PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2008. gada 12. martā
Lieta T‑100/04
Massimo Giannini
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Civildienests – Atklāts konkurss – Neiekļaušana rezerves sarakstā – Pārkāpumi pārbaudījumu norises laikā, kas var izkropļot pārbaudījumu rezultātus – Vienlīdzīga attieksme – Prasība atcelt tiesību aktu – Prasība par zaudējumu atlīdzību
Priekšmets Prasība, pirmkārt, atcelt konkursa COM/A/9/01, lai izveidotu administratoru (A 7/A 6) rezerves sarakstu pieņemšanai darbā ekonomikas un statistikas jomā (OV 2001, C 240 A, 12. lpp.), atlases komisijas lēmumu neiekļaut prasītāju šī konkursa rezerves sarakstā un, otrkārt, prasība atlīdzināt zaudējumus
Nolēmums Prasību noraidīt. Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina trīs ceturtdaļas Massimo Giannini k‑ga tiesāšanās izdevumu. Giannini sedz ceturtdaļu savu tiesāšanās izdevumu.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Lēmums, kas pieņemts, pārskatot iepriekšēju lēmumu
(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts un 91. panta 1. punkts)
2. Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Identisks priekšmets un pamats
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
3. Ierēdņi – Konkurss – Atklāts konkurss – Paziņojumā par konkursu norādītu amatu un pakāpi ieņemoša ierēdņa piedalīšanās – Pieļaujamība
(Civildienesta noteikumu 4. pants un 27. panta pirmā daļa)
4. Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Procedūras – Izvēle – Administrācijas rīcības brīvība
(Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punkts)
5. Ierēdņi – Administrācijas pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses
6. Ierēdņi – Konkurss – Pārbaudījumu noteikumi un saturs
(Civildienesta noteikumu III pielikums)
7. Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Sastāvs
(Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. pants)
8. Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Sastāvs
(Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. pants)
9. Ierēdņi – Tiesības un pienākumi – Neatkarības un godīguma pienākums
(Civildienesta noteikumu 14. pants)
10. Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisijas objektivitātes princips
(Civildienesta noteikumu 14. pants)
11. Ierēdņi – Konkurss – Kopienu iestāžu pienākums nodrošināt visiem kandidātiem pārbaudījumu vienmērīgu un pienācīgu norisi
12. Ierēdņi – Konkurss – Kandidātu spēju novērtējums
(Civildienesta noteikumu III pielikums)
1. Ja konkursa dalībnieks lūdz vēlreiz pārbaudīt atlases komisijas lēmumu neiekļaut viņu rezerves sarakstā un ja šis lūgums tiek noraidīts, nelabvēlīgais akts, tādējādi pārsūdzamais akts, ir lēmums par noraidīšanu.
(skat. 29. un 30. punktu)
Atsauces: Pirmās instances tiesa, 2001. gada 3. aprīlis, T‑95/00 un T‑96/00 Zaur‑Gora un Dubigh/Komisija, Recueil FP, I‑A‑79. un II‑379. lpp., 24.–27. punkts; 2002. gada 23. janvāris, T‑386/00 Gonçalves/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑13. un II‑55. lpp., 39. punkts; 2005. gada 31. maijs, T‑294/03 Gibault/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑141. un II‑635. lpp., 22. punkts. 2006. gada 13. decembris, T‑173/05 Heus/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑329. un II‑A‑2‑1695. lpp., 19. punkts.
2. Ierēdņu celtās prasībās norma par administratīvās sūdzības un prasības Civildienesta tiesā savstarpējo atbilstību ir piemērojama pilnībā, ja ieinteresētās personas, lai arī tām nav pienākuma to darīt, attiecībā uz konkursa atlases komisijas lēmumu izvēlas vispirms iesniegt administratīvu sūdzību iecēlējinstitūcijai tā vietā, lai tieši vērstos Kopienu tiesā. Tādējādi, ja prasītājs saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu iesniedz sūdzību par konkursa atlases komisijas lēmumu un iecēlējinstitūcija šo sūdzību noraida, Kopienu tiesā iesniegtajiem prasījumiem jābūt par to pašu priekšmetu kā sūdzībā izklāstītie prasījumi. Turklāt Kopienu tiesā norādītajiem apstrīdēšanas pamatiem ir jābalstās uz tiem pašiem iemesliem kā sūdzībā norādītie apstrīdēšanas pamati.
Tomēr, ņemot vērā, ka pirmstiesas procedūras mērķis ir ļaut un sekmēt strīdu, kas var rasties starp ierēdņiem un administrāciju, miermīlīgu noregulējumu, ka šai procedūrai ir neformāls raksturs un ka ieinteresētās personas parasti šajā posmā rīkojas bez advokāta palīdzības, administrācijai sūdzības ir jāizskata nevis strikti, bet, tieši pretēji, atvērtības gaisotnē. Turklāt sūdzībā esošie apstrīdēšanas pamati var tikt papildināti gan pirmstiesas procedūrā, iesniedzot papildu piezīmes, gan Kopienu tiesā, ar nosacījumu, ka tajos esošā kritika balstās uz tiem pašiem iemesliem, ar kuriem ir pamatoti sākotnējā sūdzībā norādītie apstrīdēšanas pamati. Tādējādi, apstrīdēšanas pamati pat Kopienu tiesā var tikt papildināti, iesniedzot pamatus un argumentus, kuri ne vienmēr ir minēti sūdzībā, bet ir cieši ar to saistīti.
(skat. 37.–40. punktu)
Atsauces: Tiesa, 1986. gada 7. maijs, 52/85 Rihoux u.c./Komisija, Recueil, 1555. lpp., 11.–13. punkts; 1987. gada 20. maijs, 242/85 Geist/Komisija, Recueil, 2181. lpp., 9. punkts. Pirmās instances tiesa, 1990. gada 29. marts, T‑57/89 Alexandrakis/Komisija, Recueil, II‑143. lpp., 9. punkts; 1993. gada 3. marts, T‑58/91 Booss un Fischer/Komisija, Recueil, II‑147. lpp., 83. punkts; 1997. gada 9. jūlijs, T‑4/96 S/Tiesa, Recueil, II‑1125. lpp., 99. punkts; 1997. gada 17. decembris, T‑159/95 Dricot u.c./Komisija, Recueil FP, I‑A‑385. un II‑1035. lpp., 24. punkts; Gonçalves/Parlaments, minēts iepriekš, 42. punkts; 2003. gada 9. septembris, T‑293/02 Vranckx/Komisija, Recueil FP, I‑A‑187. un II‑947. lpp., 41.–45. punkts.
3. Ļaujot konkursā piedalīties ierēdņiem, kuri ieņem amatu un kam piešķirta paziņojumā par atklātu konkursu norādīta pakāpe, netiek apdraudēts ne Civildienesta noteikumos definētais pieņemšanas darbā mērķis, ne tās nolūks.
Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 4. panta pirmo daļu darbā pieņem neviena cita iemesla dēļ kā tikai, lai aizpildītu vakantu amatu. Civildienesta noteikumu 27. panta pirmajā daļā ir strikti definēts darbā pieņemšanas mērķis nodarbināt visspējīgākās, visefektīvākās un visgodīgākās personas, kas cik vien iespējams plaši – ne tikai ģeogrāfiskā ziņā – izraudzītas no Eiropas Kopienu dalībvalstu pilsoņiem.
Attiecībā uz darbā pieņemšanas mērķi šķiet, ka, ja Kopienu iestāde pēc konkursa noteiktā jomā un konkrētā pakāpē pieņem darbā ierēdni, kurš jau ieņem amatu šajā jomā un kam jau ir piešķirta konkursā paredzēta pakāpe, iestādei nevar pārmest vakanta amata neaizpildīšanu. Noteikti nav šaubu, ka ar šo darbā pieņemšanu tiek aizpildīta vakance, radot vakanci citā amatā. Tomēr, ņemot vērā, ka ar šo darbā pieņemšanu tiek aizpildīts vakants amats, tas nav pretrunā Civildienesta noteikumu 4. pantā definētajam darbā pieņemšanas mērķim.
Attiecībā uz darbā pieņemšanas mērķi, ja ierēdnis, kurš ieņem amatu šajā jomā un kuram ir piešķirta paziņojumā par konkursu norādīta pakāpe, nokārto dažādus šī konkursa pārbaudījumus, tas, ka šī konkursa rezultātā iestāde viņu pieņem darbā, neskar mērķi, kāds izvirzīts darbā pieņemšanai konkursa kārtībā. Fakts, ka ierēdnis ir nokārtojis dažādus konkursa pārbaudījumus, apliecina, ka viņš ir viens no kvalificētākajiem kandidātiem vakanto amatu ieņemšanai iestādē. Turklāt šāda darbā pieņemšana tiek veikta, pamatojoties uz iespējami plašiem kritērijiem.
(skat. 83.–87. punktu)
Atsauces: Tiesa, 1965. gada 31. marts, 16/64 Rauch/Komisija, Recueil, 179. lpp. Pirmās instances tiesa, 1990. gada 8. novembris, T‑56/89 Bataille u.c./Parlaments, Recueil, II‑597. lpp., 48. punkts; 1997. gada 6. marts, T‑40/96 un T‑55/96 de Kerros un Kohn‑Bergé/Komisija, Recueil FP, I‑A‑47. un II‑135. lpp., 40. un 41. punkts; 1998. gada 12. novembris, T‑294/97 Carrasco Benítez/Komisija, Recueil FP, I‑A‑601. un II‑1819. lpp., 35. punkts.
4. Vārdi “vai var” Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punktā skaidri norāda uz to, ka iecēlējinstitūcijai nav absolūta pienākuma, ja ir aizpildāms vakants amats, veikt paaugstināšanu amatā vai pārcelšanu amatā, bet tai tikai katrā atsevišķā gadījumā ir jāpārbauda, vai ar šiem pasākumiem var iecelt amatā personu, kura ir visspējīgākā, visefektīvākā un visgodīgākā.
Tādējādi, lai arī ar Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punktu izveidotā subordinācija paredz, ka iecēlējinstitūcija ar vislielāko rūpību pārbauda iespējas paaugstināt amatā vai pārcelt amatā, pirms tiek pāriets pie nākamā posma, tas neliedz šai institūcijai, veicot pārbaudi, ņemt vērā arī iespēju iegūt labākus kandidātus citās procedūrās. No tā izriet, ka iecēlējinstitūcija var pāriet uz darbā pieņemšanas procedūras vēlāku posmu, pat ja ir viens vai vairāki kandidāti, kas atbilst visiem paziņojumā par aizpildāmā amata vakanci norādītajiem nosacījumiem un prasībām.
Tādējādi, ja pēc tam, kad ir pārbaudītas iespējas pārcelt amatā, iecēlējinstitūcija uzskata, ka atsevišķi ierēdņi varētu ieņemt vakantos amatus vai, gluži pretēji, neviens no ierēdņiem nevarētu ieņemt šos amatus, iecēlējinstitūcijai nekas neliedz no šiem ierēdņiem pieņemt darbā tos, kuri ir nokārtojuši atklātu konkursu, lai aizpildītu attiecīgos amatus. Šo ierēdņu dalība un iekļaušana rezerves sarakstā var apliecināt vai pat atklāt, ka šie kandidāti ir labākie kandidāti vakantu amatu aizpildīšanai. Iecēlējinstitūcija tādējādi, ņemot vērā savu plašo rīcības brīvību, var apstiprināt savu vērtējumu vai atgriezties pie šo ierēdņu sākotnējā vērtējuma un iecelt viņus vakantajos amatos, nevis pārceļot amatā, bet saskaņā ar konkursa rezultātiem. Šī jaunā iecelšana amatā rada pirmās iecelšanas amatā izbeigšanu no brīža, kad spēkā ir jaunā iecelšana amatā.
(skat. 91.–93. punktu)
Atsauces: Tiesa, 1965. gada 31. marts, 12/64 un 29/64 Ley/Komisija, Recueil, 143. un 161. lpp.; 1983. gada 14. jūlijs, 10/82 Mogensen u.c./Komisija, Recueil, 2397. lpp., 10. punkts; 2000. gada 13. jūlijs, C‑174/99 P Parlaments/Richard, Recueil, I‑6189. un I‑6191. lpp., 38.–40. punkts. Pirmās instances tiesa, 2002. gada 23. aprīlis, T‑372/00 Campolargo/Komisija, Recueil FP, I‑A‑49. un II‑223. lpp., 93.–95. punkts; 2002. gada 17. oktobris, T‑330/00 un T‑114/01 Cocchi un Hainz/Komisija, Recueil FP, I‑A‑193. un II‑987. lpp., 38. punkts.
5. Administrācijas pienākums ņemt vērā savu ierēdņu intereses atspoguļo savstarpējo tiesību un pienākumu līdzsvaru, ko Civildienesta noteikumi ir radījuši pārvaldes iestādes un publiskās pārvaldes darbinieku attiecībās. Prasības ņemt vērā ierēdņu intereses tomēr nekavē iecēlējinstitūciju veikt pasākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem dienesta interesēs, jo katra amata aizpildīšanai vispirms ir jābūt pamatotai ar dienesta interesēm.
Pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses ievērošana, pieņemot darbā, tādējādi ir jāvērtē, ņemot vērā dienesta intereses, kas ir galvenais faktors, kurš iestādei jāņem vērā, aizpildot amatu tās iekšienē. Tomēr iestādei ir plaša rīcības brīvība, nosakot dienesta intereses, tiesas kontrolei aprobežojoties tikai ar pārbaudi, vai tā ir rīkojusies, ievērojot saprātīgas robežas, un nav izmantojusi savu rīcības brīvību acīmredzami kļūdaini.
Pieņemot konkursā un iekļaujot rezerves sarakstā ierēdņus, kas jau ieņem amatu un kam jau ir piešķirta paziņojumā par konkursu norādītā pakāpe, iestāde – precīzāk, iecēlējinstitūcija attiecībā uz paziņojuma par konkursu pieņemšanu un atlases komisija attiecībā uz pēdējā minētā piemērošanu – ir ievērojusi šīs robežas un nav acīmredzami kļūdaini izmantojusi savas pilnvaras.
(skat. 98., 103., 105. un 106. punktu)
Atsauces: Tiesa, 1987. gada 4. februāris, 417/85 Maurissen/Revīzijas palāta, Recueil, 551. lpp., 12. punkts; 1994. gada 29. jūnijs, C‑298/93 P Klinke/Tiesa, Recueil, I‑3009. lpp., 38. punkts. Pirmās instances tiesa, 1993. gada 16. decembris, T‑80/92 Turner/Komisija, Recueil, II‑1465. lpp., 77. punkts; 1996. gada 15. februāris, T‑589/93 Ryan‑Sheridan/FEACVT, Recueil FP, I‑A‑27. un II‑77. lpp., 132. punkts; 1998. gada 28. maijs, T‑78/96 un T‑170/96 W/Komisija, Recueil FP, I‑A‑239. un II‑745. lpp., 116. punkts; 1999. gada 6. jūlijs, T‑112/96 un T‑115/96 Séché/Komisija, Recueil FP, I‑A‑115. un II‑623. lpp., 267. punkts; 2000. gada 12. decembris, T‑223/99 Dejaiffe/ITSB, Recueil FP, I‑A‑277. un II‑1267. lpp., 53. punkts; Cocchi un Hainz/Komisija, minēts iepriekš, 89. punkts; 2002. gada 26. novembris, T‑103/01 Cwik/Komisija, Recueil FP, I‑A‑229. un II‑1137. lpp., 52. punkts; 2005. gada 24. novembris, T‑236/02 Marcuccio/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑365. un II‑1621. lpp., 129. punkts.
6. Vienlīdzīgas attieksmes princips ir Kopienu tiesību pamatprincips, tādēļ atlases komisijai ir stingri jāuzrauga tā ievērošana attiecībā pret kandidātiem konkursa norises laikā. Lai gan atlases komisijai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz pārbaudījumu nosacījumiem un precīzu saturu, tomēr Kopienu tiesai ir jāveic kontrole tiktāl, ciktāl tas nepieciešams, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un atlases komisijas veiktās to atlases objektivitāti.
Katrā pārbaudījumā, ņemot vērā noteikti ierobežoto jautājumu skaitu, kāds reāli var tikt uzdots pārbaudījumā attiecībā uz noteiktu jomu/priekšmetu, vispār un neizbēgami pastāv nevienlīdzīgas attieksmes risks. Tādējādi ir atzīts, ka vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums var tikt konstatēts tikai tad, ja atlases komisija, izvēloties pārbaudījumus, nav ierobežojusi katram pārbaudījumam vispār raksturīgās nevienlīdzības riska iespējas.
Dokumenta, ko atsevišķi konkursa dalībnieki ir varējuši iegūt savā darbā Kopienu iestādē, pārzināšana nenozīmē, ka viņiem ir bijusi nepamatota priekšrocība, atlases komisijai izvēloties šo dokumentu kā pamatu konkursa rakstveida pārbaudījuma jautājumiem. Pirmkārt, priekšrocība, ko šī dokumenta izvēle ir sniegusi atsevišķiem kandidātiem, ir daļa no vispār jebkuram pārbaudījumam raksturīgā riska. Otrkārt, šī dokumenta teksts bija pieejams pirms attiecīgā rakstveida pārbaudījuma un tā laikā.
(skat. 132., 133. un 164. punktu)
Atsauces: Tiesa, 1988. gada 8. marts, 64/86, no 71/86 līdz 73/86 un 78/86 Sergio u.c./Komisija, Recueil, 1399. lpp., 27. punkts. Pirmās instances tiesa, 1994. gada 17. marts, T‑43/91 Hoyer/Komisija, Recueil FP, I‑A‑91. un II‑297. lpp., 47. punkts; 1994. gada 17. marts, T‑44/91 Smets/Komisija, Recueil FP, I‑A‑97. un II‑319. lpp., 46. punkts; 2000. gada 25. maijs, T‑173/99 Elkaïm Mazuel/Komisija, Recueil FP, I‑A‑101. un II‑433. lpp., 87. un 90. punkts.
7. Atlases komisijas sastāva cik vien iespējams lielāka stabilitāte pārbaudījumu norises laikā tiek prasīta, lai nodrošinātu novērtēšanas kritēriju konsekventu piemērošanu. Šī konsekvence savukārt ļauj nodrošināt objektivitāti un vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem pārbaudījumos. Ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes principa nozīmi, pieņemot darbā, tas, ka konkursa atlases komisija nenodrošina sava sastāva stabilitāti, var tikt kvalificēts kā būtisku formas prasību pārkāpums. Tādējādi lēmums, ar kuru izdarīts šāds pārkāpums, ir jāatceļ un ieinteresētajai personai nav jāpierāda īpašā negatīvā ietekme uz tās subjektīvajām tiesībām vai tas, ka konkursa rezultāts varētu būt bijis citāds, ja attiecīgās būtiskās formas prasības būtu tikušas ievērotas.
(skat. 202. punktu)
Atsauce: Pirmās instances tiesa, 2004. gada 10. novembris, T‑165/03 Vonier/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑343. un II‑1575. lpp., 39. punkts un tajā minētā judikatūra.
8. Konkursa atlases komisijas pastāvīgo locekļu un locekļu vietnieku vienlaicīga klātbūtne mutvārdu pārbaudījumos nepadara nelikumīgu atlases komisijas darbu un tās sastāvu, ja ir nodrošināta Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta pirmajā daļā prasītā pārstāvība un ja atlases komisijas balsstiesīgie locekļi saglabā kontroli pār darbībām un rīcības, kā arī lemšanas brīvību. Tādējādi priekšsēdētāja vietnieka un pastāvīgā priekšsēdētāja vienlaicīga klātbūtne nepadara nelikumīgu atlases komisijas darbu un sastāvu tiktāl, ciktāl šādos apstākļos priekšsēdētāja vietniekam nav balsstiesību.
(skat. 210. un 255. punktu)
Atsauce: Pirmās instances tiesa, 2005. gada 13. septembris, T‑290/03 Pantoulis/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑241. un II‑1123. lpp., 77. un 78. punkts.
9. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 14. pantu interešu konflikts attiecas tikai uz situāciju, kurā ierēdnis ir spiests, veicot savus pienākumus, lemt par lietu, kuras izskatīšanā vai atrisināšanā tam ir tādas personiska rakstura intereses, kas var apdraudēt viņa neatkarību. Novērtējot interešu konflikta risku, profesionālu attiecību esamība starp ierēdni un trešo personu principā nenozīmē, ka ir apdraudēta vai ir šķietami apdraudēta ierēdņa neatkarība, ja šis ierēdnis ir aicināts lemt par lietu, kurā ir iesaistīta šī trešā persona.
Tādējādi konkursa atlases komisijas locekļa dalība kandidāta, kurš strādā vai ir strādājis tajā pašā nodaļā vai tajā pašā direkcijā kā viņš, novērtēšanā neliek šim loceklim lemt par lietu, kuras izskatīšanā vai atrisināšanā tam ir personiska interese, kas varētu apdraudēt viņa neatkarību.
(skat. 223. un 224. punktu)
Atsauces: Pirmās instances tiesa, 2002. gada 11. septembris, T‑89/01 Willeme/Komisija, Recueil FP, I‑A‑153. un II‑803. lpp., 58. punkts; 2005. gada 3. februāris, T‑137/03 Mancini/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑7. un II‑27. lpp., 33. punkts; 2005. gada 12. jūlijs, T‑157/04 De Bry/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑199. un II‑901. lpp., 35. punkts.
10. Atlases komisijas objektivitātes princips tādējādi prasa atlases komisijas locekļa atturēšanos kandidāta novērtēšanā, ja pastāv tieša saikne starp atlases komisijas locekli un kandidātu. Atlases komisijas objektivitāte ir nodrošināta, ja atlases komisijas loceklis, kas ir piedalījies viņam pazīstamu kandidātu mutvārdu pārbaudījumos, atturas no jebkādas iejaukšanās intervijā un šī kandidāta vērtēšanas un ja, salīdzinoši vērtējot visus kandidātus, atlases komisijas sastāvā papildus šim “pasīvajam” loceklim noteikti ir vismaz trīs vai četri locekļi, kam nav nekādas tiešas saistības ar kandidātu.
(skat. 228. un 229. punktu)
Atsauce: Pirmās instances tiesa, 2005. gada 5. aprīlis, T‑336/02 Christensen/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑75. un II‑341. lpp., 53. punkts.
11. Saskaņā ar rūpības principu un vienlīdzīgas attieksmes principu Kopienu iestādēm ir jānodrošina visiem konkursa kandidātiem vienmērīga un pienācīga pārbaudījumu norise. Tomēr nelikumība konkursa pārbaudījumu norisē ietekmē šo pārbaudījumu likumību tikai tad, ja šī nelikumība ir būtiska vai ja prasītājs pierāda, ka šī nelikumība var izkropļot pārbaudījumu rezultātus. Savukārt būtiskas nelikumības gadījumā iestādei atbildētājai ir jāpierāda, ka šai nelikumībai nebija ietekmes uz pārbaudījumu rezultātiem.
Šajā ziņā dažāda ilguma apspriedes attiecībā uz dažādiem kandidātiem nerada nediskriminācijas principa pārkāpumu un tādējādi, ņemot vērā, ka apspriedes ilgums nav šīs apspriedes efektivitātes vai kvalitātes rādītājs, nav nelikumība.
(skat. 244. un 250. punktu)
Atsauces: Pirmās instances tiesa, 1999. gada 11. februāris, T‑200/97 Jiménez/ITSB, Recueil FP, I‑A‑19. un II‑73. lpp., 55. punkts; 2001. gada 24. aprīlis, T‑159/98 Torre u.c./Komisija, Recueil FP, I‑A‑83. un II‑395. lpp., 47. punkts; 2002. gada 7. februāris, T‑193/00 Felix/Komisija, Recueil FP, I‑A‑23. un II‑101. lpp., 46. punkts.
12. Novērtējums, uz ko paļaujas konkursa atlases komisija, vērtējot kandidātu zināšanas un piemērotību, ir vērtējums par katra kandidāta sniegumu pārbaudījumā un ietilpst atlases komisijas plašajā rīcības brīvībā. Kopienu tiesa to kontrolē tikai acīmredzama atlases komisijas darbu regulējošas normas pārkāpuma gadījumā. Kopienu tiesai ar savu vērtējumu nav jāaizstāj konkursa atlases komisijas vērtējums. Tādējādi, ja, iesniedzot prasību atcelt konkursa atlases komisijas lēmumu, ar kuru tiek atzīts, ka prasītājs nav izturējis kvalifikācijas pārbaudījumus, prasītājs nenorāda uz atlases komisijas darbu regulējošu normu pārkāpumu vai nesniedz pierādījumus par šādu pārkāpumu, Kopienu tiesa nepārbauda atlases komisijas sniegtā novērtējuma pamatotību.
No Civildienesta noteikumu 27. pantā noteiktā principa, ka iecelšana amatā ir virzīta uz to, lai iestādei nodrošinātu visspējīgāko ierēdņu konkursu, izriet, ka visi kandidāti, kam uzdoti jautājumi, uz katru no kuriem ir sniedzama tikai viena pareiza un precīza atbilde, atlases komisijai ir jāizvēlas, pamatojoties uz šo atbilžu pareizību. Šī norma neskar konkursa atlases komisijas rīcības brīvību. Ja uz uzdoto jautājumu kā vienīgā pareizā atbilde var būt tikai viena vienkārša un precīza atbilde, konkursa atlases komisijai nav rīcības brīvības, lai atzītu par pareizu vai nepareizu kāda kandidāta sniegto atbildi uz šo jautājumu.
No šīs normas izriet, ka atsevišķu atlases komisijas locekļu veikti neprecīzi labojumi konkursa mutvārdu pārbaudījumā kandidāta atbildēs uz jautājumiem, uz kuriem var būt tikai viena pareiza atbilde, ir atlases komisijas darbu regulējošu normu pārkāpums.
(skat. 274.–278. punktu)
Atsauces: Pirmās instances tiesa, 1994. gada 1. decembris, T‑46/93 Michaël‑Chiou/Komisija, Recueil FP, I‑A‑297. un II‑929. lpp., 48. un 49. punkts; 2000. gada 14. jūlijs, T‑146/99 Teixeira Neves/Tiesa, Recueil FP, I‑A‑159. un II‑731. lpp., 41. punkts; 2003. gada 25. jūnijs, T‑72/01 Pyres/Komisija, Recueil FP, I‑A‑169. un II‑861. lpp., 30. punkts; 2004. gada 9. novembris, T‑285/02 un T‑395/02 Vega Rodríguez/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑333. un II‑1527. lpp., 35.–45. punkts; 2005. gada 26. janvāris, T‑267/03 Roccato/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1. un II‑1. lpp., 42. punkts.
Top