Svarīgs juridisks paziņojums
Oficiālais Vēstnesis L 378 , 31/12/1986 Lpp. 0014 - 0020
Padomes Regula (EEK) Nr. 4057/86
(1986. gada 22. decembris)
par negodīgu cenu noteikšanu jūras transportā
EIROPAS KOPIENU PADOME,
sņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 84. panta 2. punktu,
ņemot vērā Komisijas iesniegto regulas projektu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],
tā kā ir pamats uzskatīt, cita starpā pamatojoties uz informācijas sistēmu, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 78/774/EEK [3], ka Kopienas kuģu īpašnieku konkurētspējīgu līdzdalību starptautiskajā kuģu līnijsatiksmē negatīvi ietekmē trešo valstu kuģniecību negodīga prakse;
tā kā Kopienas kuģniecības nozares struktūra ir tāda, ka šīs regulas noteikumus ir lietderīgi attiecināt arī uz dalībvalstu pilsoņiem, kas reģistrēti ārpus Kopienas, vai uz jūras kravas pārvadājumu sabiedrībām, kuras reģistrētas ārpus Kopienas un ko kontrolē dalībvalstu pilsoņi, ja to kuģi ir reģistrēti dalībvalstī saskaņā ar tās tiesību aktiem;
tā kā šādu negodīgu praksi veido pastāvīga tādu pārvadājumu likmju noteikšana konkrētu preču pārvadājumiem, kas ir zemākas par viszemākajām pārvadājumu likmēm, kuras šādām pašām precēm nosaka vispāratzīti un reprezentatīvi kuģu īpašnieki;
tā kā šāda cenu noteikšanas prakse ir kļuvusi iespējama nekomerciālu priekšrocību dēļ, ko piešķīrusi valsts, kas nav Kopienas dalībvalsts;
tā kā Kopienai būtu jāspēj veikt kompensācijas pasākumus attiecībā uz šādu cenu noteikšanu;
tā kā nav starptautiski pieņemtu noteikumu attiecībā uz to, kas ir negodīga cena jūras transporta jomā;
tā kā, lai konstatētu negodīgu cenu, būtu jāparedz atbilstīga aprēķināšanas metode; tā kā, aprēķinot "parasto pārvadājumu likmi", būtu jāņem vērā salīdzināmā likme, ko faktiski iekasē vispāratzītas un reprezentatīvas sabiedrības, kuras darbojās konferencēs vai ārpus konferencēm, vai, citos gadījumos, saliktā likme, kas pamatojas uz salīdzināmu sabiedrību izmaksām, kurām pieskaitīta samērīga peļņas norma;
tā kā būtu jāparedz attiecīgi faktori, kas ir būtiski, aprēķinot zaudējumus;
tā kā jāparedz kārtība, kādā Kopienas kuģniecības nozares vārdā darbojošās personas, kuras uzskata, ka tām nodarīti zaudējumi vai ka tās apdraud negodīga cenu noteikšana, iesniedz sūdzību; tā kā būtu lietderīgi skaidri noteikt, ka sūdzības atsaukšanas gadījumā lietas izskatīšanu var izbeigt, taču tas nav obligāti;
tā kā dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar Komisiju gan attiecībā uz informāciju par negodīgu cenu noteikšanu un tādējādi nodarītajiem zaudējumiem, gan attiecībā uz lietas turpmāku izskatīšanu Kopienas līmenī; tā kā tālab jautājumi būtu jāapspriež padomdevējā komitejā;
tā kā vēlams skaidri noteikt procesa noteikumus, kas jāievēro, veicot izmeklēšanu, jo īpaši Kopienas iestāžu un iesaistīto personu tiesības un pienākumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem ieinteresētās personas var saņemt informāciju un lūgt, lai tās informē par galvenajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem paredzēts ieviest kompensācijas maksājumu;
tā kā, lai novērstu negodīgu cenu noteikšanu, taču nekavējot, neierobežojot vai netraucējot tādu kuģniecību cenu konkurenci, kas nav konferences biedri, ja to darbība ir godīga un komerciāla, gadījumos, kad konstatētie fakti liecina par negodīgu cenu noteikšanu un zaudējumiem, ir lietderīgi paredzēt iespēju noteikt kompensācijas maksājumus, to pienācīgi pamatojot;
tā kā, lai nodrošinātu kompensācijas maksājumu pareizu un vienotu iekasēšanu, ir svarīgi paredzēt kopīgus šādu maksājumu piemērošanas noteikumus; tā kā, ņemot vērā minēto maksājumu iedabu, uz tiem attiecināmie piemērošanas noteikumi var atšķirties no noteikumiem, kas attiecas uz parastiem ievedmuitas nodokļiem;
tā kā būtu jāparedz atklāta un taisnīga procedūra īstenoto pasākumu pārskatīšanai un, ja vajadzīgs, izmeklēšanas atsākšanai;
tā kā būtu jāievieš atbilstīgas procedūras, lai izskatītu pieteikumus par kompensācijas maksājumu atmaksāšanu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Mērķis
Šī regula nosaka procedūru, kas jāievēro, lai reaģētu uz negodīgu cenu noteikšanu, kuru realizē starptautiskajā kravas kuģu līnijsatiksmē iesaistītie trešo valstu kuģu īpašnieki un kura rada nopietnus kravas pārvadājumu prakses traucējumus konkrētajā jūras pārvadājumu maršrutā uz Kopienu, no Kopienas vai Kopienā, un rada vai draud radīt ievērojamus zaudējumus Kopienas kuģu īpašniekiem, kas darbojas attiecīgajā maršrutā, kā arī Kopienas interesēm.
2. pants
Atbildot uz 1. pantā aprakstīto negodīgu cenu noteikšanu, kas rada ievērojamus zaudējumus, Kopiena var piemērot kompensācijas maksājumus.
Ja pastāv būtisku zaudējumu draudi, var veikt tikai pārbaudi 4. panta nozīmē.
3. pants
Šajā regulā:
a) "trešās valsts kuģu īpašnieks" ir jūras kravas pārvadājumu sabiedrības, kas nav minētas d) apakšpunktā;
b) "negodīgu cenu noteikšana" ir pastāvīga tādu kravas pārvadājumu likmju noteikšana atsevišķām vai visām precēm konkrētā pārvadājumu maršrutā uz Kopienu, no Kopienas vai Kopienas iekšienē, kas ir zemākas par parastajām kravas pārvadājumu likmēm vismaz sešu mēnešu laika posmā, ja šādas zemas pārvadājumu likmes ir iespējamas sakarā ar to, ka attiecīgais kuģu īpašnieks izmanto nekomerciālas priekšrocības, kuras tam piešķīrusi valsts, kas nav Kopienas dalībvalsts;
c) "parasto kravas pārvadājumu likmi" nosaka, ņemot vērā:
i) salīdzināmo likmi, ko faktiski iekasē vispāratzītas un reprezentatīvas sabiedrības, kuras nebauda b) apakšpunktā norādītās priekšrocības, parasto kuģniecības darījumu gaitā par līdzīgu pakalpojumu tajā pašā vai tam pielīdzināmā maršrutā;
ii) vai citos gadījumos izveidoto likmi, ko nosaka pēc salīdzināmo sabiedrību, kuras nebauda b) apakšpunktā minētās priekšrocības, izmaksām, kam pieskaita samērīgu peļņas normu. Šīs izmaksas aprēķina, pamatojoties uz visām izmaksām, gan fiksētajām, gan mainīgajām, kas parasti rodas, veicot pārvadājumus, pieskaitot tām samērīgu pieskaitāmo izmaksu summu;
d) "Kopienas kuģa īpašnieki" ir:
- visas jūras kravas pārvadājumu sabiedrības, kas saskaņā ar Līgumu veic uzņēmējdarbību Kopienas dalībvalstī,
- dalībvalstu pilsoņi, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Kopienas, vai jūras kravas pārvadāšanas sabiedrības, kuras veic uzņēmējdarbību ārpus Kopienas un kuras kontrolē dalībvalstu pilsoņi, ja to kuģi ir reģistrēti dalībvalstī saskaņā ar tās tiesību aktiem.
4. pants
Zaudējumu novērtējums
1. Vērtējot, vai ir nodarīti zaudējumi, vērtē šādus faktorus:
a) pārvadājumu likmes, ko piedāvā Kopienas kuģu īpašnieku konkurenti attiecīgajā maršrutā, jo īpaši lai noteiktu, vai tās ir ievērojami zemākas par Kopienas kuģu īpašnieku piedāvāto parasto pārvadājumu likmi, ņemot vērā visu attiecīgo sabiedrību piedāvāto pakalpojumu līmeni;
b) iepriekš minētā faktora ietekmi uz Kopienas kuģu īpašniekiem, par ko liecina saimniecisko rādītāju tendences, kā, piemēram:
- reisu skaits,
- pārvadājumu jaudas izmantojums,
- rezervētie kravas pārvadājumi,
- tirgus daļa,
- pārvadājumu likmes (t.i., pārvadājumu likmju pazemināšana vai pārvadājumu likmju nepaaugstināšana, kas citos apstākļos būtu notikusi),
- peļņa,
- kapitāla atdeve,
- ieguldījums,
- nodarbinātība.
2. Gadījumos, kad ir aizdomas par zaudējumu draudiem, Komisija var novērtēt, vai ir skaidri paredzams, ka konkrētā situācijā var rasties faktiski zaudējumi. Šajā sakarā var ņemt vērā arī šādus faktorus:
a) konkrētajā maršrutā pārvadājamās tonnāžas palielinājums, kur pastāv konkurence ar Kopienas kuģu īpašniekiem;
b) pārvadājumu jauda, kas jau ir pieejama vai tuvākajā nākotnē būs pieejama ārvalstu kuģu īpašnieku valstīs, un no minētās pārvadājumu jaudas izrietošā tonnāža daļa, kura varētu tikt novirzīta pa a) apakšpunktā minēto maršrutu.
3. Zaudējumus, ko rada citi faktori, kuri atsevišķi vai kopā arī negatīvi ietekmē Kopienas kuģu īpašniekus, nedrīkst attiecināt uz iepriekšminēto cenu noteikšanu.
5. pants
Sūdzības
1. Jebkura tāda fiziska vai juridiska persona vai arī apvienība bez juridiskās personas statusa, kas darbojas Kopienas kuģniecības nozares vārdā un uzskata, ka tai nodarīti zaudējumi vai ka to apdraud negodīga cenu noteikšana, var iesniegt rakstisku sūdzību.
2. Sūdzībā ietver pietiekamus pierādījumus negodīgu cenu pastāvēšanai un tās radītajiem zaudējumiem.
3. Sūdzību var iesniegt Komisijai vai dalībvalstij, kura to pārsūta Komisijai. Komisija jebkuras tai iesniegtās sūdzības kopiju nosūta dalībvalstīm.
4. Sūdzību var atsaukt, un tādā gadījumā lietas izskatīšanu var izbeigt, ja vien tas nav pretrunā Kopienas interesēm.
5. Ja pēc apspriedēm atklājas, ka sūdzība nesniedz pietiekamus pierādījumus, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu, tad par to informē sūdzības iesniedzēju.
6. Ja dalībvalsts rīcībā ir pietiekami pierādījumi gan negodīgu cenu noteikšanai, gan tās radītajiem zaudējumiem Kopienas kuģu īpašniekiem, kaut gan sūdzība nav iesniegta, dalībvalsts tūlīt dara šādus pierādījumus zināmus Komisijai.
6. pants
Apspriedes
1. Visas šajā regulā paredzētās apspriedes notiek padomdevējā komitejā, kurā ir visu dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Apspriedes rīko tūlīt pēc dalībvalsts lūguma vai pēc Komisijas iniciatīvas.
2. Komitejas sēdi sasauc priekšsēdētājs. Viņš pēc iespējas ātrāk paziņo dalībvalstīm visu būtisko informāciju.
3. Apspriedes vajadzības gadījumā var notikt tikai rakstiski; šādā gadījumā Komisija informē dalībvalstis un precizē laikposmu, kurā tām ir tiesības izteikt savu viedokli vai pieprasīt mutisku apspriedi.
4. Apspriedes jo īpaši attiecas uz:
a) negodīgu cenu noteikšanas faktu un apjomu;
b) zaudējumu esamību un apjomu;
c) negodīgas cenu noteikšanas un zaudējumu cēloņsakarību;
d) pasākumiem, kas attiecīgajos apstākļos ir piemēroti, lai novērstu vai atlīdzinātu negodīgas cenas radītos zaudējumus, kā arī uz šādu pasākumu ieviešanas veidiem un līdzekļiem.
7. pants
Izmeklēšanas ierosināšana un izmeklēšana
1. Ja pēc apspriedēm ir skaidrs, ka pierādījumi ir pietiekami, lai ierosinātu lietas izskatīšanu, Komisija tūlīt:
a) paziņo par lietas izskatīšanas sākšanu Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī; šādos paziņojumos norāda attiecīgo ārvalstu kuģu īpašnieku un tā izcelsmes valsti, sniedz saņemtās informācijas kopsavilkumu un paredz, ka visa svarīgā informācija jāpaziņo Komisijai; paziņojumā norāda uz termiņu, kādā ieinteresētās puses var rakstiski darīt zināmus savus viedokļus un pieteikties uz mutisku uzklausīšanu Komisijā saskaņā ar 5. punktu;
b) informē par to kuģu īpašniekus, kravu nosūtītājus un ekspeditorus, kuri, cik Komisijai zināms, ir ieinteresētās personas, un sūdzību iesniedzējus;
c) Kopienas mērogā uzsāk izmeklēšanu, sadarbojoties ar dalībvalstīm; šāda izmeklēšana attiecas gan uz negodīgu cenu noteikšanu, gan uz tās radītajiem zaudējumiem, un to veic saskaņā ar 2. līdz 8. punktu; negodīgas cenu noteikšanas izmeklēšanu parasti veic vismaz attiecībā uz sešu mēnešu laikposmu tieši pirms lietas ierosināšanas.
2. a) Ja vajadzīgs, Komisija ievāc visu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu, un mēģina šo informāciju pārbaudīt pie kuģu īpašniekiem, aģentiem, kravas nosūtītājiem, ekspeditoriem, karteļos, apvienībās un citās organizācijās, ja attiecīgie uzņēmumi vai organizācijas tam piekrīt.
b) Komisija pēc apspriešanās vajadzības gadījumā veic izmeklēšanu trešās valstīs, ja tam piekrīt attiecīgās sabiedrības un konkrētās valsts valdībai ir oficiāli paziņots, un tā neiebilst; Komisijai palīdz dalībvalstu, kuras to pieprasa, amatpersonas.
3. a) Komisija var lūgt dalībvalstis:
- sniegt informāciju,
- veikt visas vajadzīgās pārbaudes, jo īpaši attiecībā uz kravas nosūtītājiem, ekspeditoriem, Kopienas kuģu īpašniekiem un to aģentiem,
- veikt izmeklēšanu trešās valstīs, ja attiecīgās sabiedrības tam piekrīt un konkrētās valsts valdībai ir oficiāli paziņots, un tā neiebilst;
b) dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai apmierinātu Komisijas prasības; tās nosūta Komisijai prasīto informāciju kopā ar visu veikto pārbaužu vai izmeklēšanu rezultātiem;
c) ja šī informācija izraisa vispārēju interesi vai arī tās nosūtīšanu pieprasa kāda dalībvalsts, tad Komisija to nosūta dalībvalstīm, ja šī informācija nav konfidenciāla; pretējā gadījumā nosūta informācijas nekonfidenciālu kopsavilkumu;
d) Komisijas ierēdņi ir pilnvaroti palīdzēt dalībvalstu amatpersonām veikt to pienākumus, ja Komisija vai kāda dalībvalsts to pieprasa.
4. a) Sūdzības iesniedzējs un zināmie ieinteresētie kravas nosūtītāji un kuģu īpašnieki var iepazīties ar informāciju, ko Komisijas rīcībā ir nodevusi jebkura no izmeklēšanā iesaistītajam personām, izņemot Kopienas vai dalībvalstu iestāžu sagatavotus iekšējos dokumentus, ja šī informācija ir būtiska viņu interešu aizstāvībai un nav konfidenciāla 8. panta nozīmē, kā arī ja Komisija izmanto to izmeklēšanā. Šajā nolūkā tie nosūta Komisijai rakstisku lūgumu, norādot prasīto informāciju;
b) izmeklēšanai pakļautie kuģu īpašnieki un sūdzības iesniedzējs var pieprasīt, lai viņus informē par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem ir paredzēts ieteikt kompensācijas maksājumu piemērošanu;
c) i) informācijas pieprasījumi saskaņā ar b) apakšpunktu:
- iesniedzami Komisijai rakstiski,
- precizē konkrētus jautājumus, par kuriem lūdz informāciju;
ii) informāciju var sniegt mutiski vai rakstiski pēc Komisijas ieskatiem. Tā neietekmē nevienu no sekojošiem lēmumiem, ko Padome varētu pieņemt. Ar konfidenciālu informāciju rīkojas, kā paredzēts 8. pantā;
iii) informāciju parasti sniedz ne vēlāk kā 15 dienas pirms tam, kad Komisija iesniedz jebkādu priekšlikumu par rīcību saskaņā ar 11. pantu. Apsvērumus, kas iesniegti pēc informācijas iesniegšanas, var ņemt vērā tikai tad, ja tie saņemti termiņā, kas katrā atsevišķā gadījumā jānosaka Komisijai un kas ir vismaz 10 dienas, ņemot vērā lietas steidzamību.
5. Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas. Komisija uzklausa personas, ja tās termiņos, kas noteikti Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī publicētajā paziņojumā, ir iesniegušas rakstisku lūgumu par uzklausīšanu, parādot, ka tās ir ieinteresētās personas, ko lietas izskatīšanas iznākums varētu ietekmēt, un ka ir īpaši iemesli, kādēļ tās būtu jāuzklausa.
6. Turklāt Komisija pēc pieprasījuma dod iespēju tikties tieši ieinteresētajām personām, lai būtu pārstāvēti pretēji viedokļi un būtu iespēja iesniegt pretpierādījumus. Dodot tādu iespēju, Komisija ņem vērā vajadzību saglabāt konfidencialitāti, kā arī pušu intereses. Pusēm nav obligāti jāierodas uz tikšanos, un šāda neapmeklēšana nekaitē attiecīgās puses interesēm lietā.
7. a) Šis pants neliedz Padomei pieņemt provizoriskos nolēmumus vai piemērot pasākumus paātrinātā kārtībā;
b) gadījumos, kad kāda ieinteresētā persona nesniedz pieeju informācijai vai kā citādi nesniedz vajadzīgo informāciju pieņemamā termiņā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, pozitīvus vai negatīvus secinājumus var sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.
8. Lietas izskatīšana attiecībā uz negodīgu cenu noteikšanu nekavē preču, kurām piemēro attiecīgās pārvadājumu likmes, muitošanu.
9. a) Izmeklēšanu noslēdz vai nu to izbeidzot, vai rīkojoties saskaņā ar 11. pantu. Izmeklēšanu parasti pabeidz viena gada laikā pēc lietas ierosināšanas;
b) lietas izskatīšanu beidz, izbeidzot izmeklēšanu bez maksājumu piemērošanas un saistību uzņemšanas vai pārtraucot vai atceļot šādus maksājumus, vai saistībām zaudējot spēku saskaņā ar 14. vai 15. pantu.
8. pants
Konfidencialitāte
1. Informāciju, ko saņem saskaņā ar šo regulu, izmanto tikai tam mērķim, kam tā pieprasīta.
2. a) Ne Padome, ne Komisija, ne dalībvalstis, ne arī to amatpersonas bez informācijas piegādātāja īpašas atļaujas neizpauž nekādu atbilstīgi šai regulai saņemtu informāciju, attiecībā uz kuru informācijas piegādātājs ir lūdzis ievērot konfidencialitāti;
b) katrā konfidencialitātes pieprasījumā norāda, kāpēc informācija ir konfidenciāla, un tam pievieno nekonfidenciālu informācijas kopsavilkumu vai pamatojumu, kāpēc informāciju nav iespējams šādi apkopot.
3. Informāciju parasti atzīst par konfidenciālu, ja tās izpaušana varētu būtiski negatīvi ietekmēt attiecīgās informācijas sniedzēju vai avotu.
4. Tomēr, ja izrādās, ka konfidencialitātes pieprasījums tomēr nav pamatots, un informācijas sniedzējs nevēlas informāciju darīt zināmu atklātībai vai atļaut tās izpaušanu vispārinātā vai apkopotā veidā, attiecīgo informāciju var neņemt vērā.
Informāciju var neņemt vērā arī tad, ja konfidencialitātes pieprasījums ir pamatots un informācijas sniedzējs nevēlas iesniegt nekonfidenciālu kopsavilkumu, ja attiecīgo informāciju tādā veidā būtu iespējams apkopot.
5. Šis pants neliedz Kopienas iestādēm nodot atklātībā vispārēju informāciju un jo īpaši iemeslus, uz kuriem pamatojoties ir pieņemti lēmumi saskaņā ar šo regulu, kā arī darīt zināmus atklātībai pierādījumus, uz kuriem balstās Kopienas iestādes, ciktāl tas nepieciešams, lai izskaidrotu šos iemeslus tiesas procesa gaitā. Šādi nododot informāciju atklātībā, jāņem vērā ieinteresēto personu likumīgās intereses attiecībā uz to komercnoslēpumu neizpaušanu.
9. pants
Lietas izskatīšanas izbeigšana, ja nav vajadzīgi aizsardzības pasākumi
1. Ja pēc apspriešanās kļūst skaidrs, ka aizsardzības pasākumi nav vajadzīgi, tad, ja 6. panta 1. punktā minētajai padomdevējai komitejai nav iebildumu, lietas izskatīšanu izbeidz. Visos pārējos gadījumos Komisija tūlīt iesniedz Padomei ziņojumu par apspriedes rezultātiem kopā ar priekšlikumu izbeigt lietas izskatīšanu. Lietas izskatīšana ir izbeigta, ja viena mēneša laikā Padome ar kvalificētu balsu vairākumu nav pieņēmusi citādu lēmumu.
2. Komisija informē ieinteresētās puses un paziņo par lietas izskatīšanas izbeigšanu Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, norādot galvenos secinājumus un motīvu kopsavilkumu.
10. pants
Vienošanās
1. Ja izmeklēšanas gaitā tiek piedāvātas saistības, kuras Komisija pēc apspriešanās uzskata par pieņemamām, izmeklēšanu var izbeigt, neuzliekot par pienākumu maksāt kompensāciju.
Izņemot ārkārtējus apstākļus, saistības drīkst piedāvāt ne vēlāk kā līdz tā termiņa beigām, kura laikā saskaņā ar 7. panta 4. punkta c) apakšpunkta iii) daļu drīkst iesniegt apsvērumus. Lēmumu par lietas izbeigšanu pieņem atbilstoši 9. panta 1. punktā izklāstītajai procedūrai, un saskaņā ar 9. panta 2. punktu sniedz informāciju un publicē paziņojumu.
2. Šī panta 1. punktā minētās saistības ir apņemšanās, saskaņā ar kuru likmes pārskata tādā apmērā, ka Komisija ir pārliecināta, ka negodīga cenu noteikšana vai tās izraisītās kaitīgās sekas ir likvidētas.
3. Saistību uzņemšanu var piedāvāt Komisija, taču fakts, ka šādas saistības nav piedāvātas vai uzaicinājums piedāvāt saistības nav pieņemts, nekavē lietas izskatīšanu. Tomēr negodīgu cenu turpmāka piemērošana var būt pierādījums tam, ka zaudējumu draudi ir reāli.
4. Ja pieņem saistības, zaudējumu novērtējumu tomēr pabeidz, ja Komisija pēc apspriešanās tā nolemj vai attiecīgie Kopienas kuģu īpašnieki to pieprasa. Šādā gadījumā, ja Komisija pēc apspriešanās konstatē, ka zaudējumi nav nodarīti, saistība automātiski zaudē spēku. Ja konstatē, ka zaudējumu draudi nepastāv galvenokārt tāpēc, ka pastāv saistība, Komisija var pieprasīt minēto saistību uzturēt.
5. Komisija var pieprasīt personām, kuru apņemšanās ir pieņemtas, sniegt periodisku informāciju par šādas saistības izpildi un atļaut veikt attiecīgo datu pārbaudi. Šādu prasību neizpildi uzskata par saistības neizpildi.
11. pants
Kompensācijas maksājumi
Ja izmeklēšanā konstatē, ka noteiktas negodīgas cenas, ka tas rada zaudējumus un saskaņā ar Kopienas interesēm vajadzīga Kopienas iejaukšanās, Komisija pēc 6. pantā paredzētās apspriešanās ierosina Padomei ieviest kompensācijas maksājumu. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu divu mēnešu laikā.
12. pants
Pieņemot lēmumu par kompensācijas maksājumiem, Padome ņem vērā arī ārējās tirdzniecības politikas apsvērumus, kā arī ostu intereses un attiecīgo dalībvalstu kuģniecības politikas apsvērumus.
13. pants
Vispārīgi noteikumi par maksājumiem
1. Kompensācijas maksājumus maksā ārvalstu kuģu īpašnieki, uz kuriem attiecas regula.
2. Šādā regulā jo īpaši norāda konkrētu piemērotā maksājuma summu un veidu, pārvadāto preci vai preces, attiecīgā ārvalstu kuģu īpašnieka vārdu (nosaukumu), izcelsmes valsti un regulas pamatojumu.
3. Maksājumu summa nepārsniedz piemērotās pārvadājumu likmes un 3. panta c) apakšpunktā norādītās parastās pārvadājumu likmes starpību. Summa ir mazāka, ja vien šāds mazāks maksājums pienācīgi atlīdzina nodarītos zaudējumus.
4. a) Maksājumu piemērošanai vai paaugstināšanai nav atpakaļejoša spēka, un tos piemēro tādu preču pārvadājumiem, ko pēc šādu maksājumu stāšanās spēkā iekrauj vai izkrauj kādā no Kopienas ostām;
b) ja Padome konstatē, ka vienošanās ir pārkāpta vai atsaukta, pēc Komisijas priekšlikuma kompensācijas maksājumus var piemērot arī tādu preču pārvadājumiem, kuras iekrāva vai izkrāva Kopienas ostā ne vairāk kā 90 dienas pirms šo maksājumu piemērošanas; ja saistība tiek pārkāpta vai atsaukta, šādu atpakaļejošu aprēķinu tomēr nepiemēro tādu preču pārvadājumiem, kuras iekrāva vai izkrāva Kopienas ostā pirms saistība tika pārkāpta vai atsaukta. Šādus maksājumus var aprēķināt, pamatojoties uz faktiem, kas konstatēti pirms attiecīgā saistība ir pieņemta.
5. Maksājumus iekasē dalībvalstis tādā formā, saskaņā ar tādām likmēm un atbilstoši tādiem citiem kritērijiem, kas noteikti piemērojot maksājumus, un neatkarīgi no muitas nodokļiem, nodokļiem un citiem maksājumiem, ko parasti piemēro preču importam.
6. Kā nosacījums atļaujai iekraut vai izkraut kravu Kopienas ostā var būt drošības naudas iemaksa, kas ir vienāda ar maksājumu summu.
14. pants
Pārskatīšana
1. Regulas, ar kurām piemēro kompensācijas maksājumus, un lēmumus, ar kuriem akceptē saistības, vajadzības gadījumā pilnībā vai daļēji pārskata. Šādu pārskatīšanu veic vai nu pēc kādas dalībvalsts lūguma, vai pēc Komisijas ierosmes. Pārskatīšanu veic arī tad, ja ieinteresētā persona to lūdz un iesniedz tādus pierādījumus par apstākļu maiņu, kas ir pietiekams pamats šādai pārskatīšanai, ar nosacījumu, ka pēc izmeklēšanas pabeigšanas ir pagājis vismaz viens gads. Šādus lūgumus iesniedz Komisijai, kas par to informē dalībvalstis.
2. Ja pēc apspriedes kļūst skaidrs, ka pārskatīšana ir pamatota, izmeklēšanu atsāk saskaņā ar 7. pantu, ja apstākļi to prasa. Šāda atsākšana per se neietekmē jau uzsāktus pasākumus.
3. Par pasākumu piemērošanu atbildīgā Kopienas iestāde groza, atceļ vai anulē pasākumus, ja tam ir pamats saskaņā ar veikto pārskatīšanu, atsākot vai neatsākot izmeklēšanu.
15. pants
1. Saskaņā ar 2. punktu kompensācijas maksājumi un saistības zaudē spēku piecus gadus pēc to spēkā stāšanās dienas vai dienas, kad tie pēdējoreiz grozīti vai apstiprināti.
2. Komisija pēc apspriešanās un sešus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām parasti publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu par attiecīgā pasākuma paredzamo izbeigšanu un informē ieinteresētos Kopienas kuģu īpašniekus. Šajā paziņojumā nosaka termiņu, līdz kuram ieinteresētās personas var rakstiski darīt zināmus savus viedokļus un pieteikties uz uzklausīšanu Komisijā saskaņā ar 7. panta 5. punktu.
Ja kāda ieinteresēta persona pierāda, ka pasākuma izbeigšana atkal radītu zaudējumus vai to draudus, Komisija pārskata pasākumus. Pasākums paliek spēkā līdz šādas pārskatīšanas pabeigšanai.
Ja saskaņā ar šo pantu kompensācijas maksājumi un saistības zaudē spēku, Komisija par to publicē paziņojumu Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
16. pants
Atmaksāšana
1. Ja attiecīgais kuģu īpašnieks var pierādīt, ka iekasētais maksājums pārsniedz iekasētās pārvadājumu likmes un 3. panta c) apakšpunktā norādītās parastās pārvadājumu likmes starpību, pārsniegto summu atmaksā.
2. Lai pieprasītu 1. punktā norādīto atmaksu, ārvalstu kuģu īpašnieks var iesniegt Komisijai pieteikumu. Pieteikumu iesniedz ar tās dalībvalsts starpniecību, kuras teritorijā pārvadātās preces iekrautas vai izkrautas, un to dara trijos mēnešos no dienas, kurā kompetentās iestādes attiecīgi uzlika par pienākumu maksāt konkrēto kompensācijas maksājumu summu.
Dalībvalstis pēc iespējas drīz nosūta pieteikumu Komisijai, izsakot vai neizsakot viedokli par tā pamatotību.
Komisija tūlīt informē pārējās dalībvalstis un sniedz atzinumu par šo jautājumu. Ja dalībvalstis piekrīt Komisijas atzinumam vai neiebilst pret to viena mēneša laikā pēc tam, kad tās ir informētas, Komisija var pieņemt lēmumu saskaņā ar minēto atzinumu. Visos pārējos gadījumos Komisija pēc apspriešanās izlemj, vai un kādā apmērā pieteikums būtu apmierināms.
17. pants
Nobeiguma noteikumi
Šī regula neliedz piemērot īpašus noteikumus nolīgumos, kas ir noslēgti starp Kopienu un trešām valstīm.
18. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā 1987. gada 1. jūlijā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 1986. gada 22. decembrī
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
G. Shaw
[1] OV C 255, 15.10.1986., 169. lpp.
[2] OV C 344, 31.12.1985., 31. lpp.
[3] OV L 258, 21.9.1978., 35. lpp.
--------------------------------------------------
Top