PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2004. gada 6. oktobrī
Lieta T‑294/02
Miguel Vicente-Nuñez
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Pirmās instances tiesas sprieduma izpilde – Lēmums par paaugstināšanu amatā – Darba stāžs pakāpē – Spēkā stāšanās diena
Pilns teksts franču valodā II - 0000
Priekšmets: Prasības mērķis ir, no vienas puses, atcelt Komisijas lēmumu par prasītāja paaugstināšanu amatā A5/3 pakāpē 1998. gada novērtējuma ietvaros, kas ir pieņemts, izpildot Pirmās instances tiesas 2000. gada 9. marta spriedumu lietā T‑10/99 tajā daļā, kas paredz tā stāšanos spēkā no 2000. gada 1. aprīļa, un, no otras puses, prasība par zaudējumu atlīdzību.
Nolēmums: Atcelt Komisijas 2002. gada 11. jūnija lēmumu, jo tas neparedz M. Vincente‑Nunjess [M. Vincente-Nuñez]radīt tādu situāciju, kura no viņa darba stāža pakāpes viedokļa ir pielīdzināma situācijai, kurā viņš varētu būt, ja viņš būtu paaugstināts amatā A5 pakāpē 1998. gada 1. aprīlī. Pārējā daļā prasību noraidīt. Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Prasība – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Izpildes pienākums – Kopienu tiesību ievērošana – Atlīdzība par prasītāja zaudējumiem no atceltā tiesību akta – Īpašas grūtības – Taisnīgas kompensācijas piešķiršana par prasītāja ciesto zaudējumu
(EKL 233. panta 1. daļa)
2. Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Paaugstināšana amatā, kas nozīmē karjeras maiņu – Paaugstināšana amatā, lai ieņemtu vakantu amatu – Jebkāda atpakaļejoša spēka izslēgšana – Atpakaļejošs spēks, kas ir vērsts uz to, lai stātos spēkā spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Ietekmes neesamība – Nepieciešamība ar atbilstīgiem pasākumiem mazināt tādas paaugstināšanas amatā sekas, kas stājās spēkā ar nokavējumu
(EKL 233. panta 1. daļa; Civildienesta noteikumu 4. panta 1. un 2. punkts, un 45. pants)
3. Ierēdņi – Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Nelikumība – Zaudējums – Cēloņsakarība – Pienākums sniegt nepieciešamos elementus, lai novērtētu zaudējumu un noteiktu atlīdzības apmēru
4. Ierēdņi – Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Zaudējums – Materiālais zaudējums, ko radīja paaugstināšana amatā ar nokavējumu, pakļaujot riskam ieinteresētās personas turpmāko karjeru – Neprecīzs zaudējums, jo nepastāv tiesības uz paaugstināšanu amatā
(Civildienesta noteikumu 45. pants)
5. Ierēdņi – Nelabvēlīgs lēmums – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms
(Civildienesta noteikumu 25. pants)
1. Lai izpildītu pienākumus, ko paredz EKL 233. panta pirmā daļa, attiecīgajai iestādei jāveic pasākumi, kas ietver sprieduma, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, izpildi, izmantojot šajā sakarā tai piederošās izvērtēšanas pilnvaras Kopienu tiesneša uzraudzībā un ievērojot kā izpildāmā sprieduma rezolutīvo daļu un pamatojumu, tā arī Kopienu tiesības. Ja sprieduma izpildē rodas īpašas grūtības, attiecīgā iestāde no EKL 233. panta izrietošos pienākumus var izpildīt, pieņemot lēmumu par taisnīgu to zaudējumu kompensāciju, kas ieinteresētajai personai radās atceltā lēmuma rezultātā.
(skat. 46. un 79. punktu)
Atsauces: Pirmās instances tiesa, 2000. gada 10. maijs, T‑177/97 Simon/Komisija, Recueil FP, I‑A‑75. lpp. un II‑319. lpp., 23. punkts, un minētā judikatūra; Pirmās instances tiesa, 2000. gada 15. jūnijs, T‑298/97, T‑312/97, T‑313/97, T‑315/97, no T‑600/97 līdz T‑607/97, T‑1/98, no T‑3/98 līdz T‑6/98 un T‑23/98 Alzetta u.c./Komisija, Recueil, II‑2319. lpp., 42. punkts.
2. Paaugstināšana amatā, kas paredz karjeras maiņu, ir piemērojama tikai, lai ieņemtu vakantu amatu, par kuru tika publicēts paziņojums. Tāpēc, pat ja runa ir par sprieduma, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, spēkā stāšanos, tas nevar notikt ar atpakaļejošu spēku, lai arī cik liela būtu vienlīdzīgas attieksmes un aicinājuma uz karjeru principu ietekme.
Tomēr, lai pilnībā izpildītu minēto spriedumu, vadībai ir jāpieņem tādi noteikumi, ar ko novērš iespējamo ieinteresētai personai ar nokavētu paaugstināšanu amatā radīto zaudējumu, jo, pieņemot lēmumus par paaugstināšanu amatā, ņem vērā darba stāžu pakāpē.
(skat. 54., 63., 86.–91. punktu)
Atsauce: Tiesa, 1976. gada 1. jūlijs, 58/75 Sergy/Komisija, Recueil, 1139. lpp., 17. punkts.
3. Kopienas ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās ir pakļauta vairāku nosacījumu izpildei, proti, iestādēm pārmestās rīcības nelikumība, reāli zaudējumi un cēloņsakarības esamība starp rīcību un norādītajiem zaudējumiem. Šajā sakarā prasības pieteikumā par zaudējumu atlīdzību, kas radušies Kopienas iestādes dēļ, ir jāietver informācija, kas ļauj noteikt zaudējumu raksturu. Turklāt, ja Pirmās instances tiesa veic zaudējuma ex aequo et bono vērtējumu, tai ir pienākums norādīt pamatojumu, jo īpaši norādot tos kritērijus, kas ir ņemti vērā šī apmēra noteikšanai. No tā izriet, ka prasītājam savu apgalvojumu pamatojumam ir jānorāda atbilstoši kritēriji, kas Pirmās instances tiesai ļauj veikt šādu vērtējumu.
(skat. 66., 103. un 104. punktu)
Atsauces: Tiesa, 1994. gada 1. jūnijs, C‑136/92 P Komisija/Brazzelli Lualdi u.c, Recueil, I‑1981. lpp., 42. punkts; Tiesa, 1998. gada 14. maijs, C‑259/96 P Padome/De Nil un Impens, Recueil, I‑2915. lpp., 32. un 33. punkts; Tiesa, 1999. gada 5. oktobris, C‑327/97 P Apostolidis u.c./Komisija, Recueil, I‑6709. lpp., 37. punkts; Pirmās instances tiesa, 1998. gada 26. maijs, T‑205/96 Bieber/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑231. lpp. un II‑723. lpp., 48. punkts.
4. Tā kā Civildienesta noteikumi nedod tiesības uz paaugstināšanu amatā pat tiem ierēdņiem, kas izpilda visus paaugstināšanas amatā nosacījumus, un tā kā virzības iespējas ir ļoti nenoteiktas un hipotētiskas, tad apstāklis, ka ierēdni Civildienesta noteikumu normu dēļ nevarēja paaugstināt amatā ar atpakaļejošu spēku, neņemot vērā spriedumu, ar ko tiek atcelts atteikums paaugstināt amatā, pats par sevi neļauj raksturot un precīzi novērtēt ieinteresētās personas ciesto materiālo zaudējumu tā iepriekšējās karjeras attīstības novērtējuma līmenī.
(skat. 68. punktu)
Atsauces: Tiesa, 1977. gada 27. oktobris, 126/75, 34/76 un 92/76 Giry/Komisija, Recueil, 1937. lpp., 27. un 28. punkts; Pirmās instances tiesa, 2000. gada 22. februāris, T‑22/99 Rose/Komisija, Recueil FP, I‑A‑27. lpp. un II‑115. lpp., 37. punkts.
5. Pienākuma norādīt pamatojumu, ko paredz Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa, mērķis ir, pirmkārt, sniegt ieinteresētajai personai pietiekošu informāciju, lai tā izlemtu, vai vadības pieņemtais lēmums ir labi pamatots, un vai ir iespēja celt prasību Pirmās instances tiesā, un, otrkārt, ļaut šai tiesai īstenot savu kontroli. Tās apjoms ir jāizvērtē atkarībā no konkrētajiem apstākļiem, īpaši no tiesību akta satura, izvirzīto pamatu veida un akta adresāta iespējamās intereses paskaidrojumu saņemšanā.
(skat. 94. punktu)
Atsauce: Pirmās instances tiesa, 2000. gada 9. marts, T‑10/99 Vicente‑Nuñez/Komisija, Recueil FP, I‑A‑47. lpp. un II‑203. lpp., 41. punkts.
Top