Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 17. novembra rīkojums – Le Poumon vert de la Hulpe u.c./Région wallonne
(apvienotās lietas no C‑177/09 līdz C‑179/09)
Projektu ietekmes uz vidi novērtējums – Direktīva 85/337/EEK – Piemērošanas joma – “Īpaša valsts tiesību akta” jēdziens – Orhūsas konvencija – Iespēja vērsties tiesā saistībā ar vides jautājumiem – Tiesību celt prasību par tiesību aktu apjoms
1. Vide – Noteiktu projektu ietekmes uz vidi novērtējums – Direktīva 85/337 – Piemērošanas joma – Ar valsts tiesību aktu pieņemts projekts – Izslēgšana – Nosacījumi – Valsts tiesas vērtējums (Padomes Direktīvas 85/337, kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 2003/35, 1. panta 5. punkts) (sal. ar 37. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)
2. Vide – Noteiktu projektu ietekmes uz vidi novērtējums – Direktīva 85/337 – Ar valsts tiesību aktu pieņemts projekts, kurš ietilpst direktīvas piemērošanas jomā – Tiesības celt prasību par šo aktu – Apjoms (Padomes Direktīvas 85/337, kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 2003/35, 10.a pants; Padomes Lēmums 2005/370) (sal. ar 46. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Conseil d’État – Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EKK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 40. lpp.), kurā grozījumi ir izdarīti ar Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/11/EK (OV L 73, 5. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvu 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko groza Direktīvas 85/337/EKK un 96/61/EK (OV L 156, 17. lpp.), 1., 5., 6., 7., 8. un 10.a panta interpretācija – Orhūsas konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kura noslēgta 1998. gada 25. jūnijā un Eiropas Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes 2005. gada 17. februāra Lēmumu 2005/370/EK (OV L 124, 1. lpp.), 6. un 9. panta interpretācija – Dažu ar dekrētu “apstiprinātu” atļauju, kuras pamato primāri vispārējo interešu iemesli, atzīšana par specifiskiem valsts tiesību aktiem – Pilnīgu tiesību celt prasību par lēmumu, ar kuru ir atļauti projekti, kam var būt nozīmīga ietekme uz vidi, neesamība – Šādu tiesību pastāvēšanas neobligātais vai obligātais raksturs – Būvatļauja un atļauja nodot ekspluatācijā
Rezolutīvā daļa:
1)
Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kurā grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvu 2003/35/EK, 1. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka no šīs direktīvas piemērošanas jomas ir izslēgti vienīgi projekti, kas detalizēti pieņemti ar īpašu tiesību aktu, līdz ar to minētās direktīvas mērķi ir sasniegti ar likumdošanas procedūru. Valsts tiesai ir jāpārbauda, vai šie divi nosacījumi ir izpildīti, ņemot vērā gan pieņemtā tiesību akta saturu, gan visu likumdošanas procedūru, kuras rezultātā ir pieņemts minētais akts, tostarp sagatavojošos aktus un parlamentārās debates. Šajā ziņā tiesību akts, ar kuru tiek vienīgi un vienkārši “apstiprināts” iepriekš pastāvošs administratīvs akts, izklāstot tikai primāros vispārējo interešu iemeslus, iepriekš nesākot likumdošanas procedūru pēc būtības, kura ļauj ievērot minētos nosacījumus, nevar tikt uzskatīts par īpašu tiesību aktu šīs tiesību normas izpratnē un līdz ar to nevar būt pietiekams, lai izslēgtu projektu no Direktīvas 85/337, kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 2003/35, piemērošanas jomas;
2)
Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kura noslēgta 1998. gada 25. jūnijā un Eiropas Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes 2005. gada 17. februāra Lēmumu 2005/370/EK, 9. panta 2. punkts un Direktīvas 85/337, kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 2003/35, 10.a pants ir jāinterpretē tādējādi, ka:
– ja projekts, kas ietilpst šo tiesību normu piemērošanas jomā, ir pieņemts ar tiesību aktu, tiesai vai neatkarīgai un objektīvai ar likumu izveidotai institūcijai ir jābūt iespējai saskaņā ar valsts procesuālajiem noteikumiem izskatīt jautājumu, vai šis tiesību akts atbilst nosacījumiem, kas paredzēti šīs direktīvas 1. panta 5. punktā;
– ja par šādu tiesību aktu nav nekādas iespējas celt prasību, kurš ir tāda rakstura un apjoma, kāds ir atgādināts iepriekš, jebkurai valsts tiesai, kurā iesniegts strīds, savas kompetences ietvaros ir jāveic iepriekšējā punktā aprakstītā pārbaude un attiecīgajā gadījumā no tā jāizdara secinājumi, atstājot šo tiesību aktu nepiemērotu.
Top