savienības zvejas flotes reģistru (OV L 34, 9.2.2017., 9. lpp.).
(23) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).
(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/883 (2019. gada 17. aprīlis) par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK (OV L 151, 7.6.2019., 116. lpp.).
(25) OV L 191, 22.7.2011., 3. lpp.
(26) OV L 75, 19.3.2015., 4. lpp.
I PIELIKUMS
REGULĒTIE RESURSI
1. Pelaģiskās sugas un okeāna sugas
Krājums (vispārpieņemtais nosaukums)
FAO kods
Zinātniskais nosaukums
ICES apakšapgabali un rajoni
Dziļūdens sarkanasaris
REB
Sebastes mentella
1., 2., 5., 12., 14.
Norvēģijas pavasara nārsta siļķes krājums (Atlantijas–Skandināvijas krājums)
HER
Clupea harengus
1., 2., 4.a, 5., 14.
Putasu
WHB
Micromesistius poutassou
1.–9., 12., 14.
Makrele
MAC
Scomber scombrus
1.–8., 9.a, 12., 14.
Moiva
CAP
Mallotus villosus
1., 2., 5., 14.
Stavridas
HOM
Trachurus trachurus
2.a, 4.a, 5.b, 6.a, 7.a–c un e–k, 8.
2. Dziļūdens sugas
Krājums (vispārpieņemtais nosaukums)
FAO kods
Zinātniskais nosaukums
ICES apakšapgabali
Bērda kailgalvis
ALC
Alepocephalus bairdii
1.–14.
Garpurna kailgalvis
PHO
Alepocephalus rostratus
1.–14.
Zilā antimora
ANT
Antimora rostrata
1.–14.
Melnā mataste
BSF
Aphanopus carbo
1.–14.
Dziļūdens kaķhaizivis
API
Apristurus spp.
1.–14.
Argentīnas
ARG
Argentina spp.
1.–14.
Ziemeļatlantijas argentīna
ARU
Argentina silus
1.–14.
Beriksas, cnk
ALF
Beryx spp.
1.–14.
Brosme
USK
Brosme brosme
1.–14.
Brūnā īsraga haizivs
GUP
Centrophorus granulosus
1.–14.
Pelēkā īsdzelkņhaizivs
GUQ
Centrophorus squamosus
1.–14.
Melnā kaķhaizivs
CFB
Centroscyllium fabricii
1.–14.
Baltacu haizivs
CYO
Centroscymnus coelolepis
1.–14.
Gardeguna samtainā dzeloņzivs
CYP
Centroscymnus crepidater
1.–14.
Dziļūdens sarkankrabis
KEF
Chaceon (Geyron) affinis
1.–14.
Sarkanais jūrasgailis
GUR
Chelidonichthys cuculus
1.–14.
Eiropas himēra
CMO
Chimaera monstrosa
1.–14.
Zaigojošā himēra
WCH
Chimaera opalescens
1.–14.
Apmetņa haizivs
HXC
Chlamydoselachus anguineus
1.–14.
Jūraszutis
COE
Conger conger
1.–14.
Apaļdeguna garaste
RNG
Coryphaenoides rupestris
1.–14.
Melnā haizivs
SCK
Dalatias licha
1.–14.
Gardeguna spurainā haizivs
DCA
Deania calcea
1.–14.
Melnā kardinālzivs
EPI
Epigonus telescopus
1.–14.
Lanternhaizivis, cnk
SHL
Etmopterus spp.
1.–14.
Lielā laternhaizivs
ETR
Etmopterus princeps
1.–14.
Samtainā laternhaizivs
ETX
Etmopterus spinax
1.–14.
Menca
COD
Gadus morhua
1.–14.
Melnmutes kaķhaizivs
SHO
Galeus melastomus
1.–14.
Peles kaķhaizivs
GAM
Galeus murinus
1.–14.
Klusā okeāna gardeguna himēra
HCH
Harriotta haeckeli
1.–14.
Klusā okeāna gardeguna himēra
HCR
Harriotta raleighana
1.–14.
Zilmutes sarkanasaris
BRF
Helicolenus dactylopterus
1.–14.
Sešžaunu haizivs
SBL
Hexanchus griseus
1.–14.
Atlantijas lielgalvis
ORY
Hoplostethus atlanticus
1.–14.
Vidusjūras lielgalvis
HPR
Hoplostethus mediterraneus
1.–14.
Atlantijas himēra
CYA
Hydrolagus affinis
1.–14.
Lielacu himēra
CYH
Hydrolagus mirabilis
1.–14.
Luzitānijas himēra
KXA
Hydrolagus lusitanicus
1.–14.
Bālā himēra
CYZ
Hydrolagus pallidus
1.–14.
Astainais lepidops
SFS
Lepidopus caudatus
1.–14.
Megrimi
LEZ
Lepidorhombus spp.
1.–14.
Esmarka likods
LXK
Lycodes esmarkii
1.–14.
Ziemeļu makrūrzivs
RHG
Macrourus berglax
1.–14.
Merlangs
WHG
Merlangius merlangus
1.–14.
Pikša
HAD
Melanogrammus aeglefinus
1.–14.
Heks
HKE
Merluccius merluccius
1.–14.
Zilā jūraslīdaka
BLI
Molva dypterygia
1.–14.
Jūraslīdaka
LIN
Molva molva
1.–14.
Mora
RIB
Mora moro
1.–14.
Buru haizivs
OXN
Oxynotus paradoxus
1.–14.
Sarkanspuru pagele
SBR
Pagellus bogaraveo
1.–14.
Ziemeļu garnele
PRA
Pandalus borealis
1.–14.
Diegspurvēdzeles, cnk
FOX
Phycis spp.
1.–14.
Lielacu diegspurvēdzele
GFB
Phycis blennoides
1.–14.
Saida
POK
Pollachius virens
1.–14.
Poliprions
WRF
Polyprion americanus
1.–14.
Apaļā raja
RJY
Rajella fyllae
1.–14.
Arktiskā raja
RJG
Amblyraja hyperborea
1.–14.
Norvēģijas raja
JAD
Dipturus nidarosiensis
1.–14.
Grenlandes paltuss
GHL
Reinhardtius hippoglossoides
1.–14.
Atlantijas asdeguna himēra
RCT
Rhinochimaera atlantica
1.–14.
Aszobe
SYR
Scymnodon ringens
1.–14.
Zeltainais sarkanasaris
REG
Sebastes norvegicus
1.–14.
Norvēģijas sarkanasaris
SFV
Sebastes viviparus
1.–14.
Grenlandes haizivs
GSK
Somniosus microcephalus
1.–14.
Atlantijas dzeloņgalva
TJX
Trachyscorpia cristulata
1.–14.
Raupjdeguna grenadieris
TSU
Trachyrincus scabrus
1.–14.
Makrūrzivju dzimta
RTX
Macrouridae
1.–14.
Lucītis
ELP
Zoarces viviparus
1.–14.
3. Citi regulētie resursi
Krājums (vispārpieņemtais nosaukums)
FAO kods
Zinātniskais nosaukums
ICES apakšapgabali
Siļķu haizivs (1)
POR
Lamna nasus
1.–14.
Dzelkņu haizivs
DGS
Squalus acanthias
1.–14.
Milzu haizivs (1)
BSK
Cetorhinus maximus
1.–14.
(1) Kamēr ir spēkā NEAFC ieteikumi par šiem krājumiem.
II PIELIKUMS
JJE INDIKATORSUGAS
Turpinājumā dots saraksts ar septiņiem pārvaldības apgabalā sastopamiem dzīvotņu veidiem, kā arī fiziskiem elementiem, un taksoni, kas visdrīzāk varētu būt atrodami šajās dzīvotnēs un uzskatāmi par JJE indikatoriem.
JJE dzīvotnes veids
Reprezentatīvi taksoni
1.
Aukstūdens koraļļu rifs
a)
Lophelia pertusa rifs
b)
Solenosmilia variabilis rifs
Lophelia pertusa
Solenosmilia variabilis
2.
Koraļļu audze
a)
Audze uz cietas grunts
i)
Ragkoraļļu un melno koraļļu audzes uz cietas grunts
Anthothelidae
Chrysogorgiidae
Isididae, Keratoisidinae
Plexauridae
Acanthogorgiidae
Coralliidae
Paragorgiidae
Primnoidae
Schizopathidae
ii)
Akmens koraļļu kolonijas uz klinšainas virsmas
Lophelia pertusa
Solenosmilia variabilis
iii)
Akmens koraļļu grupas, kas neveido rifus
Enallopsammia rostrata
Madrepora oculata
b)
Koraļļu audzes uz mīkstas grunts
i)
Ragkoraļļu un melno koraļļu audzes uz mīkstas grunts
Chrysogorgiidae
ii)
Cilindrisko koraļļu lauki
Caryophylliidae
Flabellidae
iii)
Ziedkāposta formas koraļļu lauki
Nephtheidae
3.
Dziļūdens sūkļu grupas
Citu sūkļu grupas
Geodiidae
Ancorinidae
Pachastrellidae
Sūkļu audzes uz cietas grunts
Axinellidae
Mycalidae
Polymastiidae
Tetillidae
Stikla sūkļu kopas
Rossellidae
Pheronematidae
Jūrasspalvu lauki
Anthoptilidae
Pennatulidae
Funiculinidae
Halipteridae
Kophobelemnidae
Protoptilidae
Umbellulidae
Vigulariidae
Cauruļmītņu aktīniju laukumi
Cerianthidae
Dūņu un smilšu fauna
Bourgetcrinidae
Antedontidae
Hyocrinidae
Xenophyophora
Syringamminidae
Sūneņu (Bryozoa) laukumi
Fiziskie elementi
Skaidrojums
Atsevišķi jūras pacēlumi
Jūras pacēlumi, kas nav Vidusatlantijas grēdas pacēlumi
Vidusokeānisko grēdu stāvās nogāzes un smailes
Stāvas grēdas un smailes, kas uztur koraļļu audzes un citas JJE sugas ar lielu populācijas blīvumu
Pauguri
Topogrāfisks elements, kas paceļas mazāk nekā 1 000 metru virs jūras dibena
Kanjonam līdzīgi elementi
“Sateces” elements ar stāvām nogāzēm, kas nav obligāti saistīts ar šelfu, salu vai sēkļa malu
Stāvas nogāzes > 6,4 o
No NAFO Zinātniskās padomes pētniecības dok. 11/73
III PIELIKUMS
ESOŠIE GRUNTS ZVEJAS APGABALI
1. Esošais zvejas apgabals: Hatton sēkļa koordinātas (HAR 1–5)
HAR 1
HAR 1
Ģeogr. plat.
Ģeogr. gar.
Ģeogr. plat.
Ģeogr. gar.
1
60,0557
-14,2048
60o 03,34 ′
–14o 12,29 ′
2
59,6708
-14,0275
59o 40,25 ′
–14o 01,65 ′
3
59,5262
-14,2562
59o 31,57 ′
–14o 15,37 ′
4
59,3197
-14,6393
59o 19,18 ′
–14o 38,36 ′
5
59,2495
-14,8738
59o 14,97 ′
–14o 52,43 ′
6
59,1178
-14,9539
59o 07,07 ′
–14o 57,23 ′
7
59,0620
-15,7430
59o 03,72 ′
–15o 44,58 ′
8
58,9765
-15,9202
58o 58,59 ′
–15o 55,21 ′
9
59,0620
-16,3034
59o 03,72 ′
–16o 18,20 ′
10
59,2992
-16,5207
59o 17,95 ′
–16o 31,24 ′
11
59,6160
-16,5207
59o 36,96 ′
–16o 31,24 ′
12
59,6160
-15,4456
59o 36,96 ′
–15o 26,74 ′
13
59,8005
-14,8280
59o 48,03 ′
–14o 49,68 ′
14
60,0670
-14,3420
60o 04,02 ′
–14o 20,52 ′
15
60,0557
-14,2048
60o 03,34 ′
–14o 12,29 ′
HAR 2
HAR 2
Ģeogr. plat.
Ģeogr. gar.
Ģeogr. plat.
Ģeogr. gar.
1
59,6998
-16,7094
59o 41,99 ′
–16o 42,56 ′
2
59,2496
-16,8066
59o 14,97 ′
–16o 48,39 ′
3
59,1530
-17,4699
59o 09,18 ′
–17o 28,19 ′
4
58,9913
-17,3384
58o 59,48 ′
–17o 20,30 ′
5
59,0884
-16,9552
59o 05,30 ′
–16o 57,31 ′
6
58,9618
-16,7094
58o 57,71 ′
–16o 42,56 ′
7
58,4600
-17,4584
58o 27,60 ′
–17o 27,51 ′
8
58,1897
-17,5156
58o 11,38 ′
–17o 30,94 ′
9
58,0901
-17,2297
58o 05,41 ′
–17o 13,78 ′
10
57,9720
-17,2412
57o 58,32 ′
–17o 14,47 ′
11
57,9144
-17,1039
57o 54,86 ′
–17o 06,23 ′
12
57,8292
-17,0925
57o 49,75 ′
–17o 05,55 ′
13
57,5511
-17,7844
57o 33,07 ′
–17o 47,06 ′
14
57,4928
-18,2075
57o 29,57 ′
–18o 12,45 ′
15
57,2955
-18,4935
57o 17,73 ′
–18o 29,61 ′
16
57,2151
-18,8194
57o 12,91 ′
–18o 49,16 ′
17
57,0662
-19,3512
57o 03,97 ′
–19o 21,07 ′
18
56,4992
-19,5399
56o 29,95 ′
–19o 32,39 ′
19
56,6127
-20,0202
56o 36,76 ′
–20o 01,21 ′
20
56,3791
-20,4377
56o 22,75 ′
–20o 26,26 ′
21
56,3791
-20,6435
56o 22,75 ′
–20o 38,61 ′
22
56,4992
-20,8494
56o 29,95 ′
–20o 50,96 ′
23
56,6190
-20,8494
56o 37,14 ′
–20o 50,96 ′
24
56,8354
-20,4262
56o 50,13 ′
–20o 25,57 ′
25
57,2368
-20,5635
57o 14,21 ′
–20o 33,81 ′
26
57,5818
-20,5635
57o 34,91 ′
–20o 33,81 ′
27
57,8566
-20,1803
57o 51,40 ′
–20o 10,82 ′
28
57,9235
-19,8830
57o 55,41 ′
–19o 52,98 ′
29
58,4809
-19,2425
58o 28,85 ′
–19o 14,55 ′
30
58,6806
-19,2826
58o 40,84 ′
–19o 16,95 ′
31
58,9766
-18,9967
58o 58,59 ′
–18o 59,80 ′
32
59,2145
-18,2876
59o 12,87 ′
–18o 17,26 ′
33
59,2700
-17,9216
59o 16,20 ′
–17o 55,30 ′
34
59,5001
-17,6643
59o 30,01 ′
–17o 39,86 ′
35
59,6998
-16,7094
59o 41,99 ′
–16o 42,56 ′
HAR 3
HAR 3
Ģeogr. plat.
Ģeogr. gar.
Ģeogr. plat.
Ģeogr. gar.
1
54,9406
-17,2011
54o 56,44 ′
–17o 12,07 ′
2
54,5810
-18,0303
54o 34,86 ′
–18o 01,82 ′
3
54,4083
-18,3962
54o 24,50 ′
–18o 23,77 ′
4
54,4781
-19,0538
54o 28,69 ′
–19o 03,23 ′
5
54,4150
-19,3112
54o 24,90 ′
–19o 18,67 ′
6
53,9767
-19,9516
53o 58,60 ′
–19o 57,10 ′
7
54,1847
-20,1289
54o 11,08 ′
–20o 07,73 ′
8
54,3350
-20,1003
54o 20,10 ′
–20o 06,02 ′
9
54,6373
-19,3912
54o 38,24 ′
–19o 23,47 ′
10
54,9800
-19,2540
54o 58,80 ′
–19o 15,24 ′
11
55,0685
-18,7393
55o 04,11 ′
–18o 44,36 ′
12
55,4303
-18,6822
55o 25,82 ′
–18o 40,93 ′
13
55,4076
-18,4134
55o 24,46 ′
–18o 24,80 ′
14
55,1438
-17,7730
55o 08,63 ′
–17o 46,38 ′
15
54,9505
-18,0303
54o 57,03 ′
–18o 01,82 ′
16
54,9800
-17,1325
54o 58,80 ′
–17o 07,95 ′
17
54,9406
-17,2011
54o 56,44 ′
–17o 12,07 ′
HAR 4
HAR 4
Ģeogr. plat.
Ģeogr. gar.
Ģeogr. plat.
Ģeogr. gar.
1
58,4869
-14,7537
58o 29,21 ′
–14o 45,22 ′
2
58,0659
-14,7766
58o 03,96 ′
–14o 46,59 ′
3
57,4928
-14,6851
57o 29,57 ′
–14o 41,11 ′
4
56,9385
-14,5479
56o 56,31 ′
–14o 32,87 ′
5
56,5812
-14,3020
56o 34,87 ′
–14o 18,12 ′
6
55,5696
-15,4571
55o 34,18 ′
–15o 27,42 ′
7
55,5146
-15,7887
55o 30,88 ′
–15o 47,32 ′
8
55,3914
-15,9488
55o 23,48 ′
–15o 56,93 ′
9
55,2116
-16,7523
55o 12,69 ′
–16o 45,14 ′
10
55,2884
-16,8972
55o 17,30 ′
–16o 53,83 ′
11
55,4329
-16,8667
55o 25,98 ′
–16o 52,00 ′
12
55,5223
-16,6862
55o 31,34 ′
–16o 41,17 ′
13
55,5081
-17,5842
55o 30,49 ′
–17o 35,05 ′
14
55,5656
-17,6744
55o 33,94 ′
–17o 40,46 ′
15
55,2221
-18,0232
55o 13,32 ′
–18o 01,39 ′
16
55,3183
-18,2793
55o 19,10 ′
–18o 16,76 ′
17
55,6856
-17,9905
55o 41,14 ′
–17o 59,43 ′
18
55,7960
-17,8706
55o 47,76 ′
–17o 52,23 ′
19
56,4973
-17,7834
56o 29,84 ′
–17o 47,00 ′
20
56,5994
-17,8215
56o 35,97 ′
–17o 49,29 ′
21
56,6983
-17,6308
56o 41,90 ′
–17o 37,85 ′
22
56,7509
-17,3955
56o 45,05 ′
–17o 23,73 ′
23
56,8948
-17,1325
56o 53,69 ′
–17o 07,95 ′
24
56,9167
-16,7780
56o 55,00 ′
–16o 46,68 ′
25
57,1904
-16,7094
57o 11,42 ′
–16o 42,56 ′
26
57,1532
-15,7887
57o 09,19 ′
–15o 47,32 ′
27
57,2708
-15,3942
57o 16,25 ′
–15o 23,65 ′
28
57,6188
-15,3054
57o 37,13 ′
–15o 18,32 ′
29
57,8415
-15,3104
57o 50,49 ′
–15o 18,63 ′
30
57,9537
-15,4859
57o 57,22 ′
–15o 29,15 ′
31
58,0668
-15,4376
58o 04,01 ′
–15o 26,26 ′
32
58,2131
-15,4859
58o 12,79 ′
–15o 29,15 ′
33
58,3882
-15,2392
58o 23,29 ′
–15o 14,35 ′
34
58,3628
-15,1350
58o 21,77 ′
–15o 08,10 ′
35
58,5018
-14,9024
58o 30,11 ′
–14o 54,14 ′
36
58,4869
-14,7537
58o 29,21 ′
–14o 45,22 ′
HAR 5
HAR 5
Ģeogr. plat.
Ģeogr. gar.
Ģeogr. plat.
Ģeogr. gar.
1
55,8531
-19,9630
55o 51,19 ′
–19o 57,78 ′
2
55,4368
-19,7457
55o 26,21 ′
–19o 44,74 ′
3
55,3361
-20,2375
55o 20,17 ′
–20o 14,25 ′
4
55,4855
-20,7236
55o 29,13 ′
–20o 43,41 ′
5
55,7856
-20,4548
55o 47,14 ′
–20o 27,29 ′
6
55,8531
-19,9630
55o 51,19 ′
–19o 57,78 ′
2. Josephine jūras pacēluma koordinātas (JOS 1)
JOS 1
JOS 1
Ģeogr. plat.
Ģeogr. gar.
Ģeogr. plat.
Ģeogr. gar.
1
37,0621
-14,1703
37o 03,73 ′
–14o 10,22 ′
2
36,7150
-14,1044
36o 42,90 ′
–14o 06,26 ′
3
36,5521
-14,1854
36o 33,12 ′
–14o 11,13 ′
4
36,5622
-14,2668
36o 33,73 ′
–14o 16,01 ′
5
36,7029
-14,5385
36o 42,17 ′
–14o 32,31 ′
6
36,8795
-14,5560
36o 52,77 ′
–14o 33,36 ′
7
37,0560
-14,2415
37o 03,36 ′
–14o 14,49 ′
8
37,0621
-14,1703
37o 03,73 ′
–14o 10,22 ′
3. Esošais zvejas apgabals: Mid-Atlantic grēdas koordinātas (MAR 1–5)
MAR 1
MAR 1
Ģeogr. plat.
Ģeogr. gar.
Ģeogr. plat.
Ģeogr. gar.
1
57,1717
-33,3419
57o 10,30 ′
–33o 20,51 ′
2
57,0976
-33,1241
57o 05,85 ′
–33o 07,45 ′
3
56,7293
-33,4885
56o 43,76 ′
–33o 29,31 ′
4
56,4943
-33,5696
56o 29,66 ′
–33o 34,18 ′
5
56,3731
-34,0165
56o 22,39 ′
–34o 00,99 ′
6
56,5289
-34,2443
56o 31,73 ′
–34o 14,66 ′
7
56,7449
-34,1446
56o 44,69 ′
–34o 08,68 ′
8
57,1517
-33,5070
57o 09,10 ′
–33o 30,42 ′
9
57,1717
-33,3419
57o 10,30 ′
–33o 20,51 ′
MAR 2
MAR 2
Ģeogr. plat.
Ģeogr. gar.
Ģeogr. plat.
Ģeogr. gar.
1
44,7495
-25,2187
44o 44,97 ′
–25o 13,12 ′
2
44,4873
-24,9684
44o 29,24 ′
–24o 58,10 ′
3
44,3749
-25,2867
44o 22,50 ′
–25o 17,20 ′
4
44,5689
-25,4261
44o 34,13 ′
–25o 25,57 ′
5
44,7977
-25,3331
44o 47,86 ′
–25o 19,99 ′
6
44,7495
-25,2187
44o 44,97 ′
–25o 13,12 ′
MAR 3
MAR 3
Ģeogr. plat.
Ģeogr. gar.
Ģeogr. plat.
Ģeogr. gar.
1
45,6840
-27,2571
45o 41,04 ′
–27o 15,42 ′
2
45,4763
-27,1426
45o 28,58 ′
–27o 08,56 ′
3
45,4286
-27,4180
45o 25,72 ′
–27o 25,08 ′
4
45,2023
-27,6218
45o 12,14 ′
–27o 37,31 ′
5
45,1872
-27,7613
45o 11,23 ′
–27o 45,68 ′
6
45,4913
-27,8757
45o 29,48 ′
–27o 52,54 ′
7
45,6690
-27,6683
45o 40,14 ′
–27o 40,10 ′
8
45,6690
-27,2571
45o 40,14 ′
–27o 15,42 ′
9
45,6840
-27,2571
45o 41,04 ′
–27o 15,42 ′
MAR 4
MAR 4
Ģeogr. plat.
Ģeogr. gar.
Ģeogr. plat.
Ģeogr. gar.
1
46,3844
-27,6218
46o 23,06 ′
–27o 37,31 ′
2
46,0528
-27,6469
46o 03,17 ′
–27o 38,81 ′
3
46,0528
-27,9186
46o 03,17 ′
–27o 55,12 ′
4
46,3992
-27,9186
46o 23,95 ′
–27o 55,12 ′
5
46,3992
-27,6683
46o 23,95 ′
–27o 40,10 ′
6
46,3844
-27,6218
46o 23,06 ′
–27o 37,31 ′
MAR 5
MAR 5
Ģeogr. plat.
Ģeogr. gar.
Ģeogr. plat.
Ģeogr. gar.
1
47,5556
-27,4395
47o 33,34 ′
–27o 26,37 ′
2
47,2919
-27,3036
47o 17,51 ′
–27o 18,21 ′
3
47,2919
-27,8042
47o 17,51 ′
–27o 48,25 ′
4
47,4638
-27,9437
47o 27,83 ′
–27o 56,62 ′
5
47,7243
-27,8042
47o 43,46 ′
–27o 48,25 ′
6
47,5556
-27,4859
47o 33,34 ′
–27o 29,16 ′
7
47,5556
-27,4395
47o 33,34 ′
–27o 26,37 ′
4. Esošais zvejas apgabals: Barenca jūras koordinātas (BAR 1)
BAR 1
BAR 1
Ģeogr. plat.
Ģeogr. gar.
Ģeogr. plat.
Ģeogr. gar.
1
74,1356
41,0604
74o 08,14 ′
41o 03,62 ′
2
73,7439
41,3600
73o 44,63 ′
41o 21,60 ′
3
73,4273
41,0317
73o 25,64 ′
41o 01,90 ′
4
73,1143
40,7075
73o 06,86 ′
40o 42,45 ′
5
72,6406
40,5967
72o 38,44 ′
40o 35,80 ′
6
72,1881
40,5433
72o 11,29 ′
40o 32,60 ′
7
72,2545
39,7799
72o 15,27 ′
39o 46,79 ′
8
72,6810
38,8237
72o 40,86 ′
38o 49,42 ′
9
73,0749
37,6254
73o 04,49 ′
37o 37,52 ′
10
73,3730
36,6445
73o 22,38 ′
36o 38,67 ′
11
73,6367
35,3640
73o 38,20 ′
35o 21,84 ′
12
73,9028
34,1123
73o 54,17 ′
34o 06,74 ′
13
73,9778
33,7019
73o 58,67 ′
33o 42,11 ′
14
74,2908
35,0644
74o 17,45 ′
35o 03,86 ′
15
74,5760
36,0207
74o 34,56 ′
36o 01,24 ′
16
74,9065
36,9441
74o 54,39 ′
36o 56,65 ′
17
74,9377
37,0000
74o 56,26 ′
37o 00,00 ′
18
75,1947
37,0000
75o 11,68 ′
37o 00,00 ′
19
75,5264
37,5368
75o 31,58 ′
37o 32,21 ′
20
75,8002
38,0000
75o 48,01 ′
38o 00,00 ′
21
77,3222
38,0000
77o 19,33 ′
38o 00,00 ′
22
77,1900
39,0197
77o 11,40 ′
39o 01,18 ′
23
77,0770
40,1494
77o 04,62 ′
40o 08,96 ′
24
76,9570
41,5452
76o 57,42 ′
41o 32,71 ′
25
76,8570
42,9472
76o 51,42 ′
42o 56,83 ′
26
76,8138
43,9780
76o 48,828 ′
43o 58,68 ′
27
76,6350
43,6305
76o 38,10 ′
43o 37,83 ′
28
76,3275
43,2220
76o 19,65 ′
43o 13,32 ′
29
76,1361
43,0563
76o 08,16 ′
43o 03,37 ′
30
76,0200
42,0669
76o 01,20 ′
42o 04,01 ′
31
75,5715
42,1034
75o 34,29 ′
42o 06,20 ′
32
75,0994
39,5952
75o 05,96 ′
39o 35,71 ′
33
74,1356
41,0604
74o 08,14 ′
41o 03,62 ′
5. Esošais zvejas apgabals: Reykjanes grēdas koordinātas
Reykjanes grēda
Ģeogr. plat.
Ģeogr. gar.
Ģeogr. plat.
Ģeogr. gar.
1
60,9844
-27,0000
60o 59,07 ′
–27o 00,00 ′
2
60,8811
-27,4432
60o 52,86 ′
–27o 26,59 ′
3
60,8893
-27,6897
60o 53,36 ′
–27o 41,38 ′
4
60,9592
-27,8432
60o 57,55 ′
–27o 50,59 ′
5
61,0295
-27,7756
61o 01,77 ′
–27o 46,53 ′
6
61,1569
-28,0560
61o 09,41 ′
–28o 03,36 ′
7
61,1901
-28,0221
61o 11,41 ′
–28o 01,33 ′
8
60,9844
-27,0000
60o 59,07 ′
–27o 00,00 ′
IV PIELIKUMS
TEHNISKIE PASĀKUMI, KAS PIEMĒROJAMI PĀRVALDĪBAS APGABALĀ
1. Izkraušanas pienākums
Pārvaldības apgabalā ir aizliegts izmest vai atlaist ūdenī nozveju, kas gūta no tālāk uzskaitītajām sugām:
a)
I pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās sugas;
b)
pikša;
c)
menca;
d)
merlangs;
e)
saida ICES 3.–14. apakšapgabalā;
f)
makšķerniekzivju dzimtas zivis;
g)
megrimi;
h)
parastā jūrasmēle;
i)
heks;
j)
Norvēģijas omārs;
k)
jūras zeltplekste;
l)
pollaks;
m)
stavridas;
n)
jūraslīdaka;
o)
Ziemeļatlantijas argentīna;
p)
brosme;
q)
zilā jūraslīdaka;
r)
Grenlandes paltuss;
s)
kaproīdu dzimtas zivis;
t)
melnā mataste;
u)
beriksas;
v)
strupdeguna garaste;
w)
sarkanspuru pagele.
2. Minimālie saglabāšanas references izmēri pārvaldības apgabalā
Suga
NEAFC
Pikša (Melanogrammus aeglefinus)
30 cm
Jūraslīdaka (Molva molva)
63 cm
Zilā jūraslīdaka (Molva dipterygia)
70 cm
Makreles (Scomber spp.)
30 cm
Siļķe (Clupea harengus)
20 cm
3. Linuma acs izmēri pārvaldības apgabalā
3.1. Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri
Pārvaldības apgabalā piemēro šādus āmja linuma acs izmērus un saistītos nosacījumus:
Āmja linuma acs izmērs
Ģeogrāfiskie apgabali
Nosacījumi
Vismaz 100 mm
Viss apgabals
Nav
Vismaz 35 mm
Viss apgabals
Putasu specializētā zveja
Vismaz 32 mm
ICES 1. un 2. apakšapgabals
Ziemeļu garneles (Pandalus borealis) specializētā zveja
Aprīko ar šķirotājrežģi, kurā attālums starp spraišļiem nav lielāks par 22 mm
Vismaz 16 mm
Viss apgabals
Makreles, moivas (1) un argentīnu specializētā zveja
3.2. Stacionāro zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri
Pārvaldības apgabalā piemēro šādus stacionāro zvejas rīku linuma acs izmērus:
Linuma acs izmērs
Ģeogrāfiskie apgabali
Nosacījumi
Vismaz 220 mm
Viss apgabals
Nav
4. Pasākumi, ar kuriem nodrošina sarkanasaru ilgtspēju Irmingera jūrā un blakus esošajos ūdeņos
4.1.
Visas zvejas darbības ir aizliegtas apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:Ģeogrāfiskais platums
Ģeogrāfiskais garums
63o 00′ N
30o 00′ W
61o 30′ N
27o 35′ W
60o 45′ N
28o 45′ W
62o 00′ N
31o 35′ W
63o 00′ N
30o 00′ W
4.2.
Izņemot force majeure apstākļus, Savienības ostās aizliegts ieiet zvejas kuģiem, uz kuriem ir seklūdens pelaģiskie un dziļūdens pelaģiskie dziļūdens sarkanasari (Sebastes mentella), kas nozvejoti Irmingera jūras un blakusesošo ūdeņu krājumos (ICES 5., 12. un 14. apakšapgabals un NAFO 1. un 2. apakšapgabals).4.3.
Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts piedalīties citā kuģī pārkraušanas operācijās, kas saistītas ar 4.2. punktā minētajiem krājumiem.5. Īpaši noteikumi par zilās jūraslīdakas aizsardzību ICES 14. apakšapgabalā
Laikā no 15. februāra līdz 15. aprīlim jebkāda zveja ar grunts zvejas rīkiem (grunts trali, āķu jedām un žaunu tīklu) ir aizliegta apgabalā, ko norobežo šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:
Ģeogrāfiskais platums
Ģeogrāfiskais garums
60o 58,76 ′ N
27o 27,32 ′ W
60o 56,02 ′ N
27o 31,16 ′ W
60o 59,76 ′ N
27o 43,48 ′ W
61o 03,00 ′ N
27o 39,41 ′ W
6. Pasākumi attiecībā uz sarkanasaru zvejniecību starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 2. apakšapgabalā
Dalībvalstis nodrošina, ka zinātniskie novērotāji uz to karoga kuģiem vāc zinātnisku informāciju. Savāktā informācija ietver reprezentatīvus datus par nozvejas sastāvu dzimuma, vecuma un garuma ziņā (sadalījumā pa dziļumiem). Dalībvalstu kompetentās iestādes šo informāciju ziņo ICES.
7. Rockall pikšas četrstūra zona ICES 6. apakšapgabalā
Visu veidu zveja, izņemot zveju ar āķu jedām, ir aizliegta apgabalos, ko norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:
Ģeogrāfiskais platums
Ģeogrāfiskais garums
57o 00′ N
15o 00′ W
57o 00′ N
14o 00′ W
56o 30′ N
14o 00′ W
56o 30′ N
15o 00′ W
8. Zvejas aizlieguma apgabali jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzībai
Grunts tralēšana un zveja ar stacionāriem zvejas rīkiem, tai skaitā grunts žaunu tīkliem un grunts āķu jedām, ir aizliegta šādos apgabalos, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:
a)
MAR apgabala ziemeļu daļa:
—
59o 45′ N, 33o 30′ W
—
57o 30′ N, 27o 30′ W
—
56o 45′ N, 28o 30′ W
—
59o 15′ N, 34o 30′ W
—
59o 45′ N, 33o 30′ W
b)
MAR apgabala centrālā daļa (Charlie-Gibbs lūzuma zona un subpolārais frontālais reģions):
—
53o 30′ N, 38o 00′ W
—
53o 30′ N, 36o 49′ W
—
55o 04,53′ N, 36o 49′ W
—
54o 58,99′ N, 34o 41,36′ W
—
54o 41,18′ N, 34o 00′ W
—
53o 30′ N, 34o 00′ W
—
53o 30′ N, 30o 00′ W
—
51o 30′ N, 28o 00′ W
—
49o 00′ N, 26o 30′ W
—
49o 00′ N, 30o 30′ W
—
51o 30′ N, 32o 00′ W
—
51o 30′ N, 38o 00′ W
—
53o 30′ N, 38o 00′ W
c)
MAR apgabala dienvidu daļa:
—
44o 30′ N, 30o 30′ W
—
44o 30′ N, 27o 00′ W
—
43o 15′ N, 27o 15′ W
—
43o 15′ N, 31o 00′ W
—
44o 30′ N, 30o 30′ W
d)
Altair jūras pacēlums:
—
45o 00′ N, 34o 35′ W
—
45o 00′ N, 33o 45′ W
—
44o 25′ N, 33o 45′ W
—
44o 25′ N, 34o 35′ W
—
45o 00′ N, 34o 35′ W
e)
Antialtair jūras pacēlums:
—
43o 45′ N, 22o 50′ W
—
43o 45′ N, 22o 05′ W
—
43o 25′ N, 22o 05′ W
—
43o 25′ N, 22o 50′ W
—
43o 45′ N, 22o 50′ W
f)
Hatton sēklis:
—
59o 26′ N, 14o 30′ W
—
59o 12′ N, 15o 08′ W
—
58o 34′ N, 16o 47′ W
—
58o 29′ N, 17o 25′ W
—
58o 30′ N, 17o 52′ W
—
58o 03′ N, 17o 52′ W
—
58o 03′ N, 17o 30′ W
—
57o 55′ N, 17o 30′ W
—
57o 45′ N, 19o 15′ W
—
58o 11,15′ N, 18o 57,51′ W
—
58o 11,57′ N, 19o 11,97′ W
—
58o 27,75′ N, 19o 11,65′ W
—
58o 39,09′ N, 19o 14,28′ W
—
58o 38,11′ N, 19o 01,29′ W
—
58o 53,14′ N, 18o 43,54′ W
—
59o 00,29′ N, 18o 01,31′ W
—
59o 08,01′ N, 17o 49,31′ W
—
59o 08,75′ N, 18o 01,47′ W
—
59o 15,16′ N, 18o 01,56′ W
—
59o 24,17′ N, 17o 31,22′ W
—
59o 21,77′ N, 17o 15,36′ W
—
59o 26,91′ N, 17o 01,66′ W
—
59o 42,69′ N, 16o 45,96′ W
—
59o 20,97′ N, 15o 44,75′ W
—
59o 21′ N, 15o 40′ W
—
59o 26′ N, 14o 30′ W
g)
Rockall plato ziemeļrietumu daļa:
—
57o 00′ N, 14o 53′ W
—
57o 37′ N, 14o 42′ W
—
57o 55′ N, 14o 24′ W
—
58o 15′ N, 13o 50′ W
—
57o 57′ N, 13o 09′ W
—
57o 50′ N, 13o 14′ W
—
57o 57′ N, 13o 45′ W
—
57o 49′ N, 14o 06′ W
—
57o 29′ N, 14o 19′ W
—
57o 22′ N, 14o 19′ W
—
57o 00′ N, 14o 34′ W
—
56o 56′ N, 14o 36′ W
—
56o 56′ N, 14o 51′ W
—
57o 00′ N, 14o 53′ W
h)
Rockall plato dienvidrietumu daļa (Empress of Britain sēklis):
1. apgabals
—
56o 24′ N, 15o 37′ W
—
56o 21′ N, 14o 58′ W
—
56o 04′ N, 15o 10′ W
—
55o 51′ N, 15o 37′ W
—
56o 10′ N, 15o 52′ W
—
56o 24′ N, 15o 37′ W
2. apgabals
—
55o 56,90′ N, 16o 11,30′ W
—
55o 58,20′ N, 16o 11,30′ W
—
55o 58,30′ N, 16o 02,80′ W
—
55o 56,90′ N, 16o 02,80′ W
—
55o 56,90′ N, 16o 11,30′ W
3. apgabals
—
55o 49,90′ N, 15o 56,00′ W
—
55o 48,50′ N, 15o 56,00′ W
—
55o 48,30′ N, 15o 50,60′ W
—
55o 49,60′ N, 15o 50,60′ W
—
55o 49,90′ N, 15o 56,00′ W
i)
j)
Edora sēklis
—
56o 26,00′ N, 22o 26,00′ W
—
56o 28,00′ N, 22o 04,00′ W
—
56o 16,00′ N, 21o 42,00′ W
—
56o 05,00′ N, 21o 40,00′ W
—
55o 55,00′ N, 21o 47,00′ W
—
55o 45,00′ N, 22o 00,00′ W
—
55o 43,00′ N, 23o 14,00′ W
—
55o 50,00′ N, 23o 16,00′ W
—
56o 05,00′ N, 23o 06,00′ W
—
56o 18,00′ N, 22o 43,00′ W
—
56o 26,00′ N, 22o 26,00′ W
k)
Rockall plato dienvidrietumu daļa
1. apgabals
—
55o 58,16′ N, 16o 13,18′ W
—
55o 58,24′ N, 16o 02,56′ W
—
55o 54,86′ N, 16o 05,55′ W
—
55o 58,16′ N, 16o 13,18′ W
2. apgabals
—
55o 55,86′ N, 15o 40,84′ W
—
55o 51,00′ N, 15o 37,00′ W
—
55o 47,86′ N, 15o 53,81′ W
—
55o 49,29′ N, 15o 56,39′ W
—
55o 55,86′ N, 15o 40,84′ W
l)
Hatton–Rockall baseins
1. apgabals
—
58o 00,15′ N, 15o 27,23′ W
—
58o 00,15′ N, 15o 38,26′ W
—
57o 54,19′ N, 15o 38,26′ W
—
57o 54,19′ N, 15o 27,23′ W
—
58o 00,15′ N, 15o 27,23′ W
2. apgabals
—
58o 06,46′ N, 16o 37,15′ W
—
58o 15,93′ N, 16o 28,46′ W
—
58o 06,77′ N, 16o 10,40′ W
—
58o 03,43′ N, 16o 10,43′ W
—
58o 01,49′ N, 16o 25,19′ W
—
58o 02,62′ N, 16o 36,96′ W
—
58o 06,46′ N, 16o 37,15′ W
m)
Hatton sēklis 2
1. apgabals
—
57o 51,76′ N, 18o 05,87′ W
—
57o 55,00′ N, 17o 30,00′ W
—
58o 03,00′ N, 17o 30,00′ W
—
57o 53,10′ N, 16o 56,33′ W
—
57o 35,11′ N, 18o 02,01′ W
—
57o 51,76′ N, 18o 05,87′ W
2. apgabals
—
57o 59,96′ N, 19o 05,05′ W
—
57o 45,00′ N, 19o 15,00′ W
—
57o 50,07′ N, 18o 23,82′ W
—
57o 31,13′ N, 18o 21,28′ W
—
57o 14,09′ N, 19o 28,43′ W
—
57o 02,21′ N, 19o 27,53′ W
—
56o 53,12′ N, 19o 28,97′ W
—
56o 50,22′ N, 19o 33,62′ W
—
56o 46,68′ N, 19o 53,72′ W
—
57o 00,04′ N, 20o 04,22′ W
—
57o 10,31′ N, 19o 55,24′ W
—
57o 32,67′ N, 19o 52,64′ W
—
57o 46,68′ N, 19o 37,86′ W
—
57o 59,96′ N, 19o 05,05′ W
n)
Logachev pacēlumi
—
55o 17′ N, 16o 10′ W
—
55o 34′ N, 15o 07′ W
—
55o 50′ N, 15o 15′ W
—
55o 33′ N, 16o 16′ W
—
55o 17′ N, 16o 10′ W
o)
Rockall pacēluma rietumu daļa
—
57o 20′ N, 16o 30′ W
—
57o 05′ N, 15o 58′ W
—
56o 21′ N, 17o 17′ W
—
56o 40′ N, 17o 50′ W
—
57o 20′ N, 16o 30′ W
(1) Uzskata, ka kuģis zvejo moivu, ja uz tā atrodas moivas, kas svara izteiksmē pārsniedz 50 % no moivas un pārējo sugu kopējā daudzuma uz kuģa.
V PIELIKUMS
ZVEJAS KUĢU PAZIŅOJUMI UN ATĻAUJAS
1. Paziņojuma ziņa
Datu elements
Obligāts (O)
/ fakultatīvs (F)
Piezīmes
Kuģa vārds
O
Kuģa vārds
Radio izsaukuma signāls
O
Kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls
Karoga valsts
O
Valsts, kurā kuģis reģistrēts
Kuģa SJO numurs
O (3)
Kuģa SJO/ numurs
Iekšējais atsauces numurs
F (1)
Līgumslēdzējas puses kuģa unikāls numurs, kas sastāv no karoga valsts trīsburtu koda, pēc kura norādīts numurs
Ārējais reģistrācijas numurs
O
Kuģa borta numurs
Osta
F
Reģistrācijas osta
Kuģa īpašnieks
O (2)
Par kuģa izmantošanu atbildīgā persona
Kuģa fraktētājs
O (2)
Par kuģa izmantošanu atbildīgā persona
Kuģa tips
F
FAO kuģa tipa kods
Kuģa zvejas rīks
F
FAO Zvejas rīku statistiskā klasifikācija
Kuģa kapacitāte (GT)
O
Kuģu kapacitāte saskaņā ar Londonas konvenciju ICTM-69
Kuģa lielākais garums
O
Lielākais garums metros
Kuģa jauda
O
Dzinēja jauda (kW)
Ierobežota atļauja
F
Licences dati; atļaujā noteikti darbības ierobežojumi pārvaldības apgabalā, norāda “Y” (jā) vai “N” (nē)
2. Atsaukuma ziņa
Datu elements
Obligāts (O)
/ fakultatīvs (F)
Piezīmes
Radio izsaukuma signāls
O
Kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls
Kuģa SJO numurs
F
Kuģa SJO/UVI numurs
Iekšējais atsauces numurs
F
Līgumslēdzējas puses kuģa unikāls numurs, kas sastāv no karoga valsts trīsburtu koda, pēc kura norādīts numurs
Ārējais reģistrācijas numurs
F
Kuģa borta numurs
Kuģa vārds
F
Kuģa vārds
Sākuma datums
O
Licences dati; pirmā diena, no kuras atsaukums stājas spēkā
3. Ierobežojuma ziņa
Datu elements
Obligāts (O)
/ fakultatīvs (F)
Piezīmes
Radio izsaukuma signāls
O
Kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls
Kuģa SJO numurs
F
Kuģa SJO numurs
Iekšējais atsauces numurs
F
Līgumslēdzējas puses kuģa unikāls numurs, kas sastāv no karoga valsts trīsburtu koda, pēc kura norādīts numurs
Ārējais reģistrācijas numurs
F
Kuģa borta numurs
Kuģa vārds
F
Kuģa vārds
Sākuma datums
O
Datums, kurā ierobežojums sākas
Beigu datums
O
Datums, kurā ierobežojums beidzas
Suga
F (4)
Suga, uz kuru attiecas specializētās zvejas ierobežojums; ja suga nav norādīta, ierobežojums attiecas uz visām sugām
Attiecīgais apgabals
F (4)
ICES kods, kas apzīmē attiecīgo apgabalu, kurā piemēro ierobežojumu; ja apgabals nav norādīts, ierobežojumu piemēro visā pārvaldības apgabalā
4. Atļaujas ziņa
Datu elements
Obligāts (O)
/ fakultatīvs (F)
Piezīmes
Radio izsaukuma signāls
O
Kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls
Kuģa SJO numurs
F
Kuģa SJO numurs
Iekšējais atsauces numurs
F
Līgumslēdzējas puses kuģa unikāls numurs, kas sastāv no karoga valsts trīsburtu koda, pēc kura norādīts numurs
Ārējais reģistrācijas numurs
F
Kuģa borta numurs
Kuģa vārds
F
Kuģa vārds
Izdošanas datums
F
Diena, kad atļauja izdota
Sākuma datums
O
Diena, kad atļauja stājas spēkā
Beigu datums
O
Diena, kad atļauja zaudē spēku
Regulētie resursi
O
Regulētie resursi, uz kuriem attiecas atļauja, atdalīti ar tukšumzīmi; dziļūdens sugas apzīmē ar “XDS”
5. Apturēšanas ziņa
Datu elements
Obligāts (O)
/ fakultatīvs (F)
Piezīmes
Radio izsaukuma signāls
O
Kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls
Kuģa SJO numurs
F
Kuģa SJO numurs
Iekšējais atsauces numurs
F
Līgumslēdzējas puses kuģa unikāls numurs, kas sastāv no karoga valsts trīsburtu koda, pēc kura norādīts numurs
Ārējais reģistrācijas numurs
F
Kuģa borta numurs
Kuģa vārds
F
Kuģa vārds
Sākuma datums
O
Diena, kad atļauja apturēta
Regulētie resursi
O
Licences dati; regulētie resursi, uz kuriem attiecas atļauja, atdalīti ar tukšumzīmi; dziļūdens sugas apzīmē ar “XDS”
Galveno zvejas kuģu tipu, galveno kuģu darbību, galveno zvejas rīku tipu un galveno zvejas rīku ierīču un piestiprinājumu kodu saraksts saskaņā ar NEAFC pamatdatu reģistru pieejams vietnē https://www.NEAFC.org/mdr.
(1) CFR numurs.
(2) Norādīt attiecīgo.
(3) Obligāts kuģiem, uz kuriem attiecas SJO Rezolūcija A.1078 (28).
(4) Norādīt attiecīgo
VI PIELIKUMS
PRODUKCIJAS ŽURNĀLS
Datu elements
Lauka kods
Obligāts (O)
/ fakultatīvs (F)
/ obligāts attiecīgā gadījumā (OAG)
Piezīmes
1.
Kuģa identitāte
Ja SJO numurs nav piemērojams (kuģiem, uz kuriem attiecas SJO Rezolūcija A.1078 (28)), jānorāda līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs vai kuģa ārējais reģistrācijas numurs.
Radio izsaukuma signāls
RC
O
Kuģa reģistrācijas dati; starptautiskais radio izsaukuma signāls
Kuģa SJO numurs
OAG
Kuģa SJO numurs
Papildus radio izsaukuma signālam jānorāda kuģa identifikators. Kuģiem, kam ir SJO numurs, jāizmanto SJO numurs.
Līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs
IR
O
Kuģa reģistrācijas dati; līgumslēdzējas puses kuģa unikālais numurs
Papildus radio izsaukuma signālam jānorāda kuģa identifikators. Kuģiem, kam SJO numura nav, kā otru identifikatoru drīkst izmantot līgumslēdzējas puses iekšējo atsauces numuru.
Kuģa ārējais reģistrācijas numurs
XR
C
Kuģa reģistrācijas dati; kuģa borta numurs vai – ja borta numura nav – SJO numurs
Kuģa vārds
NA
O
Kuģa reģistrācijas dati; kuģa vārds
2.
Informācija par produkciju
Datums
DA
O
Darbības dati; diena, kurā produkcija saražota
Produkcijas daudzums
QP
Darbības dati; dienā saražotais daudzums pa sugām
Suga
O
FAO sugas kods
Daudzums
O
Kopējais produkta svars kilogramos
Produkta veids
O
Produkta sagatavošanas veida kods
Daudzums
O
Produkta svars kilogramos
Produktu sagatavošanas veida kods un produkta svars: izmanto tik daudz datu pāru, cik vajadzīgs, lai aptvertu visus produktus
Summārā produkcija periodā
AP
Darbības dati; kopš ieiešanas pārvaldības apgabalā saražotās produkcijas kopējais daudzums pa sugām
Suga
O
FAO sugas kods
Daudzums
O
Kopējais produkta svars kilogramos
Produkta veids
O
Produkta sagatavošanas veida kods
Daudzums
O
Produkta svars kilogramos
Produktu sagatavošanas veida kods un produkta svars: izmanto tik daudz datu pāru, cik vajadzīgs, lai aptvertu visus produktus
3.
Informācija par iepakojumu
Suga
SN
F
Darbības dati; sugas FAO trīsburtu kods
Produkta kods
PR
F
Darbības dati; produkta kods
Iepakojuma veids
TY
F
Darbības dati; iepakojuma veids
Vienības svars
NE
F
Darbības dati; produkta neto svars kilogramos
Vienību skaits
NU
F
Darbības dati; iepakoto vienību skaits
4.
Saņēmējkuģa informācija par pārkraušanu citā kuģī
Datums un laiks
O
Diena un laiks, kad pabeigta pārkraušana citā kuģī
Citā kuģī pārkrautās nozvejas
O
Darbības dati; faktiskais iekrautais daudzums pa sugām
Suga
O
FAO sugas kods
Daudzums
O
Dzīvsvars kilogramos
Vieta
O
Pozīcija, kur citā kuģī pārkraušanas operācija beigusies. Koordinātas ziņo WGS84 sistēmā, decimālgrādos ar precizitāti 3 zīmes aiz komata.
Pārkrāvējkuģis
O
Pārkrāvējkuģa radio izsaukuma signāls
Daudzums uz kuģa
O
Darbības dati; kopējais katras sugas daudzums, kas pēc pārkraušanas citā kuģī atrodas uz kuģa
Suga
O
FAO sugas kods
Daudzums
O
Dzīvsvars kilogramos
Kapteinis
MA
O
Kapteiņa vārds un adrese
5.
Ziņojums par izkraušanas ostu
Veids
O
IERAŠANĀS
Paredzamais datums un laiks
O
Aplēstais ostā ienākšanas datums un laiks (UTC)
Osta
O
Tās ostas nosaukums, kurā notiks pārkraušana citā kuģī/izkraušana
(ISO valsts divburtu kods un ostas trīsburtu kods, pamatojoties uz UN/LOCODE)
Izkraušanas vieta
OAG
Pircēja vārds/nosaukums vai citas specifikācijas, kurās precīzi aprakstīts, tieši kur ostā notiks izkraušana.
Obligāts, ja zināms
Daudzums uz kuģa
O
Katras sugas daudzums uz kuģa; katra suga jānorāda atsevišķi
Suga
O
FAO sugas kods
Daudzums
O
Dzīvsvars kilogramos
Lieluma klase
F
Izmērsadalījuma kods
Krājuma kods
OAG
Sugas krājuma kods
Obligāts, ja nozvejas gūtas no krājuma, kas minēts NEAFC Ieteikumā 02:2011 (ar grozījumiem)
Izkraujamais daudzums
O
Katras sugas daudzums uz kuģa; katra suga jānorāda atsevišķi
Suga
O
FAO sugas kods
Daudzums
O
Dzīvsvars kilogramos
Lieluma klase
F
Izmērsadalījuma kods
Krājuma kods
OAG
Sugas krājuma kods
Obligāts, ja nozvejas gūtas no krājuma, kas minēts NEAFC Ieteikumā 02:2011 (ar grozījumiem)
Attiecīgie kodu saraksti ir saskaņā ar NEAFC pamatdatu reģistru, kas pieejams vietnē https://www.NEAFC.org/mdr.
VII PIELIKUMS
PRODUKCIJAS ŽURNĀLĀ IZMANTOJAMO KODU SARAKSTS PRODUKTA, IEPAKOJUMA, TVERTNES UN APSTRĀDES VEIDA APZĪMĒŠANAI
1. Apstrādāta resursa izcirtņa vai daļas veids vai sagatavošanas veids
Kods
Sagatavošanas veids
Apraksts
CBF
Mencu plētnes (“escalado”)
HEA, nav atdalīta āda, mugurkauls un aste
CLA
Spīles
Tikai spīles
DWT
ICCAT kods
Bez žaunām, ķidātas, daļēji atdalīta galva, bez spurām
FIA
Filetētas, bez ādas, bez vēdera
FIS bez vēdera
FIL
Filetētas
HEA + GUT + TLD + atdalītas kaula daļas. No katras zivs iegūst divas filejas
FIS
Filetētas, bez ādas
FIL + SKI. No katras zivs iegūst divas filejas, kas nav savstarpēji savienotas
FMF
Zivju milti
Zivju milti no veselām zivīm
FSB
Filetētas, ar ādu un kaula daļām
Filetētas, ar ādu un kaula daļām
FSP
Filetētas, bez ādas, ar mugurkaulu
Filetētas, bez ādas, ar mugurkaulu
GHT
Ķidātas, bez galvas un astes
GUH + TLD
GUG
Ķidātas, bez žaunām
Izņemti iekšējie orgāni un žaunas
GUH
Ķidātas, bez galvas
Izņemti iekšējie orgāni un atdalīta galva
GUL
Ķidātas, atstājot aknas
GUT, nav izņemtas aknas
GUS
Ķidātas, bez galvas un ādas
GUH + SKI
GUT
Ķidātas
Izņemti visi iekšējie orgāni
HEA
Bez galvas
Atdalīta galva
HED
Galvas
Tikai galvas
HET
Bez galvas un astes
Atdalīta galva un aste
JAP
Dalītas ar “japāņu paņēmienu”
Griezums šķērsvirzienā, ar kuru atdala visas daļas no galvas līdz vēderam
JAT
Dalītas ar “japāņu paņēmienu”, bez astes
Sadalītas ar “japāņu paņēmienu”, atdalīta aste
LAP
Lapnes
Dubultfileja, HEA, nav atdalīta āda, aste un spuras
LGS
Kāju daļa
Kājas, sadalītas posmos (krabim)
LVR
Aknas
Tikai aknas.
Kombinētu sagatavošanas veidu* apzīmē ar kodu LVR-C
OTH
Citādi
Jebkurš cits sagatavošanas veids
ROE
Ikri
Tikai ikri.
Kombinētu sagatavošanas veidu* apzīmē ar kodu ROE-C
SAD
Sausi sālītas
Atdalīta galva, bet nav atdalīta āda, mugurkauls un aste; sausi sālītas
SAL
Mazsālītas – slapji sālītas
CBF + sālītas
SGH
Sālītas, ķidātas un bez galvas
GUH + sālītas
SGT
Sālītas, ķidātas
GUT + sālītas
SKI
Bez ādas
Atdalīta āda
SUR
Surimi
Surimi
TAL
Aste
Tikai astes
TLD
Bez astes
Atdalīta aste
TNG
Mēle
Tikai mēle.
Kombinētu sagatavošanas veidu* apzīmē ar kodu TNG-C
TUB
Tikai caurulīte
Tikai caurulīte (kalmārs)
WHL
Nesadalītas
Apstrāde nav veikta
WNG
Spārni
Tikai spārnveida spuras
2. Iepakojuma vai tvertnes veids, kurā atrodas resursi
Kods
Nosaukums
Veids
Apraksts
BGS
Maisi
Iepakojums
Maisos piegādātā nozveja
BLC
Bloki
Iepakojums
Blokos piegādātā nozveja
BOX
Bloki
Iepakojums
Kastēs piegādātā nozveja
BUL
Beramkravas zivis
Iepakojums
Beramkravas veidā piegādātā nozveja
CRT
Kartona kārbas
Iepakojums
Kartona kārbās piegādātā nozveja
CNT
Tvertnes
Tvertne
Tvertnēs piegādātā nozveja
CSW
Atdzesēta jūras ūdens cisternas
Tvertne
Nozveja, kas piegādāta jūras ūdens cisternā, kura atdzesēta, pievienojot ledu (fiksēta vai pārvietojama)
FOO
Zivju eļļa, cits iepakojums
Tvertne
Zivju eļļa, kas piegādāta jebkurā citā tvertnē
FOT
Zivju eļļas cisterna
Tvertne
Zivju eļļa, kas piegādāta īpaši eļļai paredzētās cisternās
RSW
Atdzesēta jūras ūdens cisternas
Tvertne
Nozveja, kas piegādāta mehāniski atdzesētā jūras ūdens cisternā (fiksēta vai pārvietojama)
TNK
Cisterna
Tvertne
Nozveja, kas piegādāta cisternās, uz kurām neattiecas citi apraksti
3. Resursa apstrādes stāvoklis
Kods
Apraksts
FRE
Svaigi
FRZ
Saldēti
OTH
Citā veidā apstrādāti
VIII PIELIKUMS
NOZVEJAS UN ZVEJAS PIEPŪLES REĢISTRĒŠANA
1. Elektroniskais zvejas žurnāls
1.1. Zvejas darbības ziņojumi
Dati, kurus izmanto zvejas darbības ziņojumu sagatavošanā vai labošanā un ar kuriem jāapmainās, pamatojoties uz NEAFC FLUX zvejas darbību ERS īstenošanas dokumentu, ko pieņēmusi NEAFC.
a) Zvejas darbību ziņojumi: galvenes dati
Dati, kas jāiekļauj visos zvejas darbības ziņojumos
Datu elements
Statuss
(O = obligāts,
F = fakultatīvs,
OAG = obligāts attiecīgā gadījumā)
Piezīmes
Ziņojuma dati
Ziņojuma identifikācija
O
Zvejas darbību ziņojuma unikāla identifikācija
Ziņojuma veids
O
PAZIŅOJUMS ir ziņojums par nākotnē gaidāmu darbību; DEKLARĀCIJA ir ziņojums par pagātnē veiktu darbību
Nolūks
O
Ziņojuma sagatavošana vai labošana
Atsauces ziņojuma identifikators
OAG
Labojamā ziņojuma identifikators
Akceptēta ziņojuma labošanas gadījumā
FMC, kas nosūta ziņojumu
O
ISO valsts trīsburtu kods, kas apzīmē karoga valsti, kurā darbojas FMC
Akceptēšana
O
Datums un laiks, kad FMC akceptējis informāciju
FMC atzīme
OAG
FMC atzīme
Ja FMC ziņojumu ir aizkavējis, labojis/anulējis vai ģenerējis manuāli
Izveide
O
Datums un laiks, kad FMC izveidojis ziņojumu
Kārtas numurs
F
No kuģa adresātam (XNE) nosūtītās ziņas kārtas numurs.
Kalendārajā gadā tas katram kuģim ir unikāls. Kārtējā gada sākumā šī vērtība katram kuģim tiks atiestatīta uz “1” un katras ziņas nosūtīšanas brīdī palielināsies.
Informācija par zvejas reisu
Visas darbības tiek attiecinātas uz zvejas reisu
Pārvaldības apgabala zvejas reisa identifikators
F
Unikālais identifikators, kas apzīmē pašreizējo reisu NEAFC pārvaldības apgabalā
Līgumslēdzējas puses iekšējais zvejas reisa identifikators
F
Zvejas reisa identifikators saskaņā ar līgumslēdzējas puses definīciju
Kuģa dati
Jānorāda radio izsaukuma signāls un SJO numurs. Ja SJO numurs nav piemērojams (kuģiem, uz kuriem attiecas SJO Rezolūcija A.1078 (28)), jānorāda līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs vai kuģa ārējā reģistrācija.
Radio izsaukuma signāls
O
Starptautiskais radio izsaukuma signāls
Kuģa SJO numurs
OAG
Kuģa SJO numurs
Ja zināms
Līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs
O
CFR numurs
Kuģa ārējais reģistrācijas numurs
OAG
Kuģa borta numurs
Ja SJO numurs nav piemērojams (kuģiem, uz kuriem attiecas SJO Rezolūcija A.1078 (28)), jānorāda līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs vai kuģa ārējā reģistrācija.
Kuģa vārds
F
Kuģa vārds
Kuģa karogs
O
ISO valsts trīsburtu kods, kas apzīmē karoga valsti
Kapteinis
O
Kuģa kapteiņa vārds
Kuģa pārraides datums un laiks
O (1)
Datums un laiks, kad notikusi pārraidīšana no kuģa
Kuģa pozīcija pārraidīšanas laikā
OAG
Kuģa pozīcija pārraidīšanas laikā
Obligāts paziņojumam par IEIEŠANU APGABALĀ
1.2. Zvejas darbību ziņojumu veidi
a) Iepriekšējs paziņojums par ieiešanu
Dati, ko izmanto, lai izveidotu vai labotu iepriekšēju paziņojumu par ieiešanu
Elements
Statuss
(O = obligāts,
F = fakultatīvs,
OAG = obligāts attiecīgā gadījumā)
Piezīmes
Veids
O
IEIEŠANA_APGABALĀ
Pārvaldības apgabals
O
RZPO apgabals, kurā kuģis ieiet
Daudzums uz kuģa
O
Katras sugas daudzums uz kuģa pārraidīšanas laikā
Suga
O
FAO sugas kods; nulles apjoma nozvejas reģistrē, izmantojot FAO sugas kodu “MZZ”
Daudzums
O
Dzīvsvars kilogramos. Nulles apjoma nozvejas reģistrē, izmantojot daudzumu “0”
Lieluma klase
F
Izmērsadalījuma kods
Krājuma kods
OAG
Sugas krājuma kods
Obligāts, ja nozvejas gūtas no krājuma, kas minēts NEAFC Ieteikumā 02:2011 (ar grozījumiem)
Plānotā darbība
O
Ieiešanas iemesls
Darbības dati
OAG
Informācija, kas saistīta ar darbību paredzamo sākumu
Obligāts, ja plānotā darbība ir zvejošana vai pārkraušana citā kuģī
Paredzamais datums un laiks
F
Aplēstais plānotās darbības sākuma laiks
Paredzamā vieta
F
Aplēstā plānotās darbības sākuma pozīcija. Koordinātas ziņo WGS84 sistēmā, decimālgrādos ar precizitāti trīs zīmes aiz komata
Attiecīgais apgabals
F
Pārvaldības apgabals, kurā kapteinis plāno sākt zveju
Mērķsugas
OAG
Zvejas reisa mērķsugas FAO kods.
Obligāts, ja plānotā darbība ir zvejošana
b) Zvejas operācijas deklarācija
Elements
Statuss
(O = obligāts,
F = fakultatīvs,
OAG = obligāts attiecīgā gadījumā)
Piezīmes
Veids
O
ZVEJAS_OPERĀCIJA
Datums
OAG
Diena, kurā gūtas nozvejas vai par kuru ziņota nulles apjoma nozveja
Obligāts, ja tiek ziņots katru dienu vai ja zvejas operācijas nav notikušas
Kuģa darbība
O
Kuģa galvenā darbība
Zvejas operācijas dati, ko ziņo katru dienu
OAG
Obligāts, ja zvejas operācija ir notikusi un datus par to ziņo katru dienu
Ģeogrāfiskais apgabals
O
Zvejas apgabals (ICES statistiskais taisnstūris), kurā veikta zvejas operācija
Attiecīgais apgabals
OAG
Pārvaldības apgabals, kurā gūta nozveja
Obligāts, ja to prasa īpaši pārvaldības pasākumi
Ilgums
O
Zvejas operācijas (operāciju) ilgums minūtēs
Kopējais paziņotais iemetienu / zvejas operāciju skaits
O
Ja ziņo katru dienu, ziņojumā norāda agregēto zvejas operāciju skaitu
Zvejas rīks
O
FAO zvejas rīka kods. Zvejas rīku statistiskā standartklasifikācija
Zvejas rīka raksturlielumi
OAG
Linuma acs izmērs
OAG
Acs izmērs milimetros (mm)
Obligāts attiecīgā gadījumā
Zvejas rīka spraišļu izmērs
OAG
Zvejas rīka spraišļu izmērs (mm); norāda, lai ziņotu par šķirotājrežģa faktisko atvērumu
Obligāts, ja zvejas rīkā izmanto šķirotājrežģi
Zvejas rīka izmērs garuma izteiksmē
OAG
Zvejas rīka izmērs garuma izteiksmē (metros)
Obligāts žaunu tīkliem
Zvejas rīku skaits
OAG
Izmantoto zvejas rīku skaits
Obligāts traļiem, šķērsstieņiem, dragām, zivju ķeramajiem groziem, āķiem
Problēmas ar zvejas rīkiem
OAG
Problēma, kas radusies zvejas rīka izmantošanas laikā
Obligāts, ja ar zvejas rīku radušās problēmas
Partnerkuģis
OAG
Kuģis, no kura zvejas rīkiem tiek izsūknētas nozvejas, vai pāru zvejas partnerkuģis
Obligāts, ja notiek sūknēšana no cita kuģa zvejas rīkiem vai pāru zveja
Funkcija
O
Partnerkuģa funkcija. Piemēram, pāru zvejas partnerkuģis vai kuģis, kas sūknē nozveju no zvejas rīka
Radio izsaukuma signāls
O
Partnerkuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls
Karoga valsts
O
Partnerkuģa vai sūknētājkuģa karoga valsts
Uz kuģa paturētā nozveja
O
Uz kuģa paturētā katras sugas nozveja sadalījumā pa zvejas operācijām/dienām
Suga
O
FAO sugas kods
Nulles apjoma nozvejas reģistrē, izmantojot FAO sugas kodu “MZZ”
Daudzums
O
Dzīvsvars kilogramos
Nulles apjoma nozvejas reģistrē, izmantojot daudzumu “0”
Lieluma klase
F
Izmērsadalījuma kods
Krājuma kods
OAG
Krājumu specifikācijas kods
Obligāts, ja nozvejas gūtas no krājuma, kas minēts NEAFC Ieteikumā 02:2011 (ar grozījumiem)
Izmetumi
OAG
Izmestā katras sugas nozveja sadalījumā pa zvejas operācijām/dienām
Obligāts, ja izmešana notikusi
Iemesls
O
Izmešanas iemesls
Suga
O
FAO sugas kods
Daudzums
O
Dzīvsvars kilogramos
Lieluma klase
F
Izmērsadalījuma kods
Krājuma kods
OAG
Krājumu specifikācijas kods
Obligāts, ja nozvejas gūtas no krājuma, kas minēts NEAFC Ieteikumā 02:2011 (ar grozījumiem)
Zvejas operāciju dati, ko ziņo sadalījumā pa iemetieniem
OAG
Obligāts, ja zvejas operācija ir notikusi un dati tiek ziņoti par katru iemetienu
Zvejas rīka ievietošana
O
Sākuma datums un laiks
O
Diena un laiks, kad sākas zvejas operācija
Zvejas sākšanas vieta
O
Pozīcija, kurā sākas zvejas operācija
koordinātas ziņo WGS84 sistēmā, decimālgrādos ar precizitāti trīs zīmes aiz komata
Zvejošanas dziļums operācijas sākumā
OAG
Dziļums, kādā atrodas pilnībā ievietots zvejas rīks (metros)
Obligāts, ja zināms
Dziļums līdz dibenam zvejas sākumā
OAG
Dziļums starp ūdens virsu un jūras dibenu, kad zvejas rīks ir pilnībā ievietots (metros)
Obligāts, ja zināms
Attiecīgais apgabals
OAG
Pārvaldības apgabals, kurā gūta nozveja
Obligāts, ja to prasa īpaši pārvaldības pasākumi
Ilgums
O
Zvejas operācijas ilgums minūtēs
Zvejas rīks
O
FAO zvejas rīka kods. Zvejas rīku statistiskā standartklasifikācija
Zvejas rīka raksturlielumi
O
Linuma acs izmērs
OAG
Acs izmērs milimetros (mm)
Obligāts attiecīgā gadījumā
Zvejas rīka spraišļu izmērs
OAG
Zvejas rīka spraišļu izmērs (mm); norāda, lai ziņotu par šķirotājrežģa faktisko atvērumu
Obligāts, ja zvejas rīkā izmanto šķirotājrežģi
Zvejas rīka izmērs garuma izteiksmē
OAG
Zvejas rīka izmērs garuma izteiksmē (metros)
Obligāts žaunu tīkliem
Zvejas rīka izmērs skaitliskā izteiksmē
OAG
Zvejas rīka izmērs skaitliskā izteiksmē
Obligāts traļiem, šķērsstieņiem, dragām, zivju ķeramajiem groziem, āķiem
Problēmas ar zvejas rīkiem
OAG
Problēma, kas radusies zvejas rīka izmantošanas laikā
Obligāts, ja ar zvejas rīku radušās problēmas
Zvejas rīka izcelšana
O
Beigu datums/laiks
O
Laika zīmogs zvejas operācijas beigās
Beigu vieta
O
Pozīcija, kurā zvejas operācija beidzas
Koordinātas ziņo WGS84 sistēmā, decimālgrādos ar precizitāti trīs zīmes aiz komata
Zvejošanas dziļums operācijas beigās
OAG
Zvejas rīka dziļums pirms pacelšanas sākuma.
Obligāts, ja to prasa īpaši pārvaldības pasākumi
Dziļums līdz jūras dibenam operācijas beigās
OAG
Dziļums starp ūdens virsu un jūras dibenu pirms pacelšanas sākuma. Obligāts, ja to prasa īpaši pārvaldības pasākumi
Obligāts, ja to prasa īpaši pārvaldības pasākumi
Partnerkuģis
OAG
Funkcija
O
Partnerkuģa funkcija. Piemēram, pāru zvejas partnerkuģis vai kuģis, kas sūknē nozveju no cita kuģa zvejas rīka
Radio izsaukuma signāls
O
Partnerkuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls
Obligāts, ja notiek sūknēšana no cita kuģa zvejas rīkiem vai pāru zveja
Karoga valsts
O
Partnerkuģa vai sūknētājkuģa karoga valsts
Uz kuģa paturētā nozveja
O
Uz kuģa paturētā katras sugas nozveja sadalījumā pa zvejas operācijām/dienām
Suga
O
FAO sugas kods
Nulles apjoma nozvejas reģistrē, izmantojot FAO sugas kodu “MZZ”
Daudzums
O
Dzīvsvars kilogramos; Nulles apjoma nozvejas reģistrē, izmantojot daudzumu “0”
Lieluma klase
F
Izmērsadalījuma kods
Krājuma kods
OAG
Krājumu specifikācijas kods
Obligāts, ja nozvejas gūtas no krājuma, kas minēts NEAFC Ieteikumā 02:2011 (ar grozījumiem)
Izmetumi
OAG
Izmestā katras sugas nozveja sadalījumā pa zvejas operācijām/dienām
Obligāti, ja radušies izmetumi
Iemesls
O
Izmešanas iemesls
Suga
O
FAO sugas kods
Daudzums
O
Dzīvsvars kilogramos
Lieluma klase
F
Izmērsadalījuma kods
Krājuma kods
OAG
Krājumu specifikācijas kods
Obligāts, ja nozvejas gūtas no krājuma, kas minēts NEAFC Ieteikumā 02:2011 (ar grozījumiem)
c) Pārkrāvējkuģa paziņojums par pārkraušanu citā kuģī
Dati, ko izmanto, lai izveidotu vai labotu pārkrāvējkuģa paziņojumu par pārkraušanu citā kuģī
Datu elements
Statuss
(O = obligāts,
F = fakultatīvs,
OAG = obligāts attiecīgā gadījumā)
Piezīmes
Veids
O
PĀRKRAUŠANA CITĀ KUĢĪ
Paredzamais datums un laiks
F
Paredzamais citā kuģī pārkraušanas sākuma datums un laiks
Paredzamā vieta
F
Paredzamā pozīcija, kur notiks citā kuģī pārkraušanas operācija
Koordinātas ziņo WGS84 sistēmā, decimālgrādos ar precizitāti trīs zīmes aiz komata
Nozveja uz kuģa
O
Nozveja, kas atrodas uz kuģa (pirms pārkraušanas citā kuģī); katra suga jānorāda atsevišķi
Suga
O
FAO sugas kods
Daudzums
O
Dzīvsvars kilogramos
Lieluma klase
F
Izmērsadalījuma kods
Krājuma kods
OAG
Sugas krājuma kods
Obligāts, ja nozvejas gūtas no krājuma, kas minēts NEAFC Ieteikumā 02:2011 (ar grozījumiem)
Citā kuģī pārkrautās nozvejas
O
Izkraujamie katras sugas daudzumi; katra suga jānorāda atsevišķi
Suga
O
FAO sugas kods
Daudzums
O
Dzīvsvars kilogramos
Lieluma klase
F
Izmērsadalījuma kods
Krājuma kods
OAG
Sugas krājuma kods
Obligāts, ja nozvejas gūtas no krājuma, kas minēts NEAFC Ieteikumā 02:2011 (ar grozījumiem)
Saņēmējkuģis
O
Saņēmējkuģa dati
Radio izsaukuma signāls
O
Saņēmējkuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls
Karoga valsts
O
Saņēmējkuģa karoga valsts
d) Saņēmējkuģa deklarācija par pārkraušanu citā kuģī
Dati, ko izmanto, lai izveidotu vai labotu saņēmējkuģa deklarāciju par pārkraušanu citā kuģī
Elements
Statuss
(O = obligāts,
F = fakultatīvs,
OAG = obligāts attiecīgā gadījumā)
Piezīmes
Veids
O
PĀRKRAUŠANA CITĀ KUĢĪ
Datums un laiks
O
Diena un laiks, kad pabeigta pārkraušana citā kuģī
Vieta
O
Pozīcija, kur citā kuģī pārkraušanas operācija beigusies.
Koordinātas ziņo WGS84 sistēmā, decimālgrādos ar precizitāti trīs zīmes aiz komata
Citā kuģī pārkrautās nozvejas
O
Faktiskais iekrautais daudzums pa sugām
Suga
O
FAO sugas kods
Daudzums
O
Dzīvsvars kilogramos
Lieluma klase
F
Izmērsadalījuma kods
Krājuma kods
OAG
Obligāts, ja nozvejas gūtas no krājuma, kas minēts NEAFC Ieteikumā 02:2011 (ar grozījumiem)
Daudzums uz kuģa
O
Kopējais katras sugas daudzums, kas pēc pārkraušanas citā kuģī atrodas uz kuģa
Suga
O
FAO sugas kods
Daudzums
O
Dzīvsvars kilogramos
Lieluma klase
F
Izmērsadalījuma kods
Krājuma kods
OAG
Obligāts, ja nozvejas gūtas no krājuma, kas minēts NEAFC Ieteikumā 02:2011 (ar grozījumiem)
Pārkrāvējkuģis
O
Pārkrāvējkuģis
Radio izsaukuma signāls
O
Pārkrāvējkuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls
Karoga valsts
O
Pārkrāvējkuģa karoga valsts
e) Iepriekšējs paziņojums par iziešanu
Dati, ko izmanto, lai izveidotu vai labotu iepriekšēju paziņojumu par iziešanu
Elements
Statuss
(O = obligāts,
F = fakultatīvs,
OAG = obligāts attiecīgā gadījumā)
Piezīmes
Veids
O
IZIEŠANA_NO_APGABALA
Paredzamais datums un laiks
F
Paredzamais iziešanas datums un laiks
Paredzamā pozīcija
F
Paredzamā pozīcija laikā, kad kuģis iziet no pārvaldības apgabala.
Koordinātas ziņo WGS84 sistēmā, decimālgrādos ar precizitāti trīs zīmes aiz komata
Pārvaldības apgabals
O
RZPO apgabals, no kura kuģis iziet
Nozveja uz kuģa
O
Aplēstais katras sugas kopējais daudzums uz kuģa.
Tā ir summa, ko veido daudzums, kurš varētu būt paziņots kā daudzums, kas uz kuģa atrodas, tam ieejot pārvaldības apgabalā, kuram pieskaitītas pārvaldības apgabalā gūtās nozvejas un no kura atņemts daudzums, kas varētu būt izkrauts, un/vai kuram pieskaitīts daudzums, kāds varētu būt iekrauts kuģos, kas citā kuģī pārkraušanas operācijās piedalās saņēmējkuģa funkcijā.
Suga
O
FAO sugas kods; nulles apjoma nozvejas reģistrē, izmantojot FAO sugas kodu “MZZ”
Daudzums
O
Dzīvsvars kilogramos; nulles apjoma nozvejas reģistrē, izmantojot daudzumu “0”
Lieluma klase
F
Izmērsadalījuma kods
Krājuma kods
OAG
Sugas krājuma kods
Obligāts, ja nozvejas gūtas no krājuma, kas minēts NEAFC Ieteikumā 02:2011 (ar grozījumiem)
f) Paziņojums par izkraušanas ostu
Dati, ko izmanto, lai izveidotu vai labotu paziņojumu par izkraušanas ostu
Elements
Statuss
(O = obligāts,
F = fakultatīvs,
OAG = obligāts attiecīgā gadījumā)
Piezīmes
Veids
O
IERAŠANĀS, ja ierašanās iemesls ir izkraušana
Paredzamais datums un laiks
O
Aplēstais ostā ienākšanas datums un laiks (UTC)
Osta
O
Tās ostas nosaukums, kurā notiks pārkraušana citā kuģī/izkraušana
(ISO valsts divburtu kods un ostas trīsburtu kods, pamatojoties uz UN/LOCODE)
Izkraušanas vieta
OAG
Pircēja vārds/nosaukums vai citas specifikācijas, kurās precīzi aprakstīts, kur ostā notiks izkraušana.
Obligāts, ja zināms
Daudzums uz kuģa
O
Katras sugas daudzums uz kuģa; katra suga jānorāda atsevišķi
Suga
O
FAO sugas kods
Daudzums
O
Dzīvsvars kilogramos
Lieluma klase
F
Izmērsadalījuma kods
Krājuma kods
OAG
Sugas krājuma kods
Obligāts, ja nozvejas gūtas no krājuma, kas minēts NEAFC Ieteikumā 02:2011 (ar grozījumiem)
Izkraujamais daudzums
O
Katras sugas daudzums uz kuģa; katra suga jānorāda atsevišķi
Suga
O
FAO sugas kods
Daudzums
O
Dzīvsvars kilogramos
Lieluma klase
F
Izmērsadalījuma kods
Krājuma kods
OAG
Sugas krājuma kods
Obligāts, ja nozvejas gūtas no krājuma, kas minēts NEAFC Ieteikumā 02:2011 (ar grozījumiem)
2. Zvejas darbību ziņojumu anulēšana
Dati, ko izmanto iepriekš akceptēta zvejas darbību ziņojuma anulēšanai
Elements
Statuss
(O = obligāts,
F = fakultatīvs,
OAG = obligāts attiecīgā gadījumā)
Piezīmes
Ziņojuma dati
Ziņojuma identifikācija
O
Zvejas darbību ziņojuma unikāla identifikācija
Ziņojuma veids
O
Tāds pats kā anulējamā ziņojuma veids
Nolūks
O
ANULĒŠANA
Izveide
O
Datums un laiks, kad FMC izveidojis ziņojumu
FMC, kas nosūta ziņojumu
O
ISO valsts trīsburtu kods, kas apzīmē karoga valsti, kurā darbojas FMC
Akceptēšana
O
Datums un laiks, kad FMC akceptējis informāciju
FMC atzīme
OAG
FMC atzīme
Ja FMC ziņojumu ir aizkavējis, labojis/anulējis vai ģenerējis manuāli
Atsauces ziņojuma identifikators
O
Anulējamā ziņojuma identifikators
Kārtas numurs
F
No kuģa adresātam (XNE) nosūtītās ziņas kārtas numurs.
Kalendārajā gadā tas katram kuģim ir unikāls. Kārtējā gada sākumā šī vērtība katram kuģim tiks atiestatīta uz “1” un katras ziņas nosūtīšanas brīdī palielināsies.
(1) FLUX FA īstenošanas dokumenta 1. versijai nepiemēro.
IX PIELIKUMS
PĀRVALDĪBAS APGABALA ROBEŽU NOTEIKŠANA
Visas 16. panta 1. punkta f) apakšpunktā noteiktajai datubāzei izmantoto koordinātu izmaiņas:
—
tiek NEAFC sekretariātam darītas zināmas kā pārvaldības apgabala robežu izmaiņas, turklāt punktu skaits tiek apstiprināts atsevišķi, un tiek norādīta kontaktpersona iegūtās kartēšanas verifikācijai,
—
tiek iesniegtas decimālgrādos un WGS84 datubāzē, elektroniskā versijā, kas piemērota tiešai importēšanai ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) programmatūrā bez manuālas iejaukšanās,
—
pozitīvu ziemeļu platumu, pozitīvu austrumu garumu un plus zīmi (+) pozitīvu skaitļu gadījumā var atmest.
X PIELIKUMS
VMS ZIŅOJUMU NOSŪTĪŠANA
Pozīcijas ziņojums
Kuģa identitāte: izmanto vismaz divus identifikatorus. Izmanto SJO, ja zināms.
Datu elements
Statuss
(O = obligāts,
F = fakultatīvs,
OAG = obligāts attiecīgā gadījumā)
Piezīmes
Radio izsaukuma signāls
M
Kuģa reģistrācijas dati; kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls
IR
M
CFR
Ārējais reģistrācijas numurs
C
Kuģa reģistrācijas dati; kuģa borta numurs vai – ja borta numura nav – SJO numurs
IMO
C
Kuģa reģistrācijas dati; SJO jāizmanto, ja zināms.
Karoga valsts
M
Kuģa reģistrācijas dati; kuģa karoga valsts
Kuģa vārds
O
Kuģa reģistrācijas dati; kuģa vārds
Ģeogrāfiskās koordinātas
VMS pārraidītā kuģa pozīcija noteiktajā datumlaikā
Ģeogrāfiskais platums (decimālgrādos)
M
Darbības dati; pozīcija noteiktajā datumlaikā
Ģeogrāfiskais garums (decimālgrādos)
M
Darbības dati; pozīcija noteiktajā datumlaikā
Ātrums
M
Darbības dati; kuģa ātrums
Kurss
M
Darbības dati; kuģa kurss
Veids
M
Ziņas veids ir “ENTRY” (IEIEŠANA), ja tā ir pirmā no pārvaldības apgabala nosūtītā VMS ziņa, ko saņēmis līgumslēdzējas puses FMC. Ziņas veids ir “EXIT” (IZIEŠANA), ja tā ir pirmā ārpus pārvaldības apgabala nosūtītā VMS ziņa, ko saņēmis līgumslēdzējas puses FMC; ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums šā veida ziņās ir fakultatīvs. Ja ziņojumu nosūta kuģis, kura satelītlokalizācijas iekārta ir bojāta, ziņas veids ir “MANUAL” (MANUĀLA).
Datums/laiks
M
Datums, kurā kuģu navigācijas iekārta noteikusi kuģa pozīciju
XI PIELIKUMS
ZIŅOŠANA NAF FORMĀTĀ
1. Datu pārraidīšanas formāts
Katra datu pārraide ir strukturēta šādi:
—
rakstzīmes atbilst standartam ISO 8859.1,
—
katra datu pārraide ir strukturēta šādi:
—
ziņas sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un burtiem “SR”,
—
datu elementa sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un attiecīgo lauka kodu,
—
lauka kodu no datiem atdala ar vienu slīpsvītru (/),
—
datu pārus atdala ar tukšumzīmi,
—
ieraksta beigas apzīmē ar burtiem “ER” un divām slīpsvītrām (//).
2. Zvejas uzraudzības, inspekcijas un pārraudzības informācijas elektroniskās apmaiņas formāts
Zvejas uzraudzības, inspekcijas un pārraudzības informācijas elektroniskās apmaiņas formāts
Kategorija
Datu elements
Lauka kods
Veids
Saturs
Definīcijas
Sistēmas dati
Ieraksta sākums
SR
Apzīmē ieraksta sākumu
Ieraksta beigas
ER
apzīmē ieraksta beigas
Atbilde par ziņojuma statusu
RS
Char*3
Kodi
ACK/NAK = ir apstiprināts / nav apstiprināts
Atbilde par kļūdas numuru
RE
Num*3
001–999
Kodi, kas norāda datu apstrādes centrā saņemtās kļūdas, sk. XI pielikuma 3. punktu
Ziņas dati
Saņēmēja adrese
AD
Char*3
ISO-3166 adrese
Ziņas saņēmēja adrese, NEAFC gadījumā norāda “XNE”
Sūtītājs
FR
Char*3
ISO-3166 adrese
Sūtītājas līgumslēdzējas puses adrese
Ziņas veids
TM
Char*3
Kods
Pirmie trīs burti, kas apzīmē ziņas veidu
Kārtas numurs
SQ
Num*6
NNNNNN
No kuģa adresātam (XNE) nosūtītās ziņas kārtas numurs. Kalendārajā gadā tas katram kuģim ir unikāls. Kārtējā gada sākumā šī vērtība katram kuģim tiks atiestatīta uz “1” un katras ziņas nosūtīšanas brīdī palielināsies.
Ieraksta numurs
RN
Num*6
NNNNNN
No FMC adresātam XNE nosūtīto ierakstu kārtas numurs. Kalendārajā gadā tas katram FMC ir unikāls. Kārtējā gada sākumā šī vērtība tiks atiestatīta uz “1” un katra ieraksta nosūtīšanas brīdī palielināsies.
Ieraksta datums
RD
Num*8
GGGGMMDD
Gads, mēnesis un diena (UTC), kad ieraksts nosūtīts no FMC
Ieraksta laiks
RT
Num*4
HHMM
Stundas un minūtes (UTC), kad ieraksts nosūtīts no FMC
Datums
DA
Num*8
GGGGMMDD
Pirmās pārraidīšanas gads, mēnesis un diena (UTC). “RET” ziņu pirmā pārraidīšana notiek no FMC, visos citos gadījumos pirmā pārraidīšana notiek no kuģa.
Laiks
TI
Num*4
HHMM
Pirmās pārraidīšanas laiks stundās un minūtēs (UTC). “RET” ziņu pirmā pārraidīšana notiek no FMC, visos citos gadījumos pirmā pārraidīšana notiek no kuģa.
Anulējamais ziņojums
CR
Num*6
NNNNNN
Anulējamā ziņojuma ieraksta numurs
Anulējamā ziņojuma gads
YR
Num*4
NNNN
Anulējamā ziņojuma gads (UTC)
Kuģa reģistrācijas dati
Radio izsaukuma signāls
RC
Char*7
IRCS kods
Kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls
Kuģa vārds
NA
Char*45
Kuģa vārds
SJO numurs
IM
Num*12
NNNNNNNNNNNN
Kuģa SJO numurs
Ārējais reģistrācijas numurs
XR
Char*14
Kuģa borta numurs
Karoga valsts
FS
Char*3
ISO-3166.
Reģistrācijas valsts
Līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs
IR
Char*3 Char*9
ISO-3166 kods un ne vairāk kā 9 rakstzīmes
Valsts trīsburtu kods, aiz kura seko 9 rakstzīmes garš kuģa unikālais identifikators, ko karoga valsts piešķīrusi uz reģistrācijas pamata
Osta
PO
Char*45
Kuģa reģistrācijas osta
Kuģa īpašnieks
VO
Char*250
Kuģa īpašnieka vārds/nosaukums un adrese
Kuģa fraktētājs
VC
Char*250
Kuģa fraktētāja vārds/nosaukums un adrese
Kuģa dati
Kuģa kapacitātes vienība
VT
Char*2 Num*5
“OC” vai “LC” tilpība
“OC” – saskaņā ar Oslo 1947. gada konvenciju; “LC” – saskaņā ar Londonas konvenciju ICTM-69 Kuģa kapacitāte tonnās
Kuģa jaudas vienība
VP
Char*2 Num*5
0–99999
Norāda, vai mērvienība ir “HP” (zirgspēki) vai “kW” (kilovati). Galvenā dzinēja kopējā jauda
Kuģa garums
VL
Char*2 Num*3
“OA” vai “PP” garums metros
“OA” = lielākais garums,
“PP” = garums starp perpendikuliem
Kuģa kopējais garums metros, noapaļots līdz tuvākajam pilnajam metram
Kuģa tips
TP
Char*3
Kods
Zvejas rīks
GE
Char*3
FAO kods
Zvejas rīku starptautiskā statistiskā standartklasifikācija
Licences dati
Izdošanas datums
IS
Num*8
GGGGMMDD
Diena, kad izdota atļauja zvejot vienu vai vairākas regulētās sugas
Regulētie resursi
RR
Char*3
FAO sugas kods
FAO sugas kods, kas apzīmē regulētos resursus, atdalīts ar tukšumzīmi
Sākuma datums
SD
Num*8
GGGGMMDD
Diena, kad atļauja stājas spēkā / atļaujas darbība tiek apturēta
Beigu datums
ED
Num*8
GGGGMMDD
Diena, kad atļauja zvejot regulētos resursus zaudē spēku
Ierobežota atļauja
LU
Char*1
Ar “Y” (jā) vai “N” (nē) norāda, vai ierobežota atļauja ir derīga vai ne
Pārraudzības/novērošanas dati
Ģeogrāfiskais platums
LA
Char*5
NGGMM (WGS-84)
Piemēram, //LA/N6535 = 65o 35′ ziemeļu platuma
Ģeogrāfiskais garums
LO
Char*6
E/WGGGMM (WGS-84)
Piemēram, //LO/W02134 = 21o 34′ rietumu garuma
Ātrums
SP
Num*3
Mezgli × 10
Piemēram, //SP/105 = 10,5 mezgli
Pārraudzības līdzekļi
MI
Char*3
NEAFC kods
“VES” = kuģis, “AIR” = fiksētu spārnu gaisa kuģis, “HEL” = helikopters
Līgumslēdzējas puses norīkotā inspektora identifikators
AI
Char*7
NEAFC kods
Līgumslēdzējas puses ISO-3166 kods, pēc kura norādīts četrciparu numurs (atkārto pēc vajadzības)
Novērojuma kārtas numurs
OS
Num*3
0–999
Attiecīgās patrulēšanas laikā pārvaldības apgabalā izdarīta novērojuma kārtas numurs
Pamanīšanas datums
DA
Num*8
GGGGMMDD
Diena, kad kuģis pamanīts
Pamanīšanas laiks
TI
Num*4
HHMM
Laiks (UTC), kad kuģis pamanīts
Objekta identifikācija
OI
Char*7
IRCS kods
Pamanītā kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls
Fotoattēls
PH
Char*1
Vai kuģis nofotografēts – “Y” (jā) vai “N” (nē)
Brīvs teksts
MS
Char*255
Teksts brīvā formā
3. Atbildes ziņas
Kad NEAFC sekretariāts (XNE) sūta ziņojumus FMC, piemēro šādu formāta specifikāciju.
Atbildes ziņas formāts
Datu elements
Lauka kods
Obligāts (O)/
fakultatīvs (F)
Piezīmes
Ieraksta sākums
SR
M
Sistēmas dati; apzīmē ieraksta sākumu
Adrese
AD
M
Ziņas dati; adresāts, proti, līgumslēdzēja puse, kas sūtījusi ziņojumu
Sūtītājs
FR
M
Ziņas dati; “XNE” ir NEAFC (kas sūta atbildes ziņu)
Ziņas veids
TM
M
Ziņas dati; atbildes ziņas veids ir “RET”
Kārtas numurs
SQ
O
Ziņojamie dati; kuģa ziņojuma kārtas numurs attiecīgajā gadā, iekopēts no saņemtā ziņojuma
Radio izsaukuma signāls
RC
O
Ziņojamie dati; kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls, iekopēts no saņemtā ziņojuma
Atbilde par ziņojuma statusu
RS
M
Ziņojamie dati; kods, kas norāda, vai ziņojums/ziņa ir apstiprināta vai nav (“ACK” vai “NAK”)
Atbilde par kļūdas numuru
RE
O
Ziņojamie dati; numurs, kas norāda kļūdas veidu
Ieraksta numurs
RN
M
Ziņojamie dati; saņemtā ziņojuma/ziņas ieraksta numurs
Datums
DA
M
Ziņas dati; datums, kad NEAFC (XNE) ziņa “RET” pārraidīta FMC
Laiks
TI
M
Ziņas dati; laiks, kad NEAFC (XNE) ziņa “RET” pārraidīta FMC
Ieraksta beigas
ER
M
Sistēmas dati; apzīmē ieraksta beigas
4. Atbildē norādāmie kļūdas numuri
Noraidīts (NAK) – vajadzīga turpmāka rīcība
Akceptēts un saglabāts
(ACK) – vajadzīga turpmāka rīcība
Akceptēts un saglabāts (ACK) ar brīdinājumu
Kļūdas apraksts
101
Ziņa nav salasāma
102
Datu vērtība vai apjoms pārsniedz pieļaujamo
104
Trūkst obligātu datu
105
Šis ziņojums ir dublikāts jeb mēģinājums atkārtoti nosūtīt ziņojumu, kas iepriekš noraidīts
106
Neatļauts datu avots
150
Secības kļūda
151
Datums/laiks nākotnē
155
Šis ziņojums ir dublikāts jeb mēģinājums atkārtoti nosūtīt ziņojumu, kas jau akceptēts
250
Mēģinājums kuģi paziņot atkārtoti
251
Kuģis nav paziņots
252
Suga nav “AUT” vai “LIM”, vai “SUS”
5. Ziņu un ziņojumu veidi
Kods
Ziņa/ziņojums
Piezīmes
RET
Atbilde
Automātiska elektroniska ziņa, ko nosūta uz ierakstu saņemšanas pamata
SEN
Pārraudzības transportlīdzekļa ieiešana
Līgumslēdzējas puses pārraidīts ziņojums par pārraudzības transportlīdzekļa ieiešanu pārvaldības apgabalā
SEX
Pārraudzības transportlīdzekļa iziešana
Līgumslēdzējas puses pārraidīts ziņojums par pārraudzības transportlīdzekļa iziešanu no pārvaldības apgabala
OBS
Novērojums
Līgumslēdzējas puses pārraidīts ziņojums par zvejas kuģiem, ko pārvaldības apgabalā novērojuši tās inspektori, kuri norīkoti saskaņā ar šo regulu
Zvejas kuģu tipu un zvejas rīku veidu kodu saraksti ir saskaņā ar NEAFC pamatdatu reģistru, kas pieejams vietnē https://www.NEAFC.org/mdr.
XII PIELIKUMS
FMC ATZĪMES
Pirms ziņojumu pārraidīšanas NEAFC sekretariātam FMC ziņojumu atzīmēšanai izmanto šādus kodus.
Kods (viens burts)
Apraksts
D
Ziņojumi, kas no FMC nosūtīti novēloti un bez izmaiņām
C
Ziņojumi, ko FMC labojis vai anulējis
M
Ziņojumi, ko FMC reģistrējis manuāli
Ziņojumi atbilst visām tehniskajām prasībām un formāta prasībām.
XIII PIELIKUMS
INSPEKTORU IDENTIFIKĀCIJA
Apliecības izmēriem jābūt 10 × 7 cm, un tā var būt laminēta. Apliecības numurs sastāv no valsts trīsburtu koda, pēc kura norādīts līgumslēdzējas puses četrciparu kārtas numurs.
XIV PIELIKUMS
INSPEKTORU UN INSPEKCIJAS PLATFORMU PAZIŅOŠANA
1. Inspektori
Datu elements
Lauka kods
Statuss
(O = obligāts)
(F = fakultatīvs)
Piezīmes
Inspektora vārds, uzvārds
NA
M
Inspektora vārds
Līgumslēdzējas puses unikālais identifikators
ID
M
Līgumslēdzējas puses unikālais numurs, pirms kura norādīts valsts trīsburtu kods
E-pasta adrese
*
M
Inspektora e-pasta adrese
2. Inspekcijas platformas
Datu elements
Lauka kods
Statuss
(O = obligāts)
(F = fakultatīvs)
Piezīmes
Veids
*
M
Kuģis, gaisa kuģis vai helikopters
Karoga valsts
FS
M
Platformas karoga valsts
Reģistrācijas numurs
*
O
Karoga valsts reģistrācijas numurs, ja zināms
Vārds/nosaukums
NA
O
Platformas vārds/nosaukums, ja zināms
Radio izsaukuma signāls
RC
M
Starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS)
Radiofrekvence
*
M
Pieejamās radiofrekvences (2 182 kHz, 16. kanāls u. c.)
Tālrunis
*
O
Tālruņa numurs (numuri), ja zināms
E-pasts
*
O
E-pasta adrese (adreses), ja zināma
XV PIELIKUMS
NEAFC INSPEKCIJAS SIGNĀLS
Diennakts gaišajā laikā normālas redzamības apstākļos tieši viens virs otra jāizkar divi vimpeļi.
Kuģa laivas izkar vienu inspekcijas vimpeli, kāds redzams zemāk. Šis vimpelis drīkst būt divreiz mazāks. Tas drīkst būt uzkrāsots uz kuģa laivas korpusa vai citas vertikālas virsmas. Šādā gadījumā melnie burti “NE” nav obligāti.
XVI PIELIKUMS
PĀRRAUDZĪBAS DARBĪBU PAZIŅOŠANA
1. Ziņojums par pārraudzības transportlīdzekļa ieiešanu pārvaldības apgabalā
Ziņa par pārraudzības transportlīdzekļa ieiešanu (SEN)
Datu elements
Statuss
M = obligāts
O = fakultatīvs
Piezīmes
Sūtītājs
M
Ziņas dati; pārraidītājas līgumslēdzējas puses adrese
Ieraksta numurs
M
Ziņas dati; ziņas kārtas numurs kārtējā gadā
Ziņas veids
M
Ziņas dati; ziņas veids, “SEN” apzīmē ziņojumu par pārraudzības transportlīdzekļa ieiešanu pārvaldības apgabalā
Ieraksta datums
M
Ziņas dati; pārraidīšanas datums
Ieraksta laiks
M
Ziņas dati; pārraidīšanas laiks
Pārraudzības līdzekļi
M
Pārraudzības dati; “VES” apzīmē kuģi, “AIR” – fiksētu spārnu gaisa kuģi, “HEL” – helikopteru
Radio izsaukuma signāls
M
Pārraudzības dati; pārraudzības transportlīdzekļa starptautiskais radio izsaukuma signāls
Norīkoto inspektoru identifikators
M
Pārraudzības dati; apliecības numurs, atkārto pēc vajadzības
Datums
M
Pārraudzības dati; ieiešanas datums (1)
Laiks
M
Pārraudzības dati; ieiešanas laiks (1)
Ģeogrāfiskais platums
M
Pārraudzības dati; pozīcija ieiešanas laikā (1)
Ģeogrāfiskais garums
M
Pārraudzības dati; pozīcija ieiešanas laikā (1)
Ieraksta beigas
M
Sistēmas dati; apzīmē ieraksta beigas
2. Ziņojums par pārraudzības transportlīdzekļa iziešanu no pārvaldības apgabala
Ziņa par pārraudzības transportlīdzekļa iziešanu (SEX)
Datu elements
Statuss
M = obligāts
O = fakultatīvs
Piezīmes
Sūtītājs
M
Ziņas dati; pārraidītājas līgumslēdzējas puses adrese
Ieraksta numurs
M
Ziņas dati; ziņas kārtas numurs kārtējā gadā
Ziņas veids
M
Ziņas dati; ziņas veids, “SEX” apzīmē ziņojumu par pārraudzības transportlīdzekļa iziešanu no pārvaldības apgabala
Ieraksta datums
M
Ziņas dati; pārraidīšanas datums
Ieraksta laiks
M
Ziņas dati; pārraidīšanas laiks
Pārraudzības līdzekļi
M
Pārraudzības dati; “VES” apzīmē kuģi, “AIR” – fiksētu spārnu gaisa kuģi, “HEL” – helikopteru
Radio izsaukuma signāls
M
Pārraudzības dati; pārraudzības transportlīdzekļa starptautiskais radio izsaukuma signāls
Datums
M
Pārraudzības dati; iziešanas datums (2)
Laiks
M
Pārraudzības dati; iziešanas laiks (2)
Ģeogrāfiskais platums
M
Pārraudzības dati; pozīcija iziešanas laikā (2)
Ģeogrāfiskais garums
M
Pārraudzības dati; pozīcija iziešanas laikā (2)
Ieraksta beigas
M
Sistēmas dati; apzīmē ieraksta beigas
(1) Aplēš laikā, kad nosūta ziņu pirms pārraudzības transportlīdzekļa ieiešanas pārvaldības apgabalā.
(2) Sakrīt ar aplēstajiem pārraudzības datiem ziņā “SEN”, ja minētā ziņa tiek anulēta.
XVII PIELIKUMS
NOVĒROŠANAS ZIŅOJUMS
Pamanīšanas ziņojums (OBS)
Datu elements
Kods
Statuss
(O = obligāts)
(F = fakultatīvs)
Piezīmes
Ieraksta sākums
SR
M
Sistēmas dati; apzīmē ieraksta sākumu
Adrese
AD
M
Ziņas dati; adresāts, NEAFC gadījumā norāda “XNE”
Sūtītājs
FR
M
Ziņas dati; pārraidītājas līgumslēdzējas puses adrese
Ieraksta numurs
RN
M
Ziņas dati; kārtas numurs kārtējā gadā
Ziņas veids
TM
M
Ziņas dati; ziņas veids, “OBS” apzīmē novērošanas ziņojumu
Radio izsaukuma signāls
RC
M
Pārraudzības dati; pārraudzības transportlīdzekļa starptautiskais radio izsaukuma signāls
Ieraksta datums
RD
M
Ziņas dati; pārraidīšanas datums
Ieraksta laiks
RT
M
Ziņas dati; pārraidīšanas laiks
Novērojuma kārtas numurs
OS
M
Pārraudzības dati; novērojuma kārtas numurs
Datums
DA
M
Pārraudzības dati; diena, kad kuģis pamanīts
Laiks
TI
M
Pārraudzības dati; laiks, kad kuģis pamanīts
Ģeogrāfiskais platums
LA
M
Pārraudzības dati; ģeogrāfiskais platums vietā, kur kuģis pamanīts
Ģeogrāfiskais garums
LO
M
Pārraudzības dati; ģeogrāfiskais garums vietā, kur kuģis pamanīts
Objekta identifikācija
OI
M
Kuģa reģistrācijas dati; pamanītā kuģa radio izsaukuma signāls
Ārējais reģistrācijas numurs
XR
M
Kuģa reģistrācijas dati; pamanītā kuģa borta numurs vai – ja borta numura nav – SJO numurs
Kuģa vārds
NA
O
Kuģa reģistrācijas dati; pamanītā kuģa vārds
Karoga valsts
FS
M
Kuģa reģistrācijas dati; pamanītā kuģa karoga valsts
Kuģa tips
TP
O
Kuģa raksturlielumi; pamanītā kuģa tips
Ātrums
SP
O
Pārraudzības dati; pamanītā kuģa ātrums
Kurss
CO
O
Pārraudzības dati; pamanītā kuģa kurss
Darbība
AC
M
Pārraudzības dati; pamanītā kuģa darbība
Fotoattēls
PH
M
Pārraudzības dati; vai pamanītais kuģis nofotografēts – “Y” (jā) vai “N” (nē)
Komentāri
MS
O
Pārraudzības dati; teksts brīvā formā, ar ko papildina ziņojumu
Ieraksta beigas
ER
M
Sistēmas dati; apzīmē atsevišķa ieraksta beigas
Kuģi var uzskatīt par droši identificētu tikai tad, ja kuģa radio izsaukuma signāls vai ārējais reģistrācijas numurs, kas attēlots uz kuģa, ir vizuāli pārbaudīts.
Ja droša identifikācija nav iespējama, iemeslu norāda laukā “Komentāri”.
Pamanīto kuģu darbību saraksti ir saskaņā ar NEAFC pamatdatu reģistru, kas pieejams vietnē https://www.NEAFC.org/mdr.
XVIII PIELIKUMS
XIX PIELIKUMS
IEKĀPŠANAS TRAPU KONSTRUKCIJA UN IZMANTOŠANA
1.
Nodrošina iekāpšanas trapu, kas ir piemērots, lai inspektori varētu jūrā droši uzkāpt uz kuģa un nokāpt no tā. Iekāpšanas trapu uztur tīru un labā stāvoklī.
2.
Trapu novieto un nostiprina tā, lai:a)
uz tā nenokļūtu nekādas iespējamās izplūdes no kuģa;
b)
tas atrastos kuģa korpusa paralēlo sienu laukumā un, ciktāl iespējams, kuģa garuma vidū;
c)
visi pakāpieni stingri balstītos pret kuģa bortu.
3.
Iekāpšanas trapa pakāpieni ir:a)
no cietkoksnes vai cita materiāla ar līdzvērtīgām īpašībām, izgatavotiem no viena gabala un bez zariem; četri apakšējie pakāpieni var būt izgatavoti no pietiekami izturīgas un nelokāmas gumijas vai cita piemērota materiāla ar līdzvērtīgām īpašībām;
b)
ar faktiski neslidenu virsmu;
c)
vismaz 480 mm gari, 115 mm plati un 23 cm biezi, neskaitot pretslīdes ierīces vai rievojumu;
d)
izvietoti vienādā attālumā ne tuvāk par 300 mm un ne tālāk par 380 mm viens no otra;
e)
nostiprināti tā, lai saglabātu horizontālu stāvokli.
4.
Iekāpšanas trapam nedrīkst būt vairāk par diviem nomainītiem pakāpieniem, kas nostiprināti citādi, nekā paredzēts trapa sākotnējā konstrukcijā; šādi nostiprinātus pakāpienus pēc iespējas drīz aizstāj ar pakāpieniem, kas nostiprināti ar trapa sākotnējā konstrukcijā paredzēto metodi. Ja kāds no nomainītajiem pakāpieniem ir piestiprināts pie iekāpšanas trapa sānu trosēm, izmantojot gropes pakāpiena malā, šīs gropes ir pakāpienu garākajās malās.
5.
Trapa sānu troses ir divas manilas šķiedru vai līdzvērtīga materiāla troses bez apvalka, novietotas katrā trapa pusē, un to apkārtmērs nav mazāks par 60 mm; troses nav pārklātas ar citu materiālu, tās ir viengabala troses bez savienojumiem zemāk par augšējo pakāpienu; tuvumā un lietošanas gatavībā ir divas galvenās troses, kuras ir pienācīgi nostiprinātas pie kuģa un kuru apkārtmērs nav mazāks par 65 mm, un glābšanas virve.
6.
Latas no cietkoksnes vai cita materiāla ar līdzvērtīgām īpašībām, izgatavotas no viena gabala bez zariem un 1,8–2 m garas, piestiprina tādā attālumā citu no citas, kas nepieļauj iekāpšanas trapa sagriešanos. Zemāko latu piestiprina pie piektā pakāpiena, skaitot no trapa apakšas, un attālums starp jebkurām divām blakus latām nedrīkst būt lielāks par deviņiem pakāpieniem.
7.
Nodrošina to, ka inspektori, kuri uzkāpj uz kuģa vai nokāpj no tā, var droši un ērti pārvietoties starp iekāpšanas trapa vai aizborta trapa vai citas palīgierīces augšgalu. Ja šāda pārvietošanās notiek, izmantojot vārtus margās vai margsienā, ierīko piemērotus turekļus. Ja šāda pārvietošanās notiek, izmantojot margsienas trapu, tas ir droši piestiprināts pie margsienas margām vai platformas, un vietā, kur uzkāpj uz kuģa vai nokāpj no tā, ir ierīkoti divi atbalsta statņi, kuri atrodas ne tuvāk kā 0,70 m un ne tālāk kā 0,80 m viens no otra. Katrs statnis ir stingri piestiprināts pie kuģa korpusa tā, ka stiprinājumi ir statņa pamatnē vai tuvu tai un arī augstākā punktā, statņa diametrs nav mazāks par 40 mm, un tas sniedzas ne mazāk kā 1,20 m virs margsienas augšmalas.
8.
Naktī nodrošina apgaismojumu, lai gan iekāpšanas traps gar sānu bortu, gan vieta, kur inspektors uzkāpj uz kuģa, būtu pietiekami apgaismoti. Tuvumā un lietošanas gatavībā ir glābšanas riņķis, kas aprīkots ar pašaizdedzes uguni. Katram gadījumam tuvumā un lietošanas gatavībā ir sviedlīne.
9.
Nodrošina to, ka iekāpšanas trapu ir iespējams izmantot abās kuģa pusēs. Atbildīgais inspektors pēc saviem ieskatiem var norādīt, kurā pusē iekāpšanas traps jānovieto.
10.
Trapa uzstādīšanu un inspektora uzkāpšanu uz kuģa un nokāpšanu no tā pārrauga kuģa atbildīgais virsnieks. Atbildīgais virsnieks uztur radiosakarus ar komandtiltu.
11.
Ja tādu kuģa konstrukcijas īpatnību dēļ kā atturbrusas kādu no šiem noteikumiem nav iespējams izpildīt, veic īpašus pasākumus, lai nodrošinātu inspektoru drošu uzkāpšanu uz kuģa un nokāpšanu no tā.
XX PIELIKUMS
OSTU APSTIPRINĀŠANAI VAJADZĪGĀ INFORMĀCIJA
Ostas identifikācija
Valsts
Ostas nosaukums (1)
Ostas kods (1)
(UN/LOCODE, ja zināms)
Robežkontroles punkts
(Jā/nē)
Ostas veids
Izkraušana
Pārkraušana citā kuģī
Citi ostas pakalpojumi
(1) Kods un nosaukums, kas ir UNECE sarakstā.
XXI PIELIKUMS
OSTAS VALSTS KONTROLES VEIDLAPAS
XXII PIELIKUMS
VISPĀRĪGAS VADLĪNIJAS PAR RISKA PĀRVALDĪBU ATTIECĪBĀ UZ OSTAS VALSTS KONTROLI
1.
Riska pārvaldība ir sistemātiska risku apzināšana un visu to pasākumu īstenošana, kas vajadzīgi, lai ierobežotu apzināto risku iestāšanos. Tā ietver tādas darbības kā datu un informācijas vākšana, risku analīze un novērtēšana, rīcības sagatavošana un īstenošana un procesa un tā iznākumu regulāra uzraudzība un izskatīšana.
2.
Pamatojoties uz riska novērtējumu, dalībvalstis sadarbībā ar EFCA izstrādā riska pārvaldības stratēģiju, kā veicināt atbilstību šai regulai. Minētajai stratēģijai būtu jāaptver piemērotu un izmakslietderīgu kontroles instrumentu un inspekcijas līdzekļu noteikšana, apraksts un piešķiršana, ņemot vērā katra riska raksturu un aplēsto līmeni un mērķa standartu sasniegšanu.
3.
Lai laikus varētu veikt riska analīzi un vispārīgi novērtēt relevanto kontroles un inspekcijas informāciju, tiek noteikti pārbaudes, inspekcijas un verifikācijas darbībām piemērojamie riska novērtēšanas un pārvaldības kritēriji.
4.
Atsevišķus zvejas kuģus, zvejas kuģu grupas, operatorus un/vai zvejas darbības attiecībā uz dažādām sugām un dažādās konvencijas apgabala daļās kontrolē un inspicē atbilstoši tiem piešķirtajam riska līmenim, izmantojot cita starpā šādus vispārīgus pieņēmumus par riska līmeņa kritērijiem, kurus ostas valsts kontrolē piemēro ostā notiekošai izkraušanai un pārkraušanai citā kuģī:a)
nozvejas, ko guvis kuģis, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis;
b)
saldētas nozvejas;
c)
liela apjoma nozvejas;
d)
nozvejas, kuras iepriekš jūrā ir pārkrautas citā kuģī;
e)
nozvejas, kuras gūtas ārpus līgumslēdzēju pušu jurisdikcijā esošiem ūdeņiem, t. i., pārvaldības apgabalā;
f)
nozvejas, kas gūtas gan konvencijas apgabalā, gan ārpus tā;
g)
augstvērtīgu sugu nozvejas;
h)
tādu zvejas resursu nozvejas, kuru zvejas iespējas ir īpaši limitētas; un
i)
iepriekš veikto kuģa un/vai operatora inspekciju skaits un tajās konstatēto pārkāpumu skaits.
XXIII PIELIKUMS
OSTĀ VEIKTAS INSPEKCIJAS VEIDLAPA
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2594/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)
Top