PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2004. gada 10. novembrī
Lieta T‑165/03
Eduard Vonier
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Ierēdņi – Konkurss – Neiekļaušana rezerves sarakstā – Valsts seminārs – Atlases komisijas sastāvs – Mutisks pārbaudījums – Privātā dzīve – Valodu zināšanas
Pilns teksts vācu valodā II ‑ 0000
Priekšmets: Prasības priekšmets ir, pirmkārt, atcelt 2002. gada 30. jūlija lēmumu, ar kuru konkursa COM/A/6/01 komisija nolēma neiekļaut prasītāju ārējo attiecību jomas administratoru rezerves sarakstā, un, otrkārt, lūgums par iespējami nodarīto zaudējumu atlīdzību.
Nolēmums: Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi ─ Konkurss ─ Atlases komisija ─ Sastāvs ─ Priekšsēdētāja aizvietošana ─ Nosacījumi ─ Neievērošana ─ Sekas
(Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. pants)
2. Ierēdņi ─ Konkurss ─ Atlases komisija ─ Sastāvs ─ Kandidātu viendabīga novērtējuma nodrošināšanai pietiekama stabilitāte ─ Neesamība ─ Būtisku formas prasību pārkāpums ─ Sekas
(Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. pants)
3. Ierēdņi ─ Konkurss ─ Konkurss uz dokumentu un pārbaudījumu pamata ─ Pārbaudījumu saturs ─ Tiesas kontrole ─ Robežas
4. Kopienu tiesības ─ Principi ─ Pamattiesības ─ Privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība ─ Pamattiesību izmantošanas ierobežojumi, ko pamato vispārējās intereses
5. Tiesvedība ─ Pieteikums par lietas ierosināšanu ─ Formas prasības ─ Strīda priekšmeta noteikšana ─ Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem ─ Prasības pieteikums par Kopienu iestādes nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu
(Kopienu Tiesas Statūtu 21. panta pirmā daļa; Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
6. Ierēdņi ─ Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība ─ Nosacījumi ─ Prettiesiskums ─ Zaudējumi ─ Cēloņsakarība ─ Kumulatīvi nosacījumi
1. Konkursa komisijas priekšsēdētāja aizvietotājs nevar rīkoties kā priekšsēdētājs, ja pilntiesīgais priekšsēdētājs ir atkāpies vai izrādās, ka viņam nav iespējams ieņemt šo amatu, pēc notikumiem, kas nav atkarīgi no vadības gribas.
Tomēr šī noteikuma pārkāpums nepadara konkursa komisijas pieņemtos lēmumus par prettiesiskiem, jo tas netika novērtēts kā būtisku formas prasību pārkāpums, ja tas neizraisīja vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem principa pārkāpumu, it īpaši ja tāda konkursa komisija, kurā bija daudz dalībnieku, kurš attiecās uz divām jomām un kura rezultātā bija jāizveido divi atšķirīgi darbā pieņemšanas rezerves saraksti, tika sadalīta divos sastāvos mutisko pārbaudījumu novērtēšanai: pirmais sastāvs noklausījās vienas, otrais – otrās jomas kandidātus.
(skat. 37., 38., 40. un 41. punktu)
Atsauces: Pirmās instances tiesa, 1994. gada 17. marts, T‑44/91 Smets/Komisija, Recueil FP, I‑A‑97. un II‑319. lpp., 58. punkts; Pirmās instances tiesa, 2002. gada 7. februāris, T‑193/00 Félix/Komisija, Recueil FP, I‑A‑23. un II‑101. lpp., 37. punkts.
2. Lai varētu nodrošināt, ka eksaminējamo kandidātu novērtējums no atlases komisijas puses mutisko pārbaudījumu laikā atbilstu vienlīdzības un objektivitātes nosacījumiem, komisijai jābūt cik vien iespējams stabilai, lai vērtēšanas kritēriji būtu vienveidīgi un tiktu piemēroti viendabīgi.
Šajā sakarā, ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes principa nozīmi darbā pieņemšanas procedūrā, to, ka atlases komisija neievēro sava sastāva stabilitāti, var kvalificēt kā būtisku formas prasību pārkāpumu. Līdz ar to lēmums, ar kuru izdarīts šāds pārkāpums, ir jāatceļ un ieinteresētajai personai nav jāpierāda īpašā negatīvā ietekme uz tās subjektīvajām tiesībām vai tas, ka konkursa rezultāts varēja būt citāds, ja attiecīgās būtiskās formas prasības tiktu ievērotas.
(skat. 39. punktu)
Atsauces: Pirmās instances tiesa, 2000. gada 23. marts, T‑95/98 Gogos/Komisija, Recueil FP, I‑A‑51. un II‑219. lpp., 41. punkts; Félix/Komisija, minēts iepriekš, 37. punkts.
3. Pirmās instances tiesa var grozīt konkursa pārbaudījuma detalizēto saturu vienīgi tad, ja tas neiekļaujas ietvaros, kas norādīti konkursa sludinājumā, vai nav samērīgs ar pārbaudījuma mērķi.
(skat. 51. punktu)
Atsauce: Pirmās instances tiesa, 2004. gada 20. janvāris, T‑195/02 Briganti/Komisija, Recueil, II‑0000. lpp., 50. punkts.
4. Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, kas noteiktas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantā, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pantā, ir neatņemama vispārīgo tiesību principu daļa, kuru ievērošanu nodrošina Kopienu tiesa. Tomēr tās nav absolūtas. Tās var ietvert ierobežojumus – ar nosacījumu, ka tie tiešām atbilst vispārējo interešu mērķiem, ko tiecas sasniegt Kopiena, un ka tie, ņemot vērā sasniedzamo mērķi, nav pārmērīga un nepieņemama iejaukšanās, kas apdraud pašu tiesību būtību.
(skat. 56. punktu)
Atsauces: Tiesa, 1994. gada 5. oktobris, C‑404/92 P X/Komisija, Recueil, I‑4737. lpp., 18. punkts; Pirmās instances tiesa, 1997. gada 15. maijs, T‑273/94 N/Komisija, Recueil FP, I‑A‑97. un II‑289. lpp., 73. punkts.
5. Saskaņā ar Tiesas Statūtu 21. panta pirmo daļu un Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktu ikvienā prasības pieteikumā jānorāda strīda priekšmets un jāietver kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem. Šai norādei jābūt pietiekami skaidrai un precīzai, lai ļautu atbildētājam sagatavot savu aizstāvību un Pirmās instances tiesai lemt par prasību, vajadzības gadījumā bez citas apstiprinošas informācijas. Līdz ar to, lai prasība būtu pieņemama, ir nepieciešams, lai būtiskie faktu un tiesību elementi, uz kuriem balstīta prasība, izrietētu – vismaz kopsavilkuma veidā, bet konsekventi un saprotami – no paša prasības pieteikuma teksta.
Lai tiktu ievēroti šie nosacījumi, prasības pieteikumā par to zaudējumu atlīdzību, ko, iespējams, nodarījusi Kopienu iestāde, jāietver elementi, kas ļauj identificēt rīcību, ko prasītājs pārmet iestādei, iemesli, kuru dēļ prasītājs uzskata, ka starp šo rīcību un zaudējumiem, ko viņš, iespējams, cietis, pastāv cēloņsakarība, kā arī šo zaudējumu raksturs un apmērs.
(skat. 74. un 75. punktu)
Atsauce: Pirmās instances tiesa, 1998. gada 29. janvāris, T‑157/96 Affatato/Komisija, Recueil FP, I‑A‑41. un II‑97. lpp., 44. un 45. punkts.
6. Tā kā Kopienas ārpuslīgumiskās atbildības rašanās ir pakļauta prasībai par visu nosacījumu izpildi attiecībā uz Kopienu iestādēm pārmestās rīcības prettiesiskumu, zaudējumu esamību un cēloņsakarības pastāvēšanu starp iestādes rīcību un apgalvotajiem zaudējumiem, pietiek ar to, ja netiek izpildīts viens no šiem nosacījumiem, lai visu prasību par zaudējumu atlīdzību būtu jānoraida, un nav nepieciešams izvērtēt citus šīs atbildības nosacījumus.
(skat. 78. punktu)
Atsauce: Tiesa, 1999. gada 14. oktobris, C‑104/97 P Atlanta/Eiropas Kopiena, Recueil, I‑6983. lpp., 65. punkts.
Top