Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
LV
C sērija
C/2026/256
16.1.2026
Paziņojums par apstiprinātu standarta grozījumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta produkta specifikācijā: publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2025/27 (1) 5. panta 4. punktu
(C/2026/256)
STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS
(Regulas (ES) 2024/1143 24. pants)
“Cviček”
ES atsauces numurs: PDO-SI-A1561-AM01 – 21.10.2025.
1. Produkta nosaukums
“Cviček”
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
☑
ACVN
☐
AĢIN
☐
ĢIN
3. Nozare
☐
Lauksaimniecības produkti
☑
Vīni
☐
Stiprie alkoholiskie dzērieni
4. Valsts, pie kuras pieder noteiktais ģeogrāfiskais apgabals
Slovēnija
5. Dalībvalsts iestāde, kas paziņo standarta grozījumu
Nosaukums
Lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ministrija
6. Kvalificēšana par standarta grozījumu
Valsts līmeņa standarta grozījumi “Cviček” specifikācijā neietekmē aspektus, kas Eiropas Savienības līmenī tiek regulēti ar Regulas (ES) 2024/1143 24. panta 3. punktu. Konkrētāk, šīs piezīmes neattiecas uz produkta tirdzniecības ierobežojumiem vai tādu jaunu produktu kategoriju ieviešanu, uz kurām attiecas specifikācijas grozīšanas procedūra Savienības līmenī.
7. Apstiprinātā(-o) standarta grozījuma(-u) apraksts
Nosaukums
“Cviček”
Apraksts
Saskaņojot “Cviček” produkta specifikāciju ar pašreizējo vienoto dokumentu, mēs konstatējām, ka esošajā specifikācijā trūka informācijas salīdzinājumā ar vienotā dokumenta prasībām un, papildus izmaiņām šķirņu sastāvā, vīna iznākumā no hektāra un fizikālķīmiskajās īpašībās, mēs ierakstījām arī šos trūkstošos datus.
Šķirņu sastāva grozījumi nozīmē, ka ir jāsašaurina to šķirņu klāsts, no kurām ražo “Cviček” vīnu, un jāpielāgo vajadzīgās šķirņu proporcijas. Grozījums attiecībā uz vīna iznākumu no hektāra nozīmē, ka atļautais saražotā vīna daudzums ir jāpalielina no 8 000 litriem līdz 10 000 litriem no hektāra. Grozījumi fizikālķīmiskajās īpašībās ietver minimālas korekcijas, kas joprojām atbilst visiem ES regulās izklāstītajiem nosacījumiem.
Ir grozīts arī norādījums par iestādēm, kas ir atbildīgas par atbilstības pārbaudi, jo ir tieša atsauce uz pašlaik spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem.
☑
Šis grozījums ietekmē vienoto dokumentu.
VIENOTAIS DOKUMENTS
Vīna cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
“Cviček”
ES atsauces numurs: PDO-SI-A1561-AM01 – 21.10.2025.
1. Nosaukums(-i)
Cviček
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
☑
ACVN
☐
AĢIN
☐
ĢIN
3. Valsts, pie kuras pieder noteiktais ģeogrāfiskais apgabals
Slovēnija
4. Lauksaimniecības produkta klasifikācija saskaņā ar kombinētās nomenklatūras pozīciju un kodu atbilstoši Regulas (ES) 2024/1143 6. panta 1. punktam
2204 – Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misa, izņemot pozīcijā 2009 minēto
5. Vīnkopības produktu kategorijas, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā
1.
Vīns
6. Vīna vai vīnu apraksts
Vīnkopības produkts
Viegls sarkanvīns
Organoleptiskās īpašības
Izskats
Nedzirkstošs vīns gaiši sarkanā līdz rubīnsarkanā krāsā.
Aromāts
Augļains mazu ogu aromāts.
Garša
Sausa, maiga tanīnu garša bez izteiktām šķirnes īpašībām. Viegla, svaiga un patīkama garša.
Papildu informācija par organoleptiskajām īpašībām
“Cviček” piemīt sarkanvīna īpašības, sarkanogu šķirņu īpatsvaram jābūt vismaz 75 % un baltogu šķirņu īpatsvaram jābūt vismaz 10 %, bet ne vairāk kā 25 %.
“Cviček” šķirņu sastāvs ir šāds:
—
45–75 % “Žametovka”;
—
10–25 % “Kraljevina” un/vai “Laški rizling”, un/vai “Rumeni Plavec”;
—
15–30 % “Modra frankinja”;
—
līdz 10 % citu šķirņu (“Rdeča žlahtnina”, “Portugalka”, “Šentlovrenka”, “Zweigelt”, “Gamay”, “Zeleni silvanec”, “Bela žlahtnina”, “Beli pinot”, “Sivi pinot”, “Chardonnay”, “Ranina”, “Ranfol”).
Analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
10,00
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
8,5
Minimālais kopējais skābums
5,5
Minimālā kopējā skābuma vienība
grami uz litru (izteikts ar vīnskābi)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
0,6
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)
120
Papildu informācija par analītiskajām īpašībām
Tās ķīmiskās analīzes rezultāti, ko izmanto, lai izmērītu “Cviček” raksturīgās īpašības un tā sastāvdaļu nepieciešamo saturu, ir šādi:
—
dabīgais spirts: vismaz 8,5 tilp. %;
—
kopējais cukuru saturs, kas izteikts kā fruktoze un glikoze: līdz 2,5 g/l;
—
kopējais skābums, izteikts ar vīnskābi: 5,5–9,5 g/l;
—
bezcukuru ekstrakta saturs: vismaz 17 g/l;
—
pelni: vismaz 1,4 g/l.
☑
Analītiskās īpašības, kas šajā iedaļā nav norādītas, atbilst piemērojamajos ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.
7. Vīndarības metodes
7.1. Īpašās vīndarības metodes, kas izmantotas vīna vai vīnu ražošanā, un attiecīgi ierobežojumi to ražošanā
Vīndarības metode
Vispārējās vīndarības metodes
Vīndarības metodes veids
Īpašā vīndarības metode
Apraksts
Vīndarības metodēm jāatbilst Padomes Regulai (EK) Nr. 1234/2007 un Komisijas Regulai (EK) Nr. 606/2009.
“Cviček” ražo saskaņā ar sarakstā izklāstītajām metodēm, kā arī saskaņā ar OIV (Starptautiskās Vīnkopības un vīna organizācijas) Vīndarības prakses kodeksa punktu aprakstu, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/934 3. panta 2. punktā (OV C 409, 5.12.2019., 1. lpp.).
“Cviček” ražošanas laikā sarkanogu šķirņu vīnogas vispirms atdala no kātiņiem un pēc tam macerē. Macerācijas ilgums nedrīkst pārsniegt četras dienas. Macerācijas temperatūra nedrīkst būt augstāka par 22 °C. Ja baltās un sarkanās vīnogas izspiež kopā, process ir tāds pats kā sarkanogu šķirņu vīnogām.
Jānodrošina, ka saspiesto vīnogu masas cietā daļa (“cepure”) ir saskarē ar vīnogu misu.
Saskaņā ar “Cviček” ražošanas metodi nedrīkst pārtraukt spirta rūgšanu, macerēt saspiesto vīnogu masu, izmantojot SO2, saldināt vīnu vai pievienot kālija sorbātu.
7.2. Maksimālais ražas un vīna iznākums
Visi vīni / kategorija / šķirne / veids
Iznākums no hektāra
Maksimālais vīna iznākums:
Maksimālais vīna iznākums:
100
Maksimālā vīna iznākuma mērvienība:
hektolitri no hektāra
8. Vīna vīnogu šķirne vai šķirnes, no kā vīns vai vīni ražoti
—
“Bela žlahtnina”
—
“Beli pinot” – “Weissburgunder”
—
“Chardonnay”
—
“Gamay”
—
“Kraljevina”
—
“Laški rizling”
—
“Modra frankinja” – “Frankinja”
—
“Portugalka”
—
“Ranfol” – “Štajerska belina”
—
“Ranina” – “Radgonska ranina”
—
“Rdeča žlahtnina”
—
“Rumeni plavec”
—
“Sivi pinot”
—
“Zeleni silvanec”
—
“Zweigelt”
—
“Šentlovrenka”
—
“Žametovka”
9. Noteiktā ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija
“Cviček” ražo tikai Dolenjska vīnkopības reģionā – vīndārzos, kas atrodas vairāk nekā 210 metru augstumā virs jūras līmeņa.
Dolenjska vīnkopības reģiona robeža stiepjas no Obrežje robežas, kas šķērso ceļu maršrutā Obrežje-Čatež-Velike Malence-Dolenja Pirošica-Bušeča vas-Dobrava ob Krki-Podbočje-Slivje-Kostanjevica na Krki-Dobrava pri Kostanjevici-Šentjernej, ieskaitot Šmalčja vas apdzīvoto vietu, un turpinās gar ceļu Šentjernej-Ratež-Sela pri Ratežu. Tad robeža stiepjas caur Nova gora kalna virsotni, virzās ap Smolenja vas, tad pa Smolenja vas-Mali Slatnik ceļu, pa Slatenski potok strautu, pa Veliki Slatnik-Hrušica-Šentjošt-Črmošece pri Stopičah ceļu, gar Gotna vas kadastrālās pašvaldības dienvidu robežu, pa Birčna vas-Škrjanče pri Novem mestu ceļu, pa strautu ziemeļu virzienā, pa Novo Mesto-Srebrniče-Vavta vas ceļu, šķērsojot Krka upi. Pēc tam tā stiepjas pa Gorenja Straža-Podgora-Prečna ceļu, pa Bršljin kadastrālās pašvaldības rietumu un ziemeļu robežu austrumos, pa Trebnje-Otočec-Čatež ob Savi ceļu līdz Gmajna apdzīvotajai vietai, pa Smednik-Rimš-Topol-Gorenja vas pri Leskovcu-Leskovec pri Krškem-Krško-Boštanj-Vrhovo-Radeče ceļu, gar Savi upi līdz Podkraj kadastrālās pašvaldības dienvidu robežai un tad uz rietumiem, gar Svibno kadastrālās pašvaldības rietumu robežu, gar Podkum kadastrālās pašvaldības dienvidu robežu pa Sopota un Globočnjak strautu gultni. Tad tā stiepjas ap Mamolj apdzīvoto vietu pa Zgornji Mamolj-Gradišče-Gradiške Laze-Šmartno ceļu, gar Vintarjevec pašvaldības kadastrālās teritorijas ziemeļu un rietumu robežu, pa ceļu uz Debeče ciemu, pa ceļu maršrutā Debeče-Mala Goričica-Metnaj-Stična-Ivančna Gorica-Muljava-Gabrovčec-Marinča vas-Zagradec-Žužemberk-Dvor-Soteska-Dolenje Polje. Šķērsojot Krka upi, tā stiepjas pa ceļu līdz Dolenjske Toplice apdzīvotajai vietai, pa Dolenjske Toplice-Podturn-Občice ceļu, gar Stare Žage un Pribišje kadastrālo pašvaldību ziemeļu robežu līdz kontūrlīnijai 450 m augstumā virs Gornje Laze apdzīvotās vietas, tad pa 450 m kontūrlīniju Gorjanci kalna nogāzēs līdz valsts robežai ar Horvātiju (pie Vrbje nad Kostanjevico). Tad robeža stiepjas gar valsts robežu ar Horvātiju līdz apdzīvotajai vietai Slovenska vas un pa ceļu caur apdzīvoto vietu Nova vas līdz Obrežje robežšķērsošanas vietai.
Dolenjska vīnkopības reģionā ietilpst arī šādi apgabali:
1.
Kal pri Ambrusu – tā robežās, kas stiepjas no Zagradec-Ambrus ceļa pie Šibar pa mežu zem Kamni vrh kalna līdz Kamni Vrh pri Ambrusu apdzīvotajai vietai, tad pa taku līdz Lazar, pa taku uz rietumiem līdz Ambrus-Zagradec ceļam un tad pa šo ceļu līdz Šibar;
2.
Gradenska gora-Stara gora – robežās no Stranska vas pri Žužemberku-Gradenc ceļa pie Črnagoj dienvidaustrumu virzienā gar meža malu pie Trški Boršt smailes līdz Komanca, pa taku uz dienvidrietumiem, dienvidaustrumiem caur Stara gora smaili, dienvidaustrumos gar meža malu pie Primož kalna līdz Lašče apdzīvotajai vietai, pa Lašče-Klopce ceļu, pa Klopce-Žvenglovec-Malo Lipje taku, pa ceļu uz Gradenski Gori un ziemeļrietumu virzienā pa ceļu gar Gradenska Gora apdzīvoto vietu līdz Črnagoj.
Dolenjska vīnkopības reģions ir iedalīts šādos četros mazākos vīnkopības apgabalos: Krško, Gorjanci, Novo Mesto un Trebnje-Krmelj.
10. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu
Vīnkopības produkta kategorija
1.
Vīns
Kopsavilkums par saikni
Nokrišņu daudzums, temperatūras apstākļi, saules gaisma un citi klimatiskie faktori būtiski ietekmē vīnogulāju augšanu un auglību. Vīndārziem ir ļoti atšķirīgas mikroklimatiskās īpašības – galvenokārt reljefa, augstuma virs jūras līmeņa, ekspozīcijas un reljefa slīpuma, ūdens tuvuma, mežu utt. dēļ. Dolenjska reģionam ir raksturīgs mērens kontinentālais klimats ar aukstām ziemām un siltām vasarām. Kontinentālais klimats vairāk ietekmē reģiona austrumu daļu, kurā šā klimata dēļ ir izteiktākas galējās temperatūras un biežākas vasaras vētras. Reģiona rietumu daļai ir raksturīga neregulāra Atlantijas okeāna klimata ietekme, temperatūras svārstības nav tik izteiktas, un kopējais gada nokrišņu daudzums ir nedaudz lielāks. Subvidusjūras klimats ietekmē reģionu retāk – galvenokārt tas ir jūtams ziemā, kad dažkārt ir silti dienvidvēji. Uzkrātā faktiskā temperatūra veģetācijas periodā svārstās no 1 100 °C reģiona rietumos līdz 1 300 °C reģiona austrumos. Tā kā vīndārzi atrodas vairāk nekā 200 m augstumā virs jūras līmeņa un parasti ir visvairāk pakļauti saules iedarbībai, var secināt, ka faktiskās temperatūras summas Dolenjska reģiona vīnkopības apgabalos ir par 10–15 % augstākas, svārstoties robežās no 1 250 °C līdz 1 490 °C. Vidējais kopējais nokrišņu daudzums gadā ir no 1 100 mm līdz 1 200 mm un ir piemērots vīnogulāju audzēšanai. Arī nokrišņu sadalījums gada griezumā ir labvēlīgs – vidēji vairāk nekā 100 mm mēnesī veģetācijas periodā. Dolenjska vīnkopības reģiona kopējais vidējais nokrišņu daudzums veģetācijas periodā ir aptuveni 781 mm (vairāk nekā 65 % no kopējā gada nokrišņu daudzuma), un tas dažādos gados var svārstīties par aptuveni 100 mm. Lielāks nokrišņu daudzums ražas novākšanas laikā (septembrī, oktobrī) ir mazāk labvēlīgs, jo tas negatīvi ietekmē dažu vīnogu šķirņu veselību (puve), cukuru saturu vīnogās un ražas kopējo tehnisko kvalitāti.
Ģeoloģiskā ziņā Dolenjska reģions ir ārkārtīgi daudzveidīgs. Ģeoloģiskā karte liecina, ka lielākā daļa vīndārzu, kas zināmi kā tādi, no kuriem var iegūt labu “Cviček” vīnu, atrodas uz agrīnā krīta perioda brūnā un smilšu merģeļa un plākšņu kaļķakmens ar ragakmeni litoloģiskās bāzes. Tie atrodas Gorjanci, Krško, Novo Mesto un Trebnje / Mokronog apgabalu tuvumā. Novo Mesto apgabalā Škocjan-Šmarješke vīndārzi atrodas uz nesenākas (miocēna perioda) pelēko, balto un smilšaino brūno merģeļu pamatnes un daļēji uz smilšakmeņiem un terciārajiem Lithothamnion kaļķakmeņiem. Dažās Šentjernej apkaimes vietās atrodami arī vecāki, trīskārši pelēki daudzslāņu dolomīti. Daži Gorjanci, Krško un Novo Mesto apgabala vīndārzi arī daļēji atrodas uz pelēkiem daudzslāņu dolomītiem ar ragakmeni. Krško apgabala Raka apkaimes vīndārzu īpatnība ir tā, ka tie atrodas uz terciārajiem Lithothamnion kaļķakmeņiem.
Cēloniskā saikne starp ražošanas ģeogrāfisko apgabalu un produkta īpašībām, kas galvenokārt vai vienīgi izriet no šīs ģeogrāfiskās vides
Mērenais kontinentālais klimats, labvēlīgais gada nokrišņu daudzums un Dolenjska vīnkopības reģiona īpašie ģeoloģiskie apstākļi ietekmē “Cviček” specifiskās un tipiskās īpašības – tā būtiskās organoleptiskās īpašības ir tā gaiši sarkanā līdz rubīnsarkanā krāsa, mazo ogu augļainais aromāts, viegla un svaiga un patīkama garša.
Šķirņu izlase, ko izmanto “Cviček” ražošanai un saspiesto vīnogu masas macerācijai, ko veic ne ilgāk kā četras dienas temperatūrā, kas zemāka par 22 °C, piešķir vīnam tipiski svaigo raksturu un tipiski zemo faktisko spirta tilpumkoncentrāciju no 8,5 % līdz 10,00 %.
11. Citas piemērojamās prasības
Prasības / atkāpes nosaukums
Maisījuma sagatavošana
Tiesiskais regulējums
Valsts tiesību akti
Papildu prasības / atkāpes veids
Atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā
Prasības / atkāpes apraksts
Vīnogu šķirnes, no kurām iegūst “Cviček”, var jaukt kā vīnogas, misu vai vīnu.
Prasības / atkāpes nosaukums
Vīns tirgū
Tiesiskais regulējums
Valsts tiesību akti
Papildu prasības / atkāpes veids
Atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā
Prasības / atkāpes apraksts
Tirgū drīkst laist tikai “Cviček” oriģināliepakojumā, izņemot Dolenjska vīnogu audzēšanas reģionā, kur “Cviček”, kas nav oriģināliepakojumā, galapatērētājiem var piedāvāt vienīgi ražotāji ar nosacījumu, ka:
—
tie ir reģistrēti kā vīnogu un vīna ražotāji saskaņā ar tiesību aktiem par vīnu; kā arī
—
tie piedāvā vīnu no savām vīnogām un savas vīna ražotnes, kas ir ierakstīta vīnogu un vīna ražotāju reģistrā.
“Cviček” jālaiž tirgū vēlākais līdz kalendārā gada beigām divus gadus pēc norādītā ražas gada.
Nefasētu “Cviček”, kas paredzēts tiešam patēriņam, var tirgot līdz kalendārā gada beigām vienu gadu pēc marķējumā norādītā ražas gada.
Prasības / atkāpes nosaukums
Vīna pildīšana pudelēs
Tiesiskais regulējums
Valsts tiesību akti
Papildu prasības / atkāpes veids
Iepakošana noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā
Prasības / atkāpes apraksts
“Cviček” pilda pudelēs vai lielākos traukos.
“Cviček” pilda pudelēs, kuru tilpums ir 0,187, 0,375, 0,75, 1 vai 1,5 litri. Pudeles tiek noslēgtas ar skrūvējamiem vāciņiem vai korķa aizbāžņiem.
“Cviček” fasē lielākos traukos, kuru tilpums ir no 20 līdz 50 litriem. Šim iepakojumam jāļauj iztecināt vīnu caur dozatoru, izmantojot paaugstinātu spiedienu vai piemērotu sūkni, lai novērstu vīna oksidāciju.
Prasības / atkāpes nosaukums
Vīna organoleptiskais novērtējums
Tiesiskais regulējums
Valsts tiesību akti
Papildu prasības / atkāpes veids
Atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā
Prasības / atkāpes apraksts
Lai varētu izmantot apzīmējumu “Cviček”, vīnam jābūt pilnvarotas vīna novērtēšanas organizācijas piešķirtam organoleptiskajam novērtējumam, kas ir vismaz 15,5.
Prasības / atkāpes nosaukums
Bagātināšana
Tiesiskais regulējums
Valsts tiesību akti
Papildu prasības / atkāpes veids
Atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā
Prasības / atkāpes apraksts
Gados, kad laika apstākļi ir nelabvēlīgi vīnogu nogatavošanās procesam un vīnogas nenogatavojas, misu “Cviček” ražošanai var bagātināt ar ne vairāk kā 2 tilp. % spirta.
Misas bagātināšanai drīkst izmantot tikai saharozi un rektificētu vīnogu misu, un koncentrētu vīnogu misu no vīnogu šķirnēm, kuras atļauts izmantot “Cviček” ražošanā, neatkarīgi no vīnogu ražas gada. Vīnogām jābūt ražotām Dolenjska vīnogu audzēšanas reģionā, un tās neiekļauj “Cviček” šķirņu sastāva aprēķinā.
Prasības / atkāpes nosaukums
Ražošanas gads
Tiesiskais regulējums
Valsts tiesību akti
Papildu prasības / atkāpes veids
Atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā
Prasības / atkāpes apraksts
Norādē par “Cviček” ražošanas gadu norāda gadu, kurā ievāktas “Cviček” ražošanai paredzētās vīnogas.
Prasības / atkāpes nosaukums
Tradicionālais apzīmējums
Tiesiskais regulējums
Valsts tiesību akti
Papildu prasības / atkāpes veids
Atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā
Prasības / atkāpes apraksts
Tradicionāls apzīmējums, ko lieto papildus nosaukumam “Cviček” saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ir: vino s priznanim tradicionalnim poimenovanjem (vino PTP).
Elektroniska atsauce (URL) uz produkta specifikācijas publikāciju
https://www.gov.si/novice/2025-09-22-ministrstvo-potrdilo-spremembo-specifikacije-za-vino-cvicek/
(1) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2025/27 (2024. gada 30. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1143 papildina ar noteikumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, garantētu tradicionālo īpatnību produktu un fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu reģistrāciju un aizsardzību un atceļ Deleģēto regulu (ES) Nr. 664/2014 (OV L, 2025/27, 15.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2025/27/oj).
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2026/256/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)
Top