Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2026/114 (2026. gada 15. janvāris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kausētā alumīnija oksīda importam

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija

2026/114

16.1.2026

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2026/114

(2026. gada 15. janvāris),

ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kausētā alumīnija oksīda importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Procedūras sākšana

(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2024. gada 21. novembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts” vai “ĶTR”) izcelsmes kausētā alumīnija oksīda importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, reaģējot uz sūdzību, ko 2024. gada 9. oktobrī iesniedza Imerys S.A. (“Imerys” jeb “sūdzības iesniedzējs”). Sūdzība tika iesniegta Savienības kausētā alumīnija oksīda ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

1.2.   Reģistrēšana

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/260 (3) (“reģistrācijas regula”) Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē.

1.3.   Pagaidu pasākumi

(4)

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija 2025. gada 26. jūnijā ieinteresētajām personām nodrošināja ierosināto maksājumu kopsavilkumu un detalizētu informāciju par to, kā aprēķinātas dempinga starpības un starpības, kas ir atbilstošas tam, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētās personas tika aicinātas trīs darbdienu laikā iesniegt piezīmes par minēto aprēķinu precizitāti.

(5)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji Chongqing Saite Corundum Co., Ltd. (“Saite”) un Luoyang Runbao Abrasives Co., Ltd. (“Runbao”) norādīja, ka nav detalizētu aprēķinu par cenu, kura nerada kaitējumu – tie ir minēti dokumentācijā, bet nav darīti pieejami. Runbao arī uzsvēra, ka Komisija ir piemērojusi vienu un to pašu atsauces cenu diviem atšķirīgiem izejresursiem – dažādas tīrības alumīnija hidroksīdam –, kas saskaņā ar Runbao apgalvojumu ir faktiski un ekonomiski neprecīzi. Tas pieprasīja proporcionāli koriģēt zemākas tīrības materiālu atsauces vērtību.

(6)

Pieprasījumu izpaust informāciju par aprēķiniem attiecībā uz cenu, kas nerada kaitējumu, nevarēja apmierināt, jo šī informācija ir konfidenciāla un ļoti sensitīva un tās izpaušana varētu kaitēt attiecīgajām personām. Komisija arī paskaidroja, ka kopējos skaitļus nevar sniegt bez riska izpaust konfidenciālus datus no ļoti ierobežota skaita Savienības ražotāju. Par iespējamo pārrakstīšanās kļūdu attiecībā uz alumīnija hidroksīda atsauces vērtībām Komisija norādīja, ka šādas piezīmes neattiecas uz aprēķinu precizitāti un šajā izmeklēšanas posmā tās nevar izskatīt. Šī piezīme ir aplūkota tālāk 3.2.3.1. iedaļā.

(7)

Savienības lietotāji un importētāji, piemēram, Reckel GmbH (“Reckel”) un Tyrolit – Schleifmittelwerke Swarovski AG & Co. KG (“Tyrolit”), pauda nopietnas bažas par metodoloģiju. Tie apgalvoja, ka Komisijas analīze ir vērsta tikai uz brūno kausēto alumīnija oksīdu, vienlaikus neņemot vērā kausētā alumīnija oksīda kategoriju ar atšķirīgiem lietojumiem un izmaksu struktūrām plašo daudzveidību, kā rezultātā tika izkropļoti cenu un izmaksu salīdzinājumi. Tie arī kritizēja plašas, neviendabīgu tarifa pozīciju tirdzniecības statistikas izmantošanu attiecībā uz galvenajiem izejresursiem, piemēram, kalcinētu boksītu un alumīnija oksīdu, norādot, ka tie attiecas uz ļoti atšķirīgas kvalitātes un cenu ražojumiem. Šķiet, ka dažos gadījumos viena un tā pati izejviela (kalcinēts boksīts) ir uzskaitīta divreiz atsevišķās pozīcijās.

(8)

Šīs piezīmes neattiecās uz izpausto aprēķinu matemātisko precizitāti. Tāpēc šīs piezīmes ir aplūkotas šīs regulas 3.2.3.1. iedaļā.

(9)

Tyrolit un Reckel pauda bažas par avotu izvēli attiecībā uz samērīgām PVA izmaksu un peļņas summām. Attiecīgie uzņēmumi, no kuriem tika iegūtas abas likmes, darbojās nesaistītās nozarēs un tādējādi sniedza nereprezentatīvus datus. Tyrolit uzsvēra, ka tas apvienojumā ar paļaušanos uz Brazīlijas atsauces cenām konkrētiem ražošanas faktoriem, tai skaitā alumīnija oksīdam un boksītam, radīja pārāk augstas izmaksu atsauces vērtības. Gan Tyrolit, gan Reckel brīdināja, ka pagaidu antidempinga maksājumi izmeklējamajam ražojumam līdz 136 % apmērā, vienlaikus nepiemērojot maksājumu gatavajiem abrazīvajiem ražojumiem lejupējā tirgū, varētu izraisīt Savienības pakārtoto lietotāju ražotņu slēgšanu, kvalificētu darbvietu zaudēšanu un lielāku atkarību no importētiem gataviem ražojumiem.

(10)

Arī izvirzītie jautājumi par uzņēmumu atlasi finanšu datu iegūšanai par PVA izmaksām un peļņu, par iespējamo izejresursu atsauces vērtību kropļojumu un par plašākām pasākumu ekonomiskajām sekām neattiecas uz iepriekšējā informācijas izpaušanā izklāstīto matemātisko aprēķinu precizitāti. Šie jautājumi ir aptverti plašākā Komisijas metodoloģiskajā novērtējumā un Savienības interešu analīzē, un ir sīki aplūkoti 3.2.3.2. iedaļā.

(11)

Komisija 2025. gada 17. jūlijā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/1456 (4) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kausētā alumīnija oksīda importam.

1.4.   Turpmākā procedūra

(12)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata noteica pagaidu antidempinga maksājumu (“pagaidu informācijas izpaušana”), turpmāk norādītās ieinteresētās personas pagaidu regulas 2. panta 1. punktā noteiktajā termiņā iesniedza rakstisku informāciju, darot zināmu savu viedokli par pagaidu konstatējumiem.

—

Savienības ražotāji Imerys un Alteo Fused Alumina (“ AFA ”),

—

izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji Saite un Runbao,

—

importētāji TRAXYS Europe SA un Reckel,

—

lietotāji Calderys Deutschland GMBH, Calderys France S.A.S., Calderys Magyarorszag K.F.T., Calderys Italia SRL, Calderys Nordic AB, Calderys The Netherlands B.V. (“ Calderys ”), Tyrolit, ABRANOVA s.r.o. (“ Abranova ”), ANDRE ABRASIVE ARTICLES SP. Z.O.O. SP.K, Vesuvius Poland Sp. z o.o. (“ Vesuvius ”), August Rüggeberg GmbH & Co. KG, PFERD-Rüggeberg S.A., Smirdex, ABRASIENNE, ArcelorMittal Refractories Sp. z o. o. (“ ArcelorMittal ”), MOLITAL ABRASIVI SRL, Federchimica–Aispec–Gruppo abrasive, G.W.S. GRINDING WHEELS SYSTEM SRL, GRANDINETTI SRL, Industria Mole Abrasive S.r.l., Mabtools France, RHI Magnesita GmbH, SAINT-GOBAIN ABRASIFS (“ Saint-Gobain ”), Syndicat National des Abrasifs et Superabrasifs, Granit Grinding Wheel Ltd., Techniflex Sp. z o.o. un ZAI AD,

—

ražotāji eksportētāji Binzhou Qinai New Material Co., Ltd, Chongqing Saite Corundum Co., Ltd., Henan Ant Advanced Materials Co., Ltd., Henan Hengxin Industrial & Mineral Products Co., Ltd., Henan Tuorui Abrasive Material Co., Ltd., Jiygo Refractory & Abrasive Ltd., Luoyang Runbao Abrasives Co., Ltd., Qingdao Sisa Abrasives Co., Ltd., Shandong Bosheng New Materials Co., Ltd., Shanxi Lvliangshan Minerals Co., Ltd., Yichuan Abrasives Industry Union, Zhengzhou Sinabuddy Mineral Co., Ltd. un Zhengzhou Goohe Co., Ltd., ko pārstāv Ķīnas Metālu, minerālvielu un ķīmisko vielu importētāju un eksportētāju tirdzniecības palāta (“ražotāji eksportētāji, ko pārstāv CCCMC ”),

—

lietotāju apvienības Deutsche Feuerfest-Industrie e.V. (“ DFFI ”), Verband Deutscher Schleifmittelwerke e.V. (“ VDS ”), Eiropas Abrazīvo materiālu ražotāju federācija (“ FEPA ”) un Eiropas Ugunsizturīgo materiālu ražotāju federācija (“ PRE ”).

(13)

Personām, kas to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām. Pēc pagaidu regulas publicēšanas Komisija aicināja personas sniegt papildu informāciju, it īpaši Savienības interešu novērtēšanai, ņemot vērā attiecīgo personu atšķirīgās intereses. Tika uzklausīti AFA, Imerys, PRE, VDS, Tyrolit, Saint-Gobain, ArcelorMittal, ražotāji eksportētāji, kurus pārstāvēja CCCMC, Saite un Runbao.

(14)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Izdarot galīgos konstatējumus, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā pārskatīja savus provizoriskos secinājumus.

(15)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plānoja noteikt galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kausētā alumīnija oksīda importam (“galīgās informācijas izpaušana”). Piezīmes, ko personas iesniedza pēc informācijas izpaušanas, ir aplūkotas attiecīgajās iedaļās tālāk.

(16)

Pēc 15. apsvērumā minētās informācijas izpaušanas Komisija visām ieinteresētajām personām sniedza galīgo papildinformāciju. Šajā izpaustajā papildinformācijā bija ietverti atjaunināti konstatējumi un apsvērumi. Personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par šo izpausto papildinformāciju, un saņemtās piezīmes ir aplūkotas attiecīgajās iedaļās tālāk.

1.5.   Prasījumi par procedūru

(17)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Reckel, Tyrolit un VDS apgalvoja, ka pamatregulas 19.a panta 1. punktā ir noteikts, ka pagaidu informācijas izpaušanai jānotiek trīs nedēļas pirms pagaidu pasākumu noteikšanas. Šīs personas apgalvoja, ka Komisija, 2025. gada 26. jūnijā sniedzot personām informāciju par plānoto pagaidu maksājumu noteikšanu, ir pārkāpusi pamatregulas 19.a panta 1. punktu, 7. panta 1. punktu un 5. panta 10. punktu un paziņojuma par procedūras sākšanu noteikumus.

(18)

Komisija norādīja, ka pamatregulas 7. panta 1. punktā ir noteikts, ka pagaidu maksājumus neuzliek trīs nedēļu laikā pēc tam, kad ieinteresētajām personām ir nosūtīta informācija saskaņā ar 19.a pantu. Tāpēc šajā noteikumā ir noteikts minimālais laika intervāls starp šādas informācijas paziņošanu un pagaidu pasākumu pieņemšanu. Šajā lietā Komisija nosūtīja informāciju 2025. gada 26. jūnijā un noteica pagaidu pasākumus 2025. gada 18. jūlijā. Laika intervāls bija trīs nedēļas. Tādējādi 7. panta 1. punkta prasības tika ievērotas.

(19)

Komisija arī atgādināja, ka ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/1173 (5) grozītais 19.a pants reglamentē pagaidu informācijas izpaušanas saturu un mērķi, savukārt 7. panta 1. punktā ir noteikts procesuālais satvars pagaidu pasākumu grafikam. Ar 19.a panta grozījumu netika grozīts 7. panta 1. punktā paredzētais noteikums par laiku. Līdz ar to Komisija uzskatīja, ka arguments par pagaidu informācijas izpaušanas perioda prasību iespējamu pārkāpumu ir nepamatots, un tāpēc noraidīja šo apgalvojumu.

1.6.   Apgalvojumi par procedūras sākšanu

(20)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas neviena ieinteresētā persona neiesniedza citus apgalvojumus vai piezīmes par procedūras sākšanu, izņemot tos, kas minēti pagaidu regulas 1.4. iedaļā. Tāpēc Komisija apstiprināja savus konstatējumus un secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 6.–11. apsvērumā.

1.7.   Atlase

(21)

Tā kā netika saņemtas piezīmes par Savienības ražotāju, importētāju un ražotāju eksportētāju atlasi, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 12.–28. apsvērumu.

1.8.   Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi

(22)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas neviena ieinteresētā persona neiesniedza apgalvojumus vai piezīmes par atbildēm uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumiem. Tāpēc Komisija apstiprināja savus konstatējumus un secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 29.–32. apsvērumā.

1.9.   Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(23)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 33. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2023. gada 1. oktobra līdz 2024. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

2.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Izmeklējamais ražojums

(24)

Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pagaidu regulas 34. apsvērumu ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir mākslīgais korunds, arī ar nenoteiktu ķīmisko sastāvu, saukts arī par kausētu alumīnija oksīdu (“izmeklējamais ražojums”).

(25)

Kausēto alumīnija oksīdu tā cietības un termiskās izturības dēļ galvenokārt izmanto divās rūpniecības nozarēs – abrazīvo un ugunsizturīgo materiālu rūpniecības nozarēs. Abrazīvo materiālu rūpniecības nozarē to izmanto visdažādākajās jomās, arī slīpēšanai, pulēšanai, griešanai un spridzināšanai. Ugunsizturīgo materiālu rūpniecībā tas darbojas kā ugunsizturīgs materiāls augstas temperatūras apstākļos, piemēram, krāšņu apvalkos, tīģeļos un ugunsizturīgos ķieģeļos. Papildus šiem galvenajiem lietojumiem kausēto alumīnija oksīdu izmanto arī tehniskās keramikas ražošanā un kā nodiluma izturīgu piedevu virsmas pārklājumos laminētu izstrādājumu ražošanas nozarē.

2.2.   Izmeklējamais ražojums

(26)

Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pagaidu regulas 38. apsvērumā izklāstīto attiecīgais ražojums ir ĶTR izcelsmes izmeklējamais ražojums, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 2818 10 11 , 2818 10 19 , ex 2818 10 91 un 2818 10 99 (TARIC kodi 2818 10 91 20, 2818 10 91 40, 2818 10 91 91, 2818 10 91 99) (“attiecīgais ražojums”).

2.3.   Līdzīgais ražojums

(27)

Tā kā nav iesniegts neviens saistīts apgalvojums vai piezīme, ar šo apstiprina pagaidu regulas 40. un 41. apsvērumā izdarītos secinājumus.

2.4.   Apgalvojumi par ražojumu tvērumu

(28)

Daži Savienības lietotāji no ugunsizturīgo materiālu rūpniecības nozares apgalvoja, ka abrazīvās un ugunsizturīgās kategorijas kausēts alumīnija oksīds nav savstarpēji aizstājams, pamatojoties uz tā atšķirīgajām fizikālajām īpašībām, daļiņu lieluma sadalījumu, iezīmēm, pielietojumiem un patērētāju uztveri. ArcelorMittal jo īpaši apgalvoja, ka ugunsizturīga kausētā alumīnija oksīda ražošanas apjoms un ražošanas jauda ir nepietiekama. ArcelorMittal savu apgalvojumu pamatoja ar aplēsēm, ka kausētā alumīnija oksīda kopējais patēriņš Savienībā ir 400 000 tonnas, kas ietver 170 000 tonnas ugunsizturīga kausētā alumīnija oksīda. Šīs personas apgalvoja, ka tāpēc ugunsizturīgs kausēts alumīnija oksīds būtu jāizslēdz no izmeklējamā ražojuma tvēruma.

(29)

Komisija atgādināja, ka šie argumenti jau ir izskatīti un aplūkoti pagaidu regulas 42.–45. un 307.–308. apsvērumā. Komisija atkārtoti norādīja, ka abām kategorijām ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, tai skaitā salīdzināms alumīnija oksīda saturs, cietība, blīvums un kušanas punkts. Tika konstatēts, ka daļiņu izmēra sadalījuma variācijas izriet no pēcsintēzes apstrādes, nevis no jebkādas raksturīgas ražojuma atšķirības. Komisija arī konstatēja daļiņu izmēru būtisku pārklāšanos, kas nodrošina savstarpēju aizstājamību dažiem lietojumiem.

(30)

Turklāt Komisija norādīja, ka apgalvojums par ugunsizturīga kausētā alumīnija oksīda ierobežoto ražošanas apjomu un ražošanas jaudu Savienībā nav saistīts ar ražojuma pamatīpašībām. Kā izklāstīts pagaidu regulas 307. un 308. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare spēj apgādāt Savienības tirgu vajadzīgajos daudzumos, ieskaitot konkrētus attiecīgā ražojuma veidus. Lai gan Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomi attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās importa par dempinga cenām no Ķīnas dēļ, Komisija norādīja, ka Savienības ražošanas nozare šajā periodā stipri nepietiekami izmantoja savu ražošanas jaudu. Komisija arī apstiprināja, ka pieejamā papildu jauda ietver ugunsizturīga kausētā alumīnija oksīda ražošanu, kas ir pieejama nekavējoties vai var sākt darboties ļoti īsā laikposmā. Apgalvojums par nepietiekamu Savienības ražošanas jaudu ir sīkāk aplūkots 7.4. iedaļā.

(31)

Turklāt attiecībā uz patēriņu Savienībā Komisija atgādināja – kā izklāstīts pagaidu regulas 188.–190. apsvērumā, patēriņš Savienībā izmeklēšanas periodā (“IP”) bija 305 360 tonnas. ArcelorMittal apgalvojums par aplēsto ugunsizturīgā un kopējā kausētā alumīnija oksīda patēriņu ne tikai ir pretrunā verificētajiem datiem, bet arī atšķiras no novērtējuma, ko sniegusi Eiropas ugunsizturīgo materiālu ražotāju federācija (lietotāju apvienība, kas pārstāv vairākus Savienības operatorus šajā nozarē) un kurā tika lēsts, ka ugunsizturīgā kausētā alumīnija oksīda patēriņš ir 80 000 tonnu.

(32)

Attiecīgi Komisija saglabāja savu pagaidu regulas 42.–45. apsvērumā izdarīto secinājumu, ka abas kategorijas ir viens ražojums, jo personu aprakstītās atšķirības neliecina par būtiskām atšķirībām, kas pamatotu ugunsizturīga kausētā alumīnija oksīda izslēgšanu no ražojuma tvēruma.

(33)

Reckel apgalvoja, ka sol-gel korunds atšķiras no citiem kausētā alumīnija oksīda veidiem pēc tā fizikālajām, ķīmiskajām un tehniskajām pamatīpašībām, tai skaitā cietības, izturības pret lūzumiem un termiskajām īpašībām, un apgalvoja, ka to nevar aizstāt augstas klases precizitātes lietojumos bez ievērojamām darbības grūtībām. Tāpēc Reckel apgalvoja, ka sol-gel korunds ir jāizslēdz no izmeklējamā ražojuma tvēruma.

(34)

Komisija atgādināja, ka šie argumenti jau ir izskatīti un aplūkoti pagaidu regulas 46.–48. apsvērumā. Komisija atkārtoti uzsvēra, ka sol-gel korundam ir citam kausētam alumīnija oksīdam līdzīgas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības, tai skaitā salīdzināma cietība, termiskā izturība un ķīmiskā stabilitāte. Lai gan to ražo citā procesā un no citām izejvielām, šīs atšķirības būtiski neietekmē ražojuma funkcionālās īpašības. Turklāt ar izmaksu atšķirībām vien nepietiek, lai sol-gel uzskatītu par atsevišķu ražojumu. Citu veidu kausētā alumīnija oksīda spēja aizstāt sol-gel, pat ar samazinātu veiktspēju sarežģītos lietojumos, liecina par pietiekamu funkcionālo līdzību un aizstājamību lielākajai daļai abrazīvo lietojumu.

(35)

Attiecīgi Komisija saglabāja savu pagaidu regulas 46.–48. apsvērumā izdarīto secinājumu, ka sol-gel korunds ietilpst izmeklējamā ražojuma tvērumā.

(36)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka brūnais kausētais alumīnija oksīds būtu jāizslēdz no pasākumu darbības jomas, norādot, ka tā ķīmiskais sastāvs atšķiras no baltā kausētā alumīnija oksīda, ieskaitot zemāku Al2O3 saturu un augstāku piemaisījumu līmeni. Tās arī apgalvoja, ka brūnais kausētais alumīnija oksīds vai nu netiek ražots Savienībā, vai ir pieejams tikai nepietiekamos daudzumos Savienības pieprasījuma apmierināšanai. Turklāt ieinteresētās personas apgalvoja, ka ražošanas pārorientēšana starp brūno kausēto alumīnija oksīdu un balto kausēto alumīnija oksīdu ir tehniski sarežģīta, un tirgus pierādījumi liecina, ka abi ražojumi nav viegli aizstājami tehnisko īpašību vai cenas ziņā.

(37)

Komisija uzskatīja, ka, lai gan brūnajam kausētajam alumīnija oksīdam ir nedaudz zemāks Al2O3 saturs un augstāks piemaisījumu līmenis nekā baltajam kausētajam alumīnija oksīdam, šīs atšķirības nav fizikālo, ķīmisko vai tehnisko īpašību būtiska atšķirība, kas būtu pietiekama atsevišķa ražojuma definēšanai. Turklāt Komisija norādīja, ka apgalvojums par brūnā kausētā alumīnija oksīda ierobežoto ražošanas apjomu un ražošanas jaudu Savienībā nav saistīts ar ražojuma pamatīpašībām. Tomēr Komisija norādīja, ka Savienības ražošanas nozare pašlaik ražo brūno kausēto alumīnija oksīdu. Attiecībā uz pagaidu regulas 307. un 308. apsvērumā norādītajiem daudzumiem Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare spēj apgādāt Savienības tirgu vajadzīgajos daudzumos, arī attiecībā uz brūno kausēto alumīnija oksīdu. Komisija arī apstiprināja, ka ievērojama daļa no pieejamās papildu jaudas, kas ir pieejama nekavējoties vai ko var nodot ekspluatācijā ļoti īsā laikposmā, ir saistīta ar brūnā kausētā alumīnija oksīda ražošanu. Apgalvojums par nepietiekamu Savienības ražošanas jaudu ir sīkāk aplūkots 7.4. iedaļā.

(38)

Šo iemeslu dēļ Komisija uzskatīja, ka brūnais kausētais alumīnija oksīds ietilpst izmeklēšanas ražojuma tvērumā, un noraidīja apgalvojumu par tā izslēgšanu.

(39)

Attiecīgi Komisija secināja, ka visas saņemtās piezīmes par ražojuma tvērumu nesniedz pietiekamu pamatojumu ražojuma izslēgšanai. Tāpēc visi apgalvojumi tika noraidīti.

3.   DEMPINGS

3.1.   Pamatregulas 2. panta 6.a punktā paredzētā normālās vērtības noteikšanas procedūra

(40)

Tā kā nav iesniegts neviens saistīts apgalvojums vai piezīme, tika apstiprināti pagaidu regulas 49.–55. apsvērumā izdarītie secinājumi.

3.2.   Normālā vērtība

3.2.1.   Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana

(41)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Abranova, Tyrolit un VDS iesniedza piezīmes par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu.

(42)

Abranova noraidīja Komisijas paļaušanos uz nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnā. Tas apgalvoja, ka Ķīnas ražotāju izmaksu priekšrocības galvenokārt izriet no dabīgiem faktoriem: piekļuves izejvielām, zemākām enerģijas izmaksām un ilgtermiņa ieguldījumiem piesārņojuma kontroles tehnoloģijā. Tas uzstāja, ka Savienības ražotāju grūtības drīzāk ir saistītas ar augstajām elektroenerģijas cenām un atkarību no importētām izejvielām. Abranova stingri apstrīdēja viedokli, ka Ķīnas politiskā sistēma vai ĶKP kongresa mērķi ir pierādījums sistēmiskiem ražošanas izmaksu kropļojumiem. Tas uzsvēra, ka pat valstij piederošiem un privātiem uzņēmumiem Ķīnā ir jādarbojas rentabli un tie nevar izdzīvot tikai ar subsīdijām. Tāpēc, tā ieskatā, Komisijas paļaušanās uz valsts ietekmi kā pierādījumu par kropļojumiem nav pamatota.

(43)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 74.–110. apsvērumā, Komisija veica detalizētu novērtējumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu un konstatēja, ka ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas ietekmē ražošanas izmaksu un cenu veidošanos. Pierādījumi liecināja par plašu valsts ietekmi ekonomikā, tai skaitā enerģētikā, izejvielu nozarē, darba tirgū un piekļuvē finansējumam, kas ietekmē izmaksu struktūras visā nozarē. Abranova iesniegtie argumenti nemainīja šos konstatējumus. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(44)

Tyrolit apgalvoja, ka Komisijas paļaušanās uz vispārīgiem pierādījumiem izejvielu tirgus kropļojumu pastāvēšanas alumīnija oksīda un boksīta nozarē noteikšanā nav pamatota ar būtiskiem pozitīviem pierādījumiem. Tas apgalvoja, ka alumīnija oksīds un boksīts tiek tirgoti integrētā pasaules tirgū un ka Ķīnas iekšzemes cenas šīm precēm cieši seko starptautiskajām atsauces cenām. Tā ieskatā Komisijas paļaušanās uz vispārīgiem politikas pierādījumiem, neņemot vērā konkrētus cenu noteikšanas datus no tādiem avotiem kā S & P Global Commodity Insights, nav pamatota. Tyrolit apgalvoja, ka, lai gan attiecībā uz dažiem ražošanas faktoriem (piemēram, enerģiju, darbaspēku) var pastāvēt kropļojumi, šādi apsvērumi nav piemērojami vienādi, īpaši attiecībā uz alumīnija oksīdu un boksītu. VDS atbalstīja šo nostāju, norādot uz pierādījumiem, ka Ķīnas alumīnija oksīda un boksīta cenas lielā mērā atspoguļo globālo līmeni, kas atspēko Komisijas konstatējumu par kropļojumiem.

(45)

Atbilstoši detalizētajam izklāstījumam pagaidu regulas 59.–110. apsvērumā lietas materiālos iekļautie pierādījumi, tai skaitā Komisijas ziņojums par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā, sūdzība un Komisijas pašas pētījums, liecināja par būtisku valsts iejaukšanos Ķīnas ekonomikā, tai skaitā alumīnija oksīda un boksīta nozarē. Ķīnas valdībai tika nosūtītas anketas par nozīmīgu kropļojumu un izejvielu tirgus kropļojumu pastāvēšanu, taču tā neatbildēja. Tāpat neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs neiesniedza pamatotus pierādījumus, kas liecinātu, ka tā izejresursu, arī alumīnija oksīda un boksīta, izmaksas nav izkropļotas. Gluži pretēji, izmeklēšanā tika konstatēts, ka gan VU, gan privātie uzņēmēji šajās nozarēs darbojas Ķīnas iestāžu īpašumā, kontrolē vai politiskā uzraudzībā, izmantojot plašus plānošanas dokumentus un rūpniecības politiku, kas īpaši vērsta uz alumīnija oksīdu un boksītu. Šajā kontekstā Komisija secināja, ka alumīnija oksīda un boksīta cenas un izmaksas ĶTR nevar uzskatīt par brīvā tirgus spēku darbības rezultātu.

(46)

Tāpēc Komisija nemainīja savu nostāju un apstiprināja pagaidu regulas 56.–115. apsvērumā izdarītos secinājumus.

3.2.2.   Reprezentatīvā valsts

(47)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Andre Abrasives Articles un VDS kritizēja Brazīlijas kā reprezentatīvās valsts izvēli.

(48)

Andre Abrasives Articles pieprasīja atkārtotu novērtēšanu, apgalvojot, ka Brazīlija ir nepiemērota, jo tās enerģijas izmaksu struktūra ir ļoti atšķirīga un tirgus lielums ir mazāks, kas mazina tās salīdzināmību ar Ķīnu.

(49)

Pieprasījums atkārtoti novērtēt normālās vērtības metodiku un noraidīt Brazīliju kā reprezentatīvo valsti izmaksu struktūras vai tirgus lieluma dēļ nav pamatots. Komisija atgādināja, ka Brazīlija tika izvēlēta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz ticamu un reprezentatīvu datu pieejamību, kā norādīts pagaidu regulas 141. apsvērumā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(50)

VDS arī uzsvēra, ka Komisija sākotnēji noraidīja Meksiku iespējamā ražošanas trūkuma dēļ, bet pēc tam bez skaidra pamatojuma mainīja viedokli un izvēlējās Brazīliju.

(51)

Komisija atgādināja, ka Brazīlija tika izvēlēta par reprezentatīvo valsti pēc tam, kad tika konstatēts, ka atšķirībā no Brazīlijas Meksikā izmeklējamais ražojums faktiski netiek ražots. Šāds konstatējums tika izdarīts arī pēc tam, kad ieinteresētās personas, tai skaitā VDS, iesniedza piezīmes par to, ka Meksikā ražošanas nav. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(52)

Tāpēc Komisija nemainīja savu nostāju un apstiprināja pagaidu regulas 116.–143. apsvērumā izdarītos secinājumus.

3.2.3.   Neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantotie avoti

(53)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas iesniedza piezīmes par atsauces vērtībām, kas izmantotas attiecībā uz konkrētiem ražošanas faktoriem, un pārdošanas, vispārējām un administratīvajām (“PVA”) izmaksām, kas izmantotas normālās vērtības aprēķināšanai.

3.2.3.1.   Ražošanas faktori

(54)

Saite, Runbao, DFFI, PRE un Vesuvius pauda bažas par to, ka Komisija paļaujas uz Brazīlijas boksīta importa cenām kā neizkropļotu cenu avotu. Tie apgalvoja, ka Brazīlija ir nozīmīga boksīta eksportētāja, tāpēc imports ir tikai nišas un dārgi ražojumi, kas neatspoguļo kausētā alumīnija oksīda ražošanas izmaksas. Turklāt ievērojama daļa Brazīlijas importa bija no Ķīnas, un tas palielināja kropļojumu risku. Turpretī Meksikas importa struktūra tika uzskatīta par daudzveidīgāku un ekonomiski nozīmīgāku, kas līdz ar to nodrošina ticamāku pamatu normālās vērtības aprēķināšanai.

(55)

Komisija norādīja, ka Brazīlijas importa cenu kā iekšzemes cenu atspoguļojuma izmantošana atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktam. Tas, ka Brazīlija ir nozīmīga boksīta eksportētāja, nemazināja tās importa statistikas ticamību, kas aptvēra pietiekamu apjomu un dažādas izcelsmes. Kā paskaidrots pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem, ĶTR izcelsmes imports tika izslēgts no boksīta atsauces vērtības aprēķina. Turklāt, neraugoties uz tā relatīvo daļu, imports no ĶTR būtiski neietekmēja importa cenas no pārējām pasaules valstīm, kas bija ievērojami augstākas. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(56)

Tyrolit arī apstrīdēja alumīnija oksīda un boksīta atsauces vērtības, uzsverot, ka šie izejresursi ir pasaules mērogā tirgotas preces, kuru Ķīnas cenas seko starptautiskā tirgus līmeņiem, un tāpēc atsauces cenu noteikšana nebija nepieciešama. Tyrolit un Saite arī kritizēja to, ka tiek izmantoti Brazīlijas importa dati, kuri ietvēra augstas kvalitātes Spānijas kalcinēta boksīta eksportu, kas nav salīdzināms ar standarta rūpnieciskajām izejvielām, un uzsvēra neatbilstības, piemēram, izmaiņas HS kodos, kas neietekmēja dempinga starpības. Tie apgalvoja, ka normālajām vērtībām būtu jāatspoguļo neizkropļotas Brazīlijas iekšzemes cenas vai attiecīgā gadījumā eksporta cenas, bet galu galā norādīja, ka nav pierādījumu par izejvielu tirgus kropļojumiem Ķīnā, kas pamatotu aizstājējvērtību izmantošanu.

(57)

Komisija atgādināja, ka atsauces vērtības bija jānosaka, jo Ķīnas iekšzemes cenas un izmaksas nevarēja izmantot sakarā ar nozīmīgu kropļojumu esību ĶTR, kā izklāstīts pagaidu regulas 74.–110. apsvērumā. Brazīlijas importa dati tika izmantoti kā vispiemērotākais neizkropļotu atsauces cenu avots saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. Tas, ka importa statistikā ir ar specializētiem ražojumu veidiem saistīti dati, nepadara nederīgu visu importa datu kopu, kas aptvēra pietiekamus apjomus no dažādām izcelsmes vietām. Turklāt šīs personas nesniedza apstiprinošus pierādījumus tam, ka atsauces vērtības neatspoguļo neizkropļotas Brazīlijas iekšzemes cenas. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(58)

FEPA un Smirdex s.a. apgalvoja, ka Brazīlijas kausētā alumīnija oksīda ražotāji boksītu iegūst iekšzemē, tāpēc importa statistikai nav nozīmes izmaksu salīdzinošajā novērtēšanā. Abas personas ieteica izmantot tādus indeksus, ko tās dēvēja par pārredzamiem un starptautiski atzītiem, piemēram, no S & P Global Commodity Insights vai CBIX, kas pēc ieinteresēto personu domām labāk atspoguļo tirgus realitāti. Smirdex arī norādīja uz pierādījumiem, ka Brazīlijas boksīta un alumīnija oksīda tirgus cenas bija tikai par aptuveni 10–15 % augstākas nekā Ķīnas cenas, un tas nepamato pagaidu regulā noteiktās ļoti augstās dempinga starpības.

(59)

Izmantojot datus no reprezentatīvas valsts, kur atbilstošie dati bija viegli pieejami, Komisija piemēroja pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. Reprezentatīvajā valstī, t. i., Brazīlijā, iegūta boksīta atsauces vērtība tika uzskatīta par piemērotu. Turklāt iespējamās cenu atšķirības starp Brazīliju un Ķīnu netika pamatotas ar pierādījumiem, bet tās izrietēja tikai no nepārbaudītiem apgalvojumiem. Līdz ar to ieinteresētās personas nepierādīja, ka boksītam izvēlētā atsauces vērtība ir nepiemērota un ka neizkropļotas atsauces vērtības šim ražošanas faktoram noteikšanai Komisijai būtu jāizmanto alternatīva metodika. Komisija arī norādīja, ka boksīta atsauces cena bija tādā pašā diapazonā kā Ķīnas eksporta cena boksītam, ugunsizturīgajai kategorijai, 85 %/2,0/3,15–3,2 (0–6 mm), FOB Xingang, kā norādīts Metal Bulletin neatkarīgajos nozares atsauces rādītājos pasaules metāla un kalnrūpniecības nozarei (Fastmarkets cenas). Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(60)

Vesuvius apgalvoja, ka Komisija nav skaidri atklājusi, kuri HS kodi tika izmantoti atsauces vērtību boksītam un kalcinētajam boksītam noteikšanai. Tas norādīja, ka, lai gan iepriekšējas informācijas izpaušanas dokumentos bija atsauce uz HS 2508 30 , pagaidu regulā bija minēti muitas kodi 2606 00 12 un 2606 00 90 . Tas uzskatīja, ka šī nekonsekvence rada neskaidrību par faktiski izmantotajiem datiem un apdraud metodikas pārredzamību. Tāpēc Vesuvius lūdza Komisiju pienācīgi izpaust precīzus HS kodus, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai.

(61)

Komisija norādīja, ka kalcinētais boksīts sākotnēji pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem bija norādīts ar HS kodu 2508 30 , kas kopumā atbilst alumīnija rūdām un koncentrātiem. Pēc turpmākas analīzes un pārbaudes izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju telpās tā apstiprināja, ka kalcinētais boksīts ir pienācīgi klasificēts ar KN kodiem 2606 00 12 un 2606 00 90 , kas tika izmantoti atsauces vērtību noteikšanai pagaidu regulā. Šīs izmaiņas nodrošināja ražotāju eksportētāju faktiski izmantotā ražošanas faktora pareizu muitas klasifikāciju un nemainīja pamatā esošo metodiku. Atsauce uz HS 2508 30 iepriekšējos dokumentos atspoguļoja sākotnējo informāciju, ko sniedza ražotāji eksportētāji. Pagaidu regulas 1. tabulā kā izejmateriāls tika saglabāts tikai kalcinēts boksīts, jo ražotāji eksportētāji izmantoja kalcinētu, nevis neapstrādātu boksītu. Tāpēc Komisija secināja, ka metodika ir piemērota konsekventi un pārredzami, un apgalvojums tika noraidīts.

(62)

Vesuvius apgalvoja, ka Komisijas izmantotajā metodē Ķīnas eksportētāju enerģijas neto izmaksu pēc nodokļu nomaksas noteikšanai, pamatojoties uz Brazīlijas elektroenerģijas un gāzes cenām, neprecīzi tika izmantots ICMS nodokļa atskaitījums 17,5 % apmērā. Tas apgalvoja, ka ICMS likmes Brazīlijā svārstījās no 17 % līdz 20 %, un daudzi avoti norādīja, ka darījumi valsts iekšienē, piemēram, energoapgāde, parasti ietilpst šajā diapazonā. Tāpēc Vesuvius ierosināja 17,5 % vietā izmantot vidējo likmi 18,5 %.

(63)

Komisija konstatēja, ka izmeklēšanas periodā lielākā daļa Brazīlijas štatu rūpnieciskajam elektroenerģijas patēriņam piemēroja ICMS likmes 17–18 % apmērā. Lai gan daži štati noteica augstākas likmes, tās galvenokārt piemēroja par noteiktām robežvērtībām augstākam mājsaimniecību patēriņam, nevis rūpnieciskajiem lietotājiem. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka provizoriskajos aprēķinos piemērotais 17,5 % atskaitījums precīzi atspoguļo vidējos apstākļus, ar kuriem saskaras rūpnieciskie lietotāji, un nodrošina pamatotu un reprezentatīvu pamatu enerģijas neto izmaksu noteikšanai pēc nodokļiem. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(64)

Tāpēc Komisija nemainīja savu nostāju un apstiprināja pagaidu regulas 144.–160. apsvērumā izdarītos secinājumus.

(65)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Vesuvius norādīja, ka Komisija ir izmantojusi SDO datus par nedēļā faktiski nostrādātajām stundām vispārējā ražošanas nozarē Brazīlijā (40,4 stundas), kas, pēc Vesuvius domām, neatspoguļo saimniecisko darbību, kura attiecas uz izmeklējamo ražojumu. Vesuvius apgalvoja, ka ir pieejami nozarei specifiski SDO dati par 23. ekonomikas nozari (“Citu nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana”), kur redzamas faktiski nostrādātās 41,3 stundas nedēļā, un būtu bijis jāizmanto tos.

(66)

Komisija izskatīja šo apgalvojumu un apstiprināja, ka SDO datu kopa sniedz dezagregētu informāciju par 23. ekonomikas nozari. Tā kā attiecīgā ražojuma ražošana ietilpst šajā nozarē, Komisija pieņēma šo piezīmi. Attiecīgi Komisija pārrēķināja darbaspēka izmaksu atsauces vērtību, aizstājot iepriekš izmantotās faktiski nostrādātās stundas nedēļā (40,4 stundas) ar nozarei specifisko rādītāju 41,3 stundas. Visi pārējie metodoloģiskie soļi saglabājās nemainīgi. Šīs korekcijas rezultātā darbaspēka stundas izmaksas samazinājās no 58,36 CNY/stundā līdz 57,09 CNY/stundā.

3.2.3.2.   PVA izmaksas un peļņa

(67)

DFFI un PRE iesniedza piezīmes, ka atlasītie Brazīlijas uzņēmumi – Tecnosulfur, Bozel Brasil S.A. un Trevo Industrial – nav uzticami kausētā alumīnija oksīda ražošanas nozares aizstājējuzņēmumi, jo tie darbojas nesaistītās jomās ar atšķirīgiem ražošanas procesiem un tirgiem. Saskaņā ar DFFI un PRE sniegto informāciju šie uzņēmumi neatspoguļoja kausētā alumīnija oksīda ražošanas ekonomiskās vai tehniskās īpašības.

(68)

Arī Tyrolit apgalvoja, ka atlasīto Brazīlijas uzņēmumu salīdzināmība ar kausētā alumīnija oksīda ražošanas nozari ir ierobežota. Lai gan Bozel kā ferosakausējumu ražotājs, kas ekspluatē loka krāsnis, zināmā mērā līdzinājās kausētā alumīnija oksīda ražotājiem, Trevo un Tecnosulfur tika uzskatīti par nepiemērotiem. Trevo darbojās ģipša plākšņu ražošanā (6), kas ir pilnīgi atšķirīga nozare, un Tecnosulfur uzņēmējdarbības modelim bija vajadzīgi ievērojami lielāki PVA izdevumi, kas saistīti ar tirgvedību, pētniecību un izstrādi un pārdošanas atbalstu. Tyrolit mudināja Komisiju aizstāt šos uzņēmumus ar datiem no piemērotākiem Brazīlijas ražotājiem ferosakausējumu nozarē, kuri rūdu pārstrādei izmanto loka krāsnis, kas padara tos par ļoti energoietilpīgiem, piemēram, Ferbasa, RIMA, Nova Era Silicon vai Ferro Ligas, kuru publicētie finanšu pārskati nodrošinātu tuvāku atsauces vērtību.

(69)

Vesuvius piebilda, ka diviem no trim izraudzītajiem uzņēmumiem – Trevo un Tecnosulfur – nav nekādas saistības ar kausētā alumīnija oksīda ražošanu. Trevo darbība aprobežojas ar reģipša sienu ražošanu, kas nav saistīta ar elektrosintēzi, savukārt Tecnosulfur piegādā šķidro metālu desulfurizēšanas produktus (7). Vesuvius uzsvēra, ka, lai gan Bozel ekspluatē elektrokausēšanas krāsnis, kopumā Komisijas izvēlētie uzņēmumi nav pietiekami salīdzināmi ar kausētā alumīnija oksīda ražotājiem, tāpēc tie nav piemēroti uzticamu, neizkropļotu un samērīgu administratīvo, pārdošanas un vispārējo izmaksu un peļņas summu noteikšanai.

(70)

Ņemot vērā šos jaunos apsvērumus, tika konstatēts, ka sākotnēji atlasītie uzņēmumi savas darbības dēļ nav pietiekami saistīti ar kausētā alumīnija oksīda rūpniecības nozari vai ka Bozel 2–3 % PVA izmaksu līmenis netika uzskatīts par samērīgu pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo tās bija pārāk zemas salīdzinājumā ar PVA izmaksu līmeni, ko parasti novēroja uzņēmumiem, kuri darbojās šajā nozarē (8) attiecīgajā periodā, un kas pārsniedza 10 %. Tādējādi tos neuzskatīja par reprezentatīviem kausētā alumīnija oksīda nozarei. Tāpēc Komisija atkārtoti novērtēja savu atlasi tādu uzņēmumu identificēšanai, kuru darbības ir tehniski un ekonomiski salīdzināmākas ar kausētā alumīnija oksīda ražošanu, pat ja tie klasificēti ar citu, bet saistītu NACE kodu 24.1 (Dzelzs, tērauda un ferosakausējumu ražošana). No jauna identificētie uzņēmumi ir Ferbasa, RIMA Industrial, Aço Verde do Brasil, MinasLigas un Viena Siderúrgica.

(71)

Komisija uzskatīja, ka šie uzņēmumi ir piemērotāki kausētā alumīnija oksīda ražotāju aizstājējuzņēmumi, jo to darbība ferosakausējumu nozarē ietver ražošanas procesus un izmaksu struktūras, kas ir cieši saistītas ar kausētā alumīnija oksīda ražošanas procesiem un izmaksu struktūrām. It īpaši tiem ir kopīgas tehniskās un ekonomiskās pamatīpašības: i) ražošana elektriskā loka krāsnīs vai elektriskajās krāsnīs, ii) augstas temperatūras reducēšanas/kausēšanas procesi, iii) energoietilpīgas un kapitālietilpīgas izmaksu struktūras, iv) uz minerāliem balstītu izejvielu piegādes ķēdes, v) blakusproduktu reģenerācija un vides kontrole un vi) ciešas saiknes ar tērauda ražošanas nozarēm, kurās arī kausētajam alumīnija oksīdam ir izšķiroša nozīme kā ugunsizturīgam izejmateriālam.

(72)

Tāpēc Komisija piekrita, ka sākotnēji pagaidu posmā atlasītie uzņēmumi nebija pietiekami reprezentatīvi. Tika veikti atkārtoti aprēķini, pamatojoties uz to ferosakausējumu un tērauda nozares uzņēmumu finanšu datiem, kurus uzskata par vairāk saistītiem ar izmeklējamā ražojuma ražošanu. Šīs izmaiņas nodrošināja, ka normālās vērtības aprēķināšanai izmantotās PVA izmaksu un peļņas atsauces vērtības precīzāk atspoguļo to ražotāju reālo situāciju, kuri darbojas salīdzināmās energoietilpīgās nozarēs. Pamatojoties uz to, PVA izmaksas un peļņas procenti bija 11,41 % un 5,63 % no pārdoto preču izmaksām.

(73)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Imerys norādīja, ka būtu jāpārskata PVA izmaksu un peļņas atsauces vērtība, apgalvojot, ka tā neatspoguļo “neizkropļotus un saprātīgus” līmeņus pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē. Tas uzskatīja, ka divi no atlasītajiem uzņēmumiem – Aço Verde do Brasil un Viena Siderúrgica – nav tehniski salīdzināmi ar kausētā alumīnija oksīda ražotājiem, jo tie nedarbojas ferosakausējumu nozarē un izmanto domnas, nevis elektriskā loka krāsnis. Atsaucoties uz Viena lielumu un rentabilitāti un Aço Verde do Brasil zemāku PVA izmaksu attiecību saskaņā ar Imerys PVA izmaksu aprēķiniem, Imerys arī apgalvoja, ka šo uzņēmumu PVA izmaksas un peļņas līmenis nav reprezentatīvs. Šajā sakarā Imerys apgalvoja, ka PVA izmaksu aprēķinā neto finanšu izdevumus nevajadzētu atskaitīt no skaitītāja. Imerys arī atsaucās uz publiski ziņotām darba tiesību izmeklēšanām, kurās iesaistīti konkrēti ar Viena saistīti piegādātāji, kā pierādījumu apstākļiem, kas, iespējams, neatspoguļo normālu rīcību tirgū. Pamatojoties uz to, Imerys pieprasīja izslēgt šos divus uzņēmumus un pārrēķināt atsauces vērtību, izmantojot tikai tos ražotājus, kurus tas uzskata par patiesi salīdzināmiem.

(74)

Komisija uzskatīja, ka izvirzītie argumenti nepierādīja, ka attiecīgo uzņēmumu PVA izmaksas un peļņas līmenis ir izkropļots vai nereprezentatīvs. Lai gan izmantotās krāsns veids var atšķirties, pamatā esošie ražošanas procesi un izmaksu struktūras joprojām ir salīdzināmi, lai noteiktu saprātīgu aizstājējvērtību saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(75)

Komisija arī norādīja, ka apgalvojumi par atšķirīgu piedāvājuma un pieprasījuma dinamiku vai izmaksu struktūrām nav pamatoti. Uzņēmumu lielums arī nav būtisks faktors reprezentativitātes noteikšanai. Attiecībā uz PVA izmaksām Komisija apstiprināja, ka PVA izmaksu attiecības tika aprēķinātas atbilstoši standarta praksei, saskaņā ar kuru PVA izmaksu likmes noteikšanai tika ņemti vērā attiecīgie finanšu ienākumi un izdevumi. Pamatojoties uz Komisijas pašas pārbaudītajiem aprēķiniem, abu uzņēmumu PVA rādītāji atbilst diapazonam, ko parasti novēro salīdzināmiem uzņēmumiem.

(76)

Visbeidzot, Komisija norāda, ka Imerys izvirzītie ar darbu saistītie apgalvojumi attiecas uz notiekošām procedūrām, kurās iesaistīti konkrēti augšupējie piegādātāji, nevis paši uzņēmumi, un tāpēc tie neietekmēja to finanšu datu piemērotību atsauces vērtības noteikšanai.

(77)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija palika pie uzskata, ka atlasītie uzņēmumi ir piemēroti un ka nav pamata pārskatīt atsauces vērtību.

(78)

Pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas Imerys atkārtoja tās pašas piezīmes, ko tas jau bija iesniedzis pēc galīgās informācijas izpaušanas, nesniedzot jaunus faktiskus pierādījumus vai informāciju. Izpaustā galīgā papildinformācija attiecās tikai uz elementiem, kas tika grozīti, ņemot vērā piezīmes, kuras tika saņemtas par galīgo izpausto informāciju, un ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes tikai par šīm konkrētajām izmaiņām. Tā kā Imerys atkārtotie apgalvojumi neattiecās uz elementiem, kas bija grozīti, šīs piezīmes netika ņemtas vērā.

3.3.   Eksporta cena

(79)

Tā kā nav iesniegts neviens saistīts apgalvojums vai piezīme, tika apstiprināti pagaidu regulas 170.–172. apsvērumā izdarītie secinājumi.

3.4.   Salīdzinājums

(80)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Tyrolit un VDS iesniedza piezīmes par salīdzinājumu.

(81)

VDS un Tyrolit apgalvoja, ka Komisija nav atklājusi, kādas konkrētas kausētā alumīnija oksīda īpašības tika izmantotas normālās vērtības aprēķinos, uzsverot, ka jēgpilnus salīdzinājumus var veikt tikai pēc līdzvērtīgām pazīmēm, ņemot vērā lielās cenu atšķirības starp kategorijām. Tie apgalvoja, ka izmeklējamā ražojuma cenas Brazīlijā parasti ir tikai par 10–15 % augstākas nekā Ķīnā, un norādīja uz atšķirībām starp Runbao un Elfusa, kas ir pazīstams izmeklējamā ražojuma ražotājs Brazīlijā, cenām svārstoties no – 18 % līdz + 16 %. Tie arī apgalvoja, ka pagaidu regulā norādītās pārmērīgās dempinga starpības ir radušās metodoloģisku kļūdu dēļ, piemēram, pārāk plaša ražojumu klāsta, paļaušanās uz nereprezentatīviem datiem un kļūdainu Brazīlijas cenu izmantošanas dēļ, vienlaikus arī atzīmējot, ka Elfusa pats norādīja, ka taisnīga cena par konkrētām alumīnija oksīda īpašībām būtu par 30–35 % augstāka nekā Ķīnas cenas.

(82)

Komisija atgādina, ka visi attiecīgie dempinga aprēķinu pamatā esošie parametri tika izpausti saskaņā ar pamatregulas 19. pantu, ļaujot personām sniegt piezīmes par būtiskajiem faktiem. Apgalvojumi, ka Brazīlijā izmeklējamā ražojuma cenas ir tikai par 10–15 % augstākas nekā Ķīnā, ka neatbilstības starp Runbao un Elfusa cenām liecina par metodoloģiskiem trūkumiem vai ka “taisnīgām” cenām vajadzētu būt par 30–35 % augstākām nekā Ķīnā, netika pamatoti ar pierādījumiem. Komisijas konstatējumi tika balstīti uz pārbaudītiem datiem no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un atsauces vērtībām, kā aprakstīts pagaidu regulas 3.2.3.1. iedaļā. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka tās metodika atbilst attiecīgajām antidempinga pamatregulas tiesību normām un iedibinātajai praksei un ka pagaidu dempinga starpības ir noteiktas pareizi.

3.5.   Dempinga starpības

(83)

Kā aprakstīts 72. apsvērumā, Komisija pēc ieinteresēto personu pamatotu apgalvojumu saņemšanas un to pieņemšanas pārskatīja dempinga starpības.

(84)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas August Riiggeberg GmbH & Co. KG, PFERD-Riiggeberg S.A. un VDS iesniedza piezīmes par dempinga starpībām.

(85)

August Riiggeberg GmbH & Co. KG un PFERD-Riiggeberg S.A. apgalvoja, ka atlikusī dempinga starpība 136,36 % apmērā ir nesamērīga un neatspoguļo faktiskos tirgus apstākļus. Tie apgalvoja, ka atlikušais maksājums tika iegūts no nelielas tādu pārdevumu apakškopas, ko veica ražotājs ar augstāko starpību, tāpēc tas nav reprezentatīvs. Personas arī norādīja, ka tās nevarēja pārbaudīt aprēķinu nepietiekamas pārredzamības dēļ, bet uzskatīja, ka tas varētu būt kļūdains, iespējams, nesaderīgu ražojumu salīdzinājuma dēļ. Tās uzskata, ka faktiskās cenu atšķirības starp Ķīnas un Brazīlijas mākslīgo korundu ir ievērojami mazākas, nekā norādījusi Komisija, pat neseno ar Ukrainas karu un enerģētikas krīzi saistīto tirgus svārstību laikā.

(86)

Atlikusī dempinga starpība tika noteikta, pamatojoties uz pārbaudītiem konstatējumiem no Saite (izlasē iekļautais eksportētājs ar augstāko dempinga starpību) pārdošanas apakškopas. Šī apakškopa, kas izmeklēšanas periodā veidoja 7 % no tā attiecīgā ražojuma eksporta uz Savienību (un [4,8] % no izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju attiecīgā ražojuma eksporta), tika uzskatīta par piemērotu un reprezentatīvu pamatu atlikušā maksājuma, kas piemērojams eksportētājiem, kuri nesadarbojās, noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Komisija izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, kas bija aprēķina pamatā, vienlaikus nodrošinot pienācīgu līdzsvaru starp pārredzamību un konfidenciālas informācijas aizsardzību. Nepamatotus apgalvojumus par iespējamu kļūdu vai nesamērīgumu nevarēja pieņemt. Ražojumu salīdzināšana un normālās vērtības noteikšana tika veikta, pamatojoties uz attiecīgajām tiesību normām un Komisijas konsekvento praksi. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(87)

Galīgās dempinga starpības, izteiktas procentos no cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF) līmenī, ir šādas:

Uzņēmums

Galīgā dempinga starpība (%)

Chongqing Saite Corundum Co., Ltd.

99,8

Luoyang Runbao Abrasives Co., Ltd.

88,7

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

94,5

Viss pārējais ĶTR izcelsmes imports

110,6

4.   KAITĒJUMS

4.1.   Vispārīgas piezīmes

(88)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka kaitējuma un cēloņsakarības provizoriskā analīze ir kļūdaina, jo tajā nav atsevišķi analizētas konkrētas tirgus daļas. Tās apgalvoja, ka dažādu ražojuma veidu segmentēta kaitējuma analīze ir pamatota ražojuma veidu fizikālo, ķīmisko un tehnisko īpašību atšķirību dēļ. Konkrētāk, ArcelorMittal, Saite un CCCMC pārstāvētie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka ugunsizturīgam kausētam alumīnija oksīdam ir vajadzīgas atsevišķas analīzes. CCCMC pārstāvētie ražotāji eksportētāji arī apgalvoja, ka attiecībā uz sol-gel ir jāveic segmentēta kaitējuma analīze. Reckel un Tyrolit apgalvoja, ka Runbao kaitējuma aprēķinu pamatā ir ražojumu sortimenta neatbilstība, jo Runbao galvenokārt ražo brūno kausēto alumīnija oksīdu, savukārt Savienības ražošanas nozares ražošana galvenokārt koncentrējas uz balto kausēto alumīnija oksīdu. Tāpat Tyrolit apgalvoja, ka kaitējuma aprēķini attiecībā uz Saite ir vēl mazāk reprezentatīvi, jo Saite ražo tikai brūno kausēto alumīnija oksīdu.

(89)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka izlasē iekļautie Savienības uzņēmumi ražo brūno kausēto alumīnija oksīdu. Tika konstatēts, ka izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji tieši konkurē ar Savienības ražošanas nozares ražotajiem ražojumiem, tai skaitā brūno kausēto alumīnija oksīdu. Tāpēc kaitējuma analīze ir reprezentatīva un atspoguļo faktisko konkurenci tirgū.

(90)

Turklāt pagaidu regulas 42.–48. apsvērumā minēto un 28.–39. apsvērumā atkārtoto iemeslu dēļ Komisija apstiprināja, ka izmeklējamais ražojums būtu jāuzskata par vienu ražojumu. Komisija norādīja, ka tas, ka ražojuma veidi nav pilnībā savstarpēji aizstājami, un tas, ka ražojumi pieder pie dažādām kategorijām, nav pietiekami novērtējuma pa segmentiem nepieciešamības pamatošanai. Pēc pagaidu informācijas izpaušanas saņemtā informācija nemaina šos konstatējumus. Turklāt visi ražojuma veidi tiek izplatīti pa vieniem un tiem pašiem kanāliem un pārdoti vienām un tām pašām klientu grupām. Šie fakti liecina, ka ražojumi ietilpst vienā un tajā pašā konkurējošā tirgū. Komisija apstiprināja, ka dažādiem kausētā alumīnija oksīda veidiem pietiekamā mērā ir kopīgas funkcionālās pamatīpašības un ka cenu atšķirības starp dažādiem ražojuma veidiem jau ir ņemtas vērā saskaņā ar PKN metodi, ko izmanto cenu samazinājuma analizēšanai.

4.2.   Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(91)

Tā kā netika saņemtas piezīmes par Savienības ražošanas nozares definīciju un Savienības ražošanas apjomu, tiek apstiprināti pagaidu regulas 186. un 187. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

4.3.   Patēriņš Savienībā

(92)

Tā kā netika saņemtas piezīmes par patēriņu Savienībā, tiek apstiprināti pagaidu regulas 188. līdz 190. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

4.4.   Imports no attiecīgās valsts

4.4.1.   Importa no attiecīgās valsts cenas un cenu samazinājums

(93)

Saite un Runbao apgalvoja, ka PKN korekcija attiecībā uz brūno kausēto alumīnija oksīdu, kā paskaidrots pagaidu regulas 11. un 199. apsvērumā, ir neprecīza, ņemot vērā tehnisko atšķirību starp abām kategorijām. Tādējādi Saite un Runbao apgalvoja, ka, tā kā Savienībā netiek ražots otrās kategorijas brūnais kausētais alumīnija oksīds, ražotāju eksportētāju ražotais otrās kategorijas brūnais kausētais alumīnija oksīds būtu vai nu jāizslēdz no cenu salīdzinājuma, vai arī attiecīgi jākoriģē.

(94)

Turklāt CCCMC pārstāvētie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka cenu samazinājuma analīzi apdraud tas, ka tai nav analītiska konteksta un tā balstās uz vidējo cenu salīdzinājumu, kurā nav ņemtas vērā atšķirības starp dažādiem ražojuma veidiem. CCCMC pārstāvētie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka plašais kausētā alumīnija oksīda importa cenu diapazons, kas novērots importam ne tikai no Ķīnas, bet arī no trešām valstīm, atspoguļo atšķirības ražoto ražojumu raksturā, kā rezultātā salīdzinājums ir kļūdains.

(95)

Turklāt CCCMC pārstāvētie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka nav veikts pamatots cenu apspiešanas novērtējums.

(96)

Attiecībā uz apgalvojumu par PKN korekciju Komisija norādīja, kā paskaidrots pagaidu regulas 11. apsvērumā, ka izmeklēšanā tika konstatēts, ka atšķirība starp pirmās un otrās kategorijas brūno kausēto alumīnija oksīdu PKN ir mākslīga, neatspoguļo nozarē atzītus standartus un ir interpretējama. Tādējādi attiecībā uz brūno kausēto alumīnija oksīdu bija nepieciešama PKN korekcija. Komisija uzskatīja, ka, salīdzinot ražojumus, kritiskie elementi ir Al2O3 un Fe2O3 saturs, kas PKN ir atspoguļots vērtībās A1/A2 un F1/F2. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(97)

Attiecībā uz apgalvojumu par cenu samazinājuma analīzi Komisija norādīja, ka izmeklēšanā izmantotajā PKN metodikā jau ir ņemtas vērā cenu atšķirības starp ražojuma veidiem. Tas nodrošina, ka tiek salīdzināti ražojumi ar līdzīgām fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, tādējādi saglabājot cenu samazinājuma analīzes integritāti. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(98)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka netika veikts pamatots cenu apspiešanas novērtējums, Komisija norādīja – kā sīki izklāstīts pagaidu regulas 4.3.2. un 5.1. iedaļā, Komisija veica rūpīgu analīzi par cenu tendencēm, izmaksu attīstību un Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. Izmeklēšanā atklājās, ka, neraugoties uz izmaksu pieaugumu, Savienības ražošanas nozare nespēja attiecīgi palielināt pārdošanas cenas un tas noveda pie cenu apspiešanas un rentabilitātes pasliktināšanās. Kā Komisija norādīja pagaidu regulas 196. un 278. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares vidējā cena, kas nerada kaitējumu, IP laikā bija 1 880 EUR par tonnu pretstatā vidējai importa cenai 878 EUR par tonnu no Ķīnas. Tas apstiprina, ka imports par dempinga cenām ir radījis būtisku kaitējumu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

4.5.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.5.1.   Makroekonomiskie rādītāji

4.5.1.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(99)

CCCMC pārstāvētie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma samazinājums par 37 % nav cēloņsakarīgi saistīts ar importa no Ķīnas pieaugumu. Attiecībā uz jaudas izmantojumu CCCMC pārstāvētie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka jauda netika pietiekami izmantota pat pirms importa no Ķīnas pieauguma un pirms attiecīgā perioda sākuma, par ko liecina fakts, ka Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojums attiecīgā perioda sākumā jau bija 69 %. CCCMC pārstāvētie ražotāji eksportētāji arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta samazināšanās nav Ķīnas ražotāju eksportētāju izdarītā spiediena rezultāts.

(100)

Komisija uzskatīja, ka argumenti attiecas uz cēloņsakarību, nevis makroekonomiskajiem rādītājiem kā tādiem, un aplūko argumentus 5. iedaļā. Tomēr Komisija norādīja, ka neatkarīgi no Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojuma attiecīgā perioda sākumā izmantošanas rādītāji strauji samazinājās no 69 % 2021. gadā līdz 43 % IP, kā konstatēts pagaidu regulas 206.–208. apsvērumā, un tas liecina, ka ražošanas nozares ražošanas jaudas izmantojums izmeklēšanas periodā tika būtiski ietekmēts.

(101)

Tā kā netika saņemtas papildu piezīmes par ražošanas apjomu, ražošanas jaudu un tās izmantojumu, tika apstiprināti pagaidu regulas 206.–208. apsvērumā minētie secinājumi.

4.5.1.2.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(102)

CCCMC pārstāvētie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Ķīnas izcelsmes importa un Ķīnas cenu pieaugums 2022. gadā neizraisīja lejupvērstu spiedienu uz Savienības ražošanas nozares cenām vai tirgus daļu, jo Savienības ražošanas nozare spēja paaugstināt cenas, vienlaikus zaudējot tikai ierobežotu pārdošanas apjomu. CCCMC pārstāvētie ražotāji eksportētāji arī norādīja, ka imports no Ķīnas aptvēra tikai nelielu daļu no tirgus, kas iepriekš piederēja trešām valstīm, un ka Savienības ražošanas nozare pēc tam zaudēja tirgus daļu 2023. gadā, neraugoties uz importa no Ķīnas apjoma samazināšanos, kas atspoguļo vispārēju Savienības tirgus samazināšanos, nevis importa no Ķīnas ietekmi.

(103)

Komisija norādīja, ka attiecībā uz importa apjomu, tirgus daļas un kaitējuma rādītāju tendencēm un cenu apspiešanu tika pārbaudīts viss attiecīgais periods. Turklāt Komisija norādīja, ka argumentā nav ņemtas vērā Savienības tirgus lieluma atšķirības laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam. Kā paskaidrots pagaidu regulas 189. un 190. apsvērumā, patēriņš Savienībā samazinājās no 367 672 tonnām 2022. gadā līdz 294 891 tonnai 2023. gadā. Jebkurš novērtējums par tirgus daļas izmaiņām un to saistību ar importa apjomiem būtu jāveic, ņemot vērā tirgus vispārējo sarukumu. Komisija konstatēja, ka, neraugoties uz importa apjoma no Ķīnas samazināšanos laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam, Ķīnas tirgus daļa palielinājās no 48 % līdz 51 %, savukārt Savienības ražošanas nozares daļa samazinājās no 38 % līdz 35 %. Komisija arī norādīja, ka 2022. gadā Savienības ražošanas nozare palielināja cenas atbilstoši cenu pieaugumam no Ķīnas, bet tomēr piedzīvoja pārdošanas apjoma samazinājumu par 11 % un tirgus daļas samazinājumu par 8 %. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja kopumā.

(104)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par pārdošanas apjomu un tirgus daļu, tika apstiprināti pagaidu regulas 209. un 210. apsvērumā minētie secinājumi.

4.5.1.3.   Izaugsme

(105)

Tā kā netika saņemtas nekādas piezīmes par izaugsmi, tika apstiprināti pagaidu regulas 211. apsvērumā minētie secinājumi.

4.5.1.4.   Nodarbinātība un ražīgums

(106)

CCCMC pārstāvētie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka ietekme uz nodarbinātību bija nenozīmīga un ka ievērojamas izmaiņas notika tikai IP, nevis attiecīgajā periodā.

(107)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 212.–214. apsvērumā, to darbinieku skaits, kuri ražo attiecīgo ražojumu, no 2021. līdz 2023. gadam samazinājās par 8 % un attiecīgajā periodā – par 16 %. Tas, ka samazinājums sasniedza maksimumu IP laikā, nemainīja secinājumus par attiecīgajā periodā novēroto tendenci. Tā kā citas piezīmes par nodarbinātību un ražīgumu netika saņemtas, tika apstiprināti pagaidu regulas 212.–214. apsvērumā minētie secinājumi.

4.5.1.5.   Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(108)

Tā kā piezīmes par dempinga starpības lielumu un atgūšanos no iepriekšējā dempinga netika saņemtas, tika apstiprināti pagaidu regulas 215. un 216. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

4.5.2.   Mikroekonomiskie rādītāji

4.5.2.1.   Cenas un faktori, kas tās ietekmē

(109)

CCCMC pārstāvētie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Ķīnas izcelsmes importa un Ķīnas cenu pieaugums 2022. gadā neizraisīja lejupvērstu spiedienu uz Savienības ražošanas nozares cenām vai tirgus daļu, jo Savienības ražošanas nozare spēja paaugstināt cenas, vienlaikus zaudējot tikai ierobežotu pārdošanas apjomu.

(110)

Komisija ņēma vērā 103. apsvērumā izklāstīto argumentu.

(111)

Tā kā citas piezīmes par cenām un faktoriem, kas tās ietekmē, netika saņemtas, tika apstiprināti pagaidu regulas 217.–219. apsvērumā minētie secinājumi.

4.5.2.2.   Darbaspēka izmaksas

(112)

Tā kā netika saņemtas nekādas piezīmes par darbaspēka izmaksām, tika apstiprināti pagaidu regulas 220. un 221. apsvērumā minētie secinājumi.

4.5.2.3.   Krājumi

(113)

Tā kā netika saņemtas nekādas piezīmes par krājumiem, tika apstiprināti pagaidu regulas 222. līdz 225. apsvērumā minētie secinājumi.

4.5.2.4.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(114)

CCCMC pārstāvētie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisijas novērtējums par rentabilitātes samazināšanos ir kļūdains, jo rentabilitāte un ieguldījumi 2022. gadā palielinājās, neraugoties uz Ķīnas izcelsmes importa pieaugumu par 25 %. CCCMC pārstāvētie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka turpmāko rentabilitātes samazināšanos izraisīja būtisks ieguldījumu pieaugums un ražošanas izmaksu, tai skaitā enerģijas, izejvielu un ražošanas procesu, pieaugums, kas turpināja palielināties, pat elektroenerģijas cenām 2023. gadā samazinoties, tādējādi pierādot, ka iespējamo kaitējumu nav izraisījis imports no Ķīnas.

(115)

Komisija uzskatīja, ka argumenti attiecas uz cēloņsakarību, nevis mikroekonomiskajiem rādītājiem kā tādiem, un aplūko šos argumentus tālāk 5. iedaļā.

(116)

Tā kā citas piezīmes par rentabilitāti, naudas plūsmu, ieguldījumiem, ienākumu no ieguldījumiem un spēju piesaistīt kapitālu netika saņemtas, tika apstiprināti pagaidu regulas 226.–231. apsvērumā minētie secinājumi.

4.6.   Secinājums par kaitējumu

(117)

Tā kā citas piezīmes par kaitējumu nav saņemtas, Komisija apstiprina pagaidu regulas 232. līdz 237. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

5.   CĒLOŅSAKARĪBA

5.1.   Importa par dempinga cenām ietekme

(118)

Pagaidu regulas 270. apsvērumā Komisija secināja, ka būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei ir izraisījis attiecīgās valsts izcelsmes attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām.

(119)

CCCMC pārstāvētie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma samazinājums par 37 % nav cēloņsakarīgi saistīts ar importa no Ķīnas pieaugumu. CCCMC pārstāvētie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās no 187 988 tonnām 2022. gadā līdz 139 354 tonnām 2023. gadā laikā, kad imports no Ķīnas samazinājās no 175 343 tonnām 2022. gadā līdz 151 650 tonnām 2023. gadā.

(120)

Komisija norādīja, ka argumentā nav ņemtas vērā Savienības tirgus lieluma atšķirības laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam. Kā paskaidrots pagaidu regulas 189. un 190. apsvērumā, patēriņš Savienībā samazinājās no 367 672 tonnām 2022. gadā līdz 294 891 tonnai 2023. gadā. Ņemot vērā šo tirgus apjoma samazinājumu, Komisija konstatēja, ka, neraugoties uz importa apjoma no Ķīnas samazināšanos laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam, Ķīnas tirgus daļa tomēr palielinājās no 48 % līdz 51 %, savukārt Savienības ražošanas nozares daļa samazinājās no 38 % līdz 35 %. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja kopumā.

(121)

Turklāt Abranova apgalvoja, ka Ķīnas izcelsmes importa apjomu svārstības attiecīgajā periodā nebija cēloņsakarīgi saistītas ar importu par dempinga cenām, bet drīzāk bija ārkārtēju ārējo faktoru rezultāts. Konkrēti, Abranova apgalvoja, ka imports samazinājās Covid-19 pandēmijas laikā, kad konteineru pārvadājumu izmaksas palielinājās četras līdz piecas reizes virs parastā līmeņa. Savukārt pēc kara Ukrainā imports ievērojami palielinājās, jo ES aizliedza Krievijas izcelsmes kausētā alumīnija oksīda importu, bija zemākas kravu pārvadājumu maksas un Savienības ražošanas nozarei nebija pietiekamas ražošanas jaudas. Tāpēc Abranova apgalvoja, ka importa apjomu svārstības laikposmā no 2020. līdz 2024. gadam noteica nepieredzētas ārējās norises un ka pienācīgs salīdzinājums ar līmeni pirms Covid-19 parādītu, ka novērotās importa tendences nevar saistīt ar importa par dempinga cenām ietekmi.

(122)

Komisija atzina, ka ārējie faktori, piemēram, Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā, ietekmēja vispārējās tirdzniecības plūsmas. Tomēr šīs norises neliek apšaubīt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka neatkarīgi no plašākiem tirgus traucējumiem imports no Ķīnas Savienībā nonāca ievērojamos apjomos, ieguva tirgus daļu un tā cenas pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām un ražošanas izmaksām. Komisija apstiprināja, ka šie elementi skaidri parādīja, ka imports par dempinga cenām bija cēloņsakarīgi saistīts ar Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, jo Savienības ražošanas nozare nespēja palielināt pārdošanas cenas atbilstoši ražošanas izmaksu pieaugumam, kā rezultātā tika apspiestas cenas un pasliktinājās rentabilitāte.

(123)

Tā kā netika saņemtas piezīmes par importa par dempinga cenām radīto ietekmi, tika apstiprināti pagaidu regulas 239. līdz 242. apsvērumā minētie secinājumi.

5.2.   Citu faktoru ietekme

5.2.1.   Imports no trešām valstīm

(124)

CCCMC pārstāvētie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka imports no trešām valstīm mazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. CCCMC apgalvoja, ka imports no trešām valstīm attiecīgajā periodā saglabāja ievērojamu tirgus daļu aptuveni 15 % apmērā un ka tā cenas pastāvīgi bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(125)

Komisija norādīja, ka attiecīgajā periodā salīdzinājumā ar Ķīnu citu trešo valstu klātbūtne Savienības tirgū bija ierobežota. Kā paskaidrots pagaidu regulas 244. apsvērumā, importa no visām trešām valstīm, izņemot Ķīnu, kopējā tirgus daļa samazinājās no 22 % 2021. gadā līdz 15 % izmeklēšanas periodā. Galvenās trešās eksportētājvalstis, proti, Ukraina, Amerikas Savienotās Valstis, Brazīlija un Bahreina, katra veidoja 2–5 % no Savienības tirgus, un to attiecīgās tirgus daļas attiecīgajā periodā kopumā saglabājās stabilas.

(126)

Komisija arī norādīja, ka, lai gan Ukraina un Bahreina IP laikā pārdeva par zemākām cenām nekā Ķīna, to ierobežoto tirgus daļu dēļ to kopējā ietekme uz Savienības tirgu bija minimāla. Importa no citām trešām valstīm cenas parasti bija augstākas par Ķīnas izcelsmes importa cenām. Komisija secināja, ka importa no trešām valstīm ietekme nemazina cēloņsakarību starp importu no Ķīnas par dempinga cenām un Savienības ražotājiem nodarīto būtisko kaitējumu, un apstiprināja pagaidu regulas 243.–246. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

5.2.2.   Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(127)

CCCMC pārstāvētie ražotāji eksportētāji, PRE, DFFI un Reckel apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāju pasliktināšanās vājina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tika arī apgalvots, ka eksporta rādītāju pasliktināšanos nevarēja izraisīt Ķīnas eksports uz trešo valstu tirgiem un ka Savienības ražošanas nozares nespēja vismaz saglabāt savu eksporta apjomu nav cēloņsakarīgi saistīta ar Ķīnas eksporta radīto cenu spiedienu.

(128)

Komisija apstiprināja, ka tā nav saistījusi Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāju pasliktināšanos ar Ķīnas eksportu uz trešo valstu tirgiem. Komisija norādīja, ka eksports veidoja tikai aptuveni 14 % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma attiecīgajā periodā. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka eksports uz trešajām valstīm būtu varējis vien nenozīmīgi ietekmēt situāciju, kurā Savienības ražošanas nozarei izmeklēšanas perioda laikā tika nodarīts kaitējums, un tādējādi tas nevarēja izjaukt cēloņsakarību starp importu no Ķīnas par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(129)

Komisija secināja, ka Savienības nozares eksporta rādītāju ietekme nemazina cēloņsakarību starp importu no Ķīnas par dempinga cenām un Savienības ražotājiem nodarīto būtisko kaitējumu, un apstiprināja pagaidu regulas 247.–250. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

5.2.3.   Patēriņš Savienībā

(130)

CCCMC pārstāvētie ražotāji eksportētāji, PRE, DFFI un Reckel apgalvoja, ka pieprasījuma samazināšanās un patēriņa samazināšanās Savienībā izjauc vai ievērojami mazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. PRE un DFFI apgalvoja, ka kausētā alumīnija oksīda pieprasījuma būtiskais samazinājums Savienības tirgū galvenokārt bija saistīts ar nelabvēlīgiem makroekonomiskajiem apstākļiem kopš 2021. gada. Konkrēti, PRE un DFFI atsaucās uz kopējo ietekmi, ko radīja īslaicīga atveseļošanās pēc pandēmijas, augstas enerģijas izmaksas, zema izaugsme, inflācija un ģeopolitiskā spriedze, kas ievērojami samazināja pieprasījumu lejupējās nozarēs, piemēram, tērauda, būvniecības un autobūves nozarē.

(131)

Kā minēts pagaidu regulas 252. apsvērumā, Komisija norādīja, ka patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 20 % un pārdošanas apjoms Savienībā samazinājās par 37 %, kā rezultātā tika zaudēta 9 % tirgus daļa. Tāpat ievērojami samazinājās arī imports no visām pārējām trešām valstīm. Turpretī Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa tajā pašā periodā palielinājās par 16 %.

(132)

Komisija atgādināja, ka citu tādu faktoru pastāvēšana, kas ietekmē Savienības ražošanas nozari, neizjauc cēloņsakarību, ja tiek konstatēts, ka imports par dempinga cenām, aplūkots atsevišķi, ir radījis būtisku kaitējumu. Šajā gadījumā, lai gan patēriņa samazinājumam varēja būt zināma ietekme, tam varēja būt tikai ierobežota nozīme un tas nevar izskaidrot novērotās pasliktināšanās apmēru.

(133)

Komisija secināja, ka patēriņa Savienībā samazinājums nemazina cēloņsakarību starp importu no Ķīnas par dempinga cenām un Savienības ražotājiem nodarīto būtisko kaitējumu, un apstiprināja pagaidu regulas 252. un 253. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

5.2.4.   Ražošanas izmaksu pieaugums

(134)

Reckel, Abranova, PRE, DFFI un CCCMC pārstāvētie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu pieaugums, it īpaši augstāku elektroenerģijas cenu, inflācijas un importēto izejvielu izmaksu pieauguma dēļ, izjauc vai vismaz ievērojami mazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(135)

Komisija jau bija pārbaudījusi šo apgalvojumu pagaidu regulā un secinājusi, ka enerģijas un izejvielu pieaugums neizskaidro novēroto stāvokļa pasliktināšanos. Konkrētāk, izmeklēšana parādīja, ka 2022. gadā, kad enerģijas cenas bija visaugstākās, Savienības ražošanas nozare joprojām bija rentabla. Tas bija iespējams, jo daļu no palielinātajām enerģijas izmaksām varēja pārnest uz lietotājiem. 2022. gadā Savienības ražošanas nozarei enerģijas izmaksu pieaugumu uz lietotājiem pārnest ļāva ārkārtējais cenu pieaugums importam no Ķīnas (par 44 % no 2021. gada, sk. pagaidu regulas 4. tabulu), kas būtiski mazināja šā importa spēju ierobežot cenas. Tomēr 2023. gadā importa no Ķīnas cenas strauji samazinājās, tuvojoties 2021. gada līmenim, ievērojami palielinot apspiedošo spiedienu uz Savienības ražošanas nozares cenām. Šādos apstākļos Savienības ražošanas nozare vairs nespēja pārnest enerģijas izmaksas uz lietotājiem, lai gan salīdzinājumā ar 2022. gadu šīs izmaksas samazinājās. Komisija norādīja, ka 2023. gadā un izmeklēšanas periodā, kad enerģijas cenas bija samazinājušās, Savienības ražošanas nozare vairs nespēja attiecīgi koriģēt savas cenas, jo imports no ĶTR par zemām cenām apspieda cenas, un tā rezultātā samazinājās rentabilitāte. Tāpat netika konstatēti sistemātiski neizdevīgi apstākļi attiecībā uz izejvielu cenām.

(136)

Tā kā galīgajā posmā netika iesniegti jauni pierādījumi, kas pamatotu citādu secinājumu, Komisija apstiprina savu pagaidu regulas 254.–259. apsvērumā izklāstīto novērtējumu, ka ražošanas izmaksu pieaugums nevar izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

5.2.5.   Citu faktoru kopīgā ietekme

(137)

PRE un DFFI apgalvoja, ka visi kaitējumu veicinošie faktori, tai skaitā Savienības patēriņa samazināšanās, slikti Savienības eksporta rādītāji, enerģijas un izejvielu izmaksu pieaugums un imports no Ķīnas un citām trešām valstīm, būtu jāvērtē kumulatīvi. Tie apgalvoja, ka gan atsevišķi, gan kopā šie faktori mazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei iespējami nodarīto būtisko kaitējumu.

(138)

Kā paskaidrots iepriekš 132. apsvērumā, Komisija atgādināja, ka citu tādu faktoru pastāvēšana, kas ietekmē Savienības ražošanas nozari, neizjauc cēloņsakarību, ja tiek konstatēts, ka imports par dempinga cenām, aplūkots atsevišķi, ir radījis būtisku kaitējumu. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka neatkarīgi no citiem faktoriem, aplūkojot tos atsevišķi vai kumulatīvi, imports no Ķīnas Savienībā nonāca ievērojamos apjomos, ieguva tirgus daļu un tā cenas pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām un ražošanas izmaksām. Komisija arī apstiprināja, ka, neraugoties uz ražošanas izmaksu pieaugumu, Savienības ražošanas nozare nespēja attiecīgi koriģēt savas cenas, un tā rezultātā notika cenu apspiešana un rentabilitātes pasliktināšanās. Tas liecina, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītais būtiskais kaitējums bija cēloniski saistīts ar importu par dempinga cenām.

5.3.   Secinājums par cēloņsakarību

(139)

Tā kā citas piezīmes par cēloņsakarību netika saņemtas, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 267. līdz 270. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

6.   PASĀKUMU LĪMENIS

6.1.   Kaitējuma starpība

(140)

Kā paskaidrots 88. līdz 90. apsvērumā, Komisija apstiprināja, ka kaitējuma analīze ir reprezentatīva un atspoguļo faktisko konkurenci tirgū. Tā kā citu piezīmju nav, tiek apstiprināts pagaidu regulas 280. apsvērums. Tāpēc galīgais kaitējuma novēršanas līmenis ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un visiem pārējiem uzņēmumiem ir šāds.

Valsts

Uzņēmums

Galīgā kaitējuma starpība (%)

ĶTR

Chongqing Saite Corundum Co., Ltd.

233,9

ĶTR

Luoyang Runbao Abrasives Co., Ltd.

116,9

ĶTR

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

178,4

ĶTR

Viss pārējais ĶTR izcelsmes imports

259

6.2.   Secinājums par pasākumu līmeni

(141)

Atbilstīgi minētajam novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu būtu jānosaka šādi galīgie antidempinga maksājumi:

Valsts

Uzņēmums

Galīgais antidempinga maksājums (%)

ĶTR

Chongqing Saite Corundum Co., Ltd.

99,8  %

ĶTR

Luoyang Runbao Abrasives Co., Ltd.

88,7  %

ĶTR

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

94,5  %

ĶTR

Viss pārējais ĶTR izcelsmes imports

110,6  %

7.   SAVIENĪBAS INTERESES

7.1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(142)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 285. līdz 288. apsvērumā, Savienības ražošanas nozari veido deviņi ražotāji, kas atrodas dažādās dalībvalstīs un nodarbina aptuveni 962 darba ņēmējus. Lielākā daļa šo ražotāju atbalstīja sūdzību, neiebilstot pret izmeklēšanas sākšanu.

(143)

Savienības ražošanas nozare pašlaik darbojas ekonomiski neilgtspējīgos apstākļos, kas noved pie nepieņemama rentabilitātes līmeņa. 3.5. iedaļā noteiktās dempinga starpības ir ārkārtīgi augstas. Kā norādīts 4.6. iedaļā, minētais imports par dempinga cenām ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, apdraudot tās dzīvotspēju un spēju darboties normālos tirgus apstākļos.

(144)

Pasākumu neesamībai, visticamāk, būtu ievērojama negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozari attiecībā uz turpmāku cenu apspiešanu un turpmāku pārdošanas apjoma samazinājumu, tādējādi radot lielākus zaudējumus un, iespējams, ražošanas iekārtu slēgšanu, atlaišanu un galu galā veselu uzņēmumu slēgšanu.

(145)

Šādi rezultāti varētu traucēt Eiropas kausētā alumīnija oksīda ražošanas nepārtrauktību un radīt ilgtermiņa riskus Savienības rūpniecības noturībai un stratēģiskajai autonomijai. Kausētais alumīnija oksīds ir būtisks izejresurss plaša lejupējo preču klāsta ražošanā, tai skaitā ugunsizturīgu materiālu, abrazīvu materiālu un progresīvas keramikas ražošanā, kas, savukārt, ir neaizstājami tādās kritiski svarīgās nozarēs kā tērauda, citu metālu, stikla un saistīto materiālu ražošana. To uzskata par sensitīvu ražojumu, ņemot vērā tā stratēģisko nozīmi, tai skaitā militāro un divējāda lietojuma izmantojumu (9). Ņemot vērā kausētā alumīnija oksīda unikālās īpašības, tai skaitā ārkārtīgo cietību un termisko stabilitāti, kausēto alumīnija oksīdu var aizstāt tikai ar nedaudziem materiāliem. Šā ražojuma stratēģiskā nozīme un sensitivitāte uzsver nepieciešamību saglabāt stabilu un drošu piegādes ķēdi Savienībā. Traucējumi varētu tieši skart Savienības ekonomisko drošību, ietekmējot kritisko rūpniecības, enerģētikas un aizsardzības infrastruktūru, kas ir atkarīga no kausēta alumīnija oksīda komponentiem, un apdraudot piegādes ķēžu noturību pret ārējiem satricinājumiem, piespiešanu vai citiem riskiem.

(146)

Tāpēc Komisija secināja, ka Savienības interesēs ir noteikt pasākumus, kas ļauj Savienības ražošanas nozarei atgūt daļu no zaudētās tirgus daļas un atjaunot godīgu konkurenci.

7.2.   Nesaistītu importētāju un tirgotāju intereses

(147)

Importētājs Traxys apgalvoja, ka antidempinga pasākumu noteikšana ievērojami samazinātu konkurenci Savienības tirgū. Traxys arī apgalvoja, ka izmaksu pieaugumu nevar pārnest uz ugunsizturīgo materiālu ražotājiem un ka pasākumu noteikšana izraisītu ugunsizturīgo materiālu ražotāju ražotņu slēgšanu, kvalificētu darbvietu zaudēšanu un lielāku atkarību no gatavo ugunsizturīgo izstrādājumu importa. Tika arī apgalvots, ka it īpaši pasākumiem attiecībā uz brūno kausēto alumīnija oksīdu būtu smaga un nesamērīga ietekme uz Eiropas tērauda rūpniecību.

(148)

Komisija norādīja, ka Traxys argumenti attiecās uz vispārēju tirgus novērtējumu, tai skaitā ietekmi uz lietotājiem un tērauda ražošanas nozari, bet nesniedza papildu informāciju par nesaistīta importa un tirgotāju interesēm papildus tai, kas jau bija sniegta un aplūkota pagaidu regulas 290.–294. apsvērumā. Komisija norādīja, ka argumenti par izmaksu pieaugumu lietotājiem, tai skaitā ugunsizturīgo materiālu ražotājiem, ir aplūkoti tālāk 7.3. iedaļā. Turklāt argumentus par tirgus koncentrāciju Komisija aplūko turpmāk 7.4. iedaļā.

(149)

Tā kā citas piezīmes par šo iedaļu netika saņemtas, tika apstiprināti pagaidu regulas 289. līdz 294. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

7.3.   Lietotāju, patērētāju vai piegādātāju intereses

(150)

Pēc pagaidu regulas pieņemšanas vairāki lietotāji iesniedza informāciju, uzsverot negatīvo ietekmi, ar ko tie saskārās jau pēc pagaidu pasākumu noteikšanas, it īpaši nespēju pārnest cenu pieaugumu uz klientiem. Šīs bažas tika paustas un izskaidrotas arī pagaidu posmā, kad lietotāji apgalvoja, ka antidempinga maksājumu noteikšana ievērojami palielinātu viņu izmaksas, kuras būtu grūti pārnest uz klientiem. Lietotāji apgalvoja, ka tas varētu apdraudēt viņu rentabilitāti un konkurētspēju. Daži lietotāji arī brīdināja, ka ar maksājumiem saistītais izmaksu pieaugums varētu apdraudēt to darbības ilgtspēju, apdraudot konkrētu ražošanas darbību turpmāku dzīvotspēju Savienībā. Minētās iespējamās sekas bija darbinieku skaita samazināšana, ražošanas pārcelšana ārpus Savienības un uzņēmumu slēgšana.

(151)

Komisija norādīja, ka izmeklēšanas laikā savāktā informācija ir plaši dokumentēta, kā sīki izklāstīts pagaidu regulas 295. apsvērumā. Procedūrā pieteicās un aktīvi piedalījās aptuveni 50 lietotāji un lietotāju apvienības. Daudzi no šiem lietotājiem sniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem, ļaujot Komisijai veikt rūpīgu un reprezentatīvu situācijas novērtējumu. Īpaši aktīvas bija abrazīvo materiālu un ugunsizturīgo materiālu nozares apvienības, kas iesniedza būtisku un detalizētu informāciju. Šīs apvienības pārstāv plašu uzņēmumu loku, tai skaitā ievērojamu skaitu mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī lielākus lietotājus. Tas nodrošina, ka dati atspoguļo Savienības lejupējo nozaru daudzveidību un mērogu.

(152)

No sociālekonomiskā viedokļa, pamatojoties uz nozares apvienību sniegto informāciju, tiek lēsts, ka ugunsizturīgo materiālu nozarē visā Savienībā ir nodarbināti aptuveni 20 000 cilvēku un tās gada apgrozījums ir aptuveni 4 miljardi EUR. Abrazīvo materiālu nozarē Vācijā un Itālijā vien ir aptuveni 8 400 darbvietu, un to kopējais gada apgrozījums šajās divās dalībvalstīs ir aptuveni 2,3 miljardi EUR. Pamatojoties uz abu nozaru lietotāju apvienību sniegto informāciju, Savienības ugunsizturīgo materiālu un abrazīvo materiālu nozares kopā veido aptuveni 6,6 miljardus EUR gada apgrozījuma un 39 000 tiešo darbvietu Savienībā, no kurām vairāk nekā 22 600 būtu būtiski un tūlītēji apdraudētas.

(153)

Tādējādi šīs nozares sniedz būtisku ieguldījumu ekonomikas un nodarbinātības ziņā valstīs, kurās tās atrodas. Turklāt abrazīvo un ugunsizturīgo materiālu nozarēm ir izšķiroša nozīme tērauda, metālu un stikla ražošanā, kā arī griešanas, slīpēšanas, pulēšanas un apdares instrumentu ražošanā, kas ir kritiski svarīgi ražošanas procesiem tādās nozarēs kā autobūve, kosmiskā aviācija un būvniecība.

(154)

Komisija norādīja, ka saskaņā ar atbildēm uz lietotāju anketas jautājumiem aptuveni 50 % no kausētā alumīnija oksīda, ko izmanto abrazīvo materiālu nozarē, un aptuveni 65 % no kausētā alumīnija oksīda, ko izmanto ugunsizturīgo materiālu nozarē, izcelsme ir Ķīnā. Šie dati atspoguļo lejupējo nozaru būtisko atkarību no Ķīnas izcelsmes kausētā alumīnija oksīda. Lai gan ievērojama piegādes daļa tiek iegūta no alternatīviem avotiem, kas dažiem uzņēmumiem varētu mazināt maksājumu kopējo ietekmi uz izmaksām, Komisija arī konstatēja, ka paļaušanās uz importu par zemām dempinga cenām no Ķīnas joprojām ir ievērojama. Lielā mērā no Ķīnas materiāliem atkarīgajiem lietotājiem jebkāds no maksājumu noteikšanas izrietošs cenu pieaugums ietekmētu ražošanas izmaksas.

(155)

Novērtējot iespējamo ietekmi uz ražošanas izmaksām, kā paskaidrots pagaidu regulas 300. apsvērumā, Komisija aplēsa, ka maksājumu noteikšana varētu izraisīt izmaksu pieaugumu 10–30 % apmērā atkarībā no konkrētā uzņēmuma un nozares, pieņemot, ka 100 % kausētā alumīnija oksīda ir no Ķīnas. Konkrētāk, ugunsizturīgo materiālu ražošanas nozarē izmaksu pieaugums varētu būt no 10 % līdz 30 %, savukārt abrazīvo materiālu ražošanas nozarē izmaksu pieaugums varētu būt no 10 % līdz 23 %. Tādējādi Komisija secināja, ka attiecībā uz ražošanas izmaksām lietotāji ir lielā mērā pakļauti kausētā alumīnija oksīda cenu svārstībām.

(156)

Tāpēc Komisija atzina lietotāju nozaru ekonomisko neaizsargātību. Lietotāju nozares ir ļoti sadrumstalotas un aptver plašu uzņēmumu loku ar atšķirīgām spējām absorbēt izmaksu pieaugumu. Dažiem lietotājiem antidempinga maksājumu radītais izmaksu pieaugums varētu apdraudēt to darbības ilgtspēju. Tas varētu izraisīt darbības apjoma samazināšanu, darbības pārvietošanu ārpus ES vai uzņēmumu slēgšanu.

(157)

Ņemot vērā lietotāju nozaru sastāvu, kas ietver gan lielus globālus uzņēmumus, gan daudzus mazos un vidējos uzņēmumus, īpaši smagu ietekmi varētu just mazāki vai izmaksu ziņā jutīgāki uzņēmumi. Komisija atzina, ka mazāki uzņēmumi varētu nespēt absorbēt papildu izmaksas un varētu būt spiesti slēgt ražošanu. Savukārt lielāki uzņēmumi, visticamāk, pārceltu ražošanu uz esošajām ražotnēm ārpus Savienības.

(158)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija atzina, ka lejupējās nozarēs pastāv augsts deindustrializācijas risks. Daudzi ugunsizturīgo materiālu un abrazīvo materiālu nozares uzņēmumi jau darbojas ar zaudējumiem, un to finansiālā nestabilitāte tieši apdraud rūpnieciskās darbības ilgtspēju jomās, kas ietilpst Savienības stratēģiskajās interesēs.

7.4.   Citi faktori: piedāvājuma pieejamība un tirgus koncentrācija

(159)

Dažas ugunsizturīgo materiālu ražošanas nozares personas apgalvoja, ka importa no Ķīnas aizstāšana apdraudētu piegādes drošību Savienības ugunsizturīgo materiālu ražošanas nozarei, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares ierobežoto ražošanas jaudu šai nozarei visbūtiskākajos ražojuma veidos, it īpaši ugunsizturīgā un brūnā kausētā alumīnija oksīda ražošanā. Tika apgalvots, ka Savienības ražošanas nozare tradicionāli ir bijusi orientēta uz abrazīvās kategorijas kausētā alumīnija oksīda ražošanu, kas veido lielāku daļu no kopējā pieprasījuma, tiek tirgota par augstākām cenām un gūst labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, kuri ļauj efektīvāk racionalizēt izmaksas. Turklāt tika apgalvots, ka imports no trešām valstīm nevar būt dzīvotspējīgs alternatīvs piegādes avots, jo tā tirgus daļa joprojām ir ierobežota.

(160)

VDS arī apgalvoja, ka nav pietiekami novērtēt ražošanas jaudu kopumā, jo trūkst jaudas kausēta alumīnija oksīda konkrētas kvalitātes, apstrādes un grauda izmēru ražošanai. Turklāt VDS apgalvoja, ka pat trešās valstīs bieži vien nav iespējams iegūt Ķīnas izcelsmes ražojumiem līdzvērtīgas kvalitātes ražojumus.

(161)

Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare spēj apgādāt Savienības tirgu vajadzīgajos daudzumos, tai skaitā attiecībā uz dažādiem attiecīgā ražojuma veidiem, kvalitāti, apstrādi un grauda izmēriem. Lai gan Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomi attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās importa par dempinga cenām no Ķīnas dēļ, Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare šajā periodā ievērojami nepietiekami izmantoja savu ražošanas jaudu, kā izklāstīts pagaidu regulas 206.–208. un 308. apsvērumā. Komisija apstiprināja, ka pieejamā papildu jauda ietver ugunsizturīga kausētā alumīnija oksīda un brūnā kausētā alumīnija oksīda ražošanu. Konkrētāk, Komisija arī apstiprināja, ka ievērojama pieejamās papildu jaudas daļa ir saistīta ar brūnā kausētā alumīnija oksīda ražošanu, kas ir vai nu nekavējoties pieejama, vai arī to var nodot ekspluatācijā ļoti īsā laikposmā.

(162)

Turklāt Komisija atkārtoti uzsvēra, ka papildus Savienības ražošanas nozares ražošanai imports no trešām valstīm joprojām ir uzticams kausētā alumīnija oksīda avots, kā izklāstīts pagaidu regulas 304. un 305. apsvērumā. Lai gan izmeklēšanas periodā trešo valstu klātbūtne Savienības tirgū salīdzinājumā ar Ķīnu bija ierobežota, Komisija norādīja, ka, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem datiem, pēc pagaidu pasākumu noteikšanas jau ir novērots mērens importa pieaugums no trešām valstīm. Šī tendence apstiprina, ka pielāgošanās process norit atbilstoši gaidītajam un, ņemot vērā tā progresīvo raksturu, var pamatoti prognozēt turpmāku importa pieaugumu no trešām valstīm, tirgus dalībniekiem paplašinoties vai nostiprinot savu klātbūtni Savienības tirgū. Turklāt Komisija nekonstatēja pierādījumus, kas pamatotu apgalvojumu, ka trešo valstu ražojumu kvalitāte ir zemāka nekā Ķīnas izcelsmes ražojumu kvalitāte. Komisijai pieejamā informācija liecina, ka ražotāji trešās valstīs spēj piegādāt kausētu alumīnija oksīdu ar salīdzināmām specifikācijām un veiktspējas raksturlielumiem.

(163)

Turklāt dažas personas apgalvoja, ka Ķīnas kausētā alumīnija oksīda eksports uz Savienību ir bijis būtisks konkurences saglabāšanai Savienības tirgū, it īpaši ņemot vērā ierobežotos alternatīvos avotus. Minētās personas apgalvoja, ka, lai gan Komisijas nodoms nav izslēgt Ķīnas ražotājus, ar ierosinātajiem antidempinga maksājumiem tas faktiski tiktu izdarīts, paaugstinot to cenas virs Savienības līmeņa, izraisot tirgus koncentrāciju, samazinātu konkurenci un iespējamu kaitējumu lejupējiem lietotājiem.

(164)

Komisija atgādināja, ka antidempinga pasākumu mērķis ir atjaunot godīgus tirdzniecības apstākļus, ko izkropļo imports par dempinga cenām, nevis izslēgt Ķīnas ražotājus eksportētājus no Savienības tirgus. Kā izklāstīts pagaidu regulas 311. apsvērumā, Komisija apstiprināja, ka nav sniegti pamatoti pierādījumi, kas liecinātu, ka pasākumu noteikšana radītu būtisku negatīvu ietekmi uz tirgus struktūru, tai skaitā Savienības ražošanas nozares pret konkurenci vērstu rīcību, kas negatīvi ietekmētu lejupējos ekonomikas dalībniekus.

7.5.   Secinājums par Savienības interesēm

(165)

Izmeklēšanā atklājās, ka pagaidu pasākumu apstiprināšana tādā veidā, kā tie izstrādāti, radītu augstu deindustrializācijas risku lejupējās nozarēs. Daudzi ugunsizturīgo materiālu un abrazīvo materiālu nozares uzņēmumi jau darbojas ar zaudējumiem, un to finansiālā nestabilitāte tieši apdraud rūpnieciskās darbības ilgtspēju jomās, kas ietilpst Savienības stratēģiskajās interesēs.

(166)

Tajā pašā laikā pasākumu nenoteikšana radītu negatīvas un neatgriezeniskas sekas Savienības ražošanas nozarei, jo pastāvīga cenu apspiešana un pārdošanas apjoma samazināšanās paātrinātu finansiālos zaudējumus un izraisītu ražotņu slēgšanu. Tas varētu apdraudēt Eiropas kausētā alumīnija oksīda, kas ir būtisks materiāls stratēģiskām nozarēm, piemēram, tērauda un aizsardzības nozarei un citiem sensitīviem lietojumiem, ražošanas nepārtrauktību. Tas apdraudētu Savienības rūpniecības noturību un stratēģisko autonomiju.

(167)

Tāpēc un nolūkā izvairīties no Savienības ražošanas nozares vai lejupējās ražošanas nozares izzušanas, Komisija uzskatīja par lietderīgu koriģēt pasākumus atbilstoši 8. iedaļā izklāstītajam.

8.   GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

8.1.   Galīgie pasākumi

(168)

Komisija pēc pagaidu pasākumu publicēšanas turpināja vākt informāciju un iesaistījās plašā apspriešanās procesā. Šim procesam bija raksturīga augsta līmeņa mijiedarbība ar ieinteresētajām personām, tai skaitā uzklausīšanas, rakstiski iesniegumi, prezentācijas un detalizēta informācijas apmaiņa gan ar Savienības ražotājiem, gan lietotājiem.

(169)

Saint-Gobain iesniedza priekšlikumu attiecināt antidempinga maksājumus uz attiecīgo ražojumu, kas integrēts lejupējos ražojumos. Saint Gobain apgalvoja, ka šis priekšlikums nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un godīgu konkurenci lejupējos tirgos, jo tas neļautu trešo valstu ražotājiem, kuri izmanto Ķīnas kausēto alumīnija oksīdu par netaisnīgām cenām, gūt konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar Savienības ražotājiem, kas darbojas minētajos tirgos.

(170)

Komisija uzskatīja, ka šāda pieeja būtu neiespējama, ņemot vērā pašreizējās izmeklēšanas tvērumu. Komisija norādīja, ka antidempinga izmeklēšana par kausētā alumīnija oksīda importu tika sākta ar ierobežotu tvērumu, aptverot tikai attiecīgo ražojumu. Tādējādi konstatējumus par dempingu un kaitējumu nevar likumīgi piemērot lejupējiem ražojumiem bez atsevišķas izmeklēšanas. Komisija arī konstatēja, ka šāda priekšlikuma īstenošana radītu būtiskas praktiskas grūtības, jo būtu ārkārtīgi sarežģīti pārbaudīt kausētā alumīnija oksīda saturu lejupējos gatavos ražojumos. Tāpēc priekšlikums tika noraidīts.

8.2.   Pasākumu forma un līmenis

(171)

Ņemot vērā iepriekš 7. iedaļā aprakstītās iesaistītās intereses, Komisija uzskata, ka nulles tarifa kvota ir labākais veids dažādo iesaistīti interešu līdzsvarošanai, proti, Savienības ražotāju stāvokļa aizsardzībai, vienlaikus izvairoties no izmaksu satricinājumiem lietotāju pusē, mazinot izmaksu ietekmi, nodrošinot pietiekami daudz laika pielāgojumu veikšanai, un samazinot atkarību no Ķīnas.

(172)

Ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt Savienības ražotājus, kuriem kaitējumu nodarījis imports par dempinga cenām, vienlaikus mazinot izmaksas lietotājiem un atkarību no Ķīnas, galīgajam antidempinga pasākumam vajadzētu būt nulles tarifa kvotas formā. Attiecīgā ražojuma importu šīs kvotas robežās atbrīvo no antidempinga maksājuma. Tomēr importam, kas pārsniedz kvotas apjomu, piemēro pilnu antidempinga maksājumu, kā noteikts šajā regulā.

(173)

Pēc tam Komisija noteica šādas kvotas atbilstošu līmeni. Virspirms vajadzēja novērtēt, kas ir vajadzīgs Savienības ražotājiem dzīvotspējas saglabāšanai. Tas ietvēra nepieciešamo pārdošanas apjomu stabilas klātbūtnes tirgū saglabāšanai noteikšanu, pamatojoties uz vēsturiskajiem datiem par periodiem, kad nozare bija gan konkurētspējīga, gan rentabla.

(174)

Nākamais solis bija apsvērt, kā varētu attīstīties imports no trešām valstīm. Visbeidzot, tika ņemts vērā Savienības tirgus lielums. Pamatojoties uz Savienības nodrošināto piegādi un prognozēto importu no trešām valstīm, atlikušais apjoms tika noteikts kā līmenis, uz kuru jāattiecina nulles tarifa kvota.

(175)

Pēc šā novērtējuma Komisija 2026. gadam noteica nulles tarifa kvotu ar sākotnējo apjomu 60 000 tonnas. Paredzēts, ka šī kvota piecu gadu periodā pakāpeniski samazināsies par 7 500 tonnām gadā, līdz 2030. gadam, proti, perioda beigām, sasniedzot 30 000 tonnas.

(176)

Nulles tarifa kvota darbojas rindas kārtībā. Lai nodrošinātu plašu un vienlīdzīgu piekļuvi, kvota tika sadalīta 1) pa ražojumiem, atsevišķi nodalot brūno kausēto alumīnija oksīdu un balto kausēto alumīnija oksīdu, 2) pēc granularitātes nolūkā nodrošināt līdzsvarotu sadalījumu starp dažādiem lietojumiem, un 3) ar sadalījumu pa ceturkšņiem nolūkā saglabāt pieejamību visu gadu. Šī struktūra nodrošina, ka pasākums atbalsta proporcionālu piekļuvi starp nozarēm un reaģē uz nozares specifiskajām vajadzībām.

(177)

Attiecībā uz iespējamo nulles tarifa kvotas apjoma izraisīto ietekmi uz ieinteresētajām personām Komisija norādīja turpmāk minēto.

(178)

Savienības ražošanas nozarei nulles tarifa kvotas apjoms tika noteikts, pamatojoties uz atsauces punktu, kad ražošanas nozare jau sasniedza samērīgu peļņas normu. Tas tika izstrādāts šā rentabilitātes līmeņa saglabāšanai, vienlaikus palielinot pārdošanas apjomu, tirgus daļu un ražošanu. Tika sagaidīts, ka līdz ar Ķīnas izcelsmes importa apjomu par netaisnīgām cenām samazināšanu Savienības ražošanas nozare darbosies stabilākā vidē, kas ļaus veikt labāku cenu pārvaldību un sasniegt ilgtspējīgu rentabilitāti.

(179)

Konkrētāk, tika prognozēts, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms 2026. gadā palielināsies par 84 %, līdz 2031. gadam sasniedzot 95 % pieaugumu, gandrīz divkāršojot IP reģistrēto pārdošanas apjomu. Tika prognozēts, ka jaudas izmantojums palielināsies no 43 % izmeklēšanas periodā līdz 67 % 2026. gadā, sasniedzot maksimumu 71 % apmērā līdz 2031. gadam, kas ir uzlabojums par 65 %. Tika prognozēts, ka tirgus daļa palielināsies no 32 % izmeklēšanas periodā līdz 59 % 2026. gadā, līdz 2031. gadam sasniedzot 63 %, kas ir pieaugums par 96 %, gandrīz divkāršojot IP novēroto līmeni. Precīzas prognozes attiecībā uz cenām bija neskaidras, ņemot vērā ierobežotos datus. Cenu līmeni nākotnē varētu ietekmēt vairāki faktori, piemēram, patēriņa tendences, starptautiskie cenu salīdzinājumi, Ķīnas ražojumu klāsts un ražošanas izmaksu izmaiņas.

(180)

Ņemot vērā šos prognozētos pārdošanas apjoma, jaudas izmantojuma un tirgus daļas uzlabojumus, nulles tarifa kvotas mērķis bija nodrošināt Savienības ražošanas nozares turpmāku dzīvotspēju. Nodrošinot paredzamu importa satvaru, pasākums ļauj ražotājiem gūt labumu no sagaidāmās izaugsmes, pielāgot savus ražošanas un investīciju plānus un saglabāt pozīciju tirgū.

(181)

Attiecībā uz lietotāju nozarēm bija grūti precīzi novērtēt ierosinātā pasākuma ietekmi, ņemot vērā iesaistīto uzņēmumu lielo daudzveidību. Tomēr nulles tarifa kvotu pieeja piedāvā pārejas periodu sākotnējās ietekmes uz izmaksām mazināšanai, dodot lietotājiem laiku pielāgoties, apzinot alternatīvus piegādātājus, nodrošinot nepieciešamo ražojumu sertifikāciju un pieskaņojoties klientu prasībām. Turklāt pasākums joprojām piedāvā ievērojamu nulles tarifa kvotas apjomu un ievieš paredzamu un pārredzamu satvaru, kas izstrādāts stratēģiskās plānošanas atbalstīšanai un mazāk traucējošas pārejas nodrošināšanai.

(182)

Konkrētāk, ņemot par atsauci IP, pasākums pirmajā gadā, proti, 2026. gadā, ļautu bez muitas nodokļa Savienībā ievest 37 % no Ķīnas izcelsmes importa. Nulles tarifa kvotu bija paredzēts pakāpeniski samazināt, līdz 2030. gadam sasniedzot 19 %. Piekļuve šiem apjomiem bez nodokļa nozīmē tūlītēju un būtisku izmaksu ietekmes samazinājumu uzņēmumiem atkarībā no to ražojumu klāsta un piegādes avotiem salīdzinājumā ar maksājumu standarta noteikšanu.

(183)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas un galīgās papildinformācijas izpaušanas vairākas personas apstrīdēja nulles tarifa kvotā noteiktos apjomus. No vienas puses, Savienības ražošanas nozari pārstāvošās personas apgalvoja, ka tās darbojas ekonomiski neilgtspējīgos apstākļos un to dzīvotspēju tieši apdraud cenu apspiešana. Tāpēc, viņuprāt, pasākumi bija būtiski godīgas konkurences atjaunošanai un zaudētās tirgus daļas atgūšanai. Tās arī apgalvoja, ka ar nulles tarifa kvotas apjoma noteikšanu būtu jāpalielina Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojums un attiecīgi vai nu nebūtu jāatļauj nulles tarifa kvota, vai arī šādas kvotas būtu ievērojami jāsamazina. Turklāt tās apgalvoja, ka nulles tarifa kvotai piemērotāks būtu trīs gadu, nevis piecu gadu termiņš, jo tas lietotājiem nodrošina pietiekamu laiku atkarības samazināšanai un piegādātāju dažādošanai.

(184)

No otras puses, lietotāju nozares pārstāvji apgalvoja, ka kvotas pašreizējā līmenī nav pietiekamas lejupējo tirgus dalībnieku bažu kliedēšanai, un aicināja vēl vairāk samazināt maksājumus, kā arī ievērojami palielināt kvotu apjomus. Tie apstrīdēja Komisijas metodiku jaudas izmantojuma novērtēšanai un apgalvoja, ka kvotu samazinājumi ir pārāk krasi. Turklāt tie apgalvoja, ka ir vajadzīgs lielāks sākotnējais bezmaksas kvotas apjoms nolūkā lietotāju nozarēm dot pienācīgu iespēju pielāgot savu darbību un dažādot piegādes avotus un ka pirmajos trīs gados būtu jāatceļ nulles tarifa kvotas pakāpeniska samazināšana.

(185)

Komisija apstiprināja, ka tās metodika ir pamatota, balstīta uz vēsturiskiem datiem un izmeklēšanas laikā apkopotajiem faktiem, tai skaitā informāciju par izmaksām, jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomiem, atkarību no Ķīnas izcelsmes importa un vispārējo importa līmeni. Tāpat Komisija norādīja, ka tās metodikā ir ņemts vērā tas, kas Savienības ražotājiem ir vajadzīgs dzīvotspējas saglabāšanai. Tas ietvēra tādu pārdošanas apjomu noteikšanu, kas vajadzīgi stabilas klātbūtnes tirgū saglabāšanai. Tajā pašā laikā Komisija, izstrādājot nulles tarifa kvotu, ņēma vērā arī lietotāju intereses, un pasākums joprojām nodrošina ievērojamu nulles tarifa kvotas apjomu un veicina mazāk traucējošu pāreju. Konkrētāk, pasākums pirmajā gadā (2026. gadā) ļauj Savienībā bez muitas nodokļa ievest vairāk nekā 37 % izmeklēšanas periodā reģistrētā Ķīnas izcelsmes importa. Pēc tam kvotu pakāpeniski samazina, līdz 2030. gadam sasniedzot 19 %. Šī struktūra ievērojami mazina ietekmi uz lietotāju izmaksām, piedāvā pārejas periodu sākotnējās ietekmes mazināšanai un dod laiku pielāgoties, apzinot alternatīvus piegādātājus un nodrošinot nepieciešamo ražojumu sertifikāciju. Šie iebildumi tādēļ tika noraidīti.

(186)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas personas apstrīdēja Komisijas paļaušanos uz importu no trešām valstīm. Vairāki lietotāji apgalvoja, ka šīs valstis nevar reāli novērst piegādes deficītu un ka Komisijas pieņēmumi ir pārāk optimistiski. Pamatojoties uz minēto, tie apgalvoja, ka nulles tarifa kvotas apjomi būtu jāpalielina. It īpaši tie norādīja, ka Brazīlija ir pametusi Savienības tirgu Amerikas Savienoto Valstu tarifu dēļ, ka Ukrainā notiekošais karš ir traucējis ražošanu šajā valstī un ka Indija pati ir atkarīga no importa no Ķīnas. Turpretī Savienības ražošanas nozares pārstāvji apgalvoja, ka ir pamatoti iemesli paredzēt, ka imports no trešām valstīm Savienības tirgū ienāks ātrāk, tiklīdz būs ieviesti antidempinga maksājumi. Attiecīgi tie apgalvoja, ka nulles tarifa kvotas apjomi būtu ievērojami jāsamazina. Tie it īpaši atsaucās uz Ukrainu, kas ir palielinājusi ražošanas jaudu un publiski piedāvājusi paplašināt eksportu uz Savienību.

(187)

Komisija norādīja, ka tās aplēses par trešo valstu importa pieaugumu bija balstītas uz vēsturiskiem importa datiem. No vienas puses, šajā metodikā tika ņemts vērā, ka jebkāds pieaugums nenotiktu pēkšņi, bet drīzāk pakāpeniski, līdz tiktu sasniegts 2021. gadā novērotais maksimālais importa līmenis. No otras puses, Komisija ņēma vērā arī faktiskās importa plūsmas no trešām valstīm pēc pagaidu pasākumu noteikšanas. Šie dati liecināja, ka pretēji lietotāju apgalvojumiem imports palielinājās, bet ne strauji, kā to apgalvoja Savienības ražošanas nozare. Ņemot vērā dažādo personu iesniegtos pretējos un pretrunīgos argumentus, Komisija norādīja, ka tās metodikas pamatā ir gan vēsturiskie importa dati, gan novērotās trešo valstu importa darbības mēnešos pēc pagaidu pasākumu noteikšanas. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka tās pieeja ir pamatota, stabila un balstīta uz faktiskiem pierādījumiem. Šie iebildumi tādēļ tika noraidīti.

8.3.   Kvotu pārvaldība

(188)

Kā paskaidrots iepriekšējā iedaļā, nulles tarifa kvota būtu jāpiemēro rindas kārtībā.

(189)

Lai nodrošinātu plašu un vienlīdzīgu piekļuvi, kvota ir sadalīta šādi: pēc ražojuma, atsevišķi nodalot brūno kausēto alumīnija oksīdu un balto kausēto alumīnija oksīdu, un pēc granularitātes nolūkā nodrošināt līdzsvarotu piekļuvi galvenajām lietotāju nozarēm. Turklāt kvota būtu jāsadala pa ceturkšņiem nolūkā nodrošināt pieejamību visa gada garumā.

(190)

Šīs struktūras nolūks ir garantēt, ka nulles tarifa kvota tiek taisnīgi sadalīta un atbilst dažādu nozaru īpašajām vajadzībām.

8.3.1.   Ražojuma veida kvotas

(191)

Lai nošķirtu ražojuma veidus, Komisija galveno uzmanību pievērsa galvenajām atšķirīgajām kategorijām: brūnais kausētais alumīnija oksīds un baltais kausētais alumīnija oksīds, ņemot vērā esošās nomenklatūras un TARIC kodu diferenciācijas iespējamību.

(192)

Pamatojoties uz vēsturiskajiem importa datiem, ar anketu palīdzību savākto informāciju un ieinteresēto personu sniegto informāciju, Komisija novērtēja brūnā kausētā alumīnija oksīda un baltā kausētā alumīnija oksīda patēriņa līmeni Savienībā, Savienības ražošanas nozares pārdošanas un ražošanas apjomu, tās ražošanas jaudu un to, cik lielā mērā lietotāji ir atkarīgi no importa no Ķīnas. Novērtējumā tika aplūkota arī iespēja iegādāties preces no alternatīviem piegādātājiem neatkarīgi no tā, vai tie atrodas Savienībā vai trešās valstīs, par tādu izmaksu līmeni, kas neradītu traucējošus cenu satricinājumus lietotājiem.

(193)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija 70 % no nulles tarifa kvotas piešķīra brūnajam kausētajam alumīnija oksīdam un 30 % – baltajam kausētajam alumīnija oksīdam. Ņemot vērā sola-gēla cenu specifiku, tā iekļaušana baltajam kausētajam alumīnija oksīdam piešķirtajā apjomā novestu pie kvotas neatbilstošas izmantošanas. Ir noteikta atsevišķa sola-gēla korunda kvota.

8.3.2.   Lietotāju izvirzītās prasības attiecībā uz granularitāti

(194)

Lai nodrošinātu apjoma līdzsvarotu sadalījumu starp galvenajām lietotāju nozarēm, proti, abrazīviem un ugunsizturīgiem materiāliem, Komisija kvotu iedalīja tā, lai abas nozares varētu nodrošināt piekļuvi attiecīgajām nulles tarifa kvotas daļām.

(195)

Šajā nolūkā, pamatojoties uz izmeklēšanā savākto informāciju, tai skaitā vēsturiskajiem importa datiem un tirgus patēriņa proporcijām abās nozarēs, Komisija novērtēja katras nozares relatīvās vajadzības un piegādes atkarību.

(196)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija piešķīra 60 % no kvotas abrazīvo materiālu nozarei un 40 % – ugunsizturīgo materiālu nozarei.

(197)

Tiek izveidoti īpaši TARIC kodi, pamatojoties uz ražojuma granularitāti un tehnisko aprakstu. Lai gan pastāv pārklāšanās, šie kodi faktiski nošķir lietojumus abrazīvo un ugunsizturīgo materiālu nozarēs, savukārt klasifikācija joprojām ir balstīta uz ražojuma fiziskajām īpašībām.

8.3.3.   Nulles tarifa kvotas sadalījums laikā

(198)

Nulles tarifa kvotas apjoms jāsadala pa ceturkšņiem, lai nodrošinātu importa vienmērīgu sadalījumu visa gada garumā un novērstu to, ka perioda sākumā tiek uzkrāti ievērojami importēto ražojumu apjomi nolūkā izvairīties no iespējamiem nodokļiem. Neizmantotā ceturkšņa tarifa kvota ir automātiski jāpārceļ uz nākamo periodu.

8.3.4.   Nulles tarifa kvotas ilgums un izmaiņas

(199)

Nulles tarifa kvotas apjoms ir pakāpeniski jāsamazina. Samazinājums notiek katru gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā, sākot ar 60 000 tonnām un samazinoties par 7 500 tonnām gadā, sasniedzot 30 000 tonnas.

(200)

Bija paredzēts, ka šis ikgadējais apjoma kvotas samazinājums pakāpeniski ierobežos Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, ļaujot Savienības ražotājiem laika gaitā atgūt dzīvotspēju.

(201)

Attiecībā uz lietotājiem šī pieeja ir izstrādāta nolūkā atbalstīt izmaksu pārvaldību, izvairoties no pēkšņas cenu ietekmes uz kritiski svarīgiem resursiem. Tas ir paredzēts ar mērķi dot laiku samazināt atkarību no Ķīnas, dažādot piegādātājus un izpildīt sertifikācijas un klientu standartu prasības. Ierosinātais grafiks nodrošināja paredzamību, ļaujot lietotājiem attiecīgi plānot un pielāgot darbības.

8.3.5.   Piezīmes pēc galīgās informācijas izpaušanas

(202)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka nulles tarifa kvotu sistēma, it īpaši tās darbība rindas kārtībā, nav piemērota. Tās apgalvoja, ka šāda sistēma neproporcionāli labvēlīgi ietekmē lielos pircējus, nostāda neizdevīgā stāvoklī mazos un vidējos uzņēmumus un veicina spekulatīvu rīcību un krājumu veidošanu. Šīs personas uzskata, ka tiktu nodarīts kaitējums MVU, jo atšķirībā no lielajiem tirgotājiem tie nevar ātri uzkrāt krājumus vai veikt atmuitošanu, un tas padarītu tos atkarīgus no starpniekiem. Lai nodrošinātu taisnīgu piekļuvi, tās aicināja izmantot aizsargājošas piešķiršanas metodes, piemēram, dienas importa ierobežojumus un MVU specifiskas kvotas.

(203)

Komisija norādīja, ka nulles tarifa kvotu sistēma ir izstrādāta tā, lai nodrošinātu plašu un vienlīdzīgu piekļuvi. Tajā ir noteiktas atšķirības pa ražojumiem, nošķirot BFA un WFA pēc laika, pēc ceturkšņa sadalījuma un pēc granularitātes, tādējādi de facto radot atšķirības pēc lietotāju veida. Šīs kvotas sadrumstalotības mērķis ir novērst koncentrāciju un dot labumu plašam uzņēmēju lokam. Attiecībā uz priekšlikumu par dienas importa ierobežojumiem vienam uzņēmumam Komisija norādīja, ka šādu mehānismu būtu grūti īstenot un tas radītu nesamērīgu administratīvo slogu valstu muitas līmenī. Turklāt Komisija norādīja, ka MVU varētu gūt labumu no sistēmas gan paši, gan ar vispāratzītu importētāju starpniecību, kuri, kā tika apstiprināts izmeklēšanā, darbojas kā pārvades kanāls starp Ķīnas eksportētājiem un MVU. Tā kā MVU daudzos gadījumos neimportē tieši, reģistrētiem importētājiem ir būtiska nozīme piekļuves materiāliem nodrošināšanai. Ieviešot dienas ierobežojumus katram uzņēmumam, šis kanāls varētu tikt bloķēts un praksē mazināta MVU pieprasītā piekļuve. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(204)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisijas nošķīrums starp abrazīvo un ugunsizturīgo materiālu kategorijām ir mākslīgs un tehniski nepamatots. Tās apgalvoja, ka abas kategorijas ir fiziski un ķīmiski savstarpēji aizstājamas un ka muitas dienestiem trūkst līdzekļu šādas diferenciācijas īstenošanai. Šīs personas arī apgalvoja, ka bez stingrākas kontroles daļu no kvotas varētu patērēt nozares, kas nav paredzētie lietotāji. Lai kliedētu šīs bažas, tās aicināja ieviest galalietotāju sertifikāciju.

(205)

Komisija norādīja, ka, lai gan izmeklējamais ražojums ir tas pats, konkrētie TARIC kodi ir noteikti, pamatojoties uz ražojuma granularitāti un tehnisko aprakstu. Lai gan pastāv zināma pārklāšanās, šie kodi lielā mērā efektīvi nošķir patēriņu starp lietojumiem abrazīvo un ugunsizturīgo materiālu nozarēs. Tāpēc klasifikācija ir stingri balstīta uz ražojuma fiziskajām īpašībām, nodrošinot, ka diferenciācija ir gan tehniski pamatota, gan izpildāma. Komisija arī norādīja, ka galapatēriņa atbrīvojuma ieviešanu būtu grūti īstenot un tas radītu nesamērīgu administratīvo slogu, ņemot vērā potenciālo lietotāju lielo skaitu. Turklāt šāds atbrīvojums varētu izjaukt tradicionālo importētāju lomu, kuri darbojas kā de facto nosūtīšanas mehānisms starp Ķīnas eksportētājiem un MVU. Tā kā MVU daudzos gadījumos neimportē tieši, piekļuves materiālam nodrošināšanā tie paļaujas uz reģistrētiem importētājiem. Galalietotāju sertifikācijas ieviešana varētu bloķēt šo kanālu un apdraudēt MVU piekļuvi, nevis to aizsargāt. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(206)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas dažas personas apstrīdēja nulles tarifa kvotu apjomus pa ražojumu kategorijām. Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka ugunsizturīga kausēta alumīnija oksīds būtu jāatbrīvo no pasākumiem vai ka būtu jāievieš īpašs atbrīvojums galapatēriņa procedūras ietvaros attiecībā uz kausētu alumīnija oksīdu, ko importē tērauda rūpniecībai paredzētu ugunsizturīgu ražojumu ražošanai. Citas personas apgalvoja, ka daži ražojuma veidi, piemēram, sol-gel un gabaliņi, būtu jāizslēdz no tarifa kvotas darbības jomas vai ka būtu jāpalielina konkrētu ražojuma veidu, piemēram, brūnā kausētā alumīnija oksīda, apjomi. Turklāt vairākas ieinteresētās personas, kas pārstāv ugunsizturīgo materiālu nozari, apstrīdēja sadalījumu starp ugunsizturīgajiem materiāliem un abrazīviem materiāliem, apgalvojot, ka izšķirošajam kritērijam sadalījumam starp lietotāju nozarēm vajadzētu būt atkarībai, nevis patēriņam.

(207)

Komisija norādīja, ka kvotu apjomu noteikšanā tā ņēma vērā visu ražojuma tvērumu un piemēroja konsekventu metodiku visiem ražojumiem, kas ietilpst minētajā tvērumā. Konkrētāk, Komisija noteica kopējo kvotas apjomu 60 000 tonnu apmērā, kā paskaidrots 173.–175. apsvērumā. No šā apjoma 70 % tika piešķirti brūnajam kausētajam alumīnija oksīdam un 30 % – baltajam kausētajam alumīnija oksīdam, kā izklāstīts 8.3.1. iedaļā. Pēc tam apjomi tika proporcionāli sadalīti pa šo kategoriju attiecīgajiem TARIC kodiem, pamatojoties uz izmeklēšanas periodā reģistrēto importa daļu.

(208)

Komisija uzskatīja, ka šī metodika ir pamatota, līdzsvarota un samērīga, jo aplūko attiecīgo ražojumu kopumā, nevis dod priekšroku kādai konkrētai tipoloģijai vai izslēdz to. Kā jau konstatēts 2.2.2. iedaļā, visas formas uzskata par viena un tā paša attiecīgā ražojuma daļu. Turklāt Komisija norādīja, ka sadalījuma starp lietotāju nozarēm noteikšanai izmantotā metodika ir pamatota, ņemot vērā gan lietotāju atkarību, gan patēriņa līmeņus. Attiecīgi šie apgalvojumi tika noraidīti.

(209)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka būtu jāiekļauj pārskatīšanas klauzula nolūkā reaģēt uz iespējamām apstākļu izmaiņām, tai skaitā izmaiņām Savienības ražošanas apjomā, importu no trešām valstīm un Savienības tirgus lielumu, kas pamatotu nulles tarifa kvotas korekciju.

(210)

Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulu tā var sākt pārskatīšanu, ja mainās apstākļi, tai skaitā mainās kopējais ražošanas apjoms Savienībā, kausētā alumīnija oksīda patēriņš Savienībā un imports no trešām valstīm. Līdz ar to Komisija uzskatīja, ka atsevišķas pārskatīšanas klauzulas iekļaušana nav pamatota.

(211)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCMC pārstāvētie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka prioritāte kvotu sadalē būtu jāpiešķir ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās izmeklēšanā.

(212)

Komisija norādīja, ka nulles tarifa kvota tika noteikta, pamatojoties uz Savienības interesēm, nolūkā mazināt pasākumu ietekmi uz lietotāju nozarēm un līdzsvarot visu personu intereses, nevis nodrošināt preferenciālu režīmu atsevišķiem ražotājiem eksportētājiem. Šā iemesla dēļ apgalvojums, ka kvotu sadalē prioritāte būtu jāpiešķir ražotājiem, kas sadarbojās, tika noraidīts.

(213)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas personas apgalvoja, ka TARIC koda 2818 10 91 20, kas paredzēts zilajam sol-gel, iekļaušana pie brūnā kausētā alumīnija oksīda ir neprecīza. Tās apgalvoja, ka, lai atšķirtu ražojuma veidus saskaņā ar to TARIC klasifikāciju, zilais sol-gel nebūtu jāuzskata par īpašu brūnā kausētā alumīnija oksīda veidu. Tās apgalvoja, ka zilā sol-gel alumīnija oksīda saturs ir mazāks par 98,5 %, tāpēc to klasificē ar KN kodu 2818 10 91 , tomēr tam ir ierobežota aizstājamība ar standarta brūnā kausētā alumīnija oksīda ražojumiem. Tās arī apgalvoja, ka sol-gel kā galveno izejvielu izmanto boehmītu, kas ir īpašs alumīnija oksīda veids, savukārt alumīnija oksīds ir galvenā izejviela arī baltajiem kausētajiem alumīnija oksīda ražojumiem, savukārt brūnais kausētais alumīnija oksīds ir atkarīgs no boksīta. Turklāt tās apgalvoja, ka pastāv augstāks aizstājamības līmenis starp zilo sol-gel un balto sol-gel, kas klasificēti ar TARIC kodiem 2818 10 11 10 un 2818 10 11 20, nevis ar standarta brūnā kausētā alumīnija oksīda kategorijām. Tāpat tās apgalvoja, ka, iekļaujot zilo sol-gel pie BFA, apjomi tiktu nesamērīgi sadalīti pa nišas ražojuma veidiem, radot risku, ka neproporcionāli lielu zilā sol-gel daudzumu varētu ievest Savienībā saskaņā ar nulles tarifa kvotu. Pamatojoties uz to, personas pieprasīja, lai zilais sol-gel tiktu izslēgts no brūnā kausētā alumīnija oksīda kategorijas un tiktu aplūkots atsevišķi saskaņā ar nulles tarifa kvotas satvaru.

(214)

Komisija rūpīgi izvērtēja šo pieprasījumu un, ņemot vērā iesniegtos argumentus, secināja, ka, lai gan visi ražojuma veidi, uz kuriem attiecas izmeklēšana, ir viens un tas pats attiecīgais ražojums un tiem ir kopīgas galvenās fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības, lai nošķirtu ražojuma veidus saskaņā ar to TARIC klasifikāciju, zilais sol-gel nebūtu jāuzskata par īpašu brūnā kausētā alumīnija oksīda veidu. Tā vietā tas būtu jāiekļauj balto kausēto alumīnija oksīdu kategorijā. Šis secinājums bija tehniski pamatots, bet arī balstīts uz apsvērumu, ka, iekļaujot zilo sol-gel brūnā kausētā alumīnija oksīda sastāvā, apjomi tiktu nesamērīgi sadalīti pa nišas ražojuma veidiem, radot risku, ka neproporcionāli liels zilā sol-gel daudzums varētu tikt ievests Savienībā saskaņā ar nulles tarifa kvotu.

(215)

Turklāt Komisija norādīja, ka nulles tarifa kvotas un lielākas 70 % korekcijas mērķis attiecībā uz brūno kausēto alumīnija oksīdu bija mazināt ietekmi uz ievērojamu brūnā kausētā alumīnija oksīda patēriņa apjomu, ko patērē lielākā daļa lietotāju. Tomēr zilā sol-gel iekļaušana šajā kategorijā būtiski nemainītu apjomu vispārējo pieejamību lietotājiem, ņemot vērā tā nelielo patēriņu, bet, no otras puses, varētu būtiski kaitēt Savienības ražošanas nozarei.

(216)

Tāpēc Komisija nolēma apjomu pārdalīšanas nolūkā pie baltā kausētā alumīnija oksīda iekļaut TARIC kodu 2818 10 91 20.

(217)

Turklāt vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka tehniskās precizitātes labad un nolūkā izvairīties no importētu sol-gel ražojumu iespējamas nepareizas klasifikācijas, ir nepieciešamas dažas izmaiņas sol-gel TARIC aprakstos. Šīs izmaiņas ietvēra precizējumu, ka gan saķepināts, gan iepriekš saķepināts sol-gel ir iekļauts TARIC kodos 2818 10 11 10 un 2818 10 91 20. Turklāt dažas personas apgalvoja, ka ir nepieciešama korekcija TARIC kodā 2818 10 91 20 nolūkā izvairīties no konkrētu sol-gel ražojumu ar alumīnija oksīda saturu mazāku par 98,5 % importa ar TARIC kodu 2818 10 91 99.

(218)

Komisija rūpīgi izvērtēja šo pieprasījumu un, ņemot vērā iesniegtos argumentus, secināja, ka grozījumi ir pamatoti tehniskās precizitātes nodrošināšanai un nolūkā izvairīties no importētu sol-gel ražojumu iespējamas nepareizas klasifikācijas. Turklāt Komisija norādīja, ka nulles tarifa kvotas mērķis bija mazināt ietekmi uz lietotāju patēriņa ievērojamo atkarību. Mainot TARIC kodus, kas attiecas uz dažādiem ražojumiem, netiktu būtiski mainīta vispārējā apjomu pieejamība lietotājiem, ņemot vērā to nelielo patēriņu, un varētu izvairīties no nepareizas klasifikācijas, kas varētu būtiski kaitēt Savienības ražošanas nozarei.

(219)

Pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas Imerys norādīja uz tehnisku neprecizitāti viena no jaunizveidoto sol-gel ražojumu TARIC kodu aprakstā un pieprasīja to pārskatīt.

(220)

Komisija norādīja, ka apgalvojums ir pareizs, un attiecīgi koriģēja attiecīgo TARIC kodu aprakstu.

8.4.   Pasākumu līmenis

(221)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām.

Valsts

Uzņēmums

Dempinga starpība (%)

Kaitējuma starpība (%)

Galīgais antidempinga maksājums (%)

ĶTR

Chongqing Saite Corundum Co., Ltd.

99,8

233,9

99,8

ĶTR

Luoyang Runbao Abrasives Co., Ltd.

88,7

116,9

88,7

ĶTR

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

94,5

178,4

94,5

ĶTR

Viss pārējais ĶTR izcelsmes imports

110,6

259

110,6

(222)

Uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda izmeklēšanā tika konstatēta šiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes tādējādi ir piemērojamas tikai tāda izmeklējamā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši konkrēti minēti tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko izgatavojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tai skaitā tiesību subjektiem, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, nevar attiecināt šīs likmes, un uz tiem būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visam pārējam Ķīnas izcelsmes importam”.

(223)

Ja uzņēmums pēc tam maina nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds lūgums jāadresē Komisijai (10). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas ļauj pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmēs tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, tad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

(224)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas riskus, kas saistīti ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas izcelsmes importam”.

(225)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, būtu jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tie var prasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(226)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, it īpaši pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, šādos apstākļos var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un piemērot valsts mēroga maksājumu.

(227)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts visam pārējam Ķīnas izcelsmes importam, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

(228)

Ražotājiem eksportētājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību, vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai Komisija tiem piemēro antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās. Komisijai būtu jāapmierina šāds pieprasījums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka: i) tas izmeklēšanas periodā nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību, ii) tas nav saistīts ar ražotāju eksportētāju, kas to ir darījis, un iii) tas pēc tam ir eksportējis attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos.

8.5.   Pagaidu maksājumu galīgā iekasēšana

(229)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas dažas personas apgalvoja, ka pagaidu maksājumu iekasēšana dempinga starpību līmenī ir nepamatota. Tās apgalvoja, ka šāda iekasēšana radītu nevajadzīgu slogu lietotājiem un, ņemot vērā to, ka galīgo pasākumu veids ir modulēts, pagaidu maksājumi to pašreizējā veidā nebūtu jāiekasē.

(230)

Komisija norādīja, ka galīgie pasākumi nosaka nulles tarifa kvotu, kas aptver daļu no importa apjoma no Ķīnas. Ievērojot importu no Ķīnas izmeklēšanas periodā, 62,6 % no kopējā importa apjoma negūtu labumu no nulles tarifa kvotas, un tāpēc uz to attiektos antidempinga maksājumi. Lai atspoguļotu faktisko tā importa daļu, uz kuru attiecas maksājumi, un novērstu pārmērīgu iekasēšanu, kas pārsniedz to, kura noteikta saskaņā ar galīgajiem pasākumiem, Komisija uzskatīja, ka laikposmā no pagaidu pasākumu noteikšanas līdz galīgo pasākumu spēkā stāšanās dienai iekasētajiem maksājumiem būtu jāatbilst tai pašai importa daļai, uz kuru neattiecas tarifa kvota, par atsauces apjomu izmantojot importa apjomus izmeklēšanas periodā, proti, 62,6 % no galīgā maksājuma līmeņa. Šī pieeja nodrošina konsekventu attieksmi pret importu, maksājumu samērīgu piemērošanu un to, ka netiek iekasēts vairāk, nekā paredzēts saskaņā ar galīgajiem pasākumiem.

(231)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteiktiem pagaidu antidempinga maksājumiem, būtu galīgi jāiekasē 62,6 % apmērā no šajā regulā noteiktā maksājuma.

(232)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma apmēru, summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteiktajiem pagaidu antidempinga maksājumiem, būtu galīgi jāiekasē 62,6 % apmērā no šajā regulā noteiktā maksājuma.

8.6.   Iekasēšana ar atpakaļejošu spēku

(233)

Kā norādīts 1.2. iedaļā, Komisija noteica, ka izmeklējamā ražojuma imports ir jāreģistrē.

(234)

Izmeklēšanas galīgajā posmā tika novērtēti saistībā ar reģistrāciju savāktie dati. Komisija analizēja, vai bija izpildīti pamatregulas 10. panta 4. punktā noteiktie kritēriji galīgo maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku.

(235)

Komisijas analīze neliecināja, ka papildus importa līmenim, kas radījis kaitējumu izmeklēšanas periodā, importa apjoms būtu turpinājis ievērojami pieaugt, kā noteikts pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā. Šajā nolūkā Komisija salīdzināja importa apjomus starp i) periodu no pirmā pilnā mēneša pēc procedūras sākšanas līdz pēdējam pilnajam mēnesim pirms reģistrācijas un periodu no pirmā pilnā mēneša pēc procedūras sākšanas līdz pēdējam pilnajam mēnesim pirms pagaidu pasākumu pieņemšanas, no vienas puses, un attiecīgajiem izmeklēšanas perioda kalendārajiem mēnešiem, no otras puses, lai ņemtu vērā sezonalitāti, un ii) mēneša vidējo rādītāju šajos periodos ar mēneša vidējo rādītāju visā izmeklēšanas periodā.

(236)

Šīs analīzes rezultāti liecināja par importa apjomu samazināšanos. Konkrētāk, dati liecināja par mēneša vidējā importa apjoma samazinājumu par 9 %, salīdzinot septiņu mēnešu periodu no izmeklēšanas sākšanas līdz pagaidu pasākumu publicēšanai ar mēneša vidējo rādītāju izmeklēšanas periodā. Līdzīgs salīdzinājums divu mēnešu periodā no procedūras sākšanas līdz importa reģistrēšanai liecināja par mēneša vidējo importa apjomu samazinājumu par 8 %. Komisija arī salīdzināja importa apjomus septiņos mēnešos pēc procedūras sākšanas ar tiem pašiem kalendārajiem mēnešiem izmeklēšanas periodā. Šis salīdzinājums liecināja par importa apjoma samazinājumu par 10 %. Turklāt, salīdzinot divus mēnešus pēc procedūras sākšanas līdz importa reģistrēšanai ar tiem pašiem mēnešiem izmeklēšanas periodā, tika novērots importa apjoma samazinājums par 3,2 %.

(237)

Ņemot vērā iepriekš minēto, pierādījumi neapstiprināja ievērojamu importa pieaugumu pēc procedūras sākšanas. Līdz ar to Komisija secināja, ka nosacījumi pasākumu noteikšanai ar atpakaļejošu spēku nav izpildīti.

9.   NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(238)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (11) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(239)

Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu par šajā regulā noteiktajiem pasākumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kausēta alumīnija oksīda importam, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 2818 10 11 , 2818 10 19 , ex2818 10 91 un 2818 10 99 (TARIC kodi 2818 10 91 20, 2818 10 91 40, 2818 10 91 91, 2818 10 91 99). Antidempinga maksājumu nepiemēro importam, uz kuru attiecas nulles tarifa kvota, kas noteikta saskaņā ar 2. pantu.

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro tālāk uzskaitīto uzņēmumu ražoto 1. punktā aprakstīto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda.

Izcelsmes valsts

Uzņēmums

Galīgais antidempinga maksājums (%)

TARIC papildu kods

ĶTR

Chongqing Saite Corundum Co., Ltd.

99,8

89RI

ĶTR

Luoyang Runbao Abrasives Co., Ltd.

88,7

89RJ

ĶTR

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās un ir uzskaitīti I pielikumā

94,5

Sk. I pielikumu.

ĶTR

Viss pārējais ĶTR izcelsmes imports

110,6

8999

3.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā ir šāda deklarācija, ko datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušā subjekta amatpersona un kur norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto eksportam uz Eiropas Savienību pārdoto (attiecīgo ražojumu) (apjoms mūsu izmantotajā mērvienībā) ir ražojis (uzņēmuma nosaukums un adrese) (TARIC papildu kods) [attiecīgajā valstī]. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, piemēro visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam piemērojamo maksājumu.

4.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1.   Tiek noteikta nulles tarifa kvota Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kausēta alumīnija oksīda importam, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 2818 10 11 , 2818 10 19 , ex2818 10 91 un 2818 10 99 (TARIC kodi 2818 10 11 10, 2818 10 11 20, 2818 10 11 30, 2818 10 11 40, 2818 10 11 91, 2818 10 11 99, 2818 10 91 20, 2818 10 91 40, 2818 10 91 91, 2818 10 91 99).

2.   Attiecīgā ražojuma importam kvotas apjoma ietvaros nepiemēro antidempinga maksājumu. Nulles tarifa kvotas apjoms, ražojuma veidi (noteikti ar atsauci uz TARIC kodiem) un periodi, uz kuriem tā attiecas, ir norādīti II pielikumā.

3.   Nulles tarifa kvotu piešķir rindas kārtībā, pamatojoties uz tarifa kvotu, kas noteikta vienādi katram piemērošanas perioda ceturksnim, kā norādīts II pielikumā.

4.   Katras ceturkšņa kvotas izsmelšana tiek apturēta Komisijas divdesmitajā darba dienā pēc attiecīgā ceturkšņa beigām. Katra ceturkšņa beigās tarifa kvotas atlikumi tiek automātiski pārnesti uz nākamo ceturksni. Galīgās tarifa kvotas piemērošanas gada pēdējā ceturkšņa beigās atlikušo apjomu nepārnes.

5.   Ja attiecīgā 2. punktā noteiktā kvota ir izsmelta, importam no Ķīnas Tautas Republikas piemēro galīgo antidempinga maksājumu saskaņā ar 1. pantu.

3. pants

1.   Summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu atbilstīgi Īstenošanas regulai (ES) 2025/1456, galīgi iekasē līmenī, kas atbilst 62,6 % no šīs regulas 1. pantā noteiktajām maksājuma likmēm. Nodrošinātās summas, kas pārsniedz antidempinga maksājuma galīgās likmes, atmaksā.

2.   Pagaidu antidempinga maksājuma likme, kas jāiekasē saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 10. panta 3. punktu, ir šāda.

Izcelsmes valsts

Uzņēmums

Pagaidu antidempinga maksājums (%)

TARIC papildu kods

ĶTR

Chongqing Saite Corundum Co., Ltd.

62,4

89RI

ĶTR

Luoyang Runbao Abrasives Co., Ltd.

55,5

89RJ

ĶTR

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās un ir uzskaitīti I pielikumā

59,1

Sk. I pielikumu.

ĶTR

Viss pārējais ĶTR izcelsmes imports

69,2

8999

4. pants

Šīs regulas 1. panta 2. punktu var grozīt, lai pievienotu jaunus ražotājus eksportētājus no Ķīnas Tautas Republikas un tiem piemērotu atbilstošu vidējo svērto antidempinga maksājuma likmi izlasē neiekļautiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās. Jauns ražotājs eksportētājs sniedz pierādījumus, ka:

a)

tas izmeklēšanas periodā (no 2023. gada 1. oktobra līdz 2024. gada 30. septembrim) nav eksportējis 1. panta 1. punktā aprakstītās preces,

b)

tas nav saistīts ar eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie pasākumi un kurš būtu varējis sadarboties sākotnējā izmeklēšanā, un

c)

pēc izmeklēšanas perioda beigām tas ir vai nu faktiski eksportējis attiecīgo ražojumu, vai arī uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu tā daudzumu.

5. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2026. gada 15. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1)   OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1036/oj.

(2)   OV C, C/2024/7049, 21.11.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/7049/oj.

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/260 (2025. gada 10. februāris), ar ko uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kausēta alumīnija oksīda importu attiecina reģistrāciju (OV L, 2025/260, 11.2.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/260/oj.

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/1456 (2025. gada 17. jūlijs), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kausētā alumīnija oksīda importam (OV L, 2025/1456, 18.7.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/1456/oj).

(5)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1173 (2020. gada 4. jūnijs), ar ko attiecībā uz iepriekšējas informācijas izpaušanas perioda ilgumu groza Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 259, 10.8.2020., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2020/1173/oj).

(6)   https://www.trevodrywall.com.br/.

(7)   https://www.tecnosulfur.com.br/en/about/.

(8)  Tā kā nebija pieejami finanšu pārskati par kausētā alumīnija oksīda ražotāju nevienā no potenciālajām reprezentatīvajām valstīm ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā ĶTR, lai novērtētu, vai Bozel PVA izmaksas ir reprezentatīvas attiecīgajai nozarei, Komisija paļāvās uz to uzņēmumu finanšu pārskatiem, kuri ražo kausēto alumīnija oksīdu citās valstīs. Tas ietver informāciju no Indijas ražotāja Carborundum Universal Limited (https://www.cumi-murugappa.com/wp-content/uploads/2025/07/CUMI-Annual-Report-2025.pdf), Japānas ražotāja Resonac Holdings Corporation (https://www.resonac.com/sites/default/files/2025-02/e_tanshin2024q4.pdf) un datus, kas savākti un pārbaudīti no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem.

(9)  Kausēto alumīnija oksīdu ražo no alumīnija oksīda un boksīta, kas abi ir uzskaitīti kā stratēģiskie izejresursi saskaņā ar ES Kritiski svarīgo izejvielu aktu (2024/1252). Turklāt tā stratēģisko nozīmi un nozīmīgumu dzelzs un tērauda, kosmiskās aviācijas un aizsardzības rūpniecībā apstiprina pētījumi Singh et al. (2023) Applications and Developments of Thermal Spray Coatings for the Iron and Steel Industry un Grigaitienė et al. (2025) Effect of TiO2 Content on the Corrosion and Thermal Resistance of Plasma-Sprayed Al2O3-TiO2 Coatings.

(10)  E-pasts: TRADE-TDI-NAME-CHANGE-REQUESTS@ec.europa.eu; European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate G, Rue de la Loi/Wetstraat 170 Rue de la Loi, 1040 Bruxelles/Brussel, BELGIQUE/BELGIË.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj).

I PIELIKUMS

Izlasē neiekļautie ĶTR ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās

Valsts

Nosaukums

TARIC papildu kods

ĶTR

Art Abrasives (Guizhou) Co., Ltd.

89RK

ĶTR

Bedrock Corundum Co., Ltd.

89RL

ĶTR

Binzhou Qinai New Material Co., Ltd.

89RM

ĶTR

Guizhou Guxin New Materials Co., Ltd.

89RN

ĶTR

Guizhou Kaicheng Fused Minerals Co., Ltd.

89RO

ĶTR

Henan Ant Advanced Materials Co., Ltd.

89RP

ĶTR

Henan Haochen Advanced Materials Co., Ltd.

89RQ

ĶTR

Henan Hengxin Industrial & Mineral Products Co., Ltd

89SI

ĶTR

Henan Jinfeng New Material Technology Co., Ltd.

89RR

ĶTR

Imerys Fused Minerals (Guizhou) Co., Ltd.

89RS

ĶTR

Qinai (Shandong) New Material Co., Ltd.

89RT

ĶTR

Qingdao Reckel Advanced Materials Co., Ltd.

89RU

ĶTR

Qingdao Sisa Abrasives Co., Ltd.

89RV

ĶTR

Saint-Gobain Ceramic Materials (Zhengzhou) Co Ltd

89RW

ĶTR

Shandong Imerys Mount Tai Co., Ltd.

89RX

ĶTR

Shanxi Lvliangshan Mineral Co., Ltd.

89RY

ĶTR

Yichuan Kingsino Refractories Co., Ltd

89RZ

ĶTR

Zhengzhou Sinabuddy Mineral Co., Ltd.

89SA

ĶTR

Zhengzhou Yufa High-Tech Material Co., Ltd.

89SB

ĶTR

Zibo Jin Chun Tai Abrasives Co., Ltd.

89SD

ĶTR

Zibo Jinjiyuan Abrasives Co., Ltd.

89SC

II PIELIKUMS

TARIC vai KN kods

Ražojuma apraksts

2026

2027

2028

2029

2030

Kārtas numurs

 

 

Nulles tarifa kvotas apjoms (neto tonnas)

 

2818 10 11 10

Sol-gel korunds (CAS RN 1302-74-5) ar alumīnija oksīda saturu 99,6 masas % vai lielāku mikrokristāliskas struktūras stienīšu veidā, kuriem augstuma un platuma attiecība ir 1,3 vai lielāka, bet ne lielāka par 6,0

103,8

90,8

77,8

64,9

51,9

090520

2818 10 11 30

(JAUNS TARIC)

Saķepināts sol-gel korunds vai iepriekš saķepināts sol-gel ar alumīnija oksīda saturu 99,6 masas % vai lielāku mikrokristāliskas struktūras stienīšu veidā, kuriem augstuma un platuma attiecība ir 1,3 vai lielāka, bet ne lielāka par 6,0

2818 10 11 40

Saķepināts sol-gel korunds vai iepriekš saķepināts sol-gel ar mikrokristālisku struktūru, kas sastāv no alumīnija oksīda, ar šādu saturu (kā oksīdi): alumīnija oksīds 98,5 masas %, izņemot ar alumīnija oksīda saturu 99,6 masas % vai lielāku, mikrokristāliskas struktūras stienīšu veidā, kuriem augstuma un platuma attiecība ir 1,3 vai lielāka, bet ne lielāka par 6,0

2818 10 11 20

Saķepināts korunds ar mikrokristālisku struktūru, kurš sastāv no alumīnija oksīda (CAS RN 1344-28-1) un magnija alumināta (CAS RN 12068-51-8), ar šādu saturu (aprēķināts kā oksīdi):

—

92 masas % vai vairāk alumīnija oksīda un

—

8 masas % vai mazāk magnija oksīda

281810 11 91 (JAUNS TARIC)

Kausēts alumīnija oksīds, uz kuru attiecas abi šādi nosacījumi: i) 5–35 masas % ražojuma nepārsniedz minimālo grauda izmēru, kas noteikts ražojuma specifikācijā, un ii) 1–10 masas % ražojuma pārsniedz maksimālo grauda izmēru, kas noteikts ražojuma specifikācijā

7 177,6

6 280,4

5 383,2

4 486,0

3 588,8

090521

2818 10 11 99

(JAUNS TARIC)

Citādi

10 087,7

8 826,7

7 565,7

6 304,8

5 043,8

090522

2818 10 19

kurā 50 % vai vairāk no kopējās masas daļiņu diametrs pārsniedz 10 mm

56,1

49,1

42,1

35,0

28,0

090523

2818 10 91 20

Saķepināts korunds ar mikrokristālisku struktūru, kurš sastāv no alumīnija oksīda (CAS RN 1344-28-1), magnija alumināta (CAS RN 12068-51-8) un itrija, lantāna un neodīma retzemju aluminātiem (aprēķināti kā oksīdi), ar šādu saturu:

—

92 masas % vai vairāk, bet mazāk nekā 98,5 masas % alumīnija oksīda,

—

2 masas % (± 1,5 masas %) magnija oksīda,

—

1 masas % (± 0,6 masas %) itrija oksīda un

—

vai nu 3 masas % (± 2,2 masas %) lantāna oksīda, vai

—

2 masas % (± 1,2 masas %) lantāna oksīda un neodīma oksīda,

kurā mazāk nekā 50 % no kopējās masas daļiņu diametrs pārsniedz 10 mm

574,9

503,0

431,2

359,3

287,5

090524

2818 10 91 40

(JAUNS TARIC)

Saķepināts sol-gel korunds vai iepriekš saķepināts sol-gel ar mikrokristālisku struktūru, kas sastāv no alumīnija oksīda un kas satur (kā oksīdi) vismaz 92 masas %, bet mazāk par 98,5 masas % alumīnija oksīda

2818 10 91 91 (JAUNS TARIC)

Kausēts alumīnija oksīds ar titāna dioksīda saturu 1 masas % vai vairāk, uz kuru attiecas abi šādi nosacījumi: i) 5–35 masas % ražojuma nepārsniedz minimālo grauda izmēru, kas noteikts ražojuma specifikācijā, un ii) 1–10 masas % ražojuma pārsniedz maksimālo grauda izmēru, kas noteikts ražojuma specifikācijā

16 243,2

14 212,8

12 182,4

10 152,0

8 121,6

090525

2818 10 91 99

(JAUNS TARIC)

Citādi

24 364,8

21 319,2

18 273,6

15 228,0

12 182,4

090526

2818 10 99

kurā 50 % vai vairāk no kopējās masas daļiņu diametrs pārsniedz 10 mm

1 392,1

1 218,1

1 044,0

870,0

696,0

090527

2026

TARIC vai KN kods

2026

 

1. ceturksnis

(16.1.2026.–31.3.2026.)

2. ceturksnis

(1.4.2026.–30.6.2026.)

3. ceturksnis

(1.7.2026.–30.9.2026.)

4. ceturksnis

(1.10.2026.–31.12.2026.)

 

Nulles tarifa kvotas apjoms (neto tonnas)

2818 10 11 10

2818 10 11 30

2818 10 11 20

2818 10 11 40

25,95

25,95

25,95

25,95

2818 10 11 91

1 794,39

1 794,39

1 794,39

1 794,39

2818 10 11 99

2 521,91

2 521,91

2 521,91

2 521,91

2818 10 19

14,02

14,02

14,02

14,02

2818 10 91 20

2818 10 91 40

143,73

143,73

143,73

143,73

2818 10 91 91

4 060,79

4 060,79

4 060,79

4 060,79

2818 10 91 99

6 091,19

6 091,19

6 091,19

6 091,19

2818 10 99

348,01

348,01

348,01

348,01

2027

TARIC vai KN kods

2027

 

1. ceturksnis

(1.1.2027.–31.3.2027.)

2. ceturksnis

(1.4.2027.–30.6.2027.)

3. ceturksnis

(1.7.2027.–30.9.2027.)

4. ceturksnis

(1.10.2027.–31.12.2027.)

 

Nulles tarifa kvotas apjoms (neto tonnas)

2818 10 11 10

2818 10 11 30

2818 10 11 20

2818 10 11 40

22,71

22,71

22,71

22,71

2818 10 11 91

1 570,09

1 570,09

1 570,09

1 570,09

2818 10 11 99

2 206,67

2 206,67

2 206,67

2 206,67

2818 10 19

12,27

12,27

12,27

12,27

2818 10 91 20

2818 10 91 40

125,76

125,76

125,76

125,76

2818 10 91 91

3 553,19

3 553,19

3 553,19

3 553,19

2818 10 91 99

5 329,79

5 329,79

5 329,79

5 329,79

2818 10 99

304,51

304,51

304,51

304,51

2028

TARIC vai KN kods

2028

 

1. ceturksnis

(1.1.2028.–31.3.2028.)

2. ceturksnis

(1.4.2028.–30.6.2028.)

3. ceturksnis

(1.7.2028.–30.9.2028.)

4. ceturksnis

(1.10.2028.–31.12.2028.)

 

Nulles tarifa kvotas apjoms (neto tonnas)

2818 10 11 10

2818 10 11 30

2818 10 11 20

2818 10 11 40

19,46

19,46

19,46

19,46

2818 10 11 91

1 345,79

1 345,79

1 345,79

1 345,79

2818 10 11 99

1 891,44

1 891,44

1 891,44

1 891,44

2818 10 19

10,51

10,51

10,51

10,51

2818 10 91 20

2818 10 91 40

107,79

107,79

107,79

107,79

2818 10 91 91

3 045,60

3 045,60

3 045,60

3 045,60

2818 10 91 99

4 568,39

4 568,39

4 568,39

4 568,39

2818 10 99

261,01

261,01

261,01

261,01

2029

TARIC vai KN kods

2029

 

1. ceturksnis

(1.1.2029.–31.3.2029.)

2. ceturksnis

(1.4.2029.–30.6.2029.)

3. ceturksnis

(1.7.2029.–30.9.2029.)

4. ceturksnis

(1.10.2029.–31.12.2029.)

 

Nulles tarifa kvotas apjoms (neto tonnas)

2818 10 11 10

2818 10 11 30

2818 10 11 20

2818 10 11 40

16,22

16,22

16,22

16,22

2818 10 11 91

1 121,50

1 121,50

1 121,50

1 121,50

2818 10 11 99

1 576,20

1 576,20

1 576,20

1 576,20

2818 10 19

8,76

8,76

8,76

8,76

2818 10 91 20

2818 10 91 40

89,83

89,83

89,83

89,83

2818 10 91 91

2 538,00

2 538,00

2 538,00

2 538,00

2818 10 91 99

3 806,99

3 806,99

3 806,99

3 806,99

2818 10 99

217,51

217,51

217,51

217,51

2030

TARIC vai KN kods

2030

 

1. ceturksnis

(1.1.2030.–31.3.2030.)

2. ceturksnis

(1.4.2030.–30.6.2030.)

3. ceturksnis

(1.7.2030–30.9.2030.)

4. ceturksnis

(1.10.2030.–31.12.2030.)

 

Nulles tarifa kvotas apjoms (neto tonnas)

2818 10 11 10

2818 10 11 30

2818 10 11 20

2818 10 11 40

12,97

12,97

12,97

12,97

2818 10 11 91

897,20

897,20

897,20

897,20

2818 10 11 99

1 260,96

1 260,96

1 260,96

1 260,96

2818 10 19

7,01

7,01

7,01

7,01

2818 10 91 20

2818 10 91 40

71,86

71,86

71,86

71,86

2818 10 91 91

2 030,40

2 030,40

2 030,40

2 030,40

2818 10 91 99

3 045,60

3 045,60

3 045,60

3 045,60

2818 10 99

174,01

174,01

174,01

174,01

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2026/114/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)

Top

Full & Egal Universal Law Academy