TIESAS RĪKOJUMS (septītā palāta)
2015. gada 6. oktobrī ( * )
“Apelācija — Tiesas Reglamenta 181. pants — Lauksaimniecība — Regula (EK) Nr. 510/2006 — Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrs — Nosaukuma “Edam Holland” reģistrācija — Vārdu “edam” izmantojoši ražotāji — Intereses celt prasību neesamība”
Lieta C‑517/14 P
par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko 2014. gada 14. novembrī cēlusi
Schutzgemeinschaft Milch und Milcherzeugnisse e.V . , Berlīne (Vācija), ko pārstāv M. Loschelder un V. Schoene, Rechtsanwälte,
apelācijas sūdzības iesniedzēja,
pārējiem lietas dalībniekiem esot šādiem:
Eiropas Komisija, ko pārstāv B. Schima, J. Guillem Carrau un G. von Rintelen, pārstāvji, kas norādījuši adresi Luksemburgā,
atbildētāja pirmajā instancē,
Nīderlandes Karaliste, ko pārstāv B. Koopman un M. Bulterman, pārstāves,
Nederlandse Zuivelorganisatie , Zūtermēra [Zoetermeer] (Nīderlande), ko pārstāv P. van Ginneken un G. Béquet, advocaten,
personas, kas iestājušās lietā pirmajā instancē.
TIESA (septītā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot], tiesneši Ž. L. da Krušs Vilasa [J. L. da Cruz Vilaça] un K. Likurgs [C. Lycourgos] (referents),
ģenerāladvokāte J. Kokote [J. Kokott],
sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu, saskaņā ar Tiesas Reglamenta 181. pantu izdodot motivētu rīkojumu,
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
1
Ar savu apelācijas sūdzību Schutzgemeinschaft Milch und Milcherzeugnisse e.V. lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas rīkojumu Schutzgemeinschaft Milch und Milcherzeugnisse/Komisija (T‑112/11, EU:T:2014:752, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais rīkojums”), ar kuru tā ir noraidījusi apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību atcelt Komisijas 2010. gada 2. decembra Regulu (ES) Nr. 1121/2010 par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Edam Holland (AĢIN)) (OV L 317, 14. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”).
Atbilstošās tiesību normas
Regula (EK) Nr. 510/2006
2
Padomes 2006. gada 20. marta Regulas (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV L 93, 12. lpp.; turpmāk tekstā – “pamatregula”), kas vēl bija spēkā strīdīgo faktu rašanās laikā, preambulas 14. apsvērumā bija paredzēts:
“Reģistrācijas procedūrai būtu jādod iespēja jebkurai pamatoti ieinteresētai fiziskai vai juridiskai personai dalībvalstī vai trešā valstī īstenot savas tiesības, paziņojot savus iebildumus.”
3
Pamatregulas 7. panta 1. un 2. punktā bija noteikts:
“1. Sešos mēnešos pēc 6. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzētās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ikviena dalībvalsts vai trešā valsts var iebilst pret paredzēto reģistrāciju, iesniedzot [Eiropas] Komisijai attiecīgi pamatotu paziņojumu.
2. Jebkura pamatoti ieinteresēta fiziskā vai juridiskā persona, kas veic uzņēmējdarbību vai ir pastāvīgais iedzīvotājs dalībvalstī, kas nav reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts, vai trešā valstī, arī var iebilst pret paredzēto reģistrāciju, iesniedzot attiecīgi pamatotu paziņojumu.
Fiziskās vai juridiskās personas, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai ir tās pastāvīgie iedzīvotāji, paziņojumus iesniedz attiecīgajai dalībvalstij termiņā, kas ļauj iesniegt iebildumus saskaņā ar 1. punktu.
[..]”
4
Šīs regulas 13. panta 1. punkta otrajā daļā bija noteikts:
“Ja reģistrēts nosaukums ietver lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta nosaukumu, kas tiek uzskatīts par sugas vārdu, tad šā nosaukuma, kas ir sugas vārds, izmantošanu atbilstīgajam lauksaimniecības produktam vai pārtikas produktam neuzskata par tādu, kas ir pretrunā šā punkta pirmās daļas a) vai b) apakšpunktam.”
Apstrīdētā regula
5
Atbilstoši apstrīdētās regulas preambulas 8. apsvērumam:
“Apgalvojot, ka reģistrācija apdraudētu nosaukumu, preču zīmju vai produktu pastāvēšanu un ka reģistrācijai piedāvātais nosaukums ir vispārējs, iebildumu cēlēji acīmredzot neattiecināja savus iebildumus uz nosaukumu “Edam Holland” kopumā, taču attiecināja to tikai uz vienu nosaukuma elementu, proti, “Edam”. Tomēr aizsardzību piešķir apzīmējumam “Edam Holland” kopumā. Saskaņā ar [pamatregulas] 13. panta 1. punkta otro daļu apzīmējumu “Edam” var turpināt lietot ar nosacījumu, ka tiek ievēroti Savienības tiesību sistēmā piemērojamie principi un noteikumi. Skaidrības labad attiecīgi grozīja specifikāciju un kopsavilkumu.”
6
Šīs regulas 1. pantā ir paredzēts:
“Šīs regulas I pielikumā minētais nosaukums tiek ierakstīts reģistrā.
Neskarot pirmajā punktā izklāstīto, nosaukumu “Edam” var turpināt izmantot [Eiropas] Savienības teritorijā, ja tiek ievēroti tās tiesību sistēmā piemērojamie principi un noteikumi.”
7
Šīs regulas II pielikumā ir ietverta šāda informācija:
“[..]
4. Specifikācija:
[..]
4.1. Nosaukums
“Edam Holland”
4.2. Apraksts
“Edam Holland” ir dabiski nogatavināts puscietais siers. To izgatavo Nīderlandē no Nīderlandes piena lopu fermās iegūta govs piena; līdz patērētājam sagatavotam produktam sieru nogatavina Nīderlandē atrodošās siera nogatavināšanas telpās.
[..]”
Tiesvedības priekšvēsture
8
Pārsūdzētā rīkojuma 1.–7. punktā tiesvedības priekšvēsture ir izklāstīta šādi:
“1
[..] Komisija 2008. gada 1. martā publicēja reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar [pamatregulas] 6. panta 2. punktu. Šis reģistrācijas pieteikums, ko bija nosūtījusi Nederlandse Zuivelorganisatie (turpmāk tekstā – NZO”) un Komisijai iesniegusi Nīderlandes Karaliste, attiecās uz aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Edam Holland” [(turpmāk tekstā – “konkrētā ĢIN”)] reģistrāciju.
2
2008. gada 26. jūnijā prasītāja Vācijas iestādēs par [konkrētās ĢIN] reģistrāciju iesniedza iebildumu paziņojumu saskaņā ar [pamatregulas] 7. panta 2. punktu.
3
Šajā iebildumu paziņojumā prasītāja sevi raksturoja kā “edam” ražotāju un izplatītāju profesionālo apvienību, kuras biedri 2007. gadā esot pārdevuši 141385 tonnas “edam” (tostarp 94361 tonnu pašu ražojuma). Iebildumu paziņojuma pamatošanai it īpaši ir ticis norādīts, ka nosaukuma “Edam Holland” reģistrācija bez skaidri noteiktiem precizējumiem apdraudētu sugas vārda “edam” izmantošanu.
4
2008. gada 18. jūlijā Vācijas Federatīvā Republika iesniedza Komisijā iebildumu paziņojumu par [konkrētās ĢIN] reģistrāciju. Prasītājas 2008. gada 26. jūnija iebildumu paziņojums (minēts iepriekš 2. punktā) tika pievienots Vācijas Federatīvās Republikas iebildumu paziņojumam.
5
2008. gada 21. oktobrī Komisija darīja Nīderlandes Karalistei zināmu, ka tā Vācijas Federatīvās Republikas iesniegto iebildumu paziņojumu uzskatot par pieņemamu. Tā arī aicināja Nīderlandes Karalisti un Vācijas Federatīvo Republiku veikt atbilstošas apspriedes saskaņā ar [pamatregulas] 7. panta 5. punktu, lai panāktu vienošanos.
6
2009. gada 29. maijā Nīderlandes Karaliste informēja Komisiju, ka tā nav varējusi rast vienošanos it īpaši ar Vācijas Federatīvo Republiku.
7
2010. gada 2. decembrī Komisija pieņēma [apstrīdēto] regulu. [Konkrētās ĢIN] specifikācijā it īpaši tika norādīts, ka siers “Edam Holland” tiek izgatavots Nīderlandē no Nīderlandes piena lopu fermās iegūta govs piena (specifikācijas 4.2. punkts).”
Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais rīkojums
9
Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 23. februārī, apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdza atcelt apstrīdēto regulu.
10
Iestāties lietā Komisijas prasījuma noraidīt prasību atbalstam tika atļauts Nīderlandes Karalistei un NZO.
11
Uzskatot, ka lietas materiāli tai ir pietiekami skaidri, Vispārējā tiesa saskaņā ar tās Reglamenta 113. pantu nolēma lēmumu pieņemt, neveicot tālākas procesuālās darbības, un noraidīja prasību kā nepieņemamu.
Lietas dalībnieku prasījumi
12
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:
—
primāri, atcelt pārsūdzēto rīkojumu un apstrīdēto regulu;
—
pakārtoti, atcelt pārsūdzēto rīkojumu un lietu nodot atpakaļ Vispārējai tiesai;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.
13
Komisija lūdz Tiesu:
—
noraidīt apelācijas sūdzību un
—
piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
14
Nīderlandes Karaliste lūdz Tiesu noraidīt apelācijas sūdzību.
15
NZO lūdz Tiesu:
—
primāri, noraidīt apelācijas sūdzību;
—
pakārtoti, ja apelācijas sūdzība tiek apmierināta, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, un
—
vēl pakārtotāk, ja apelācijas sūdzība tiek apmierināta un ja Tiesa izlemj pati taisīt spriedumu lietā, atstāt spēkā apstrīdēto regulu.
Par apelācijas sūdzību
16
Atbilstoši Tiesas Reglamenta 181. pantam gadījumā, ja apelācijas sūdzība vai kāda tās daļa ir acīmredzami nepieņemama vai nepamatota, Tiesa jebkurā laikā, rīkojoties pēc tiesneša referenta priekšlikuma un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas, ar motivētu rīkojumu var nolemt noraidīt šo apelācijas sūdzību vai kādu tās daļu.
17
Šajā apelācijas tiesvedībā ir jāpiemēro šī tiesību norma.
18
Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja ir izvirzījusi četrus pamatus.
Par pirmo pamatu
Apelācijas sūdzības iesniedzējas argumenti
19
Ar savu pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja uzsver, ka, neatzīstot tās interesi celt prasību sakarā ar to, ka apstrīdētajā regulā nav precizēts, ka apzīmējums “edam” ir sugas vārds pamatregulas 13. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē, un ka šajā sakarā to var turpināt izmantot sieru tirdzniecībā, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Šā precizējuma neesamība nopietni nelabvēlīgi ietekmējot apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesisko stāvokli, jo no Tiesas judikatūras izrietot, ka pastāv prezumpcija, saskaņā ar kuru katrs salikta nosaukuma elements tiek aizsargāts atsevišķi. Līdz ar to esot pierādāma apelācijas sūdzības iesniedzējas interese celt prasību un Vispārējā tiesa kļūdaini esot noraidījusi tās prasību kā nepieņemamu.
20
Komisija apstrīd šos argumentus.
Tiesas vērtējums
21
Apstrīdētās regulas preambulas 8. apsvērumā, atsaucoties uz pamatregulas 13. panta 1. punkta otro daļu, ir norādīts, ka “apzīmējumu “Edam” var turpināt lietot”. Proti, šajā pamatregulas normā ir paredzēts, ka gadījumā, kad Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā reģistrēts nosaukums ietver lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta nosaukumu, kas ir sugas vārds, tad šā nosaukuma komerciāla izmantošana netiek uzskatīta par tādu, kas ir pretrunā šā reģistrētā nosaukuma aizsardzībai. Tieši šā iemesla dēļ apstrīdētās regulas 1. pantā, ievērojot, ka vārds “edam” ir sugas vārds, Komisija ir izlēmusi norādīt, ka, neraugoties uz konkrētās ĢIN reģistrāciju, šo vārdu var turpināt izmantot Savienības teritorijā, ja tiek ievēroti Savienības tiesību sistēmā piemērojamie principi un noteikumi.
22
No minētā izriet, ka, pārsūdzētā rīkojuma 29. un 30. punktā nolemjot, ka apstrīdētās regulas iespējamā atcelšana apelācijas sūdzības iesniedzējas biedriem šajā ziņā nesniegs nekādu labumu, Vispārējā tiesa nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo šajā regulā ir paredzēts, ka nosaukumu “edam” var turpināt izmantot, tostarp sieru tirdzniecībā, ja tiek ievēroti Savienības tiesību sistēmā piemērojamie principi un noteikumi.
23
No iepriekš minētā izriet, ka pirmais pamats ir jānoraida kā acīmredzami nepamatots.
Par otro pamatu
Apelācijas sūdzības iesniedzējas argumenti
24
Ar savu otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir sagrozījusi faktus, uz kuriem apelācijas sūdzības iesniedzēja ir balstījusi savu argumentu par to, ka ar apstrīdēto regulu tiek ierobežota tās biedru saimnieciskā darbība, ko veido tāda piena piegādes uz Nīderlandi, kas tur var tikt izmantots “edam” ražošanai. Sava otrā pamata atbalstam apelācijas sūdzības iesniedzēja atsaucas uz faktiem un pierādījumiem, kas apliecina šo piegāžu īstumu, uzsver, ka neviens cits lietas dalībnieks nav apstrīdējis šos apgalvojumus, un secina, ka, nospriežot, ka šis apelācijas sūdzības iesniedzējas arguments nav pamatots ar faktiem, Vispārējā tiesa ir sagrozījusi faktus. Turklāt tā apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi vairākus faktus, uz kuriem tā pati balstījusies pārsūdzētā rīkojuma 41. punktā.
25
Komisija apstrīd apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzītos argumentus šā pamata pamatojumam.
Tiesas vērtējums
26
Vispirms jāatgādina, ka atbilstoši LESD 256. panta 1. punktam un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmajai daļai apelācijas sūdzību var iesniegt tikai par tiesību jautājumiem. Tikai Vispārējās tiesas kompetencē ir konstatēt un vērtēt atbilstošos faktus, kā arī novērtēt pierādījumus. Tātad šo faktu un pierādījumu izvērtēšana, izņemot gadījumus, kad tie tikuši sagrozīti, nav tiesību jautājums, kas kā tāds ir pakļauts Tiesas kontrolei apelācijas ietvaros (spriedums ICF/Komisija, C‑467/13 P, EU:C:2014:2274, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).
27
Taču izskatāmajā lietā sava otrā pamata pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja ir vien atsaukusies uz Vispārējā tiesā norādītajiem faktiem un pierādījumiem par atsevišķu tās biedru veikto piena piegāžu uz Nīderlandi apjomu, no tiem secinot, ka apstrīdētās regulas dēļ tiek nelabvēlīgi ietekmēta tās biedru saimnieciskā darbība, jo viņi vairs nevar pārdot Vācijā ražotu pienu ar konkrēto ĢIN aizsargāto sieru ražošanai Nīderlandē. Tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzēja, nenorādot, kā fakti ir tikuši sagrozīti, lūdz Tiesu tos konstatēt un novērtēt no jauna, bet tas neietilpst Tiesas kompetencē.
28
Turklāt saistībā ar argumentiem, kas attiecas uz pārsūdzētā rīkojuma 41. punktu, kurā Vispārējā tiesa ir secinājusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nevar tajā vērsties, lai pārstāvētu to savu biedru intereses, kuri ir piena ražotāji, pietiek konstatēt – kā to savas apelācijas sūdzības 32. punktā ir atzinusi pati apelācijas sūdzības iesniedzēja –, ka šie argumenti attiecas uz Vispārējās tiesas papildus veiktu vērtējumu. Līdz ar to šie argumenti ir jānoraida kā neefektīvi, jo tie katrā ziņā nevar būt pamats pārsūdzētā rīkojuma atcelšanai.
29
No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka otrais pamats ir jānoraida kā acīmredzami nepieņemams.
Par trešo pamatu
Apelācijas sūdzības iesniedzējas argumenti
30
Ar savu trešo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja uzsver, ka, neatzīstot tai interesi celt prasību, kas izrietot no tiesībām izteikt iebildumus, kuras tai ir paredzētas pamatregulā, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
31
Komisija apstrīd apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzītos argumentus šā pamata pamatojumam.
Tiesas vērtējums
32
Pamatregulas 7. panta 2. punkta pirmajā daļā bija paredzēts, ka jebkura pamatoti ieinteresēta fiziskā vai juridiskā persona, kas veic uzņēmējdarbību vai ir pastāvīgais iedzīvotājs dalībvalstī, kura nav reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts, vai trešā valstī, var iebilst pret paredzēto reģistrāciju, iesniedzot attiecīgi pamatotu paziņojumu.
33
Tomēr šā punkta otrajā daļā ir paredzēts, ka fiziskās vai juridiskās personas, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai ir tās pastāvīgie iedzīvotāji, paziņojumus iesniedz attiecīgajai dalībvalstij, lai tad tā izmantotu tai ar šā panta 1. punktu piešķirtās tiesības izteikt iebildumus.
34
Līdz ar to, pārsūdzētā rīkojuma 42. punktā secinot, ka pamatoti ieinteresētas fiziskās vai juridiskās personas, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai ir tās pastāvīgie iedzīvotāji, nevar tieši iesniegt iebildumus Komisijai, Vispārējā tiesa nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
35
Šādos apstākļos trešais pamats ir jānoraida kā acīmredzami nepamatots.
Par ceturto pamatu
Apelācijas sūdzības iesniedzējas argumenti
36
Ar savu ceturto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka tās biedri ir konkurences attiecībās ar to sieru ražotājiem Nīderlandē, kurus aizsargā konkrētā ĢIN. Pēc tās ieskata, ar vārdu “edam” tirgoto produktu daudzums un sajaukšanas risks, kam šā iemesla dēļ ir pakļauts patērētājs, pierāda, ka visi “edam” produkti tirgū savstarpēji konkurē.
37
Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav ievērojusi tās tiesības tikt uzklausītai. Tā kā Vispārējā tiesa ir secinājusi, ka šīs konkurences attiecības apelācijas sūdzības iesniedzēja nav pierādījusi, kaut gan Komisija esot pieņēmusi tās iesniegtos iebildumus pret konkrētās ĢIN reģistrēšanu un tādējādi esot atzinusi, ka tai ir pamatregulas 7. panta 2. punktā prasītā “leģitīmā interese”, lai tā būtu tiesīga iesniegt šādus iebildumus, Vispārējai tiesai lietas dalībniekiem esot bijusi jādod iespēja papildināt savu argumentāciju par konkurences situāciju starp produktiem, ko ar vārdu “edam” tirgo apelācijas sūdzības iesniedzējas biedri, un tiem tirgotajiem produktiem, uz kuriem attiecas konkrētā ĢIN.
38
Apelācijas sūdzības iesniedzēja apstrīd arī Vispārējās tiesas apsvērumus pārsūdzētā rīkojuma 44.–46. punktā, kuros pēdējā ir norādījusi, ka pamatregulas mērķis ir radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp produktiem, kuriem ir izcelsmes norādes, ka apstrīdētajā regulā nav paredzēta apelācijas sūdzības iesniedzējas biedru esošo tiesību atņemšana un ka apelācijas sūdzības iesniedzējas argumenti nekādā ziņā nepierāda, ka šī regula tieši ietekmētu tās biedrus.
39
Komisija apstrīd apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzītos argumentus šā pamata pamatojumam.
Tiesas vērtējums
40
Pirmkārt, attiecībā uz argumentu par iespējamām konkurences attiecībām starp to sieru ražotājiem Nīderlandē, kas tiek aizsargāti ar konkrēto ĢIN, un apelācijas sūdzības iesniedzējas biedriem pietiek konstatēt, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja, aprobežojoties ar atsevišķu tās prasības pieteikumā pirmajai instancei norādīto apstākļu pārstāstu, apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi apelācijas sūdzības iesniedzējas tai iesniegtos pierādījumus un faktus, tomēr nenorādot, kā tā šo sagrozīšanu ir izdarījusi. Līdz ar to šāda argumentācija ir jānoraida kā acīmredzami nepieņemama.
41
Otrkārt, attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentu, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi tās tiesības tikt uzklausītai, ir pietiekami norādīt, ka, lai arī nemaz nebija jāpārbauda, vai Komisija faktiski ir atzinusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējai ir “leģitīma interese” pamatregulas 7. panta 2. punkta izpratnē, 2013. gada 15. novembrī Vispārējā tiesa aicināja lietas dalībniekus atbildēt uz vairākiem jautājumiem, tostarp par apelācijas sūdzības iesniedzējas interesi celt prasību. Līdz ar to pēdējās arguments, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi tās tiesības tikt uzklausītai, ir acīmredzami nepamatots.
42
Treškārt, saistībā ar apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentiem attiecībā uz pārsūdzētā rīkojuma 44.–46. punktu ir jāsecina – kā to savas apelācijas sūdzības 58., 61. un 63. punktā atzīst arī pati apelācijas sūdzības iesniedzēja –, ka tie ietver vērtējumu, ko Vispārējā tiesa ir veikusi papildus, tādēļ šie argumenti ir jāatzīst par neefektīviem.
43
No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka ceturtais pamats ir noraidāms kā daļēji acīmredzami nepieņemams un daļēji acīmredzami nepamatots.
44
Pastāvot šādiem apstākļiem, apelācijas sūdzība ir jānoraida pilnībā.
Par tiesāšanās izdevumiem
45
Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz šī reglamenta 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.
46
Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tai šis spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt šīs iestādes tiesāšanās izdevumus.
47
Atbilstoši Reglamenta 140. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz šī reglamenta 184. panta 1. punktu, Nīderlandes Karalistei savi tiesāšanās izdevumi ir jāsedz pašai.
48
Atbilstoši šī reglamenta 184. panta 4. punktam arī NZO savi tiesāšanās izdevumi ir jāsedz pašai.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež:
1)
apelācijas sūdzību noraidīt;
2)
Schutzgemeinschaft Milch und Milcherzeugnisse e.V . atlīdzina tiesāšanās izdevumus;
3)
Nīderlandes Karaliste un Nederlandse Zuivelorganisatie savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.
[Paraksti]
( * ) Tiesvedības valoda – vācu.
Top