PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2004. gada 26. oktobrī
Lieta T‑55/03
Philippe Brendel
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Ierēdņi – Iecelšana amatā – Klasificēšana pakāpē un līmenī – Priekšrocības sakarā ar darba stāžu līmenī – Prasība par zaudējumu atlīdzību
Pilns teksts franču valodā II - 0000
Priekšmets: Prasības mērķis, pirmkārt, ir atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru prasītājs klasificēts A7 pakāpes 2. līmenī, un, otrkārt, atlīdzināt zaudējumus, lai kompensētu prasītāja šķietami ciesto kaitējumu
Nolēmums: Komisijai tiek piespriests samaksāt prasītājam nokavējuma procentus par summu, ko veido starpība starp prasītājam pienākošos atalgojumu, kas atbilst A7 pakāpes 3. līmenim, un atalgojumu, kas atbilst A7 pakāpes 2. līmenim, sākot no 2001. gada 16. aprīļa; šie procenti tiek aprēķināti, ņemot vērā dažādos maksājumu termiņus, kuros saskaņā ar Civildienesta noteikumiem bija jāveic katrs no šiem maksājumiem, līdz galīgai to nomaksai. Piemērojamā procentu likme nosakāma, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas noteikto likmi galvenajām refinansēšanas operācijām, kas piemērojama dažādos attiecīgā perioda posmos, pieskaitot tai divus punktus. Nav nepieciešams izskatīt lūgumu par starpības starp prasītājam pienākošos atalgojumu, kas atbilst A7 pakāpes 3. līmenim un atalgojumu, kas atbilst A7 pakāpes 2. līmenim, samaksu, sākot no 2001. gada 16. marta. Pārējā daļā prasību noraidīt. Komisija sedz pati savus un trīs ceturtdaļas no prasītāja tiesāšanās izdevumiem. Prasītājs sedz vienu ceturto daļu no saviem tiesāšanās izdevumiem.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi ─ Prasība ─ Pieņemamība ─ Akts, ar kuru tiesvedības laikā tika aizstāts apstrīdētais akts ─ Pienākums ievērot pirmstiesas procedūru ─ Izņēmums
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
2. Ierēdņi ─ Pieņemšana darbā ─ Iecelšana pakāpē un klasificēšana līmenī ─ Iecelšana augstākā karjeras pakāpē ─ Iecēlējinstitūcijas diskrecionārā vara ─ Tiesas kontrole ─ Robežas ─ Pienākums noteiktos gadījumos izskatīt iespēju veikt šāda veida iecelšanu amatā ─ Tiesības tikt ieceltam augstākā karjeras pakāpē ─ Neesamība
(Civildienesta noteikumu 31. panta 2. punkts)
3. Ierēdņi ─ Pieņemšana darbā ─ Iecelšana pakāpē un klasificēšana līmenī ─ Iecelšana augstākā karjeras pakāpē ─ Profesionālās pieredzes līmeņa noteikšana ─ Iepriekš ieņemtās amata pakāpes ņemšana vērā ─ Attiecīgās personas veiktā augstāka līmeņa pierādīšana ─ Pieļaujamība
(Civildienesta noteikumu 31. panta 2. punkts)
4. Ierēdņi ─ Pieņemšana darbā ─ Iecelšana pakāpē un klasificēšana līmenī ─ Iecelšana augstākā karjeras pakāpē ─ Pienākums norādīt pamatojumu ─ Apjoms
5. Ierēdņi ─ Administrācijas pienākums sniegt padomu ─ Apjoms ─ Robežas
6. Ierēdņi ─ Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība ─ Prettiesiski veikta klasificēšana līmenī pieņemšanas darbā laikā ─ Vēlāks labojums ar atpakaļejošu spēku ─ Zaudējumi saistībā ar novēlotu atalgojuma samaksu ─ Nokavējuma procentu piešķiršana
1. Atbilstoši procesuālās ekonomijas prasībai, gadījumā, kad apstrīdētais tiesību akts tiesvedības laikā tiek aizstāts ar aktu, kam ir tāds pats priekšmets, šis pēdējais minētais akts ir uzskatāms par jaunu elementu, kas ļauj prasītājiem pielāgot to prasījumus un prasības pamatus.
Savukārt no Civildienesta noteikumu 90. un 91. panta izriet, ka apelācijas sūdzību par personu nelabvēlīgi ietekmējošu tiesību aktu, kas izteikts iecēlējinstitūcijas lēmuma par iecelšanu amatā formā, var iesniegt tikai tad, ja attiecīgā persona iepriekš ir iesniegusi minētajai iestādei sūdzību un šī sūdzība ir noraidīta ar tiešu vai netiešu lēmumu; tas pats attiecas arī uz jauno lēmumu, ar kuru pēc tā pārskatīšanas ir aizstāts iepriekšējais lēmums.
Tomēr, ja pirms tāda prasības pieteikuma iesniegšanas, kas sākotnēji vērsts pret aktu, kas starplaikā ticis aizstāts, ir tikusi iesniegta Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta prasībām atbilstoša sūdzība un ja turpmāk apstrīdētais akts, ar kuru tiesvedības laikā ar atpakaļejošu spēku tika aizstāts sākotnējais akts, ir balstīts uz tādiem pašiem faktiskajiem un tiesiskajiem apsvērumiem kā akts, pret kuru sākotnēji bija vērsts prasības pieteikums, ierēdņiem piekrītošais pienākums iesniegt sūdzību iecēlējinstitūcijā pret tos nelabvēlīgi ietekmējošajiem aktiem ir uzskatāms par izpildītu, tai skaitā attiecībā uz jauno apstrīdēto aktu, kas ir pienākums, no kura ievērošanas saskaņā ar Civildienesta noteikumu 91. panta 2. punktu ir atkarīga prasības tiesā pieņemamība.
(skat. 50.–52. un 56. punktu)
Atsauces: Tiesa, 1982. gada 3. marts, 14/81 Alpha Steel/Komisija, Recueil, 749. lpp., 8. punkts; Tiesa, 1989. gada 17. janvāris, 293/87 Vainker/Parlaments, Recueil, 23. lpp., 7. punkts; Pirmās instances tiesa, 1998. gada 15. septembris, T‑23/96 De Persio/Komisija, Recueil FP, I‑A‑483. un II‑1413. lpp., 32. punkts; Pirmās instances tiesa, 2001. gada 6. jūlijs, T‑161/00 Tsarnavas/Komisija, Recueil FP, I‑A‑155. un II‑721. lpp., 30. punkts.
2. Civildienesta noteikumu 31. panta 2. punktā ir paredzēta iespēja atkāpties no principa, saskaņā ar kuru visi ierēdņi tiek pieņemti darbā to kategorijas sākuma pakāpē. Lēmums par klasificēšanu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 31. panta 2. punktu, ievērojot klasificēšanas nosacījumus, kurus iecēlējinstitūcija, iespējams, ir sev paredzējusi paziņojumā par vakanci, tiek pieņemts, īstenojot plašo iecēlējinstitūcijas diskrecionāro varu. Veicot kontroli, kas tai ir šajā jomā, Pirmās instances tiesa nevar aizvietot iecēlējinstitūcijas novērtējumu ar savējo. Tai ir jāaprobežojas tikai ar pārbaudi, vai nav noticis būtisku formālo prasību pārkāpums, vai iecēlējinstitūcija nav pamatojusi savu lēmumu ar neprecīziem vai nepilnīgiem lietas faktiem, vai lēmums nesatur ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, acīmredzamu kļūdu novērtējumā vai nepietiekamu pamatojumu.
Pastāvot sevišķiem apstākļiem, piemēram, īpašas kandidāta kvalifikācijas gadījumā, iecēlējinstitūcijai ir pienākums konkrēti izvērtēt jautājumu par iespējamo Civildienesta noteikumu 31. panta 2. punkta piemērošanu; šāds pienākums tostarp pastāv gadījumā, kad specifiskās dienesta vajadzības paredz sevišķi kvalificēta darbinieka pieņemšanu darbā vai kad darbā pieņemtajai personai ir īpaša kvalifikācija un tā lūdz piemērot šos noteikumus. Tomēr nesen darbā pieņemtajiem ierēdņiem, pat tad, ja tie atbilst nosacījumiem par iecelšanu augstākā karjeras pakāpē, nav šādu subjektīvu tiesību.
(skat. 60. un 61. punktu)
Atsauces: Tiesa, 1994. gada 29. jūnijs, C‑298/93 P Klinke/Tiesa, Recueil, I‑3009. lpp., 31. punkts; Pirmās instances tiesa, 1995. gada 5. oktobris, T‑17/95 Alexopoulou/Komisija, Recueil FP, I‑A‑227. un II‑683. lpp., 21. punkts; Pirmās instances tiesa, 1998. gada 13. februāris, T‑195/96 Alexopoulou/Komisija, Recueil FP, I‑A‑51. un II‑117. lpp., 38., 39. un 44. punkts, ko Tiesa apstiprināja 1999. gada 1. jūlijā, Alexopoulou/Komisija, C‑155/98 P, Recueil, I‑4069. lpp., un tajā citētā judikatūra; Pirmās instances tiesa, 2002. gada 11. jūlijs, T‑381/00 Wasmeier/Komisija, Recueil FP, I‑A‑125. un II‑677. lpp., 56. punkts; Pirmās instances tiesa, 2003. gada 17. decembris, T‑133/02 Chawdhry/Komisija, Recueil FP, I‑A‑329. un II‑1617. lpp., 44. punkts.
3. Administrācija nepārkāpj savas plašās diskrecionārās varas robežas klasificēšanas jomā, ja, lai noteiktu profesionālās pieredzes līmeni, kas iegūts pirms stāšanās amatā, tā atsaucas uz iepriekš ieņemtā amata kategoriju. Tomēr ierēdnim tā darbā pieņemšanas laikā, lai varētu veikt tā klasificēšanu, ir jāļauj pierādīt, ka uzdevumu līmenis, ko tas bija veicis iestādē, bija augstāks par to, kas atbilst kategorijai, kurai tas piederēja.
(skat. 93. un 94. punktu)
Atsauce: Pirmās instances tiesa, 1999. gada 11. februāris, T‑79/98 Carrasco Benítez/EMEA, Recueil FP, I‑A‑29. un II‑127. lpp., 45. un 46. punkts.
4. Pienākums pamatot lēmumu par klasificēšanu pakāpē var tikt piemēroti izpildīts lēmuma, ar kuru tiek atbildēts uz tā sūdzību, stadijā, un ir pietiekami, ka pamatojums attiecas uz tiesību aktos paredzēto nosacījumu izpildi, kuriem Civildienesta noteikumi pakļauj klasificēšanas procedūras likumīgumu, jo iecēlējinstitūcijas veiktā salīdzinošā novērtējuma atklāšana netiek prasīta. Pietiek ar to, ka iecēlējinstitūcija informē attiecīgo ierēdni par individuālo un atbilstīgo iemeslu, kas pamato attiecībā uz to pieņemto lēmumu. Iestādei nav jāsniedz attiecīgajai personai detalizēta statistiska informācija attiecībā uz citu ierēdņu, kas ir uzvarējuši salīdzināmā konkursā, klasificēšanu pakāpē un līmenī. Šāda detalizēta informācija nav būtiska, lai pārbaudītu attiecīgās personas kvalifikācijas novērtējuma likumību, ņemot vērā šī novērtējuma specifisko raksturu un tā ierobežojumu šajā lietā.
(skat. 120., 123. un 124. punktu)
Atsauces: Pirmās instances tiesa, 1995. gada 5. oktobris, iepriekš minētais spriedums lietā Alexopoulou/Komisija, 27. punkts; Pirmās instances tiesa, 2001. gada 14. jūnijs, T‑230/99 McAuley/Padome, Recueil FP, I‑A‑127. un II‑583. lpp., 52. punkts, un tajā citētā judikatūra; iepriekš minētais spriedums lietā Chawdhry/Komisija, 119.–122. punkts.
5. Administrācijas pienākums sniegt padomu tās darbiniekiem atspoguļo savstarpējo tiesību un pienākumu līdzsvaru, kas Civildienesta noteikumos ir paredzēts attiecībās starp iestādi un civildienesta darbiniekiem. Šis pienākums tostarp paredz, ka pieņemot lēmumu saistībā ar kāda ierēdņa vai darbinieka situāciju, iestāde ņem vērā visus apstākļus, kas var ietekmēt tās lēmumu un, ka to darot, tā ņem vērā ne tikai dienesta, bet arī attiecīgā ierēdņa intereses. Ierēdņu tiesību un interešu aizsardzība tomēr ir ierobežota ar spēkā esošo tiesību normu ievērošanu.
(skat. 133. punktu)
Atsauce: Pirmās instances tiesa, 1999. gada 6. jūlijs, T‑203/97 Forvass/Komisija, Recueil FP, I‑A‑129. un II‑705. lpp., 53. un 54. punkts, un tajā citētā judikatūra.
6. Ierēdnim, kura klasificēšana līmenī sākotnēji tika veikta prettiesiski, pirms tas tika novērsts ar lēmumu, kam ir atpakaļejošs spēks, ir tiesības uz nokavējuma procentiem par summām, kas bija maksājamas pēc šīs izlabošanas, sākot no dienas, kad iecēlējinstitūcijas rīcībā bija visa informācija, lai veiktu pienācīgu klasificēšanu.
(skat. 153.–155. punktu)
Top