PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2007. gada 6. jūnijā
Lieta T‑432/04
Walter Parlante
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Paaugstināšana amatā 2003. gadā – Atteikums paaugstināt amatā – Paaugstināšanas amatā punktu piešķiršana – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Vienlīdzīga attieksme – Civildienesta noteikumu 45. panta vispārīgie īstenošanas noteikumi – Iebilde par prettiesiskumu – Tiesiskā paļāvība
Priekšmets Prasība atcelt, pirmkārt, iecēlējinstitūcijas 2004. gada 5. jūlija lēmumu, ar kuru noraidīta prasītāja sūdzība par šīs pašas institūcijas lēmumu, ar kuru atteikta paaugstināšana amatā C1 pakāpē par 2003. gadu, un, otrkārt, ja nepieciešams, atcelt lēmumu, kas bija šīs sūdzības priekšmets
Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums
(Civildienesta noteikumu 43. pants un 45. panta 1. punkts)
2. Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums
(Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkts)
3. Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Solījums
(Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkts)
1. Pat tādā amatā paaugstināšanas sistēmā, kāda ir ieviesta ar Komisijas pieņemtajiem Civildienesta noteikumu 43. un 45. panta vispārīgajiem īstenošanas noteikumiem, kur amatā paaugstināmo ierēdņu uzkrāto punktu skaits ir noteicošais to paaugstināšanai amatā, apstāklis, ka noteiktu paaugstināšanas amatā punktu piešķiršana ir ģenerāldirektoru vai direktoru kompetencē, pats par sevi nav nesaderīgs ar prasību veikt plašu amatā paaugstināmo ierēdņu nopelnu izvērtējumu iestādes līmenī atbilstoši vienlīdzīgas attieksmes pret ierēdņiem principam un tiesībām uz karjeru. No vienas puses, viņu iesaistīšanās amatā paaugstināšanas procesā ļauj ņemt vērā viņu ģenerāldirektorātam vai direktorātam raksturīgos elementus, par kuriem tie ir uzzinājuši, apspriežoties ar dažādiem priekšniekiem, un kopsakarā aplūkot dažādo amatā paaugstināmo ierēdņu karjeras attīstības ziņojumus, kurus ir izstrādājuši dažādi novērtētāji. No otras puses, ņemot vērā tostarp lielo amatā paaugstināmo ierēdņu skaitu katrā pakāpē, šādas sistēmas, kurā ierēdņu dažādos hierarhijas līmeņos gūto nopelnu novērtējums ir izteikts amatā paaugstināšanas punktu veidā, mērķis ir sniegt iecēlējinstitūcijai salīdzināmus informācijas avotus un ziņas par amatā paaugstināmo ierēdņu nopelniem. Tādējādi [šī sistēma] atbilst vajadzībai veikt kandidātu rūpīgu un neatkarīgu salīdzinošu izvērtējumu dienesta interesēs un saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu.
Attiecībā it īpaši uz prioritātes punktu, kuri ir ģenerāldirektorātu rīcībā, lai katrā ģenerāldirektorātā, paaugstinot amatā, atalgotu ierēdņus, kuri atšķiras ar saviem nopelniem, piešķiršanas nosacījumu – to nevar uzskatīt par nesaderīgu ar paplašināta nopelnu izvērtējuma esamību atbilstoši Civildienesta noteikumu 45. pantam un vienlīdzīgas attieksmes principu. Šādu amatā paaugstināmo ierēdņu nopelnu aspektu izvērtējums obligāti ir jāveic, salīdzinot ar tā paša ģenerāldirektorāta ierēdņiem, jo paplašināta izvērtējuma prasība tiek izpildīta stadijā, kurā iecēlējinstitūcija salīdzina amatā paaugstināmo ierēdņu saņemto paaugstināšanas amatā kopējā punktu skaitu, neatkarīgi no ģenerāldirektorāta, kurā tie ir iecelti amatā. Šādā gadījumā apstākļa, ka ģenerāldirektorātu rīcībā esošo prioritātes punktu skaits ir ierobežots, ņemot vērā tajā esošo amatā paaugstināmo ierēdņu skaitu, mērķis ir novērst prioritātes punktu, kurus piešķir katrs ģenerāldirektorāts, skaita inflācijveida palielināšanos un tādējādi tas nodrošina paaugstināšanas amatā punktu salīdzināmību un vienlīdzīgu attieksmi pret dažādos ģenerāldirektorātos strādājošajiem ierēdņiem.
Gadījumā, ja sakarā ar tostarp kāda ģenerāldirektorāta īpatnībām šo prioritātes punktu ierobežotā skaita vienkārša piemērošana neļautu atbilstoši kompensēt amatā paaugstināmo ierēdņu nopelnus, iecēlējinstitūcijai, īstenojot savas lēmuma pieņemšanas paaugstināšanas amatā jomā pilnvaras, būtu jānodrošina Civildienesta noteikumu 45. panta un vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana, turklāt pēc administratīvās sūdzības, kuru iesniedzis ieinteresētais ierēdnis, atbilstošs pasākums šajā sakarā varētu būt nenoteikta skaita prioritātes punktu piešķiršana papildus ierobežotajam skaitam.
Lai gan vidējā mērķlieluma sistēmas, kas vērtētājiem ir norādīta, lai piešķirtu nopelnu punktus, kas izriet no karjeras attīstības ziņojumā ietvertajām piezīmēm un apsvērumiem, ietvaros šie ziņojumi pirmām kārtām tiek salīdzināti ģenerāldirektorāta iekšienē un pēc tam saņemtais paaugstināšanas amatā punktu kopējais skaits tiek salīdzināts visas Komisijas līmenī, tomēr šāda sistēma nevar tikt kritizēta, jo tai ir leģitīms mērķis, proti, novērst subjektivitāti, kas izriet no dažādu vērtētāju sniegtajiem apsvērumiem, un līdz ar to tās uzdevums tostarp ir nodrošināt labāku dažādos ģenerāldirektorātos strādājošo ierēdņu ziņojumu salīdzināmību. Šo sistēmu pašu par sevi nevar uzskatīt par nesaderīgu ar nopelnu paplašināta izvērtējuma prasību.
Šajā sakarā, lai gan vidējā mērķlieluma stingra piemērošana to ģenerāldirektorātu gadījumos, kuros ir ļoti neliels noteiktas pakāpes amatā paaugstināmo ierēdņu skaits un kas līdz ar to nav tipisks piemērs, kurš atspoguļotu visbiežāk novēroto situāciju, varētu izkropļot salīdzinošo karjeru attīstības ziņojumu izvērtējumu Komisijas līmenī tādējādi, ka tas būtu pretrunā Civildienesta noteikumu 45. pantam un vienlīdzīgas attieksmes principam, jo šīs iestādes pieņemtajos vispārīgajos šī panta īstenošanas noteikumos iecēlējinstitūcijai, izskatot ierēdņu administratīvās sūdzības, un paaugstināšanas amatā komitejām, kuras ārkārtas gadījumā var atcelt paaugstināšanas amatā punktu skaita kādā ģenerāldirektorātā, kurā ir pārsniegts vidējais mērķlielums, samazināšanu, tomēr ir atļauts ņemt vērā īpašās situācijas, ja tādas ir, un nodrošināt, lai noteiktas pakāpes ierēdņu nopelnu atspoguļojošais ziņojums nopelnu punktu veidā kādā ģeneraldirektorātā nepamatoti neietekmē amatā paaugstināmo ierēdņu individuālo situāciju sakarā ar prioritātes punktu skaitu, kas piešķirts katram ģenerāldirektorātam.
(skat. 56., 59.–61., 63.–68., 71., 72. un 74.–77. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1992. gada 10. jūlijs, T‑53/91 Mergen/Komisija, Recueil, II‑2041. lpp., 36. punkts; 1995. gada 13. jūlijs, T‑557/93 Rasmussen/Komisija, Recueil FP, I‑A‑195. un II‑603. lpp., 22. punkts; 1998. gada 16. septembris, T‑234/97 Rasmussen/Komisija, Recueil FP, I‑A‑507. un II‑1533. lpp., 24. punkts; 2000. gada 3. oktobris, T‑187/98 Cubero Vermurie/Komisija, Recueil FP, I‑A‑195. un II‑885. lpp., 61. punkts; 2000. gada 22. februāris, T‑22/99 Rose/Komisija, Recueil FP, I‑A‑27. un II‑115. lpp., 57. punkts; 2002. gada 9. jūlijs, T‑233/01 Callebaut/Komisija, Recueil FP, I‑A‑115. un II‑625. lpp., 46. punkts; 2003. gada 19. marts, no T‑188/01 līdz T‑190/01 Tsarnavas/Komisija, Recueil FP, I‑A‑95. un II‑495. lpp., 121. punkts; 2005. gada 15. septembris, T‑132/03 Casini/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑253. un II‑1169. lpp., 53. punkts un tajā minētā judikatūra.
2. Pārejas noteikumi, kas ieviesti ar Komisijas pieņemtajiem Civildienesta noteikumu 45. panta vispārīgajiem īstenošanas noteikumiem, ar kuriem ģenerāldirektorātiem, veicot paaugstināšanu amatā 2003. gadā, ir atļauts piešķirt līdz pat 4 īpašiem papildu prioritātes punktiem, lai ņemtu vērā ierēdņus, kuri ir ieteikti paaugstināšanai amatā iepriekšējā paaugstināšanas amatā kārtā, bet nav paaugstināti, 150 % robežās no minētās paaugstināšanas amatā kārtas iespējām, nav pretrunā Civildienesta noteikumu 45. pantam. Šīs punktu piešķiršanas, kura nav obligāta un kura neizraisa automātisku paaugstināšanu amatā, mērķis ir pagaidu kārtībā nodrošināt pāreju no vienas paaugstināšanas amatā sistēmas uz citu un ir atbilstošs veids, kā ņemt vērā faktu, ka šie ierēdņi jau ir tikuši ieteikti paaugstināšanai amatā agrākas kārtas ietvaros, ņemot vērā arī budžeta, kas saistīts ar pieejamām darba vietām 2003. gada kārtas ietvaros, ierobežojumus.
Ar šiem noteikumiem netiek pārkāpts arī vienlīdzīgas attieksmes princips. Tā kā īpašo papildu prioritātes punktu uzdevums ir atalgot īpaši nopelniem bagātus ierēdņus kādā ģenerāldirektorātā sakarā ar nopelniem, kurus tie ir parādījuši iepriekš, bet par kuriem tie tomēr nav tikuši paaugstināti amatā, šie ierēdņi nav līdzīgā situācijā kā citi ierēdņi, kuri nav ieteikti paaugstināšanai amatā iepriekšējā kārtā, ņemot vērā šo viņu nopelnu aspektu. Tie nav arī līdzīgā situācijā kā ierēdņi, kuri ir ieteikti paaugstināšanai amatā iepriekšējā kārtā, bet nav paaugstināti amatā, kuriem sakarā ar 150 % robežu no minētās paaugstināšanas amatā kārtas iespējām nevar piešķirt šos punktus, jo pēdējo minēto nopelni, kā tos ir novērtējuši ģenerāldirektorāti iepriekšējā kārtā, ir mazāki nekā pirmo minēto ierēdņu nopelni tādēļ, ka kārtība, kādā ierēdņi ir uzskaitīti ieteikuma sarakstos, atbilst ģenerāldirektorāta, kurā tie ir iecelti amatā, to nopelnu novērtējumam. Šajā sakarā fakts, ka to ierēdņu skaits, kuri var saņemt šos punktus, ir atkarīgs no ģenerāldirektorātu lieluma, nenozīmē nediskriminācijas principa pārkāpumu. Gluži pretēji, vienlīdzīga attieksme pret dažādos ģenerāldirektorātos strādājošajiem ierēdņiem tiek nodrošināta tieši ar faktu, ka attiecīgais ierobežojums ir noteikts procentuāli no iepriekšējās paaugstināšanas amatā kārtās iespējām un tādējādi ļauj ņemt vērā atšķirības starp ģenerelādirektorātiem attiecībā uz ierēdņu, kas paaugstināmi amatā, skaitu katrā no tiem.
(skat. 91., 92., 94.–97. un 106.–110. punktu)
3. Apsolījums paaugstināt amatā ierēdni, jo viņš ir paaugstināšanas amatā kandidāts no iepriekšējās kārtas, pat tad, ja tas būtu pierādīts, nevarētu tam radīt tiesisko paļāvību, jo [šis apsolījums] tika izteikts, neņemot vērā piemērojamās Civildienesta noteikumu normas, pārkāpjot pienākumu veikt ierēdņu, kuri atbilstoši Civildienesta noteikumu 45. pantam ir ieteikti paaugstināšanai amatā, nopelnu salīdzinošu izvērtējumu.
(skat. 122. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: 2000. gada 26. oktobris, T‑138/99 Verheyden/Komisija, Recueil FP, I‑A‑219. un II‑1001. lpp., 71. punkts un tajā minētā judikatūra.
Top