PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2007. gada 12. septembrī
Lieta T‑249/04
Philippe Combescot
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Civildienests – Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Pienākums sniegt palīdzību – 2001./2002. gada paaugstināšanas amatā karjeras attīstības ziņojums – Prasība atcelt tiesību aktu – Intereses celt prasību neesamība – Prasība par zaudējumu atlīdzību
Priekšmets Prasība, pirmkārt, atzīt par prettiesisku prasītāja priekšnieku rīcību, atzīt prasītāja tiesības saņemt palīdzību un atcelt viņa karjeras attīstības ziņojumu par laika posmu no 2001. gada 1. jūlija līdz 2002. gada 31. decembrim un, otrkārt, atlīdzināt prasītājam šķietami nodarīto kaitējumu
Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Kopsavilkums
1. Tiesvedība – Lietas dalībnieku pārstāvība
2. Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Pirmstiesas procedūra
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
3. Ierēdņi – Prasība – Interese celt prasību
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
4. Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību, kas saistīta ar prasību atcelt tiesību aktu
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
5. Ierēdņi – Novērtējums – Domstarpības starp ierēdni un viņa priekšnieku
(Civildienesta noteikumu 14. un 43. pants)
6. Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
7. Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
8. Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
9. Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
1. Pirmās instances tiesā piemērojamie procesuālie noteikumi neliedz lietas dalībniekam izdot vienu pilnvaru vairākām lietām, kuras ierosinātas šajā tiesā un kurās tas vēlas piedalīties, un tādējādi – attiecīgajam pārstāvim iesniegt šo pašu pilnvaru saistībā ar vairākām prasībām.
(skat. 22. punktu)
2. Ierēdnis, kas vēlas apstrīdēt sev nelabvēlīgu aktu var vērsties tieši iecēlējinstitūcijā ar sūdzību Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē un, ja viņa sūdzība tiek noraidīta, vēlāk celt prasību Pirmās instances tiesā, kurā viņš lūdz atcelt nelabvēlīgo aktu, atlīdzināt zaudējumus vai izvirzīt abus prasījumus.
Savukārt, ja ierēdnis apgalvo, ka viņam ir radīti zaudējumi, kas neizriet no nelabvēlīga akta, viņš procedūru var uzsākt, tikai iesniedzot iecēlējinstitūcijai lūgumu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu, kura noraidīšana eventuāli būs viņam nelabvēlīgs akts, par kuru viņš varēs iesniegt sūdzību, vajadzības gadījumā – celt prasību par tā atcelšanu un/vai prasību par zaudējumu atlīdzību.
Tas, ka ierēdnis izvirza prasības uz savām tiesībām saņemt palīdzību, nav vēršanās pret nelabvēlīgu aktu un tāpēc to nevar uzskatīt par sūdzību Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē. Tas ir lūgums Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta izpratnē, lai kā tas nebūtu nosaukts, jo ierēdņa izvēlētais nosaukums nevar būt saistošs Pirmās instances tiesai.
(skat. 30.–32. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2005. gada 14. februāris, T‑406/03 Ravailhe/Reģionu komiteja, Krājums‑CDL, I‑A‑19. un II‑79. lpp., 41. punkts un tajā minētā judikatūra; 2006. gada 13. jūlijs, T‑285/04 Andrieu/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑161. un II‑A‑2‑775. lpp., 133. punkts un tajā minētā judikatūra.
3. Lai pensionējies ierēdnis varētu uzturēt savu prasību par iecēlējinstitūcijas lēmuma atcelšanu, viņam joprojām ir jābūt personiski ieinteresētam apstrīdētā lēmuma atcelšanā.
Karjeras attīstības ziņojumam kā iekšējam dokumentam, kura galvenais uzdevums ir nodrošināt administrācijai periodisku informāciju par to, kā ierēdņi veic savu darbu, ir liela nozīme ierēdņa karjeras norisē, it īpaši saistībā ar pārcelšanu vai paaugstināšanu amatā. Tāpēc tas principā novērtētās personas intereses ietekmē tikai līdz brīdim, kad tā izbeidz savas dienesta attiecības.
Tāpēc prasība atcelt karjeras attīstības ziņojumu, ko iesniedzis pēc prasības iesniegšanas pensionējies ierēdnis, kurš saņem daļējas vai pilnīgas invaliditātes pensiju, kad, pirmkārt, lēmums par pensionēšanos ir stājies spēkā un, otrkārt, nekas neliecina par to, ka viņa veselības stāvoklis varētu uzlaboties, kas viņam ļautu atgriezties darbā iestādē, nav pieņemama.
Tomēr, kaut gan ieinteresētajai personai vairs nav likumīgu interešu panākt ziņojuma atcelšanu, tai joprojām ir intereses lūgt, lai tiktu izlemts jautājums par ziņojuma tiesiskumu saistībā ar lūgumu, kas iesniegts, lai saņemtu atlīdzību par profesionālu, fizisku un morālu kaitējumu, ko tā uzskata, ka ir cietusi attiecīgās iestādes rīcības dēļ.
(skat. 36.–38. un 47. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1990. gada 13. decembris, T‑20/89 Moritz/Komisija, Recueil, II‑769. lpp., 18. punkts; 1995. gada 15. februāris, T‑112/94 Moat/Komisija, Recueil FP, I‑A‑37. un II‑135. lpp., 26. punkts; 1997. gada 29. maijs, T‑6/96 Contargyris/Padome, Recueil FP, I‑A‑119. un II‑357. lpp., 32. punkts; 1998. gada 30. novembris, T‑97/94 N/Komisija, Recueil FP, I‑A‑621. un II‑1879. lpp., 25. un 26. punkts un tajos minētā judikatūra.
4. Judikatūrā iedibināta noteikuma, ka prasības atcelt tiesību aktu nepieņemamība izraisa ar to cieši saistītas prasības par zaudējumu atlīdzību nepieņemamību, mērķis ir novērst tieši to, ka ierēdnis, kas nav savlaicīgi apstrīdējis nelabvēlīgu iecēlējinstitūcijas lēmumu, varētu apiet šī termiņa nokavējumu, ceļot prasību sakarā ar atbildību, kas pamatota ar apgalvotu šī lēmuma prettiesiskumu.
Tātad prasības par zaudējumu atlīdzību, kas esot ciesti karjeras attīstības ziņojuma prettiesiskuma dēļ, kas savlaicīgi apstrīdēts, ceļot prasību atcelt tiesību aktu, gadījumā tas, ka prasība atcelt tiesību aktu ir kļuvusi nepieņemama tikai pēc prasības iesniegšanas neatkarīgi no prasītāja gribas, proti, tāpēc, ka viņš ir pensionējies, nenozīmē, ka prasība par zaudējumu atlīdzību nebūtu pieņemama. Prasības par zaudējumu atlīdzību atzīšana par pieņemamu neļauj prasītājam apiet termiņa nokavējumu, ja viņš nebūtu ievērojis atbilstošo procedūru, lai lūgtu atcelt tiesību aktu, ko viņš uzskata par prettiesisku.
(skat. 43., 44. un 46. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1966. gada 15. decembris, 59/65 Schreckenberg/Komisija, Recueil, 785. un 797. lpp.; 1967. gada 12. decembris, 4/67 Collignon/Komisija, Recueil, 469. un 480. lpp.; 1975. gada 22. oktobris, 9/75 Meyer‑Burckhardt/Komisija, Recueil, 1171. lpp., 11. punkts; 1987. gada 7. oktobris, 401/85 Schina/Komisija, Recueil, 3911. lpp., 10. un 13. punkts; 1989. gada 14. februāris, 346/87 Bossi/Komisija, Recueil, 303. lpp., 31. un 34. punkts.
Pirmās instances tiesa: 2006. gada 6. aprīlis, T‑309/03 Camós Grau/Komisija, Krājums, II‑1173. lpp., 76. punkts.
5. Lai gan nevar izslēgt, ka nesaskaņas starp ierēdni un viņa priekšnieku var radīt zināmu priekšnieka neapmierinātību, šāda iespēja pati par sevi nenozīmē, ka priekšnieks nevarētu objektīvi novērtēt ieinteresētās personas nopelnus.
Turklāt, pat pieņemot, ka priekšnieks būtu zināmā mērā neapmierināts ar novērtējamo ierēdni, novērtējuma sistēmā, ko Komisija ir izveidojusi ar Vispārējiem Civildienesta noteikumu 43. panta izpildes noteikumiem, šī apstākļa ietekmi kompensē papildu novērtētāja un pārbaudītāja iesaistīšanās. Kārtība, kurā ir paredzēta pārbaudītāja iesaistīšanās novērtēšanā, ir jāuzskata par garantiju, kas novērš iespējamu novērtētājas personas interešu konflikta risku.
(skat. 71. un 75. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2001. gada 23. februāris, T‑7/98, T‑208/98 un T‑109/99 De Nicola/EIB, Recueil FP, I‑A‑49. un II‑185. lpp., 188. punkts; 2005. gada 12. jūlijs, T‑157/04 De Bry/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑199. un II‑901. lpp., 46. punkts.
6. Pirmās instances tiesai nav ar savu vērtējumu jāaizstāj to personu vērtējums, kurām ir uzticēts novērtēt novērtējamās personas darbu. Kopienu iestādēm ir plaša rīcības brīvība savu ierēdņu darba novērtēšanā. Karjeras attīstības ziņojumos ietvertie ierēdņu vērtējumi ir izslēgti no tiesas pārbaudes, kas attiecas tikai uz iespējamiem formāliem pārkāpumiem, acīmredzamām kļūdām administrācijas veiktajos novērtējumos, kā arī iespējamu pilnvaru nepareizu izmantošanu.
(skat. 78. punktu)
Atsauce
Andrieu/Komisija, minēts iepriekš, 99. punkts un tajā minētā judikatūra.
7. Tas, ka novērtētājs savās karjeras attīstības ziņojumā ietvertajās piezīmēs nav atsaucies ne uz novērtējamā ierēdņa pašnovērtējumu, ne uz iekšējo ziņojumu par viņa dienesta darbu, nepierāda, ka novērtētājs nebūtu rīkojies objektīvi vai ka attiecīgā iestāde būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.
Pirmkārt, tas vien, ka piezīmēs nav atspoguļoti visi pašnovērtējuma aspekti, nepierāda, ka iestāde nebūtu ņēmusi vērā visus attiecīgajā lietā nozīmīgos faktus. Novērtēšana zaudētu savu jēgu, ja novērtējamais ierēdnis tajā spēlētu galveno lomu, bet novērtētājam būtu tikai jāatspēko minētā ierēdņa apgalvojumi.
Otrkārt, ziņojums, kas sagatavots citiem mērķiem, nevis ierēdņu novērtējumam, principā nav pierādījums, kas novērtētājam ir jāņem vērā, rakstot karjeras attīstības ziņojumu.
(skat. 81.–83. punktu)
Atsauce
Andrieu/Komisija, minēts iepriekš, 92. punkts.
8. Administrācijas pienākums ir pietiekami un detalizēti pamatot karjeras attīstības ziņojumus. Zināmās situācijās pamatojumam ir jāpievērš īpaša rūpība.
Novērtētājam karjeras attīstības ziņojuma pamatojums nav jādetalizē, sniedzot konkrētus piemērus novērtējuma pamatošanai. Viņam nav arī jāpamato lēmums neietvert novērtējamā ierēdņa pašnovērtējumu.
(skat. 84. un 86. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: 2004. gada 30. septembris, T‑16/03 Ferrer de Moncada/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑261. un II‑1163. lpp., 49., 50., 53. un 54. punkts.
9. Dažādas karjeras attīstības ziņojuma novērtējuma kategorijas nav pilnīgi neatkarīgas viena no otras. Ierēdņa kompetence un uzvedība parasti ietekmēs viņa darba kvalitāti. Tomēr, tā kā vispārīgo snieguma kvalitāti var ietekmēt citi faktori, nav izslēgts, ka ierēdnis savu uzdevumu izpildē vienā jomā var būt sliktāks nekā citā un tādējādi karjeras attīstības ziņojumā var būt ietverts pozitīvs novērtējums vienā aspektā un ļoti negatīvs novērtējums citos aspektos.
(skat. 87. punktu)
Top