Lieta C-268/03
Jean-Claude De Baeck
pret
Belgische Staat
(Rechtbank van eerste aanleg te Antwerpen lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Reglamenta 104. panta 3. punkts – Nodokļu tiesību akti – Fizisko personu ienākuma nodoklis – Sabiedrības, kas ir rezidente, kapitāldaļu būtiska skaita atsavināšana – Kārtība, kādā uzliek nodokli īstenotajam kapitāla vērtības pieaugumam
Rīkojuma kopsavilkums
Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Nodokļu tiesību akti – Ienākuma nodokļi – Nodokļa neuzlikšana kapitāla vērtības pieaugumam, kas īstenots, atsavinot par maksu akcijas vai daļas, sabiedrībām, kuras veic uzņēmējdarbību nodokļa maksāšanas dalībvalstī – Nepieļaujamība – Kapitāla brīvas aprites ierobežojums, personai, kurai par labu atsavina, neiegūstot pietiekamu ietekmi sabiedrībā
(EKL 43. pants, EKL 48. pants un EKL 56. pants)
EKL 43. pants un EKL 48. pants iestājas pret tādu valsts tiesību normu, saskaņā ar kuru kapitāla vērtības pieaugumam, kas īstenots, atsavinot par maksu, taču ne profesionālās darbības ietvaros, sabiedrību, biedrību, iestāžu vai organizāciju akcijas vai daļas, ir uzliekams nodoklis, atsavinot par labu sabiedrībām, biedrībām, iestādēm vai organizācijām, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, ja tādos pašos apstākļos šim kapitāla vērtības pieaugumam nav uzliekams nodoklis, atsavinot par labu sabiedrībām, biedrībām, iestādēm vai organizācijām, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī, ja atsavinātās daļas to turētājam piešķir būtisku ietekmi uz sabiedrības lēmumiem un ļauj viņam noteikt tās darbību.
EKL 56. pants iestājas pret šādu valsts tiesību normu, ja atsavinātās daļas tādas nav.
(sal. ar 28. punktu, rezolutīvās daļas 1.-2. punktu)
TIESAS RĪKOJUMS (otrā palāta)
2004. gada 8. jūnijā (*)
Reglamenta 104. panta 3. punkts – Nodokļu tiesību akti – Fizisko personu ienākuma nodoklis – Sabiedrības, kas ir rezidente, kapitāldaļu būtiska skaita atsavināšana – Kārtība, kādā uzliek nodokli īstenotajam kapitāla vērtības pieaugumam
Lieta C-268/03
par lūgumu, ko Tiesai atbilstoši EKL 234. pantam iesniedza Rechtbank van eerste aanleg te Antwerpen (Beļģija) nolūkā saņemt prāvā, kuru iztiesā šī tiesa, starp
Jean-Claude De Baeck
un
Belgische Staat
prejudiciālu nolēmumu par to, kā interpretēt EKL 43., 46., 48., 56. un 58. pantu.
TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans] (referents), tiesneši K. Gulmans [C. Gulmann], Ž.-P. Puisošē [J. -P. Puissochet], H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues] un N. Kolnerika [N. Colneric],
ģenerāladvokāts F. Dž. Džeikobss [F. G. Jacobs],
sekretārs R. Grass [R. Grass],
tā kā iesniedzējtiesa ir informēta, ka Tiesa gatavojas lemt, izdodot motivētu rīkojumu saskaņā ar Tiesas Reglamenta 104. panta 3. punktu,
tā kā ieinteresētās personas, kas minētas Tiesas Statūtu 23. pantā, tika uzaicinātas iesniegt savus apsvērumus šajā sakarā,
uzklausījusi ģenerāladvokātu,
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
1 Ar 2003. gada 15. jūnija spriedumu, ko Tiesa saņēmusi tā paša gada 19. jūnijā, Rechtbank van eerste aanleg te Antwerpen (Antverpenes Pirmās instances tiesa) atbilstoši EKL 234. pantam uzdeva prejudiciālu jautājumu par to, kā interpretēt EKL 43., 46., 48., 56. un 58. pantu.
2 Šis jautājums radās prāvā starp De Beku [De Baeck] un Belgische Staat (Beļģijas valsti) par nodokļa uzlikšanu kapitāla vērtības pieaugumam, kas īstenots, De Bekam pārdodot Beļģijas sabiedrības akcijas Francijas sabiedrībai.
Valsts tiesiskais regulējums
3 Redakcijā, kas bija spēkā laikā, kad iestājās pamata prāvas fakti, 1964. gada 26. februāra Beļģijas Ienākumu nodokļa kodeksa 67. panta 8. punkts paredzēja:
“Dažādi ienākumi [..] ir [..] kapitāla vērtības pieaugums, kas īstenots, atsavinot par maksu, taču ne 20. pantā minētās profesionālās darbības ietvaros, tādu sabiedrību, biedrību, iestāžu vai organizāciju akcijas vai daļas, kuru sēdeklis, galvenā uzņēmējdarbības veikšanas vieta, vadības vai pārvaldes atrašanās vieta ir Beļģijā, ja kādā brīdī piecu gadu laikā pirms atsavināšanas atsavinātājam vai – ja akcijas vai daļas ir iegūtas citādi kā par maksu – to iepriekšējam turētājam tieši vai netieši, vienam pašam vai kopā ar laulāto vai saviem vai laulātā lejupējiem radiniekiem, augšupējiem radiniekiem un radiniekiem sāņu līnijā līdz otrajai pakāpei ieskaitot, ir piederējuši vairāk par 25 % no tiesībām sabiedrībā, kuras akcijas vai daļas atsavina.”
4 Saskaņā ar tā paša kodeksa 67.b pantu:
“[K]apitāla vērtības pieaugumam, kas minēts 67. panta 8. punktā, nav uzliekami nodokļi, ja tas īstenots, vai nu dalot sabiedrības aktīvus uz tiesībām, uz kurām tas atteicas, vai šai sabiedrībai pārpērkot savas pašas akcijas, vai arī atsavinot akcijas vai daļas Karalistes iedzīvotājam, kas ir pakļauts fizisko personu nodoklim, vai personai, kas nav Karalistes iedzīvotājs, kura ir pakļauta nerezidentu nodoklim, vai nodokļu maksātājam, kas paredzēts 94. panta 1. daļā un 136. pantā.”
Pamata lieta un prejudiciālie jautājumi
5 Iesniedzējtiesa paskaidro, ka, saskaņā ar Nodokļu administrācijas viedokli, De Beks, darbodamies savā vārdā un uz cita rēķina, Francijas sabiedrībai 1989. gadā pārdeva Antverpia grupai piederošu Beļģijas sabiedrību akcijas par summu BEF 1 705 000 000.
6 Tā kā akcijas tika pārdotas ārvalsts sabiedrībai un tā kā De Beku ģimenei bija būtiska dalība Beļģijas sabiedrībās, kas piederēja Antverpia grupai, Nodokļu administrācija uzskatīja, ka īstenotajam kapitāla vērtības pieaugumam bija uzliekams nodoklis.
7 Saskaņā ar iesniedzējtiesas viedokli, no valsts tiesiskā regulējuma izriet, ka kapitāla vērtības pieaugumam nav uzliekams nodoklis, ja akcijas vai daļas tiek atsavinātas par labu Beļģijas sabiedrībām, biedrībām, iestādēm vai organizācijām, bet tam ir uzliekams nodoklis, ja akcijas vai daļas tiek atsavinātas par labu ārvalstu sabiedrībām, biedrībām, iestādēm vai organizācijām.
8 Šis regulējums tātad paredz atšķirīgu attieksmi pret kapitāla vērtības pieaugumiem, kas īstenoti par akcijām vai daļām, atkarībā no tā, kur atrodas tās sabiedrības, biedrības, iestādes vai organizācijas, kurai par labu atsavina, uzņēmējdarbības veikšanas vieta.
9 Apšaubot šāda regulējuma atbilstību Kopienas tiesībām, Rechtbank van eerste aanleg te Antwerpen nolēma atlikt lēmuma pieņemšanu un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai [EKL] 43. pants, [EKL] 46. pants, [EKL] 48. pants, [EKL] 56. pants un [EKL] 58. pants iestājas pret tādu Beļģijas tiesību normu, kādu paredz Ienākumu nodokļa kodeksa 67. panta 8. punkts un 67.b pants 1964. gada redakcijā, pamatojoties uz kuru kapitāla vērtības pieaugumam, kas īstenots, atsavinot par maksu, taču ne profesionālās darbības ietvaros, akcijas vai daļas, kas atbilst kapitāldaļām Beļģijas sabiedrībās, biedrībās, iestādēs vai organizācijās, ir uzliekami nodokļi, ja atsavināšanu veic par labu ārvalstu sabiedrībām, biedrībām, iestādēm vai organizācijām, lai gan šādos pašos apstākļos minētajam kapitāla vērtības pieaugumam nodokli neuzliek, ja šī atsavināšana notiek par labu Beļģijas sabiedrībām, biedrībām, iestādēm vai organizācijām?”
Par prejudiciālo jautājumu
Tiesai iesniegtie apsvērumi
10 De Beks piedāvā sniegt apstiprinošu atbildi uz prejudiciālo jautājumu. Atsaukdamies tai skaitā uz 2002. gada 21. novembra spriedumu lietā C-436/00 X un Y (Recueil 2002, I-10829. lpp.), viņš uzskata, ka tāda norma, par kuru ir runa pamata prāvā, ir gan brīvības veikt uzņēmējdarbību, gan kapitāla aprites brīvības ierobežojums.
11 Šāds noteikums faktiski nodokļu maksātājam rada šķēršļus, kad tas īsteno EKL 43. panta piešķirtās tiesības veikt darbību, izmantojot sabiedrību citā dalībvalstī, vai atsavināt akcijas vai daļas par labu šādai sabiedrībai, kā arī kavē dalībvalsts rezidentus slēgt aizdevuma līgumus vai veikt investīcijas citās dalībvalstīs. De Beks uzskata, ka nepastāv neviens iemesls, kas pamatotu šādus ierobežojumus.
12 Eiropas Kopienu Komisija arī uzskata, ka tāds valsts tiesiskais regulējums, par kādu ir runa pamata prāvā, nav saderīgs ar Kopienu tiesībām. Atsaukdamās uz 2000. gada 13. aprīļa spriedumu lietā C-251/98 Baars (Recueil 2000, I-2787. lpp.), un uz iepriekš minēto spriedumu X un Y, tā norāda, ka ir jānošķir brīvība veikt uzņēmējdarbību no kapitāla aprites brīvības.
13 Komisija uzskata – ja De Beka daļas tam piešķir būtisku ietekmi uz sabiedrības lēmumiem un ļauj viņam noteikt tās darbības, prejudiciālais jautājums ir jāanalizē no uzņēmējdarbības veikšanas brīvības viedokļa. Pretējā gadījumā tas būtu jāanalizē no kapitāla aprites brīvības viedokļa. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, kurš no abiem variantiem atbilst īstenībai.
14 Attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību Komisija, atsaucoties uz iepriekš minēto spriedumu X un Y, apgalvo, ka uzliktajam nodoklim, par ko ir pamata prāva, var būt tāda iedarbība, kas sabiedrību, kura veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, kavē īstenot tai EKL 43. pantā atzītās tiesības darboties Beļģijā ar sabiedrības starpniecību. De Bekam būtu izdevīgāk pārdot savas daļas Beļģijas uzņēmumam, jo šādā gadījumā viņam nebūtu jāmaksā nodoklis. Šāda nevienlīdzīga attieksme ir ierobežojums brīvībai veikt uzņēmējdarbību.
15 Attiecībā uz kapitāla aprites brīvību Komisija, arī atsaucoties uz iepriekš minēto spriedumu X un Y, norāda, ka tāds valsts tiesiskais regulējums, par kuru ir runa pamata prāvā, varētu Beļģijas ienākuma nodokļa maksātājus kavēt atsavināt akcijas par labu sabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs. Turklāt šāds regulējums ierobežo arī citu dalībvalstu rezidentu brīvību investēt savu kapitālu dažādos Beļģijas uzņēmumos, jo šiem rezidentiem būtu jāpārliecina Beļģijas pārdevējs izvēlēties viņus kā pircējus, neskatoties uz nodokli, par ko ir prāva. Tātad tas ir kapitāla brīvas aprites ierobežojums EKL 56. panta nozīmē.
16 Komisija norāda, ka iesniedzējtiesa nemin nevienu elementu, kas varētu attaisnot Komisijas identificētos ierobežojumus. Tā arī nezina, kas tos varētu attaisnot.
Tiesas atbilde
17 Tā kā atbilde uz jautājumu skaidri izriet no judikatūras, Tiesa saskaņā ar Reglamenta 104. panta 3. punktu informēja iesniedzējtiesu, ka tā gatavojas lemt, izdodot motivētu rīkojumu, un lūdza ieinteresētās personas, kas minētas Tiesas Statūtu 23. pantā, iesniegt šajā sakarā savus iespējamos apsvērumus.
18 Tikai De Beks atbildēja uz Tiesas lūgumu un norādīja, ka iepriekš minētā lieta X un Y, viņaprāt, nebija šai lietai identiska, bet gan zināmā mērā analoga. Viņš tomēr atstāj Tiesas ziņā vērtējumu tam, vai konkrētajā gadījumā atbilde izriet no minētā sprieduma. Viņš domā, ka tas tā ir.
19 Saskaņā ar iedibināto judikatūru, lai gan tiešie nodokļi ir dalībvalstu kompetencē, dalībvalstīm sava kompetence tomēr ir jāīsteno, ievērojot Kopienu tiesības (skat., jo īpaši, 2003. gada 11. decembra spriedumu lietā C-364/01 Barbier, Krājumā vēl nav publicēts, 56. punkts, un minēto judikatūru).
20 Iepriekš minētā X un Y sprieduma 36. punktā Tiesa nosprieda – pastāv risks, ka nodokļu priekšrocību atņemšanai, kas izpaužas tā, ka atsavinātājam neatliek nodokli par kapitāla vērtības pieaugumu, kas īstenots par akcijām, kuras atsavinātas ar zaudējumiem, pamatojot, ka sabiedrības, kurai par labu atsavina un kurā nodokļu maksātājam ir daļas, sēdeklis ir citā dalībvalstī, ir tāda iedarbība, kas kavē personu īstenot EKL 43. pantā atzītās tiesības veikt savu darbību šajā citā dalībvalstī ar sabiedrības starpniecību.
21 Tiesa uzskatīja, ka šāda nevienlīdzīga attieksme ierobežo brīvību veikt uzņēmējdarbību attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem, tāpat kā, starp citu, arī citu dalībvalstu pilsoņiem, kas ir rezidenti attiecīgajā dalībvalstī un kuriem ir daļas tādas sabiedrības kapitālā, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, ja vien šīs daļas tiem piešķir būtisku ietekmi uz šīs sabiedrības lēmumiem un atļauj viņiem noteikt tās darbības. Tā norādīja, ka iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai pamata lietā šis nosacījums ir izpildīts (skat. iepriekš minētā sprieduma X un Y 37. punktu, un minēto judikatūru).
22 Turklāt, ja saskaņā ar pārbaudi, kas jāveic iesniedzējtiesai, EKL 43. pants nav piemērojams, ņemot vērā nepietiekamo atsavinātāja daļu apjomu sabiedrībā, kurai par labu atsavina un kuras sēdeklis ir citā dalībvalstī, nodokļu priekšrocību liegšana ir tāda, kas kavē personas, kuras pakļautas kapitāla vērtības pieauguma nodoklim, ar zaudējumiem atsavināt akcijas sabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs un kurās tām tieši vai netieši pieder daļas, un tāpēc tā ir uzskatāma par kapitāla brīvas aprites ierobežojumu EKL 56. panta nozīmē (skat. iepriekš minētā sprieduma X un Y 70. punktu, un minēto judikatūru).
23 Nav apstrīdams, ka pamata lietā kapitāla vērtības pieaugumam neuzliek nodokli, ja akcijas vai daļas atsavina par labu Beļģijas sabiedrībām, biedrībām, iestādēm vai organizācijām, bet tam uzliek nodokli, ja akcijas vai daļas atsavina sabiedrībām, biedrībām, iestādēm vai organizācijām, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī.
24 Turklāt nodokļu priekšrocību atņemšana šajā gadījuma ir vēl izteiktāka kā iepriekš minētajā lietā X un Y, kurā šī atņemšana izpaudās tā, ka atsavinātājam tika liegta iespēja saņemt nodokļa atlikšanu, šādi radot viņam naudas plūsmas grūtības. Tāda valsts tiesiskā regulējuma, par kuru ir pamata prāva, rezultātā atsavinātājam, kas savas daļas atsavina par labu sabiedrībai, kura veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, uzliek nodokli kapitāla vērtības pieaugumam, ko neuzliek atsavinātājam, kas atsavina savas daļas par labu Beļģijas sabiedrībai.
25 No iepriekš minētā sprieduma X un Y tātad skaidri izriet, ka atšķirīga attieksme, ko izveido ar tādu valsts tiesību normu, par kuru ir pamata prāva, par sliktu nodokļu maksātājam, kas savas akcijas vai daļas atsavina sabiedrībām, biedrībām, iestādēm vai organizācijām, kuras veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, ir brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojums. Padarot akciju vai daļu atsavināšanu personām, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, mazāk pievilcīgu, var ierobežot šo personu tiesību veikt uzņēmējdarbību īstenošanu, ja vien daļas, kas tiek atsavinātas, piešķir to turētājam būtisku ietekmi uz sabiedrības lēmumiem un ļauj viņam noteikt tās darbību. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai pamata lietā šis nosacījums ir izpildīts.
26 Ja tas tā nav, atšķirīga attieksme, ko nosaka valsts norma, par kuru ir runa pamata prāvā, ir jāuzskata par kapitāla aprites brīvības ierobežojumu EKL 56. panta nozīmē, ciktāl attiecīgo akciju vai daļu atsavināšana personai, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, ir padarīta mazāk pievilcīga.
27 Tā kā Tiesai nav darīts zināms neviens elements, kas varētu pamatot iepriekš minētos ierobežojumus, nav jāanalizē, vai tiem ir leģitīms mērķis, kas saderīgs ar EK līgumu, un vai tos pamato imperatīvi vispārējo interešu iemesli.
28 Tāpēc uz uzdoto jautājumu ir jāatbild šādi:
– EKL 43. pants un EKL 48. pants iestājas pret tādu valsts tiesību normu, kāda paredzēta Beļģijas Ienākumu nodokļa kodeksa 67. panta 8. punktā un 67.b pantā redakcijā, kas bija spēkā laikā, kad iestājās pamata prāvas fakti, saskaņā ar kuru kapitāla vērtības pieaugumam, kas īstenots, atsavinot par maksu, taču ne profesionālās darbības ietvaros, sabiedrību, biedrību, iestāžu vai organizāciju akcijas vai daļas, ir uzliekams nodoklis, atsavinot par labu sabiedrībām, biedrībām, iestādēm vai organizācijām, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, ja tādos pašos apstākļos šim kapitāla vērtības pieaugumam nav uzliekams nodoklis, atsavinot par labu Beļģijas sabiedrībām, biedrībām, iestādēm vai organizācijām, ja atsavinātās daļas to turētājam piešķir būtisku ietekmi uz sabiedrības lēmumiem un ļauj viņam noteikt tās darbību;
– EKL 56. pants iestājas pret tādu valsts tiesību normu, kāda minēta iepriekš, ja atsavinātās daļas nedod to turētājam būtisku ietekmi uz sabiedrības lēmumiem un neļauj viņam noteikt tās darbību.
Par tiesāšanās izdevumiem
29 Tiesāšanās izdevumi, kas radušies Komisijai, kura iesniedza apsvērumus Tiesai, nav atlīdzināmi. Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem.
Ar šādu pamatojumu
TIESA (otrā palāta),
atbildot uz jautājumu, ko tai ar 2003. gada 13. jūnija spriedumu iesniedza Rechtbank van eerste aanleg te Antwerpen, nospriež:
1) EKL 43. pants un EKL 48. pants iestājas pret tādu valsts tiesību normu, kāda paredzēta Beļģijas Ienākumu nodokļa kodeksa 67. panta 8. punktā un 67.b pantā redakcijā, kas bija spēkā laikā, kad iestājās pamata prāvas fakti, saskaņā ar kuru kapitāla vērtības pieaugumam, kas īstenots, atsavinot par maksu, taču ne profesionālās darbības ietvaros, sabiedrību, biedrību, iestāžu vai organizāciju akcijas vai daļas, ir uzliekams nodoklis, atsavinot par labu sabiedrībām, biedrībām, iestādēm vai organizācijām, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, ja tādos pašos apstākļos šim kapitāla vērtības pieaugumam nav uzliekams nodoklis, atsavinot par labu Beļģijas sabiedrībām, biedrībām, iestādēm vai organizācijām, ja atsavinātās daļas to turētājam piešķir būtisku ietekmi uz sabiedrības lēmumiem un ļauj viņam noteikt tās darbību;
2) EKL 56. pants iestājas pret tādu valsts tiesību normu, kāda minēta iepriekš, ja atsavinātās daļas nedod to turētājam būtisku ietekmi uz sabiedrības lēmumiem un neļauj viņam noteikt tās darbību.
Luksemburgā, 2004. gada 8. jūnijā
Sekretārs
Otrās palātas priekšsēdētājs
R. Grass
K. V. A. Timmermanss
* Tiesvedības valoda – holandiešu.
Top