Tiesas spriedums (ceturtā palāta) 2007. gada 12.jūlijā. Eiropas Kopienu Komisija pret Austrijas Republiku. Valsts pienākumu neizpilde - Savvaļas putnu aizsardzība - Direktīva 79/409/EEK - Transponēšanas pasākumi. Lieta C-507/04.

Lieta C‑507/04

Eiropas Kopienu Komisija

pret

Austrijas Republiku

Valsts pienākumu neizpilde – Savvaļas putnu aizsardzība – Direktīva 79/409/EEK – Transponēšanas pasākumi

Ģenerāladvokātes Julianas Kokotes [Juliane Kokott] secinājumi, sniegti 2007. gada 11. janvārī 

Tiesas (ceturtā palāta) 2007. gada 12. jūlija spriedums 

Sprieduma kopsavilkums

1.     Vide – Savvaļas putnu aizsardzība – Direktīva 79/409 – Transpozīcija bez tiesiskā regulējuma pieņemšanas – Ierobežojumi

(Padomes Direktīva 79/409)

2.     Vide – Savvaļas putnu aizsardzība – Direktīva 79/409 – Piemērošanas joma

(Padomes Direktīvas 79/409 1. un 11. pants)

3.     Vide – Savvaļas putnu aizsardzība – Direktīva 79/409 – Izpilde no dalībvalstu puses

(Padomes Direktīvas 79/409 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 2. pants)

4.     Vide – Savvaļas putnu aizsardzība – Direktīva 79/409 – Pienākums aizliegt medības noteiktos laika posmos, kuros putni ir īpaši neaizsargāti

(Padomes Direktīvas 79/409 7. panta 4. punkts)

5.     Vide – Savvaļas putnu aizsardzība – Direktīva 79/409 – Medību atklāšanas un slēgšanas datumi

(Padomes Direktīvas 79/409 9. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

6.     Vide – Savvaļas putnu aizsardzība – Direktīva 79/409 – Izpilde no dalībvalstu puses

(Padomes Direktīvas 79/409 8. pants un IV pielikums)

1.     Lai iekšējās tiesībās transponētu Kopienu tiesību normas, nav jāpārņem šo tiesību normu forma un teksts kādā precīzā un īpašā tiesību normā un var būt pietiekams vispārīgs juridisks konteksts, ja tas efektīvi nodrošina direktīvas pilnīgu piemērošanu pietiekami skaidrā un precīzā veidā.

Tomēr transponējuma precizitāte ir īpaši svarīga attiecībā uz Direktīvu 79/409 par savvaļas putnu aizsardzību, jo kopējā mantojuma apsaimniekošana ir uzticēta dalībvalstīm to attiecīgajā teritorijā.

(sal. ar 89. un 92. punktu)

2.     Direktīvas 79/409 par savvaļas putnu aizsardzību 11. pants, kas tikai nosaka īpašu pienākumu dalībvalstīm nodrošināt, lai to putnu sugu introdukcijas dēļ, kuras nav sastopamas savvaļā dalībvalstu Eiropas teritorijā, netiktu skarta vietējā flora un fauna, nav uzskatāms par juridisko pamatu, kas ļauj izdarīt atkāpi no aizsardzības pienākumiem, kuri dalībvalstīm uzlikti saskaņā ar direktīvas 1. pantu un attiecas uz visām putnu sugām, kas sastopamas savvaļā dalībvalstu Eiropas teritorijā, proti, katrā no šīm valstīm attiecībā gan uz vietējām sugām, gan tām, kas sastopamas tikai citās dalībvalstīs. Tas, ka ir ļoti svarīgi pilnīgi un efektīvi aizsargāt savvaļas putnus visā Kopienā neatkarīgi no to dzīvesvietas vai pārvietošanās telpas, jebkuru valsts tiesību aktu, kas paredz savvaļas putnu aizsardzību, atsaucoties uz valsts faunu, padara nesaderīgu ar direktīvu.

(sal. ar 101.–103. punktu)

3.     Kaut arī ir tiesa, ka kaitējuma vīnogulāju kultūraugiem novēršana principā var ļaut veikt atkāpes pasākumus saskaņā ar Direktīvas 79/409 par savvaļas putnu aizsardzību 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešo ievilkumu, šī tiesību norma nav juridisks pamats, lai kādu sugu pilnībā izslēgtu, pat uz ierobežotu laiku, no direktīvā paredzētās aizsardzības sistēmas. Ja putnu sugu pilnībā izslēdz no minētās aizsardzības sistēmas, pat uz ierobežotu laiku, var rasties draudi pašai šīs sugas eksistencei. Tādējādi, tikai ievērojot direktīvas 9. panta 2. punkta prasības, dalībvalstīm ir atļauts paredzēt atkāpes no savvaļas putnu aizsardzības sistēmas.

(sal. ar 113.–115. punktu)

4.     Aizsardzības pret medību darbībām sistēma, kas noteikta Direktīvas 79/409 par savvaļas putnu aizsardzību 7. panta 4. punktā, ir definēta plaši, atsaucoties uz attiecīgo sugu bioloģiskajām īpatnībām, ņemot vērā, ka šī sistēma papildus ligzdošanas periodam attiecas uz dažādām reprodukcijas un audzināšanas stadijām. Tikai šāds uzskats atbilst minētā 7. panta 4. punkta mērķim, kas ir nodrošināt pilnīgu aizsardzības sistēmu laikposmos, kuros savvaļas putnu izdzīvošana tiek īpaši apdraudēta. Jebkādi pasākumi laikposmos, kas skar putnu reprodukcijas laiku, to var ietekmēt, pat ja tiek skarta tikai populācijas daļa. Tāds ir arī gadījums pārošanās periodā, kurā attiecīgās sugas ir īpaši neaizsargātas un ievainojamas. Tādējādi šis pēdējais minētais laikposms ir tā laikposma daļa, kurā ir aizliegts veikt jebkādas medību darbības.

(sal. ar 192.–195. punktu)

5.     Direktīvas 79/409 par savvaļas putnu aizsardzību 9. panta 1. punkta c) apakšpunkts atļauj dalībvalstīm atkāpties saistībā ar medību sākuma un beigu datumu, kas izriet, ņemot vērā šīs direktīvas 7. panta 4. punktā uzskaitītos mērķus. Šajā sakarā savvaļas putnu medības izklaides nolūkā laikposmos, kas norādīti minētajā 7. panta 4. punktā, ja ir izpildītas direktīvas 9. panta 2. punkta prasības, var atbilst “saprātīgai izmantošanai” 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Tomēr pierādīšanas pienākums attiecībā uz minēto prasību izpildi katras atkāpes gadījumā ir valsts iestādei, kas pieņem lēmumu.

Turklāt, dalībvalstīm, veicot šīs tiesību normas transponēšanas pasākumus, ir jānodrošina, ka visos tajā paredzētās atkāpes izmantošanas gadījumos un attiecībā uz visām aizsargājamajām sugām atļautais nošaujamo dzīvnieku skaits medībās nepārsniedz robežvērtību, kas atbilst nošaujamo dzīvnieku skaita ierobežojumam līdz nelielam skaitam un kas nosakāma, pamatojoties uz precīziem zinātniskiem datiem. It īpaši direktīvas transpozīcija, kas atbilst Kopienu tiesībām, nozīmē, ka iestādēm, kas atbild par atļauju izsniegšanu konkrētās sugas putnu medīšanai izņēmuma kārtā, ir jāvar pamatoties uz pietiekami precīziem rādītājiem saistībā ar ievērojamām robežvērtībām. Līdz ar to attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm juridiski precīzi, pamatojoties uz atzītajiem zinātniskajiem datiem, jānodrošina, ka maksimālais noteiktais skaits nekādā gadījumā netiek pārsniegts un ka tādējādi tiek nodrošināta minēto sugu pilnīga aizsardzība.

(sal. ar 196.–199., 201. un 225. punktu)

6.     Tas, ka dalībvalstī nepastāv noteiktu medību veidu vai ar Direktīvu 79/409 par savvaļas putnu aizsardzību nesaderīga prakse, attiecīgo dalībvalsti neatbrīvo no tās pienākuma pieņemt normatīvus aktus, lai nodrošinātu direktīvas tiesību normu atbilstošu transponēšanu. Tiesiskās drošības princips paredz, ka attiecīgajā direktīvā noteiktais aizliegums ir jātransponē saistošajos valsts tiesību aktos.

(sal. ar 280. un 281. punktu)

TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)

2007. gada 12. jūlijā (*)

Valsts pienākumu neizpilde – Savvaļas putnu aizsardzība – Direktīva 79/409/EEK – Transponēšanas pasākumi

Lieta C‑507/04

par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam,

ko 2004. gada 8. decembrī cēla

Eiropas Kopienu Komisija, ko pārstāv M. van Bēks [M. van Beek] un B. Šima [B. Schima], pārstāvji, kuriem palīdz M. Langs [M. Lang], Rechtsanwalt, kas norādīja adresi Luksemburgā,

prasītāja,

pret

Austrijas Republiku, ko pārstāv H. Dosi [H. Dossi], pārstāvis, kas norādīja adresi Luksemburgā,

atbildētāja.

TIESA (ceturtā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], tiesneši E. Juhāss [E. Juhász], R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta] (referente), Dž. Arestis [G. Arestis] un T. fon Danvics [T. von Danwitz],

ģenerāladvokāte J. Kokote [J. Kokott],

sekretārs R. Grass [R. Grass],

ņemot vērā rakstveida procesu,

noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus tiesas sēdē 2007. gada 11. janvārī,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1       Savā prasības pieteikumā Eiropas Kopienu Komisija lūdz Tiesu atzīt, ka Austrijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 103, 1. lpp., turpmāk tekstā – “direktīva”) 1. panta 1. un 2. punkts, 5. pants, 6. panta 1. punkts, 7. panta 1. un 4. punkts, 8. pants, 9. panta 1. un 2. punkts, kā arī 11. pants.

 Atbilstošās tiesību normas

 Kopienu tiesiskais regulējums

2       Saskaņā ar tās 1. panta 1. punktu direktīva attiecas uz visu to savvaļas putnu sugu aizsardzību, kas sastopamas to dalībvalstu Eiropas teritorijā, uz kurām attiecas EEK līgums. Tās mērķis ir šo sugu aizsardzība, pārzināšana un uzraudzīšana, un tajā noteiktas to izmantošanas normas. Šā panta 2. punkts precizē, ka direktīva attiecas uz putniem, kā arī to olām, ligzdām un dzīvotnēm.

3       Direktīvas 5. pants nosaka:

“Neskarot 7. un 9. pantu, dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai izveidotu vispārēju aizsardzības sistēmu visām 1. pantā minētajām putnu sugām, cita starpā aizliedzot:

a)      jebkādā veidā apzināti nogalināt vai sagūstīt putnus;

b)      apzināti iznīcināt vai bojāt putnu ligzdas un olas vai pārvietot to ligzdas;

c)      lasīt putnu olas dabā un paturēt tās pat tad, ja olas ir tukšas;

d)      apzināti traucēt putnus, jo īpaši vairošanās [reprodukcijas] un ligzdošanas [audzināšanas] laikā, ja šādi traucējumi būtiski skar šīs direktīvas mērķus;

e)      turēt to sugu putnus, kuras aizliegts medīt un sagūstīt.”

4       Direktīvas 6. panta 1. punkts aizliedz aizsargājamo putnu sugu tirdzniecību šādā redakcijā:

“Neskarot 2. un 3. punkta noteikumus, dalībvalstis aizliedz tirgot, pārvadāt, turēt tirdzniecības nolūkā un piedāvāt tirdzniecībai jebkuru 1. pantā minēto sugu putnus, dzīvus vai beigtus, kā arī jebkuras viegli atpazīstamas šo putnu daļas vai izstrādājumus no tiem.”

5       Direktīvas III pielikuma 1. un 2. daļā ir to sugu saraksts, uz kurām saskaņā ar šās direktīvas 6. panta 2. un 3. punktu ar noteiktiem nosacījumiem neattiecas tirgošanas aizliegums.

6       Direktīvas 7. pants reglamentē aizsargājamo putnu sugu medības. Šā panta 1. punkta pirmais teikums nosaka:

“Ņemot vērā to populāciju lielumu, ģeogrāfisko izplatību un reprodukcijas spēju visā Kopienā, II pielikumā minētās sugas drīkst medīt saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem.”

7       Direktīvas 7. panta 4. punkts paredz:

“Dalībvalstis apņemas nodrošināt, ka medību ierašas, ko veic saskaņā ar valstī spēkā esošajiem pasākumiem, arī medības ar piekūnu, ja tās praktizē, atbilst attiecīgo putnu sugu resursu racionālas izmantošanas un ekoloģiskā līdzsvara regulēšanas principiem un ka šīs ierašas, ņemot vērā šo sugu, jo īpaši migrējošo sugu, populācijas lielumu, ir samērojamas ar pasākumiem, kas izriet no 2. panta. Tās jo īpaši rūpējas par to, lai sugas, uz kurām attiecas medību likumi [tiesību akti], netiktu medītas ligzdošanas laikā, kā arī atsevišķu reprodukcijas [un audzināšanas] stadiju laikā. Attiecībā uz migrējošām sugām tās jo īpaši rūpējas par to, lai sugas, uz kurām attiecas medību noteikumi [tiesību akti], netiktu medītas vairošanās [reprodukcijas] laikā vai tad, kad tās atgriežas savās ligzdošanas vietās. Dalībvalstis nosūta Komisijai visu vajadzīgo informāciju par savu medību noteikumu [tiesību aktu] praktisko piemērošanu.”

8       Direktīvas 8. pants nosaka:

“1.      Attiecībā uz putnu medībām, to sagūstīšanu vai nonāvēšanu saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstis aizliedz lietot jebkādus masveidīgas vai neselektīvas putnu sagūstīšanas vai nonāvēšanas līdzekļus, pasākumus vai paņēmienus, arī tādus, kas var izraisīt kādas sugas lokālu izzušanu, jo īpaši IV pielikuma a) punktā minētos.

2.      Turklāt dalībvalstis aizliedz visas medības, ko veic izmantojot IV pielikuma b) punktā minētos transporta līdzekļus un apstākļus.”

9       Saskaņā ar direktīvas 9. panta 1. punktu:

“Ja nevar rast citu pieņemamu risinājumu, dalībvalstis drīkst atkāpties no 5., 6., 7. un 8. panta noteikumiem šādu iemeslu dēļ:

a)      sabiedrības veselības aizsardzības un drošības interesēs,

–       lidojumu drošības interesēs,

–       lai nepieļautu nopietnu kaitējumu kultūraugiem, lauksaimniecības dzīvniekiem, mežiem, zvejniecībai un ūdeņiem,

–       lai aizsargātu floru un faunu;

b)      pētniecības un mācību nolūkā, veicot populācijas atjaunošanu, sugu reintrodukciju un šim nolūkam nepieciešamo pavairošanu;

c)      lai atļautu stingri kontrolētos apstākļos un izlases veidā nelielā skaitā sagūstīt, turēt vai citādi saprātīgi izmantot dažus putnus.”

10     Atbilstoši direktīvas 9. panta 2. punktam izņēmumos ir jāmin:

“–      sugas, uz kurām attiecas izņēmumi,

–       līdzekļi, pasākumi vai paņēmieni, ar kādiem atļauts sagūstīt vai nonāvēt putnus,

–       riska nosacījumi, kā arī citi apstākļi (laiks un vieta), kādos pieļaujami šādi izņēmumi,

–       iestāde, kas pilnvarota paziņot, ka pastāv nepieciešamie nosacījumi, un lemt par to, kādus līdzekļus, pasākumus vai paņēmienus, kam un ar kādiem ierobežojumiem atļauts izmantot,

–       kādi uzraudzības pasākumi tiks veikti.”

11     Direktīvas 11. pants liek dalībvalstīm nodrošināt, lai jebkuras savvaļas putnu sugas introdukcija, ja tā parasti nav sastopama minēto valstu Eiropas teritorijā, nekaitētu vietējai florai un faunai.

 Dažādu Austrijas zemju normatīvi akti, kuru saderība ar direktīvas noteikumiem ir apstrīdēta

 Lejasaustrijas zeme

12     Runa ir par šādiem noteikumiem: Lejasaustrijas Dabas aizsardzības likuma (Niederösterreichisches Naturschutzgesetz 2000, LGBl. (Lejasaustrija) 87/00, turpmāk tekstā – “Nö NSchG”) 17. panta 5. punkts, 18. pants, kā arī 20. panta 4. punkts un 21. pants, Lejasaustrijas Medību likuma (Niederösterreichisches Jagdgesetz 1974, LGBl. (Lejasaustrija) 76/74, turpmāk tekstā – “Nö JagdG”) 95. pants un Lejasaustrijas Medību noteikumu (Niederösterreichische Jagdverordnung, LGBl. (Lejasaustrija) 28/77, turpmāk tekstā – “Nö JagdVO”) 22. pants.

13     Nö NSchG 17. pants paredz:

“[..]

5.      Neraksturīgu un attiecīgajai vietai nepiemērotu augu stādīšanai un vairošanai, kā arī sugu, kas nav vietējās sugas, introdukcijai un vairošanai nenorobežotā vietā ir jāsaņem valdības atļauja. Atļauju atsaka, ja ilgstoši tiek ietekmētas vietējās populācijas, vietējo dzīvnieku un augu sugu dabiskās (ģenētiskās) īpašības vai ainavas skaistums un īpašības.

[..]”

14     Nö NSchG 18. pants nosaka:

“1.      Noteikumu sugu aizsardzības jomā mērķis ir visu savvaļas faunas un floras sugu aizsardzība un uzturēšana to dabiskajā un vēsturiskajā daudzveidībā. Sugu aizsardzība ietver:

1)      dzīvnieku, augu un to biocenožu aizsardzību pret draudiem, ko rada cilvēki, it īpaši to kontrole,

2)      savvaļas faunas un floras sugu dzīvotņu aizsardzību, uzturēšanu, attīstību un atjaunošanu, kā arī to dzīves apstākļu saglabāšanu un

3)      pārvietoto savvaļas dzīvnieku un augu introdukciju piemērotos biotopos to dabiskās izplatības areālos.

2.      Zemes valdība, pieņemot noteikumus, nosaka pilnībā aizsargājamās sugas vai tādas, ko pietiek daļēji vai uz laiku aizsargāt, savvaļas augus vai dzīvniekus, kas nedrīkst tikt medīti un kuru populācija ir jāaizsargā vai jāuztur,

1)      jo tās ir reti sastopamas sugas vai to populācija tiek apdraudēta,

2)      zinātnisku vai ar valsts civilizāciju saistītu iemeslu dēļ,

3)      to lietderības vai nozīmīguma ekosistēmā dēļ vai

4)      lai saglabātu dabas un ainavu daudzveidību vai īpatnību. Noteikumi var attiekties uz dzīvnieku un augu sugām, kuru populācijas eksistence Zemes teritorijā tiek apdraudēta.

3.      Sugas, kas nav sastopamas Zemes teritorijā, pieņemot noteikumus, var tikt pielīdzinātas sugām, kas ir sastopamas minētajā teritorijā un tiek īpaši aizsargātas, ja tas ir vajadzīgs populācijas aizsardzībai, lai teritorijā, kurā ir piemērojams šis likums, ierobežotu vai izslēgtu šo sugu populācijas samazināšanas cēloņus, kas apdraud to eksistenci, un ja minētās sugas:

1)      tiek īpaši aizsargātas citā Austrijas zemē vai to izcelsmes valstī,

2)      tiek minētas vai identificētas kā tās, kas ietvertas starptautiskajās konvencijās, kurām Austrijas Republika ir pievienojusies, vai

3)      atbilstoši apstiprinātajai informācijai var izzust, jo tās netiek aizsargātas to izcelsmes valstī.

4.      Attiecībā uz sugām, kas ir īpaši aizsargājamas, piemērojot 2. un 3. punktu, ir aizliegts:

[..]

2)      vajāt, apzināti satraukt, sagūstīt, uzturēt nebrīvē, ievainot vai nogalināt dzīvniekus, tos dzīvus vai mirušus iegādāties, turēt, nodot, transportēt vai piedāvāt tirdzniecībai;

3)      bojāt, iznīcināt vai pārvietot šo dzīvnieku olas, kāpurus, kūniņas vai ligzdas vai to ligzdošanas, reprodukcijas, nārstošanas vai patvēruma vietas, kā arī

4)      traucēt izzūdošo un noteikumos minēto sugu biotopus, reprodukcijas un dzīvotņu vietas, it īpaši tos fotografējot vai filmējot.

5.      Ja nav cita pieņemama risinājuma, ir atļauts no oktobra līdz februāra beigām pārvietot, bojāt vai iznīcināt īpaši aizsargājamo dzīvnieku reprodukcijas vietas vai ligzdas, ja tajās nav mazuļu un tās atrodas ēkas iekšienē.

6.      Vajadzības gadījumā noteikumos arī drīkst noteikt īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzības, kā arī populācijas saglabāšanas un pavairošanas pasākumus, kā arī aizliegt vai ierobežot rīcību, kuras dēļ varētu vēl vairāk samazināties populācija.

[..]”

15     Nö NSchG 20. pants nosaka:

“[..]

4.      Zemes valdība var nolemt noteikt atkāpes no 18. panta, it īpaši zinātnisku vai izglītības mērķu dēļ, ja nav jāuztraucas, ka tā rezultātā var tikt apdraudēta aizsargājamā savvaļas flora un fauna [..]. Atļaujā ir jānorāda vismaz:

1)      sugas, uz kurām attiecas atkāpe;

2)      līdzekļi, pasākumi vai paņēmieni, ar kādiem atļauts sagūstīt vai nogalināt, un

3)      veicamā kontrole.”

16     Nö NSchG 21. pants ir formulēts šādi:

“1.      Neskarot speciālās normas, ko nosaka šī likuma noteikumi vai administratīvie noteikumi un lēmumi, kas pieņemti, pamatojoties uz šo likumu, pasākumi, kas ir saistīti ar zemes komerciālo izmantošanu, principā netiek skarti [..]. Šī atkāpe netiek piemērota, ja apzināti tiek nodarīts kaitējums aizsargājamiem augiem un dzīvniekiem vai aizsargājamām dzīvotnēm vai ja pasākumi skar [..] augus un dzīvniekus, kam draud izzušana.

2.      Neskarot speciālās normas, ko nosaka šī likuma noteikumi vai administratīvie noteikumi un lēmumi, kas pieņemti, pamatojoties uz šo likumu, pasākumi, kas saistīti ar modernu un ilgstošu zemes izmantošanu lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā lauksaimniecības vai mežsaimniecības darbības ietvaros, principā netiek skarti [..]. Šī atkāpe netiek piemērota, ja apzināti tiek nodarīts kaitējums augiem un dzīvniekiem vai aizsargājamām dzīvotnēm vai ja pasākumi skar augus un dzīvniekus, kam draud izzušana [..].

3.      Izmantošanu lauksamniecībā vai mežsaimniecībā uzskata par modernu un ilgstošu, ja lauksaimniecības vai mežsaimniecības saimniecībā darbības kalpo augu vai dzīvnieku izstrādājumu ražošanai vai iegūšanai un ja tās tiek organizētas saskaņā ar procesiem, kas ir raksturīgi vai nu noteiktā reģionā un noteiktā laikā vai saskaņā ar tradīciju pieredzi, un ja minētā izmantošana, kas pielāgota dabas nosacījumiem, ilgstoši nodrošina izpildi funkcionējošā sistēmā, neizsmeļot ražošanas pamatus un pārmērīgi neietekmējot dabu un ainavas.”

17     Nö JagdG 95. pants paredz:

“1.      Visi neselektīvie medību līdzekļi ir aizliegti; it īpaši ir aizliegts:

[..]

3)      medīt naktī [..]; izņēmums no šī medību aizlieguma attiecas uz [..] medni un rubeni, meža zosi, meža pīli un sloku;

4)      izmantot medījuma gūstīšanai un nogalināšanai mērķa izgaismošanas ierīces,

[..]

8)      izmantot kā dzīvu ēsmu aklus vai kroplus putnus, kā arī anestēzisko ēsmu; izmantot skaļruņus, elektriskās vai elektroniskās ierīces, ar kurām var nogalināt vai apdullināt; izmantot spoguļus vai citus apžilbinošus līdzekļus, sprāgstvielas vai neselektīvus tīklus; noindēt ar gāzi vai izsvēpināt;

9)      medīt medījuma putnus ar cilpām, līmi, makšķerāķiem, ar tīkliem vai ar lamatām;

10)      medīt no gaisakuģiem, mehāniskiem transportlīdzekļiem kustībā vai laivām, kas pārvietojas ar ātrumu, kas lielāks par 5 km/h.

[..]”

18     Nö JagdVO 22. pants nosaka:

“1.      Šādi medījami dzīvnieki principā drīkst tikt vajāti, sagūstīti vai nogalināti tikai norādītajos laikposmos:

[..]

15)      mednis – no 1. līdz 31. maijam pāra gados;

16)      rubenis – no 1. līdz 31. maijam nepāra gados;

[..]

18)      raķelis – no 1. janvāra līdz 31. decembrim;

[..]

22)      slokas – no 1. septembra līdz 31. decembrim un no 1. marta līdz 15. aprīlim;

[..].”

 Burgenlandes zeme

19     Runa ir par šādām tiesību normām: Burgenlandes Likuma par dabas aizsardzību un ainavu uzturēšanu (Burgenländisches Naturschutz‑ und Landschaftspflegegesetz, LGBl. (Burgenlande) 27/1991, turpmāk tekstā – “Bgld NSchLPflG”) 16., 16.a un 16.b pants, Burgenlandes Medību likuma (Burgenländische Jagdgesetz 1988, LGBl. (Burgenlande) 11/1989, turpmāk tekstā – “Bgld JagdG”) 88.a panta 1. un 2. punkts, kā arī 88.b pants, Burgenlandes Medību noteikumu (Burgenländische Jagdverordnung, LGBl. (Burgenlande) 24/1989, turpmāk tekstā – “Bgld JagdVO”) 76. panta 1. punkts, kā arī Burgenlandes Sugu aizsardzības noteikumu (Burgenländische Artenschutzverordnung 2001, LGBl. (Burgenlande) 36/2001, turpmāk tekstā – “Bgld ArtenschutzVO”) 2. un 6. pants.

20     Bgld NSchLPflG 16. pants paredz:

“1.      Kaut arī tie netiek uzskatīti par medījamiem dzīvniekiem vai netiek pakļauti tiesību aktiem par zveju, ir aizsargājami:

a)      savvaļas dzīvnieki [..], kā arī tie dzīvnieki, kas minēti Direktīvas 79/409/EEK I pielikumā, Direktīvas 92/43/EEK II, IV un V pielikumā, Bernes konvencijas II un III pielikumā, kā arī sugas, kas uzskaitītas Bonnas konvencijas I un II pielikumā;

b)      neskarot a) punktu, ir aizsargājamas jebkuras citas savvaļas putnu sugas, izņemot mājas strazdu (Sturnus vulgaris), saskaņā ar [Bgld JagdG] 88.a pantu. [..]

2.      Attiecībā uz dzīvnieku sugām, kas tiek aizsargātas vai apdraudētas, Zemes valdība, pieņemot noteikumus, paredz:

a)      izņēmumus [..];

b)      aizliegtās sagūstīšanas pasākumus un līdzekļus, lai aizsargātu sugu populāciju;

c)      pasākumus, kas veicami, lai veicinātu aizsargājamo sugu populācijas atjaunošanos; [..]

d)      sugas, kuru ligzdas un ligzdošanas, pārošanās, reprodukcijas, atpūtas un ziemošanas vietas aizsardzības nolūkā ir aizliegts pārvietot, sabojāt vai iznīcināt (koki ar ligzdām, koki ar dobumiem, ligzdošanas klintis un sienas, niedrāji, alas u.tml.) un

[..]

4.      Ir aizliegts vajāt, satraukt, sagūstīt, transportēt, uzturēt nebrīvē, ievainot, nogalināt, turēt, audzēt vai arī nodarīt bojājumus aizsargājamajiem dzīvniekiem jebkurā to attīstības stadijā. Ir aizliegts piedāvāt tirgošanai, iegādāties vai nodot šādus dzīvniekus jebkurā stāvoklī, vecumā vai attīstības stadijā vai to daļas. Tāpat ir aizliegts publiski paziņot par vēlēšanos šādus dzīvniekus pārdot vai nopirkt.

5.      Jebkurai personai, kurai pieder vai kuras rīcībā atrodas dzīvnieki, kas pieder pie aizsargājamām sugām (jebkurā šo dzīvnieku attīstības stadijā, kā arī šādu dzīvnieku daļas), pēc iestāžu pieprasījuma ir jāiesniedz pierādījumi par to izcelsmi. Aizsargājamie dzīvnieki, kas atrasti miruši vai stāvoklī, kurā ir vajadzīga to aprūpe, ir Zemes īpašums un nekavējoties ir jānodod iestādēm vai to norādītai zinātnes iestādei.

[..]”

21     Bgld NSchLPflG 16.a pants paredz:

“1.      Zemes valdība nodrošina vai atjauno dzīvotņu pietiekamu daudzveidību un platību sugām, kas minētas Direktīvās 79/409/EEK un 92/43/EEK [..]. Tas, pirmkārt, ietver šādus pasākumus:

a)      aizsargājamo zonu izveidošana [..] vai konvenciju noslēgšana, kā arī atbalstu piešķiršana [..];

b)      uzturēšana un attīstība, aizsargājot dzīvotnes, kas atrodas īpaši aizsargājamo zonu iekšienē vai ārpusē;

c)      iznīcināto dzīvotņu atjaunošana;

d)      dzīvotņu radīšana;

e)      tādu ekoloģisko procesu saglabāšana, atjaunošana un uzlabošana, no kuriem ir atkarīga dzīvotņu dabiskā attīstība.

2.      Zemes valdība uzrauga un dokumentē direktīvā minēto sugu saglabāšanas stāvokli [..].

3.      Zemes valdība, pieņemot noteikumus, īsteno pētīšanas, kontroles un saglabāšanas pasākumus, lai sagūstīšanai vai nogalināšanai bez nodoma nebūtu negatīvas ietekmes uz aizsargājamajām sugām.

[..]”

22     Bgld NSchLPflG 16.b pants paredz:

“Ņemot vērā attiecīgo migrējošo sugu aizsardzības vajadzību, Zemes valdība veic īpašus aizsardzības pasākumus attiecībā uz tādu regulāri sastopamu migrējošo sugu reprodukcijas, spalvu mešanas un ziemošanas vietām, un atpūtas vietām to migrācijas maršrutā, kā arī to pašreizējo vidi. Šajā nolūkā tā uzskata par īpaši nozīmīgu mitrāju, īpaši starptautiski nozīmīgu mitrāju, zonu aizsardzību.”

23     Bgld JagdG 88.a pants nosaka:

“1.      Vīnogulāju aizsardzībai (2. punkts) cīņa pret strazdiem ir atļauta laikposmā no 15. jūlija līdz 30. novembrim.

2.      Šādu pasākumu vajadzība ir jāparedz Zemes valdības noteikumos, ja ir paredzama masveida strazdu parādīšanās vīnogulājos [..].”

24     Bgld JagdG 88.b pants nosaka:

“[..]

2.      Slokas drīkst medīt no 1. marta līdz 15. aprīlim (medības riesta lidojuma laikā).”

25     Saskaņā ar Bgld JagdVO 76. pantu:

“1.      Medījamus dzīvniekus, kas turpmāk uzskaitīti, nedrīkst vajāt, sagūstīt vai nogalināt norādītajos bioloģiskajos atpūtas periodos:

[..]

2)      medījami putni:

[..]

e)      savvaļas baloži:

         lauku balodis un gredzenūbele – no 16. aprīļa līdz 30. jūnijam,

         meža ūbele – no 1. novembra līdz 30. jūnijam;

f)      slokas:

         sloka – no 1. janvāra līdz 28. februārim un no 16. aprīļa līdz 30. septembrim,

         [..]

[..].”

26     Bgld ArtenschutzVO 2. pants paredz:

“1.      Ir aizliegts apdraudēt ligzdošanas, reprodukcijas, atpūtas un ziemošanas vietas šādām sugām:

bišu dzenis (merops apiaster)

zaļā vārna (coracias garrulus)

kovārnis (corvus monedula)

zivju dzenītis (alcedo atthis)

[..]

upes zīriņš (sterna hirundo)

krastu čurkste (riparia riparia)

baltmugurdzenis (dendrocopos leucotos)

baltais stārķis (ciconia ciconia)

pupuķis (upupa epops)

[..].

2.      Ir īpaši aizliegts

1)      pārvietot klintis, sienas vai kokaugus, kas sugām kalpo par vietām, kuras minētas 2. panta 1. punktā, vai tajos kāpt reprodukcijas periodā;

[..].”

27     Bgld ArtenschutzVO 6. pants nosaka:

“Lietošana lauksaimniecības vai mežsaimniecības vajadzībām ir atļauta atbilstoši [Bgld NSchLPflG] 19. pantam. Šo noteikumu tiesību normas neskar likumīgu medību vai zvejas veikšanu.”

 Karintijas zeme

28     Runa ir par šādām tiesību normām: Karintijas Medību likuma (Kärntner Jagdgesetz 2000, LGBl. (Karintija) 21/2000, turpmāk tekstā – “KrntJagdG”) 3. pants, 51. panta 1.–5. punkts, 59. panta 1. punkts un 68. panta 1. punkts, kā arī Karintijas Medību likuma piemērošanas noteikumu (Kärntner Jagdgesetz 2000 – Durchfürungsverordnung, LGBl. (Karintija) 132/1991, turpmāk tekstā – “KrntJagdVO”) 9. panta 2. punkts.

29     KrntJagdG 3. pants paredz:

“1.      Medības ir jāveic pareizi un atbilstoši paražām, ņemot vērā medību labas pārvaldības principu. Ir aizliegts apdraudēt medījamu dzīvnieku sugu populāciju, nepareizi veicot medības. Turklāt medības ir jāveic tā, lai nesamazinātu mežu pozitīvo ietekmi, kas ir vispārējās interesēs, un īpaši lai novērstu to, ka medījami dzīvnieki rada postījumus, kas apdraud mežu [..].

2.      Medības tiek labi pārvaldītas, ja to veikšanas, ieskaitot medību pārzināšanu, rezultātā tiek iegūta un saglabāta veselīga dažādu sugu medījamu dzīvnieku populācija un ja tā ir piemērota medību zonas izmēriem un īpašībām. Šajā ziņā ir jāņem vērā līdzsvarota ekosistēma, lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzības, kā arī medījamu dzīvnieku attīstība atbilstoši ekoloģijas principiem. Medību laba pārvaldība ietver arī medījamu dzīvnieku aizsardzību atbilstoši tiesiskajam regulējumam.

[..]”

30     KrntJagdG 51. pants nosaka:

“1.      Medības ir aizliegtas visu gadu attiecībā uz [..].

2.      Attiecībā uz medījamu dzīvnieku sugām, kas nav minētas 1. punktā, Zemes valdība, pieņemot noteikumus, ņemot vērā medību labas pārvaldības (3. pants) un apdraudēto medījamo dzīvnieku sugu saglabāšanas principu, kā arī ņemot vērā medījamu dzīvnieku vecumu, dzimumu un bioloģiskās īpatnības, nosaka, kādus medījamus dzīvniekus nedrīkst medīt visu gadu vai noteiktajos laikposmos (medību aizlieguma laikposmi). [..].

3.      Ja medījamu dzīvnieku populācija tiek būtiski apdraudēta medījamu dzīvnieku zaudēšanas dēļ, kas noticis ārkārtēju laika apstākļu, dabas stihiju, epidēmiju utt. rezultātā, Zemes valdība medību labas pārvaldības interesēs var pagarināt aizlieguma periodus visā Zemes teritorijā, noteiktos administratīvos rajonos vai konkrētās medību zonās vai noteikt, ka visu gadu ir aizliegts medīt noteiktas medījamu dzīvnieku sugas. Šādi noteikumi tiek atcelti tiklīdz iemesls, kādēļ tie pieņemti, ir zudis.

4.      Zemes valdība noteiktām medījamu dzīvnieku sugām var pagarināt tos aizlieguma laikposmus, kas noteikti, piemērojot 1. vai 2. punktu, visām medību zonām vai tikai dažām no tām vai arī – ja runas nav par medījamu dzīvnieku sugām, kas minētas 4.a punktā, – tos atcelt vai saīsināt, ja to pamato medību labas pārvaldības intereses, ievērojot vietas vai klimatiskos apstākļus. Šādi noteikumi var tikt pieņemti uz laiku līdz diviem gadiem.

4.a      Lai atļautu izlases kārtībā un nelielā skaitā nogalināt, sagūstīt vai turēt medījamu putnu sugas, kas ir aizsargājamas visu gadu [..], Zemes valdība var, ja nav cita pieņemama risinājuma, atcelt vai saīsināt to bioloģisko atpūtas periodu, kas sabiedriskās veselības, sabiedriskās drošības vai gaisa satiksmes drošības nolūkā noteikts saskaņā ar 1. punktu attiecībā uz šiem medījamajiem dzīvniekiem, lai novērstu būtisku kaitējumu kultūraugiem, lauksaimniecības dzīvniekiem, mežiem, zvejniecībai un ūdeņiem, lai aizsargātu savvaļas faunu un floru vai lai veiktu pētījumus, pavairošanu, reintrodukciju, kā arī šajā sakarā vajadzīgo audzēšanu. Turklāt šis tiesiskais regulējums var tikt pieņemts tikai ar nosacījumu, ka noteikumos uzskaitīto sugu populācija paliek labvēlīgā saglabāšanas stāvoklī, neņemot vērā bioloģiskā atpūtas perioda atcelšanu vai saīsināšanu. Tā kā runas nav par medījamu putnu sugām, kas ir aizsargājamas visu gadu, šāds tiesiskais regulējums var tikt pieņemts, ja tiek izpildīti citi nosacījumi, lai aizsargātu īpašumu vispār vai saglabātu dabisku dzīvotni. Šis tiesiskais regulējums var tikt pieņemts uz laiku līdz diviem gadiem.

5.      Turklāt Zemes valdība uz atbilstošu laikposmu visās administratīvā rajona medību zonās vai dažās no tām var apturēt tā aizlieguma laikposma piemērošanu, kas noteikts attiecībā uz konkrēto medījamu dzīvnieku sugu, izņemot medījamu dzīvnieku sugas, kas minētas 4.a punktā, ja tas vajadzīgs medību labas pārvaldības interesēs vai lauksaimniecībai, vai mežsaimniecībai. Tomēr aizlieguma laikposma piemērošana medījamu dzīvnieku sugām, kas minētas 4.a punktā, var tikt pārtraukta tikai tad, ja tas ir vajadzīgs, lai aizsargātu kādas no 4.a punktā minētajām interesēm, ja nav cita pieņemama risinājuma un ar nosacījumu, ka tiek izpildīti 4.a punkta otrajā teikumā noteiktie nosacījumi.

[..]”

31     KrntJagdG 59. pants paredz:

“1.      Medību tiesību lietotājam ir jāreģistrē dzīvnieki, kas nogalināti, sagūstīti vai citā veidā ir miruši medību zonā medību gada laikā, nogalinātu medījamu dzīvnieku sarakstā, kas ir atsevišķs saraksts katrai medību zonai; ja blakus esošajām medību zonām ir izveidots viens medību plāns, par to ir jāveic ieraksts nogalinātu medījamu dzīvnieku sarakstā. [..]

2.      Nogalinātu medījamu dzīvnieku saraksta uzturēšanai ir jāizmanto veidlapa, kas apstiprināta Karintijas mednieku sabiedrības biroja noteikumos. Pieņemot minētos noteikumus, ir jāņem vērā nogalinātu medījamu dzīvnieku saraksta saturs un mērķis.

[..]”

32     Saskaņā ar KrntJagdG 68. pantu:

“1.      Ir aizliegts:

[..]

19)      izpostīt medījamu putnu ligzdas un dējumus vai bez atļaujas pārvietot to olas [..], kā arī traucēt medījamu putnu reprodukcijas vietas reprodukcijas un mazuļu audzēšanas laikā;

[..].”

33     KrntJagdVO 9. pants ir formulēts šādi:

“[..]

2.      Šādus medījamus dzīvniekus drīkst medīt tikai norādītajos laikposmos (medību sezona), un ārpus šiem laikposmiem tie ir aizsargājami:

[..]

–       mednis – no 10. līdz 31. maijam;

–       rubenis – no 10. līdz 31. maijam;

[..]

–       laucis – no 16. augusta līdz 31. janvārim;

–       sloka – no 1. septembra līdz 31. decembrim un no 16. marta līdz 10. aprīlim;

–       lauku balodis un gredzenūbele – no 1. augusta līdz 31. decembrim un no 16. marta līdz 10. aprīlim;

–       melnā vārna – no 1. jūlija līdz 15. martam;

–       sīlis – no 1. jūlija līdz 15. martam;

–       žagata – no 1. jūlija līdz 15. martam.

[..]”

 Augšaustrijas zeme

34     Runa ir par šādām tiesību normām: Augšaustrijas Likuma par dabas un ainavu aizsardzību (Oberösterreichisches Natur‑ und Landschaftschutzgesetz 2001, LGBl. (Augšaustrija) 129/2001, turpmāk tekstā – “Oö NSchG”) 27. panta 1. un 2. punkts, Augšaustrijas medību likuma (Oberösterreichisches Jagdgesetz, LGBl. (Augšaustrija) 32/1964, turpmāk tekstā – “Oö JagdG”) 48. panta 1.–4. punkts, kā arī 60. panta 3. punkts, Augšaustrijas Sugu aizsardzības noteikumu (Oberösterreichische Artenschutzverordnung, LGBl. (Augšaustrija) 73/2003, turpmāk tekstā – “Oö ArtenschutzVO”) 5. panta 2. punkts un 11. pants, kā arī Augšaustrijas Noteikumu par medījamu dzīvnieku aizsardzības periodiem (Oberösterreichische Schonzeitenverordnung, LGBl. (Augšaustrija) 30/1990, turpmāk tekstā – “Oö SchonzeitenVO”) 1. pants.

35     Oö NSchG 27. pants paredz:

“1.      Savvaļas augi un sēnes, kā arī savvaļas dzīvnieki, kurus aizliegts medīt, var tikt īpaši aizsargāti, Zemes valdībai pieņemot noteikumus, ar nosacījumu, ka attiecīgā suga vietējā ainavā ir reti sastopama, tās eksistence tiek apdraudēta vai tās uzturēšana ekoloģiskā līdzsvara iemeslu dēļ ir sabiedriskajās interesēs, ja citas sabiedriskās intereses nav pārākas pār šīm aizsardzības interesēm. Šis noteikums neskar nevienu pretēju likuma tiesību normu.

2.      Jebkuros noteikumos, kas minēti 1. punktā, ņemot vērā “putnu” direktīvas 5.–7. pantu un 9. pantu, kā arī “dzīvotņu” direktīvas 12. un 13. pantu, ir jāprecizē:

1)      pilnīgi vai daļēji aizsargājamas sugas;

2)      aizsardzības zona un laikposms;

3)      savvaļas vai audzētu aizsargājamo augu, sēņu vai dzīvnieku pēcnācēju aizsardzības pasākumi;

4)      aizsargājamo augu, sēņu vai dzīvnieku ierobežotu dzīvotņu aizsardzības pasākumi.”

36     Oö JagdG 48. pants nosaka:

“1.      Medību pārzināšanas vajadzībām [..] medības ir jāaizliedz tad, ja tas ir vajadzīgs, ņemot vērā ar lauku celtniecību saistītās vajadzības. Pieņemot noteikumus un uzklausot Zemes Konsultatīvo padomi medību jomā, Zemes valdība nosaka aizlieguma laikposmus dažādām medījamu dzīvnieku sugām, vajadzības gadījumā tos nošķirot pēc vecuma un dzimuma, vai pilnībā pārtrauc noteiktu medījamu dzīvnieku sugu medības.

2.      Aizlieguma laikposmā attiecīgo sugu dzīvniekus nedrīkst ne medīt, ne sagūstīt, ne nogalināt.

3.      Ir aizliegts pārvietot, bojāt vai iznīcināt medījamu putnu dējumus un ligzdas; tomēr medību tiesību lietotājs drīkst savākt medījamu putnu olas mākslīgas audzēšanas nolūkā un tās ievietot inkubatoros.

4.      Zemes valdība aizlieguma laikposmā var atļaut audzēšanas nolūkā sagūstīt medījamus dzīvniekus, kā arī tos nogalināt zinātniskā un pētnieciskā nolūkā.

[..]”

37     Oö JagdG 60. pants nosaka:

“[..]

3.      Dzīvojamās un saimniecības ēkās, kā arī privātos ģimenes dārzos īpašnieks drīkst sagūstīt vai nogalināt un piesavināties [..] vistu vanagus, klijānus un zvirbuļvanagus, ja tas ir vajadzīgs, lai novērstu smagu kaitējumu īpaši kultūraugiem, dzīvnieku audzētavām un cita veida īpašumam.”

38     Oö ArtenschutzVO 5. pants ir formulēts šādi:

“Ir aizsargājamas [..]:

2)      nemedījamu savvaļas putnu sugas, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstu Eiropas teritorijas vietējie putni (Direktīvas 79/409/EEK 1. pants [..]), izņemot žagatu (Pica pica), sīli (Garrulus glandarius), melno vārnu (Corvus corone corone) un pelēko vārnu (Corvus corone cornix).”

39     Saskaņā ar Oö ArtenschutzVO 11. pantu:

“[Sugu] sagūstīšana izlases veidā [..] dziedātājputnu tradicionālās izstādes vajadzībām var tikt atļauta tikai [..] administratīvos rajonos ārpus putnu aizsardzības zonas (“putnu” direktīvas 4. panta 1. punkta ceturtais teikums), un to turēšana var tikt atļauta tikai [..] rajonos ar šādiem nosacījumiem:

[..].”

40     Oö SchonzeitenVO 1. pants paredz:

“1.      Iepriekš minētos medījamos dzīvniekus nedrīkst medīt, sagūstīt vai nogalināt norādītajā bioloģiskajā atpūtas periodā:

[..]

medņi, raķeļi un rubeņi:

–       tēviņi – no 1. jūnija līdz 30. aprīlim;

–       mātītes – visu gadu;

[..]

slokas – no 1. maija līdz 30. septembrim.

[..]

2.      Katra bioloģiskās atpūtas perioda pirmā un pēdējā diena ir iekļauta šajā laikposmā.”

 Zalcburgas zeme

41     Runa ir par šādām tiesību normām: Zalcburgas Medību likuma (Salzburger Jagdgesetz 1993, LGBl. (Zalcburga) 100/1993, turpmāk tekstā – “Sbg JagdG”) 3. pants, 54. panta 1. punkts, 59. pants, 60. panta 3.a un 4.a punkts, 72. panta 3. punkts, kā arī 103. un 104. pants, Zalcburgas Dabas aizsardzības likuma (Salzburger Naturschutzgesetz 1999, LGBl. (Zalcburga) 73/1999, turpmāk tekstā – “Sbg NSchG”) 34. pants un Zalcburgas Noteikumu par bioloģiskiem atpūtas periodiem (Salzburger Schonzeiten‑Verordnung, LGBl. (Zalcburga) 53/1996, turpmāk tekstā – “Sbg SchonzeitenVO”) 1. pants.

42     Sbg JagdG 3. pants paredz:

“Medību tiesības ir lietojamas, ievērojot atbildīgu medību principus [..], tā, lai:

a)      saglabātu dažādu medījamu dzīvnieku sugu veselīgu populāciju, kas ir piemērota pieejamai dzīvotnei;

b)      saglabātu medījamu dzīvnieku dzīves dabiskos pamatus;

c)      neietekmētu mežu pozitīvo ietekmi, kas ir vispārējās interesēs, un īpaši lai novērstu to, ka medījami dzīvnieki rada postījumus, kas apdraud mežu;

d)      neietekmētu vispārējās dabas un ainavu aizsardzības intereses;

e)      saglabātu savvaļas faunu tās daudzveidībā kā būtisku vietējās dabas sastāvdaļu un kā dabas ekosistēmas elementu;

f)      pēc iespējas mazāk ietekmētu zemes lietošanu lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām atbilstoši tiesiskajam regulējumam.”

43     Sbg JagdG 54. pants nosaka:

“1.      Zemes valdībai noteikumos ir jānosaka bioloģiskie atpūtas periodi šādām medījamu dzīvnieku sugām: [..] mednis, raķelis, rubenis, fazāns, lauku balodis, gredzenūbele, meža pīle, brūnkaklis, cekulpīle, sējas zoss, meža zoss, sloka, laucis, melnā vārna, pelēkā vārna, krauklis, žagata, sīlis, lielais ķīris, zivju gārnis, jūras krauklis. Bioloģiskajos atpūtas periodos (ieskaitot pirmo un pēdējo dienu) šīs medījamu dzīvnieku sugas nedrīkst vajāt, sagūstīt vai nogalināt [..]. Nosakot bioloģiskos atpūtas periodus, ir jāņem vērā minēto sugu bioloģiskās īpatnības, lai varētu tās ilgstoši saglabāt, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzības. Bioloģiskie atpūtas periodi var tikt noteikti arī atsevišķi atkarībā no vecuma un dzimuma. Putnu sugām, kas atbilstoši “putnu” direktīvas II pielikumam [..] nav uzskatāmas par Austrijā medījamām sugām, medību sezonas var tikt noteiktas tikai tad, ja ir izpildīti 104. panta 4. punktā paredzētie nosacījumi. Visām putnu sugām ir jānodrošina, lai bioloģiskie atpūtas periodi ietvertu ligzdošanas periodu, dažādas reprodukcijas un audzināšanas stadijas, kā arī – migrējošo putnu gadījumā – atgriešanās uz ligzdošanas vietu trajektoriju.

[..]”

44     Sbg JagdG 59. pants nosaka:

“1.      [..] Turklāt to savvaļas putnu sugu [īpatņus], kas nav minētas “putnu” direktīvas II pielikumā kā Austrijā medījamas sugas, drīkst nogalināt tikai medību plāna ietvaros. Zemes valdībai ir iespēja noteikt, pieņemot noteikumus, ka noteiktas citas medījamu dzīvnieku sugas arī drīkst medīt tikai medību plāna ietvaros, ja tas ir vajadzīgs, lai iegūtu un saglabātu medījamu dzīvnieku populāciju atbilstoši 3. panta principiem. [..]

2.      Nošauto dzīvnieku skaita plānošanā vienmēr ir jāņem vērā iepriekšējos gados nogalināto dzīvnieku skaits, dabiskā nāvē vai negadījuma rezultātā nomirušo dzīvnieku konstatētais skaits, medījamu dzīvnieku mežam radīto postījumu platība un attīstība, kā arī medījamu dzīvnieku populācijas veselības stāvoklis un struktūra.

3.      Zemes valdība pieņem detalizētākas tiesību normas, kas vajadzīgas medību plāna izstrādāšanai un pieņemšanai [..].”

45     Sbg JagdG 60. pants ir formulēts šādi:

“[..]

3.a      Attiecībā uz putnu sugām, kas minētas 59. panta 1. punkta otrajā teikumā, nevar noteikt minimālo nošaujamo dzīvnieku skaitu. Zemes valdība nosaka, pieņemot noteikumus un mutatis mutandis piemērojot 104. panta 4. punktu, maksimālo atļauto nošaujamo dzīvnieku skaitu un to sadali pa medību zonām. Pirms šo noteikumu pieņemšanas tā uzklausa Zalcburgas Medību federāciju, Zalcburgas Zemes Zvejas federāciju, Zalcburgas Zemes Lauksaimniecības un mežsaimniecības kameru, kā arī Zemes Vides ombudu. Nošaujamo dzīvnieku maksimālais atļautais skaits ir noteikts tā, lai Zemes teritorijā iegūtu vai saglabātu attiecīgās putnu sugas populāciju atbilstoši principiem, kas ietverti 3. pantā, neradot nepieņemamu kaitējumu.

[..]

4.a      Medību gada plāns norāda katrai medījamu dzīvnieku sugai, vajadzības gadījumā tās iedalot dzimuma un vecuma grupās, maksimālo atļauto nošaujamo dzīvnieku skaitu vai [obligāto] minimālo nošaujamo skaitu, vai abus, kā arī šā nošaujamo dzīvnieku skaita sadali pa dažādām medību zonām. [..]”

46     Sbg JagdG 72. pants paredz:

“[..]

3.      Lamatu lietošana, lai nogalinātu medījamu dzīvnieku, principā ir aizliegta. Zemes valdība var tomēr nolemt likt medījuma īpašniekam vai saglabāšanas organizācijām lietot šādas lamatas, ja:

a)      savvaļas dzīvnieki apdraud cilvēku dzīvību vai veselību un šie draudi nevar tikt novērsti citādi vai

b)      līdzīgas nozīmes sabiedriskās intereses nevar tikt aizsargātas citādi.

[..]”

47     Sbg JagdG 103. pants nosaka:

“1.      Šādas medījamu dzīvnieku sugas ir īpaši aizsargājamas visās to dzīves stadijās:

[..]

b)      visas medījamu putnu sugas.

2.      Medījamu dzīvnieku sugām, kas minētas 1. punktā, ir piemērojami šādi aizsardzības pasākumi:

a)      ir aizliegts jebkāds dabā augušu dzīvnieku sagūstīšanas vai tīšās nogalināšanas veids;

b)      ir aizliegts apzināti traucēt sugas, īpaši reprodukcijas, audzināšanas, ziemošanas un migrācijas laikā;

c)      ir aizliegts apzināti postīt, iznīcināt vai pārvietot reprodukcijas vietas, ligzdas vai atpūtas vietas;

d)      ir aizliegts savākt dabā un iegūt īpašumā olas, pat tukšas;

e)      ir aizliegts iegūt īpašumā, transportēt, tirgot vai apmainīt, kā arī piedāvāt tirdzniecībai dzīvus vai mirušus to [..] sugu īpatņus, kas ir izauguši dabā. Šis aizliegums attiecas arī uz jebkuru izstrādājumu, kas iegūts no dzīvnieka, kā arī jebkuru citu preci, ja no pavaddokumenta, iepakojuma vai etiķetes, vai jebkuriem citiem apstākļiem izriet, ka runa ir par attiecīgā dzīvnieka daļām vai izstrādājumiem;

f)      ir aizliegts pārdot dzīvu vai mirušu [..] sugu īpatņus, kas izauguši dabā, kā arī transportēt, turēt tirdzniecības nolūkā un piedāvāt tirdzniecībai šādus īpatņus; šis aizliegums ir piemērojams arī šo dzīvnieku viegli atpazīstamām daļām un izstrādājumiem, kas iegūti no šiem dzīvniekiem.

3.      Ja pasākumi lauksaimniecības un mežsaimniecības nolūkā apdraud dējumus, medījuma īpašnieks var tos pārvietot vai novākt, lai tie mākslīgi tiktu izperēti inkubatorā, ja dējums nevar tikt glābts citādi.”

48     Sbg JagdG 104. pants nosaka:

“[..]

4.      Iestāde var piešķirt citas atkāpes no aizliegumiem, ko paredz 103. panta 2. punkts, ja tas neapdraud attiecīgās savvaļas sugas populāciju un ja nav cita pieņemama risinājuma attiecīgā mērķa sasniegšanai. Šīs atkāpes var piešķirt tikai šādiem mērķiem:

a)      citu savvaļas dzīvnieku vai augu aizsardzība un to dabisko dzīvotņu saglabāšana;

b)      būtiska kaitējuma novēršana kultūraugiem, lauksaimniecības dzīvniekiem, mežiem, zivīm bagātiem ūdeņiem, kā arī medījamu dzīvnieku ar apmatojumu gadījumā – citiem īpašuma veidiem;

c)      sabiedrības veselība un drošība vai – medījamu dzīvnieku ar apmatojumu gadījumā – arī citas sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, it īpaši sociāla un ekonomiska rakstura intereses, vai tādas intereses, kas saistītas ar labvēlīgu ietekmi uz vidi;

d)      izpēte un izglītība;

e)      šo sugu populāciju pieaugums vai to pārcelšana, kā arī audzēšana šādā nolūkā;

f)      tādu medījamu putnu sugu (vai to daļu vai no to daļām izgatavotu izstrādājumu) tirdzniecība nelielā skaitā, kuru sagūstīšana vai nogalināšana ir atļauta, piemērojot 1. punktu.”

49     Sbg NSchG 34. pants ir formulēts šādi:

“1.      Dabas aizsardzības jomā kompetentās iestādes var pēc pieprasījuma pieņemt lēmumu piešķirt atkāpes no aizliegumiem, ko paredz [..]. Atkāpe tomēr var tikt piešķirta tikai pasākumiem, kam ir kāds no šādiem mērķiem:

[..]

2)      dzērienu ražošana;

[..]

3.      Atkāpes tiek piešķirtas, piemērojot 1. punktu, tikai tad, ja attiecīgā pasākuma mērķis nevar tikt pieņemami sasniegts ar citiem līdzekļiem un šo pasākumu dēļ necieš teritorijā esošo dzīvnieku un augu populācijas.”

50     Sbg SchonzeitenVO 1. pants paredz:

“Uzskaitītajām medījamu dzīvnieku sugām bioloģiskais atpūtas periods, kas ietver pirmo un pēdējo dienu, ir noteikts šādi:

Medījamu dzīvnieku sugas                            Bioloģiskais atpūtas periods

[..]

Mednis 01.06.–30.04.

Raķelis 16.06.–30.04.

Rubenis 16.06.–30.04.

[..]

Sloka 01.01.–28.02.

                  16.04.–30.09.

[..].”

 Tiroles zeme

51     Runa ir par šādām tiesību normām: Otro Tiroles Medību likuma piemērošanas noteikumu (Zweite Durchführungsverordnung zum Tiroler Jagdgesetz 1983, LGBl. (Tirole) 16/1995, turpmāk tekstā – “DurchfVO Tiroler JagdG”) 1. panta 1. punkts un Tiroles Dabas aizsardzības noteikumu (Tiroler Naturschutzverordnung 1997, LGBl. (Tirole) 95/1997, turpmāk tekstā – “Tiroler NSchVO”) 4. panta 3. punkts.

52     DurchfVO Tiroler JagdG 1. pants paredz:

“1.      Ja nav noteikts citādi [..], turpmāk uzskaitītās medījamu dzīvnieku sugas drīkst medīt tikai norādītajos laikposmos (medību sezona):

[..]

9)      medņi – tikai nepāra gados no 1. maija līdz 15. maijam;

10)      rubeņi – no 10. maija līdz 31. maijam;

[..].”

53     Tiroler NSchVO 4. pants paredz:

“[..]

2.      Ir aizliegts:

a)      traucēt, vajāt, sagūstīt, turēt, saglabāt dzīvas vai mirušas, transportēt, piedāvāt tirgošanai, iegādāties vai tīši nogalināt aizsargājamās putnu sugas;

[..]

3.      2. punkta a) apakšpunktā paredzētais aizliegums neattiecas uz vārnu, strazdu un melno strazdu aizdzīšanu no lauksaimniecības un mežsaimniecības kultūraugiem, kā arī no ģimenes dārziem.”

 Forarlbergas zeme

54     Runa ir par Forarlbergas Medību noteikumu (Vorarlberger Jagdverordnung, LGBl. (Forarlberga) 24/1995, turpmāk tekstā – “Vlbg JagdVO”) 27. panta 1. punktu, kas paredz:

“1.      Turpmāk uzskaitītajos periodos, ieskaitot pirmo un pēdējo dienu, drīkst medīt:

[..]

c)      medņus 11.05.–31.05.

[..].”

 Vīnes zeme

55     Runa ir par šādām tiesību normām: Vīnes Medību likuma (Wiener Jagdgesetz, LGBl. (Vīne) 6/1948, turpmāk tekstā – “Wiener JagdG”) 69. panta 1. punkts un Vīnes Noteikumu par bioloģisko atpūtas periodu (Wiener Schonzeitenverordnung, LGBl. (Vīne) 26/1975, turpmāk tekstā – “Wiener SchonzeitenVO”) 1. panta 1. punkts.

56     Wiener JagdG 69. pants paredz:

“1.      Ņemot vērā lauku celtniecības vajadzības, noteikumos saskaņā ar medību labas pārvaldības principu nosaka bioloģiskos atpūtas periodus dažādām medījamu dzīvnieku sugām [..], vajadzības gadījumā tās nodalot pēc vecuma un dzimuma. Bioloģiskajā atpūtas periodā medījamu dzīvnieku nedrīkst nedz vajāt, nedz sagūstīt, nedz nogalināt. Pirmā un pēdējā diena ietilpst bioloģiskajā atpūtas periodā.

[..]”

57     Wiener SchonzeitenVO 1. pants paredz:

“1.      Turpmāk minētos medījamos dzīvniekus nedrīkst vajāt, sagūstīt vai nogalināt turpmāk norādītajos bioloģiskajos atpūtas periodos:

[..]

12)      sloka – no 16. aprīļa līdz 15. oktobrim;

[..].”

 Pirmstiesas procedūra

58     2000. gada 13. aprīlī Komisija nosūtīja Austrijas Republikai brīdinājuma vēstuli par vairākiem šīs dalībvalsts Zemju normatīvajiem aktiem, kas, pēc tās domām, neatbilda pilnīgas un pareizas direktīvas transponēšanas prasībām.

59     Austrijas Republika atbildēja ar 2000. gada 26. jūlija vēstuli, kurā paziņoja par to, ka noteikti tiesību akti ir grozīti, apstrīdot Komisijas nostāju attiecībā uz pareizu direktīvas tiesību normu transponēšanu.

60     2003. gada 17. oktobrī Komisija izdeva argumentētu atzinumu, aicinot Austrijas Republiku veikt vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu tā prasības divu mēnešu laikā. No šā atzinuma izriet, ka Komisija nav saglabājusi dažus no sākotnēji formulētajiem iebildumiem.

61     Ar 2003. gada 23. decembra vēstuli Austrijas Republika atbildēja uz šo argumentēto atzinumu, norādot, ka bija paredzēts izdarīt citus normatīvo aktu grozījumus, kas atbildīs Komisijas juridiskajai nostājai, tomēr paturot spēkā vairākus argumentus atbildē uz brīdinājuma vēstuli paustās nostājas pamatojumam.

62     Šajos apstākļos Komisija nolēma celt šo prasību.

 Tiesvedība Tiesā

63     Savā prasības pieteikumā Komisija attiecībā uz atbildētāju izvirzīja 39 pamatus saistībā ar pienākumu neizpildi.

64     Atbildes rakstā atbildētāja atzina, ka 13 no tiem ir pamatoti. Turklāt tā atzina, ka divi citi pamati bija pamatoti daļēji.

65     Tiesvedībā Tiesā Komisija pilnībā vai daļēji atteicās no vairākiem pamatiem saistībā ar pienākumu neizpildi, uzskatīdama, ka noteiktas direktīvas tiesību normas pa to laiku tikušas pareizi transponētas konkrētajās Zemēs.

66     Prasības priekšmets, kā tas ir formulēts attiecīgajā procedūras posmā, tomēr attiecas uz to pašu tiesību normu transponēšanu, kas minētas pieteikumā par lietas ierosināšanu.

 Par prasību

 Par neapstrīdētiem pamatiem saistībā ar pienākumu neizpildi

 Komisijas iebildumu priekšmets

–       Direktīvas 1. panta 1. un 2. punkta pārkāpumi Karintijā, Lejasaustrijā un Štīrijā

67     Komisija uzskata, kā tas izriet no 1. pielikuma, kas attiecas uz Karintijas Noteikumu par dzīvnieku sugu aizsardzību (Kärntner Tierartenschutzverordnung, turpmāk tekstā – “KrntTaSchVO”) 1. pantu, ka melnā vārna, pelēkā vārna, sīlis, kovārnis, žagata, mājas zvirbulis un mājas balodis nav aizsargājamas sugas, kaut arī tie ir savvaļas putni. Tomēr aizsardzībai, ko paredz direktīva, principā ir jāattiecas uz visām to putnu sugām, kas sastopamas savvaļā dalībvalstu Eiropas teritorijā.

68     Komisija atzīmē, ka atbilstoši Lejasaustrijas Noteikumu par savvaļas augu un dzīvnieku aizsardzību (Niederösterreichische Verordnung über den Schutz wildwachsender Pflanzen und freilebender Tiere, turpmāk tekstā – “Nö NSchVO”) 3. panta 5. punktam pilnībā aizsargājamas ir tikai “vietējās” putnu sugas. Turklāt piecas sugas, kas ietilpst šajā kategorijā, proti, melnā vārna, pelēkā vārna, kovārnis, mājas zvirbulis un mājas balodis, tiek izslēgtas no aizsardzības sistēmas, ko paredz direktīva.

69     Komisija apgalvo, ka saskaņā ar Štīrijas Dabas aizsardzības noteikumu (Steiermärkische Naturschutzverordnung, turpmāk tekstā – “Stmk NSchVO”) 4. pantu mājas strazds, mājas zvirbulis, mājas balodis un krauklis, pat ja tās ir vietējās sugas, ir izslēgti no aizsardzības, ko paredz direktīva laikposmā no 1. jūlija līdz 31. janvārim.

–       Direktīvas 5. panta pārkāpumi Karintijā, Lejasaustrijā un Štīrijā

70     Komisija konstatē, ka no KrntTaSchVO 1. pielikuma izriet, ka melnā vārna, pelēkā vārna, sīlis, kovārnis, žagata, mājas zvirbulis un mājas balodis netiek aizsargāti, kā to paredz direktīva.

71     Komisija atzīmē, ka atbilstoši Nö NSchVO 3. panta 5. punktam tikai “vietējās” putnu sugas ir aizsargājamas. Turklāt piecas no šīm sugām, proti, melnā vārna, pelēkā vārna, kovārnis, mājas zvirbulis un mājas balodis, ir izslēgti no aizsardzības sistēmas, ko paredz direktīva. Turklāt vispārīgā aizsardzības sistēma, ko paredz Nö NSchVO 18. panta 4. un 5. punkts, šīm sugām nav piemērojama.

72     Komisija apgalvo, ka Štīrijas Dabas aizsardzības likuma (Steiermärkisches Naturschutzgesetz) 13.e pants paredz, ka ir jāpieņem putnu aizsardzības noteikumi saistībā ar direktīvu. Tomēr nav pieņemti nekādi noteikumi, pamatojoties uz šo tiesību normu. Turklāt mājas strazds, mājas zvirbulis, mājas balodis un krauklis, pat ja tās ir vietējās sugas, tiks aizsargāti tikai no 1. februāra līdz 30. jūnijam.

–       Direktīvas 7. panta 1. punkta pārkāpums Lejasaustrijā

73     Komisija konstatē, ka no Nö NSchVO 3. panta 5. punkta, kā arī 4. panta 1. un 2. punkta izriet, ka melnā vārna, pelēkā vārna, kovārnis un mājas zvirbulis ir pilnīgi izslēgti no aizsardzības, ko paredz direktīva, tāpat kā daļēji izslēgti ir sīlis un žagata. Tomēr ar šo tiesisko regulējumu nav ievērots direktīvas 7. panta 1. punkts, kas paredz, ka drīkst medīt tikai sugas, kas uzskaitītas direktīvas II pielikumā.

–       Direktīvas 7. panta 4. punkta pārkāpums Štīrijā

74     Komisija apgalvo, ka Štīrijā Medību likuma (Steiermärkisches Jagdgesetz, turpmāk tekstā – “Stmk JagdG”) 49. panta 1. punkts, ko skata kopā ar Štīrijas Medību sezonas noteikumu (Steiermärkische Jagdzeitenverordnung) 1. panta 1. punktu, nosaka medību sezonu, kas neatbilst direktīvas noteikumiem attiecībā uz dažām sugām, proti, medni (no 1. līdz 31. maijam, nevis no 1. oktobra līdz 28. februārim), rubeni (no 1. līdz 31. maijam, nevis no 21. septembra līdz 31. martam) un sloku (no 16. marta līdz 15. aprīlim un no 1. septembra līdz 31. decembrim, nevis no 11. septembra līdz 19. februārim).

–       Direktīvas 9. panta 1. un 2. punkta pārkāpums Štīrijā

75     Komisija uzskata, ka Stmk JagdG 62. panta 2. punkts un Stmk NSchVO 5. panta 1. punkts neņem vērā direktīvas 9. panta noteikumus, jo šīs tiesību normas paredz vispārīgu atkāpi no aizsardzības sistēmas, ko paredz šis 9. pants attiecībā uz privātajos dārzos un ēkās esošo aizsargājamo sugu ligzdu pārvietošanu un aizdzīšanu no reprodukcijas areāliem.

76     Austrijas Republika norāda, ka tiek gatavoti grozījumi, kas vajadzīgi, lai visus iepriekš minētos valsts tiesību aktus padarītu saderīgus ar direktīvas noteikumiem.

 Tiesas vērtējums

77     Attiecībā uz Komisijas iebildumu par mājas baložu aizsardzības sistēmas Karintijā saderību ar direktīvas 5. pantu ir jākonstatē, ka saskaņā ar prasības pieteikuma 44. punktu uz šo sugu attiecas direktīvas noteikumi, kaut arī minētā suga atbilstoši šā prasības pieteikuma 47. punktam nepieder pie savvaļas putniem.

78     Tādējādi šķiet, ka minētajā prasības pieteikumā šajā ziņā ir pretruna, un tādēļ tas neatbilst Tiesas Reglamenta 38. panta 1. punkta c) apakšpunkta prasībām. Līdz ar to prasība nav pieņemama, ciktāl tā attiecas uz mājas baloža aizsardzības sistēmu Karintijā.

79     Attiecībā uz pārējo daļu ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pienākumu neizpildes esamība ir jāvērtē atkarībā no situācijas dalībvalstī, kāda tā bija argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās, un ka Tiesa neņem vērā pēc tam sekojošās normatīvās izmaiņas (skat. it īpaši 2002. gada 30. maija spriedumu lietā C‑323/01 Komisija/Itālija, Recueil, I‑4711. lpp., 8. punkts, un 2005. gada 27. oktobra spriedumu lietā C‑23/05, Komisija/Luksemburga, Krājums, I‑9535. lpp., 9. punkts).

80     Ņemot vērā, ka argumentētais atzinums tika paziņots 2003. gada 17. oktobrī, un šajā atzinumā noteikto termiņu, valsts tiesību normām vēlākais līdz 2003. gada 17. decembrim bija jāatbilst direktīvas prasībām.

81     Tomēr no Austrijas Republikas apsvērumiem par iepriekš minētajiem pamatiem saistībā ar pienākumu neizpildi izriet, ka šī dalībvalsts piekrīt, ka pasākumi, kas vajadzīgi no dažādiem aspektiem pareizai direktīvas transponēšanai, netika veikti paredzētajā termiņā.

82     Līdz ar to ir jāuzskata, ka prasība ir pamatota, ciktāl tā attiecas uz minētajiem pamatiem saistībā ar pienākumu neizpildi, izņemot iebildumu par mājas baložu aizsardzības sistēmu Karintijā, kas nav pieņemams.

 Par apstrīdētajiem pamatiem saistībā ar pienākumu neizpildi

 Direktīvas 1. panta 1. un 2. punkta pārkāpumi Burgenlandē un Augšaustrijā

–       Burgenlandes zeme

 Lietas dalībnieku argumenti

83     Komisija atzīmē, ka saskaņā ar Bgld NSchLPflG 16. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir aizsargājamas visas savvaļas putnu sugas, izņemot mājas strazdu, atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti Bgld JagdG 88.a pantā. Tomēr mājas strazds ir suga, kas ir aizsargājama atbilstoši direktīvas 1. pantam.

84     Komisija arī uzskata, ka Bgld JagdG 88.a panta 2. punkts neparedz, ka reglamentējošu pasākumu veikšanai ir jāievēro atkāpes nosacījumi, ko paredz direktīvas 9. pants.

85     Austrijas Republika norāda, ka Burgenlandē mājas strazds principā nav medījama suga. Tomēr, ņemot vērā būtisko kaitējumu, ko šī suga rada vīnogulāju kultūraugiem, Zemes likumdevējs uzskatīja par vajadzīgu pieņemt atkāpes noteikumus saskaņā ar direktīvas 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Tādējādi mājas strazdu medības ir atļautas tikai no 15. jūlija līdz 30. novembrim.

86     Pēc dalībvalsts domām, vīnogulāju kultūraugu aizsardzība, uz ko atsaucas Bgld JagdG 88.a panta 1. punkts, atbilst minētās direktīvas tiesību normas mērķim. Turklāt ir izpildīts nosacījums, saskaņā ar kuru nedrīkst būt neviens cits pieņemams risinājums, jo kolonijas, kas var sastāvēt no līdz pat 50 000 mājas strazdiem, katru gadu pārpludina reģiona vīnogulājus un tradicionālie to aizdzīšanas pasākumi izrādījās nepietiekami.

 Tiesas vērtējums

87     Vispirms ir jāatgādina, pirmkārt, ka no direktīvas 1. panta izriet, ka tā attiecas uz visu to savvaļas putnu sugu aizsardzību, kas sastopamas dalībvalstu Eiropas teritorijā, un tās mērķis ir šo sugu aizsardzība, pārzināšana un uzraudzīšana un otrkārt, ka putnu efektīva aizsardzība ir izteikta pārrobežu vides problēma, kas ietver dalībvalstu kopējo atbildību (šajā sakarā skat. 1987. gada 8. jūlija spriedumu lietā 247/85 Komisija/Beļģija, Recueil, 3029. lpp., 6. punkts).

88     Līdz ar to direktīvas 1. pants ir tiesību norma, kas neietver programmātiskas vadlīnijas, bet gan saistošu tiesību noteikumu, kas ir transponējams dalībvalstu tiesiskajās kārtībās.

89     Šajā sakarā Tiesa precizēja, ka, lai iekšējās tiesībās transponētu Kopienu tiesību normas, nav jāpārņem šo tiesību normu forma un teksts kādā precīzā un īpašā tiesību normā un var būt pietiekams vispārīgs juridisks konteksts, ja tas efektīvi nodrošina direktīvas pilnīgu piemērošanu pietiekami skaidrā un precīzā veidā (skat. it īpaši 1988. gada 27. aprīļa spriedumu lietā 252/85 Komisija/Francija, Recueil, 2243. lpp., 5. punkts).

90     Attiecībā uz Komisijas iebildumu ir jāatzīst, ka Burgenlandes tiesību akti pilnībā neattiecina uz mājas strazdu, sugu, uz kuru attiecas direktīvas 1. pants, savvaļas putnu aizsardzību laikposmā no 15. jūlija līdz 30. novembrim.

91     Tomēr, kā to atzīmēja ģenerāladvokāte savu secinājumu 10. punktā, neatkarīgi no tā, vai strīdīgie valsts tiesību akti var tikt likumīgi pieņemti atbilstoši direktīvas 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešajam ievilkumam, noteiktas sugas pilnīga izslēgšana no aizsardzības sistēmas, ko paredz direktīvas 1. pants, pat uz ierobežotu, bet ievērojamu, laikposmu, nav saderīga ar šo 1. pantu.

92     Šajā ziņā ir jāpiebilst, ka transponējuma precizitāte ir īpaši svarīga attiecībā uz direktīvu, jo kopējā mantojuma apsaimniekošana ir uzticēta dalībvalstīm to attiecīgajā teritorijā (skat. 1987. gada 8. jūlija spriedumu lietā 262/85 Komisija/Itālija, Recueil, 3073. lpp., 9. punkts, un 2000. gada 7. decembra spriedumu lietā C‑38/99 Komisija/Francija, Recueil, I‑10941. lpp., 53. punkts).

93     Līdz ar to Burgenlandes tiesību normas, uz kurām attiecas šis Komisijas iebildums, nav saderīgas ar direktīvas 1. panta 1. un 2. punktu.

94     Tā rezultātā Komisijas iebildums ir pamatots.

–       Augšaustrijas zeme

 Lietas dalībnieku argumenti

95     Komisija atzīmē, ka atbilstoši Oö NSchG 27. panta 1. punktam savvaļas dzīvnieku aizsardzībai, pirmkārt, ir jāpieņem piemērošanas noteikumi un, otrkārt, ir jāizpilda daži nosacījumi. Tomēr direktīvas 1. pants paredz pienākumu aizsargāt visas savvaļas putnu sugas. Turklāt saskaņā ar Oö ArtenschutzVO 5. panta 2. punktu žagata, sīlis, melnā vārna un pelēkā vārna ir pilnīgi izslēgti no aizsardzības sistēmas, ko paredz šī tiesību norma.

96     Austrijas Republika apgalvo, ka Oö NSchG 27. panta 2. punkts paredz normatīvu aizsardzības sistēmu augiem un dzīvniekiem, ievērojot direktīvas prasības.

97     Šī dalībvalsts piebilst, ka direktīva nošķir vietējās sugas no ārvalstu sugām, un tam paredz juridiskas sekas. Proti, direktīvas 11. pants paredz ārvalstu sugu introdukcijas kontroli, lai aizsargātu vietējo faunu un floru.

 Tiesas vērtējums

98     Vispirms ir jāatgādina, ka Tiesa atzīmēja iepriekš minētā 1987. gada 8. jūlija sprieduma lietā Komisija/Beļģija 22. punktā, ka direktīvas aizsardzības iedarbība ir jānodrošina attiecībā uz visām putnu sugām, kas sastopamas savvaļā dalībvalsts Eiropas teritorijā.

99     Līdz ar to aizsardzības pasākumiem, kas dalībvalstīm jāveic saskaņā ar direktīvas 1. pantu, ir jāattiecas arī uz savvaļas putniem, kuri nav sastopami šīs valsts teritorijā, bet ir sastopami vienas vai vairāku citu dalībvalstu teritorijās (šajā sakarā skat. iepriekš minēto 1987. gada 8. jūlija spriedumu lietā Komisija/Beļģija, 22. punkts, kā arī 1996. gada 8. februāra spriedumu lietā C‑149/94 Vergy, Recueil, I‑299. lpp., 17. un 18. punkts).

100   Saistībā ar Komisijas iebildumu ir jāatzīst, ka aizsardzības sistēmai, ko nosaka Oö NSchG 27. panta 1. un 2. punkts, īpaši tiesību piešķiršanai pilnvarotajai regulējošai iestādei, ir jāatbilst vairākiem nosacījumiem, kas attiecas uz minēto sugu bioloģiskajām īpašībām. Turklāt Oö ArtenSchutzVO 5. panta 2. punkts pilnībā izslēdz vairākas sugas no savas piemērošanas jomas.

101   Attiecībā uz Austrijas Republikas argumentu par direktīvas 11. pantu ir jāatzīmē, ka šī tiesību norma tikai nosaka īpašu pienākumu dalībvalstīm nodrošināt, lai to putnu sugu introdukcijas dēļ, kas nav sastopamas savvaļā dalībvalstu Eiropas teritorijā, netiktu skarta vietējā flora un fauna.

102   Turklāt šis pants nav uzskatāms par juridisko pamatu, kas ļauj izdarīt atkāpi no aizsardzības pienākumiem, kuri dalībvalstīm uzlikti saskaņā ar direktīvas 1. pantu un attiecas uz visām putnu sugām, kas sastopamas savvaļā dalībvalstu Eiropas teritorijā, proti, katrā no šīm valstīm attiecībā gan uz vietējām sugām, gan arī tām, kas sastopamas tikai citās dalībvalstīs.

103   Kā izriet no iepriekš minētā 1988. gada 27. aprīļa sprieduma lietā Komisija/Francija 15. punkta, tas, ka ir ļoti svarīgi pilnīgi un efektīvi aizsargāt savvaļas putnus visā Kopienā neatkarīgi no to dzīvesvietas vai pārvietošanās telpas, jebkuru valsts tiesību aktu, kas paredz savvaļas putnu aizsardzību, atsaucoties uz valsts faunu, padara nesaderīgu ar direktīvu.

104   Līdz ar to direktīvas 1. panta 1. un 2. punkts nav pareizi transponēti Augšaustrijā.

105   Tādējādi Komisijas iebildums šajā sakarā ir jāapstiprina.

 Direktīvas 5. panta pārkāpumi Burgenlandē, Karintijā un Augšaustrijā

–       Burgenlandes zeme

 Lietas dalībnieku argumenti

106   Komisija apgalvo, ka sistēma, kas attiecas uz mājas strazdu un ko paredz Bgld NSchLPflG 16. panta 1. punkta b) apakšpunkts un Bgld JagdG 88.a pants, nenodrošina šās sugas aizsardzību atbilstoši direktīvas 5. pantam – vismaz ne visu gadu.

107   Komisija arī apgalvo, ka atbilstoši Bgld ArtenschutzVO 6. pantam šo noteikumu tiesību normas neskar zvejas un medību aktivitātes. Tādējādi šī tiesību norma pieļauj aizsargājamo sugu ligzdu apzinātu postīšanu, kā arī reprodukcijas, atpūtas un ziemošanas areālus.

108   Austrijas Republika skaidro, ka Zemes likumdevējs pieņēma atkāpes noteikumus tādēļ, ka attiecīgā suga ir nodarījusi būtisku kaitējumu vīnogulāju kultūraugiem.

109   Šī dalībvalsts apgalvo, ka šo sugu aizsardzība tiek nodrošināta visās tās attīstības stadijās, ieskaitot olas stadiju. Bgld ArtenschutzVO 6. panta pēdējais teikums nav interpretējams kā vispārīga atkāpe par labu medību un zvejas aktivitātēm.

 Tiesas vērtējums

110   Vispirms ir jāatzīmē, ka vispārējā aizsardzības sistēma, kas noteikta direktīvas 5. pantā, atbilstoši šā panta pirmajam teikumam attiecas uz visām putnu sugām, kas minētas šās direktīvas 1. pantā. Minētā sistēma cita starpā ietver aizliegumu nogalināt, sagūstīt vai apzināti traucēt aizsargājamās putnu sugas.

111   Kā tas tika atzīts šā sprieduma 90. un 91. punktā – tas, ka mājas strazds ir pilnībā izslēgts no aizsardzības sistēmas, ko paredz direktīva, laikposmā no 15. jūlija līdz 30. novembrim, ir pretrunā tās 1. pantam.

112   Līdz ar to pasākumi, ko atļauj tiesību normas, kas minētas šā sprieduma 106. punktā, arī nav saderīgi ar aizliegumiem, kas noteikti direktīvas 5. pantā.

113   Runājot par atkāpes pamatu, uz ko atsaucas Austrijas Republika, ir tiesa, ka kaitējuma vīnogulāju kultūraugiem novēršana principā var ļaut veikt atkāpes pasākumus saskaņā ar direktīvas 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešo ievilkumu.

114   Tomēr direktīvas 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešais ievilkums nav juridisks pamats, lai kādu sugu pilnībā izslēgtu, pat uz ierobežotu laiku, no direktīvā paredzētās aizsardzības sistēmas.

115   Ja putnu sugu pilnībā izslēdz no direktīvā paredzētās aizsardzības sistēmas, pat uz ierobežotu laiku, var rasties draudi pašai šīs sugas eksistencei. Tādējādi, tikai ievērojot direktīvas 9. panta 2. punkta prasības, dalībvalstīm ir atļauts paredzēt atkāpes no savvaļas putnu aizsardzības sistēmas.

116   Attiecībā uz ligzdu un reprodukcijas, atpūtas un ziemošanas areālu aizsardzību ir jāatgādina, ka šiem priekšmetiem un vietām ir piemērojama aizsardzības sistēma, ko nosaka direktīvas 5. pants, īpaši tā b)–d) punkts.

117   Runājot par strīdīgajiem tiesību aktiem, ir jāatzīmē, ka saskaņā ar Bgld NSchLPflG 16. panta 4. punktu ir aizliegts vajāt, satraukt, sagūstīt, transportēt, uzturēt nebrīvē, ievainot, nogalināt, turēt un audzēt aizsargājamos dzīvniekus.

118   Tomēr ir jāatzīmē, ka saskaņā ar šā paša likuma 16. panta 2. punkta d) apakšpunktu noteikumos ir jānorāda sugas, kuru ligzdas un pārošanās, reprodukcijas, atpūtas un ziemošanas vietas ir aizliegts pārvietot, postīt vai iznīcināt.

119   Tomēr ir jāatzīst, kā ģenerāladvokāte uzsvēra savu secinājumu 26. punktā, ka Bgld NSchPflG 16. panta 2. un 4. punkta kopējās piemērošanas rezultātā netiek nodrošināta aizsardzība vairākām sugām, tādēļ šīs tiesību normas ir jāuzskata par nesaderīgām ar direktīvas 5. pantu.

120   Ir jāpiebilst, ka Bgld ArtenschutzVO tiesību normas neaizpilda transponējuma trūkumu. Proti, aizliegums, ko paredz šo noteikumu 2. pants, attiecas tikai uz nedaudzu sugu, nevis visu aizsargājamo sugu, ligzdošanas, reprodukcijas, atpūtas un ziemošanas vietām.

121   Turklāt saskaņā ar tā 6. pantu aizsardzības pasākumi, kas paredzēti šajos noteikumos, nav piemērojami medību un zvejas darbībām.

122   Tomēr šādas darbības var apdraudēt aizsargājamās vietas un priekšmeti, kas minēti direktīvas 5. panta b)–d) punktā.

123   Tā kā Austrijas Republika nav iesniegusi nevienu argumentu, kas varētu pamatot attiecīgo tiesisko kārtību, ir jāuzskata, ka ir pierādīta pienākumu neizpilde.

124   Līdz ar to iebildums par direktīvas 5. panta pārkāpumu ir pamatots, ciktāl tas attiecas uz visām strīdīgajām Burgenlandes tiesību normām.

–       Karintijas zeme

 Lietas dalībnieku argumenti

125   Komisija uzsver, ka KrntJagdG 68. panta 1. punkts netransponē aizliegumus, kas noteikti direktīvas 5. panta a) un e) punktā. Proti, minētais 68. panta 1. punkts paredz tikai aizliegumus, kas attiecas uz ligzdām un citiem reprodukcijas areāliem. Turklāt arī KrntJagdG 51. panta 4.a punkts nenodrošina iepriekš minēto direktīvas tiesību normu transpozīciju.

126   Austrijas Republika apgalvo, ka tiesību normas, kas piemērojamas Karintijā, kopumā nodrošina aizliegumu traucēt medījamu putnu reprodukcijas vietas. Tāpat ir aizliegts iznīcināt šo sugu ligzdas un dējumus vai bez atļaujas savākt olas.

 Tiesas vērtējums

127   Ir jāatzīmē, ka, kaut arī sistēma, ko paredz KrntJagdG 68. panta 1. punkts, paredz aizsardzības pasākumus attiecībā uz medījamu putnu ligzdām, dējumiem, olām un reprodukcijas vietām, tā tomēr neietver nevienu tiesību normu, kas attiektos uz pienākumu nodrošināt, ka direktīvas 1. pantā minētie putni netiek nogalināti, sagūstīti vai turēti, kā to paredz direktīvas 5. panta a) un e) punkts.

128   Tāpat ir jāatzīmē arī, ka arī KrntJagdG 51. panta 4.a punkts nenodrošina šo direktīvas noteikumu transpozīciju, jo tas tikai paredz izņēmumu kopumu no vispārīgās aizsardzības, kas izriet no aizlieguma veikt medības, ko paredz minētā panta 1. punkts.

129   Līdz ar to ir jāatzīst, ka direktīvas 5. panta a) un e) punktā paredzētie aizliegumi, proti, aizliegums nogalināt, sagūstīt vai turēt aizsargājamos putnus, nav atrodami valsts tiesību normās, kas minētas šā sprieduma 125. punktā.

130   Tādējādi Komisijas iebildums šajā sakarā ir uzskatāms par pamatotu.

–       Augšaustrijas zeme

 Lietas dalībnieku argumenti

131   Komisija uzskata, ka Oö NSchG 27. panta 1. punkts ietver programmatiskas dabas pasākumus, kas attiecas tikai uz vietējām sugām. Proti, tajā noteiktā juridiskā iespēja kā nosacījumu cita starpā paredz aizsardzību neatkarīgi no tā, vai attiecīgā suga ir reti sastopama vietējā ainavā, vai tās populācija ir apdraudēta, vai arī tās saglabāšana ir sabiedriskajās interesēs.

132   Komisija piebilst, ka saskaņā ar Oö ArtenschutzVO 5. panta 2. punktu žagata, sīlis melnā vārna un pelēkā vārna ir pilnībā izslēgti no tajā paredzētās aizsardzības sistēmas.

133   Austrijas Republika uzsver, ka Oö NSchG 27. panta 2. punkts paredz augu un dzīvnieku aizsardzību, pieņemot noteikumus, cita starpā ņemot vērā direktīvas 5.–7. un 9. pantu. Šis likumdevēja mērķis nekādā veidā nevar būt atkarīgs no atsauces uz Oö NSchG 27. panta 1. punktu.

134   Šī dalībvalsts piebilst, ka direktīva paredz atšķirību starp vietējām sugām un citu valstu sugām un ar to saista juridiskas sekas. Proti, direktīvas 11. pants paredz ārvalstu sugu introdukcijas kontroli, lai aizsargātu vietējo faunu un floru.

 Tiesas vērtējums

135   Vispirms ir jāatgādina, kā tas izriet no šā sprieduma 110. punkta, ka direktīvas 5. pants ir piemērojams visām sugām, kas minētas tās 1. pantā. Līdz ar to žagatas, sīļa, melnās vārnas un pelēkās vārnas izslēgšana no sugu aizsardzības sistēmas, kas piemērojama Augšaustrijā, nav saderīga ar direktīvu.

136   Turklāt tas, ka ar noteiktiem nosacījumiem, kas saistīti ar bioloģiskajām īpašībām un sabiedrisko interešu apsvērumiem, tiek samazināts aizsargājamo sugu skaits, arī nav saderīgs ar direktīvu.

137   Austrijas Republikas arguments, saskaņā ar kuru pilnvarotajai regulējošajai iestādei ir jārīkojas atbilstoši direktīvai, nevar mainīt šo secinājumu. Pietiek atzīmēt, ka šādas iestādes ar direktīvu saderīga rīcība vien nevar sniegt prasīto skaidrību un precizitāti tiesiskās drošības nodrošināšanai (šajā sakarā skat. 1996. gada 19. septembra spriedumu lietā C–236/95 Komisija/Grieķija, Recueil, I‑4459. lpp., 12. un 13. punkts, kā arī 2001. gada 10. maija spriedumu lietā C‑144/99 Komisija/Nīderlande, Recueil, I‑3541. lpp., 21. punkts).

138   Tāpat nevar pieņemt šās dalībvalsts argumentu par direktīvas 11. pantu. Kā izriet no šā sprieduma 101. un 102. punkta, šis pants nav uzskatāms par juridisku pamatu, kas ļauj izdarīt atkāpes no aizsardzības pienākumiem, ko dalībvalstīm uzliek direktīvas 1. pants.

139   Līdz ar to iebildums par direktīvas 5. panta pārkāpumu Augšaustrijā ir jāapstiprina.

 Direktīvas 6. panta 1. punkta pārkāpums Augšaustrijā

–       Lietas dalībnieku argumenti

140   Komisija apgalvo, ka atbilstoši Oö ArtenschutzVO 5. panta 2. punktam žagata, melnā vārna un pelēkā vārna ir izslēgtas no aizsardzības sistēmas, ko paredz direktīvas 6. panta 1. punkts.

141   Austrijas Republika norāda, ka minētās sugas kļūdas dēļ nav iekļautas to putnu sarakstā, kurus drīkst medīt Austrijā atbilstoši direktīvas II pielikumam, kaut arī eksperti piekrīt, ka minētās sugas būtu jāiekļauj attiecībā uz Austriju šajā pielikumā.

 Tiesas vērtējums

142   Ir jāatgādina, ka direktīvas 6. panta 1. punkts paredz, ka dalībvalstis attiecībā uz visām sugām, kas minētas 1. pantā, aizliedz dzīvu vai mirušu putnu pārdošanu, transportēšanu un turēšanu tirgošanas nolūkā, kā arī piedāvāšanu tirgošanai.

143   Attiecībā uz Komisijas izvirzīto iebildumu ir jāatzīst, ka tas, ka iepriekš minētās sugas ir izslēgtas no Oö ArtenschutzVO 5. panta 2. punkta piemērošanas jomas, ļauj veikt putnu tirdzniecību, ko aizliedz direktīvas 6. panta 1. punkts.

144   Šādos apstākļos Austrijas Republikas arguments par direktīvas II pielikuma nozīmi attiecībā uz iebildumu, ko izvirzīja Komisija, nav derīgs.

145   Minētais pielikums atsaucas uz direktīvas 7. panta noteikumiem, kuru priekšmets ir medījamu sugu stāvoklis, un nevis uz aizsardzības sistēmu, ko nosaka direktīvas 6. panta 1. punkts.

146   Tādējādi, lai arī kāda medību sistēma būtu piemērojama, dalībvalstīm ir jānodrošina šajā 6. panta 1. punktā paredzētā tirdzniecības aizlieguma transponējums.

147   Tomēr no iepriekš minētā izriet, ka Augšaustrijā minētie aizliegumi netika īstenoti attiecībā uz trim iepriekš minētajām putnu sugām.

148   Līdz ar to ir jāapmierina prasība šajā daļā.

 Direktīvas 7. panta 1. punkta pārkāpumi Karintijā un Augšaustrijā

–       Karintijas zeme

 Lietas dalībnieku argumenti

149   Komisija apgalvo, ka saskaņā ar KrntJagdVO 9. panta 2. punktu melno vārnu, sīli un žagatu drīkst medīt no 1. jūlija līdz 15. martam. Tomēr šī sistēma neatbilst direktīvas prasībām medību jomā.

150   Austrijas Republika uzsver, ka Kopienu likumdevējs neietvēra vārnveidīgos direktīvas II pielikuma 2. daļā to sugu sarakstā, ko drīkst medīt Austrijas Republikas teritorijā.

–       Tiesas vērtējums

151   Ir jāatgādina, ka saskaņā ar direktīvas 7. panta 1. un 3. punktu sugas, kas uzskaitītas tās II pielikuma 2. daļā, saskaņā ar atbilstošajiem valsts tiesību aktiem drīkst medīt dalībvalstīs, attiecībā uz kurām tās ir minētas.

152   Tomēr netiek apstrīdēts, ka sugas, uz ko attiecas Komisijas iebildums, nav to putnu sugu vidū, ko saskaņā ar minētā pielikuma 2. daļu drīkst medīt Austrijā.

153   Līdz ar to medību sezonas noteikšana attiecībā uz minētajām sugām neatbilst direktīvas 7. panta 1. punkta prasībām.

154   Ir jāpiebilst, ka, izvērtējot Komisijas izvirzītā iebilduma pamatotību, nav nozīmes Austrijas Republikas argumentam, kas saistīts ar to, ka Kopienu likumdevējs neesot ietvēris attiecīgās sugas direktīvas II pielikuma 2. daļā un ka Austrijas Republika vēlas panākt, ka attiecīgās sugas tiek ietvertas tās teritorijā medījamo sugu sarakstā.

155   Līdz ar to direktīvas 7. panta 1. punkts nav ticis pareizi transponēts Karintijā.

156   Tādējādi Komisijas prasība šajā daļā ir jāapstiprina.

–       Augšaustrijas zeme

 Lietas dalībnieku argumenti

157   Komisija atzīmē, ka saskaņā ar Oö ArtenschutzVO 5. panta 2. punktu žagata, sīlis, melnā vārna un pelēkā vārna nav aizsargājamo sugu vidū. Tomēr šī sistēma ir atkāpe no direktīvas 7. panta 1. punkta, kas paredz, ka Austrijā drīkst medīt tikai tās II pielikuma 2. daļā minētās sugas.

158   Austrijas Republika atsaucas uz savu argumentāciju, ko tā sniedza attiecībā uz iebildumu par šās pašas direktīvas tiesību normas transponēšanu Karintijā (skat. šā sprieduma 150. punktu).

159   Šī dalībvalsts arī uzsver, ka katrā ziņā minētais tiesiskais regulējums ir piemērojams atbilstoši direktīvas prasībām.

 Tiesas vērtējums

160   Attiecībā uz Komisijas izvirzītā iebilduma pamatotību ir jāatsaucas uz šā sprieduma 154. punktu, kas attiecas uz direktīvas II pielikuma 2. daļas nozīmi šās direktīvas 7. panta 1. punkta piemērošanai Austrijā.

161   Līdz ar to Oö ArtenschutzVO 5. panta 2. punkts ir jāuzskata par neatbilstošu šās direktīvas tiesību normas prasībām.

162   Runājot par Austrijas Republikas argumentu par īstenošanu atbilstoši direktīvas prasībām, ir jāatgādina, ka tikai administratīvā prakse, kas pēc savas būtības ir grozāma pēc iestāžu gribas un nav pienācīgi publiskota, nebūtu jāuzskata par pienācīgu direktīvas transponēšanas pienākuma izpildi (šajā sakarā skat. 1997. gada 13. marta spriedumu lietā C‑197/96 Komisija/Francija, Recueil, I‑1489. lpp., 14. punkts; 2000. gada 9. marta spriedumu lietā C‑358/98 Komisija/Itālija, Recueil, I‑1255. lpp., 17. punkts, un 2005. gada 10. marta spriedumu lietā C‑33/03 Komisija/Apvienotā Karaliste, Krājums, I‑1865. lpp., 25. punkts).

163   Līdz ar to ir jāapstiprina iebildums, ko Komisija izvirzīja šajā sakarā.

 Direktīvas 7. panta 4. punkta pārkāpums Burgenlandē, Karintijā, Lejasaustrijā, Augšaustrijā, Zalcburgas zemē, Tirolē, Forarlbergā un Vīnes zemē

–       Burgenlandes zeme

 Lietas dalībnieku argumenti

164   Komisija norāda, ka saskaņā ar Bgld JagdG 88.b panta 2. punktu sloku drīkst medīt no 1. marta līdz 15. aprīlim saskaņā ar medību riesta lidojuma laikā noteikumiem. Turklāt aizsardzības periodi, kas noteikti Bgld JagdVO 76. pantā, ir atkāpe no direktīvas 7. panta 4. punkta prasībām, ciktāl tie attiecas uz lauku balodi (tiek aizsargāts no 16. aprīļa līdz 30. jūnijam, kaut arī, pēc Komisijas domām, tam būtu jābūt aizsargājamam no 1. februāra līdz 31. augustam), gredzenūbeli (tiek aizsargāta no 16. aprīļa līdz 30. jūnijam, nevis no 1. marta līdz 20. oktobrim), parasto ūbeli (tiek aizsargāta no 1. novembra līdz 30. jūnijam, nevis no 11. aprīļa līdz 31. augustam) un sloku (tiek aizsargāta no 1. janvāra līdz 28. februārim un no 16. aprīļa līdz 30. septembrim, nevis no 20. februāra līdz 10. septembrim).

165   Austrijas Republika atzīmē, ka aizsardzības periodos, kas noteikti Bgld JagdVO 76. pantā, ņemti vērā šā reģiona klimatiskie apstākļi. Turklāt tādēļ, ka Burgenlandē tiek praktizētas medības izlases veidā, vistveidīgie, īpaši slokas suga, netiek traucēti nevienā reprodukcijas perioda stadijā. Turklāt paredzētajos aizsardzības periodos ņemti vērā atkāpes izdarīšanas nosacījumi, kas noteikti direktīvas 9. pantā. Visbeidzot, tā kā drīkst medīt tikai šo sugu tēviņus, runa ir par pasākumu, kas atbilst minētajam 9. pantam.

 Tiesas vērtējums

166   Ir jāatzīmē, ka Komisija savā prasības pieteikumā iesniedza slokas, lauku baloža, gredzenūbeles un parastās ūbeles medību kalendāru, kas būtiski atšķiras no medību kalendāra, kas noteikts strīdīgajās valsts tiesību normās, kas minētas šā sprieduma 164. punktā.

167   Minētie kalendāri atšķiras ne tikai attiecībā uz aizsardzības periodu kopējo ilgumu, bet arī attiecībā uz minēto laikposmu sākuma un beigu datumu.

168   Lai izvērtētu Komisijas izvirzītā iebilduma pamatotību, ir jāatzīmē, ka aizsardzības periodi, kas jāievēro saskaņā ar direktīvas 7. panta 4. punktu, ir jānosaka, ņemot vērā zinātniskus datus, kas tiek izmantoti putnu faunas jomā (skat. it īpaši 1991. gada 17. janvāra spriedumu lietā C‑157/89 Komisija/Itālija, Recueil, I‑57. lpp., 15., 19. un 24. punkts).

169   Tomēr prasības pieteikumā nav neviena elementa, kas varētu atbalstīt Komisijas proponēto laikposmu nozīmi, ņemot vērā atskaites parametrus, kas paredzēti direktīvas 7. panta 4. punktā, piemēram, attiecīgo putnu sugu resursu racionālas izmantošanas un ekoloģiskā līdzsvara regulēšanas principiem.

170   Ir jāpiebilst, ka šādu zinātnisku datu iesniegšana būtu vēl lielāks iemesls tam, lai Austrijas Republika norādītu, ka medību sezonas Burgenlandē tika noteiktas, ņemot vērā šā reģiona īpašus klimatiskos apstākļus.

171   Šajā kontekstā Komisijai ir jāiesniedz atbilstoši zinātniski dati, lai pierādītu, ka strīdīgās medību sistēmas nav saderīgas ar direktīvas 7. panta 4. punktu.

172   Tā kā šādas norādes netika sniegtas, prasība šajā daļā ir jānoraida.

–       Karintijas zeme

 Lietas dalībnieku argumenti

173   Komisija norāda, pirmkārt, ka KrntJagdVO 9. panta 2. punkts dažām sugām nosaka medību sezonas dažādās reprodukcijas un audzināšanas stadijās, nesniedzot pietiekamu atsauci uz atkāpes nosacījumiem, ko paredz direktīvas 9. pants. Attiecīgās sugas ir mednis (ko drīkst medīt no 10. līdz 31. maijam, kaut arī, pēc Komisijas domām, tas ir medījams no 1. oktobra līdz 28. februārim), rubenis (ko drīkst medīt no 10. līdz 31. maijam, nevis no 21. septembra līdz 31. martam), sloka (ko drīkst medīt no 1. septembra līdz 31. decembrim un no 16. marta līdz 10. aprīlim, nevis no 11. septembra līdz 19. februārim), laucis (ko drīkst medīt no 16. augusta līdz 31. janvārim, nevis no 21. septembra līdz 10. martam), lauku balodis (ko drīkst medīt no 1. augusta līdz 31. decembrim un no 16. marta līdz 10. aprīlim, nevis no 1. septembra līdz 31. janvārim) un gredzenūbele (ko drīkst medīt no 1. augusta līdz 31. decembrim un no 16. marta līdz 10. aprīlim, nevis no 21. oktobra līdz 20. februārim).

174   Īpaši attiecībā uz pavasara medībām Komisija atzīmē, otrkārt, ka tādējādi noteiktās medību sezonas ietver medņu, rubeņu un sloku pārošanās laikposmu.

175   Šajā sakarā Komisija apgalvo, ka nav iespējams nodalīt minēto laikposmu, no vienas puses, un ligzdošanas, reprodukcijas un audzināšanas laikposmu, no otras puses. Līdz ar to valsts tiesību norma, kas ir minēta šā sprieduma 173. punktā, ir pretrunā direktīvas 7. panta 4. punktam.

176   Komisija uzsver, ka pārošanās laikposms ir ligzdošanas, reprodukcijas un audzināšanas laikposma daļa. Tādēļ, ka šis laikposms ir pirms reprodukcijas, faktiski nevar izslēgt minētās sugas no direktīvas 7. panta 4. punkta piemērošanas jomas.

177   Komisija apgalvo, treškārt, ka KrntJagdG 3. pants, kas reglamentē ar medību plānu saistīto atļauju piešķiršanas kritērijus, neatsaucas uz atkāpes nosacījumiem un kritērijiem, kas noteikti direktīvas 9. pantā.

178   Austrijas Republika atzīst, ka medību sezona, kas noteikta Karintijā, neatbilst direktīvai, ciktāl tā attiecas uz lauci, lauku balodi un gredzenūbeli.

179   Šī dalībvalsts turpretī uzskata, ka medņu, rubeņu un sloku tēviņu medības pārošanās vietās nav saistītas ar ligzdošanas, reprodukcijas, perēšanas un audzināšanas laikposmu. Proti, šo sugu reprodukcija notiek ne tikai pārošanās vietās. Turklāt ierobežojošas tiesību normas nodrošina, ka tiek skarts tikai neliels tēviņu skaits un ka tiek nodrošināta mātīšu aizsardzība perēšanas laikā.

180   Minētā dalībvalsts uzsver, ka KrntJagdG 51. panta 2. punktā noteiktā medību sistēma atbilst direktīvas 7. panta 4. punkta aizsardzības prasībām. Medību sezona tiek noteikta tā, lai būtu iespējams nelielā skaitā izlases kārtībā un stingras uzraudzības kontrolē medīt medījamus putnus, ja nav cita pieņemama risinājuma un ja šīs medības nekaitē attiecīgās populācijas saglabāšanai.

181   Austrijas Republika precizē, ka nošaujamo medņu, rubeņu un sloku skaits tiek plānots atbilstoši direktīvai. Proti, šo sugu medības ir atļautas, pamatojoties uz populācijas precīzu uzskaiti katrā medību zonā un īpatņu nošaušanai tiek piešķirta individuāla atļauja. Turklāt, šīs atļaujas tiek piešķirtas, pieņemot administratīvu lēmumu, medīšanas tiesību lietotājiem.

182   Šī dalībvalsts arī apgalvo, ka tādu ierobežojošu tiesību normu dēļ, kas saistītas ar populācijas, individuāli nošaujamo dzīvnieku skaita un šaušanas sezonu kontroli, tiek nošauts tikai neliels attiecīgo sugu tēviņu skaits.

183   Visbeidzot, minētā dalībvalsts uzsver, ka minēto sugu medību vispārīgā aizlieguma pārošanās periodā rezultātā mednieki zaudētu interesi par šīm medījamu putnu sugām un vairs nepūlētos saglabāt šo sugu dzīvotnes. Tas tūlīt ietekmētu minēto sugu populāciju, kam ir vajadzīga īpaša dzīvotne, proti, meža ganības, kas ir ievērojami samazinājušās.

 Tiesas vērtējums

184   Tā kā atbildētāja atzina, ka Karintijā noteiktās lauča, lauku baloža un gredzenūbeles medību sezonas nav atbilstošas, ir jāatzīst, ka šis iebildums attiecībā uz šīm sugām ir pamatots.

185   Attiecībā uz sloku ir jānorāda, ka medības ir atļautas ne tikai no vasaras beigām līdz ziemas sākumam, proti, no 1. septembra līdz 31. decembrim, bet arī no ziemas beigām līdz pavasara sākumam, proti, no 16. marta līdz 10. aprīlim. Tādējādi šīs medības ir atļautas apmēram piecus mēnešus.

186   Tomēr medību sistēma, kas pagarina medību sezonu, nekādā gadījumā nevar tikt uzskatīta par tādu, kam būtu piemērojams direktīvas 9. pants.

187   Pēc savas būtības un piemērojamības šāda medību sistēma nav saderīga ar direktīvas aizsardzības mērķiem.

188   Ņemot vērā, ka atbildētāja nav izvirzījusi nevienu minētajā 9. pantā paredzēto atkāpes pamatu, kas varētu attaisnot attiecīgo medību sistēmu, ir jāuzskata, ka pienākumu neizpilde ir pierādīta arī šajā daļā.

189   Savukārt attiecīgais tiesiskais regulējums paredz, ka medņu un rubeņu medību sezona ir tikai pavasarī.

190   Šis laikposms tomēr daļēji sakrīt ar attiecīgo sugu pārošanās periodu.

191   Līdz ar to ir jānosaka, vai uz šo laikposmu attiecas aizliegumi, ko paredz direktīvas 7. panta 4. punkts.

192   Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka aizsardzības sistēma, kas noteikta šajā tiesību normā, ir definēta plaši, atsaucoties uz attiecīgo sugu bioloģiskajām īpatnībām, ņemot vērā, ka šī sistēma papildus ligzdošanas periodam attiecas uz dažādām reprodukcijas un audzināšanas stadijām.

193   Tikai šāds uzskats atbilst direktīvas 7. panta 4. punkta mērķim, kas, kā Tiesa jau paziņoja, ir nodrošināt pilnīgu aizsardzības sistēmu laikposmos, kuros savvaļas putnu izdzīvošana tiek īpaši apdraudēta (skat. iepriekš minēto 1991. gada 17. janvāra spriedumu lietā Komisija/Itālija, 14. punkts, un 1994. gada 19. janvāra spriedumu lietā C‑435/92 Association pour la protection des animaux sauvages u.c., Recueil, I‑67. lpp., 9. punkts). Šī judikatūra atspoguļo apsvērumu, ka jebkādi pasākumi laikposmos, kas skar putnu reprodukcijas laiku, to var ietekmēt, pat ja tiek skarta tikai populācijas daļa.

194   Tāds ir arī gadījums pārošanās periodā, kurā attiecīgās sugas ir īpaši neaizsargātas un ievainojamas.

195   Tādējādi ir jāsecina, ka minētais laikposms ir tā laikposma daļa, kurā direktīvas 7. panta 4. punkts principā aizliedz veikt jebkādas medību darbības.

196   Attiecībā uz jautājumu par to, vai atkāpes, ko paredz direktīvas 9. pants, var tikt piemērotas situācijās, ko reglamentē īpašas aizsardzības prasības, ko paredz direktīvas 7. panta 4. punkts, ir jāatgādina, ka Tiesa 2003. gada 16. oktobra spriedumā lietā C‑182/02 Ligue pour la protection des oiseaux sauvages u.c. (Recueil, I‑12105. lpp., 9. punkts) nosprieda, ka direktīvas 9. panta 1. punkta c) apakšpunkts pieļauj iespēju, ievērojot citas minētā 9. panta prasības, piešķirt atļauju sagūstīt, turēt vai kā citādi saprātīgi izmantot putnus laikposmos, kas norādīti direktīvas 7. panta 4. punktā un kuru laikā savvaļas putnu izdzīvošana tiek īpaši apdraudēta.

197   Līdz ar to savvaļas putnu medības izklaides nolūkā laikposmos, kas norādīti direktīvas 7. panta 4. punktā, ja ir izpildītas šās direktīvas 9. panta 2. punkta prasības, var atbilst “saprātīgai izmantošanai” direktīvas 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Ligue pour la protection des oiseaux sauvages u.c., 11. punkts).

198   Tomēr pierādīšanas pienākums attiecībā uz minēto prasību izpildi katras atkāpes gadījumā ir valsts iestādei, kas pieņem lēmumu (šajā sakarā skat. 2005. gada 15. decembra spriedumu lietā C‑344/03 Komisija/Somija, Krājums, I‑11033. lpp., 39. un 60. punkts, kā arī 2006. gada 8. jūnija spriedumu lietā C‑60/05 WWF Italia u.c., Krājums, I‑5083. lpp., 34. punkts).

199   Lai noteiktu, vai medību sistēma, kas noteikta KrntJagdG 51. panta 2. punktā, atbilst direktīvas 9. panta 1. punkta c) apakšpunktam, īpaši attiecībā uz prasību, ka nošaušana izņēmuma kārtā ir jāierobežo līdz “nelielam skaitam”, ir jāatgādina, ka dalībvalstīm, veicot šīs tiesību normas transponēšanas pasākumus, ir jānodrošina, ka visos tajā paredzētās atkāpes izmantošanas gadījumos un attiecībā uz visām aizsargājamajām sugām atļautais nošaujamo dzīvnieku skaits medībās nepārsniedz robežvērtību, kas atbilst nošaujamo dzīvnieku skaita ierobežojumam līdz nelielam skaitam un kas nosakāma, pamatojoties uz precīziem zinātniskiem datiem (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā WWF Italia u.c., 29. punkts).

200   Šajā sakarā, pat ja ir taisnība, kā to apgalvo atbildētāja, ka medņu un rubeņu medības tiek ietvertas vispārīgā dzīvnieku nošaušanas plānā, iepriekš minētās strīdīgās tiesību normas tomēr neprecizē, ko nozīmē “nelielā skaitā” direktīvas 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē.

201   Tomēr direktīvas transpozīcija, kas atbilst Kopienu tiesībām, nozīmē, ka iestādēm, kas atbild par atļauju izsniegšanu konkrētās sugas putnu medīšanai izņēmuma kārtā, ir jāvar pamatoties uz pietiekami precīziem rādītājiem saistībā ar ievērojamām robežvērtībām (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā WWF Italia u.c., 36. punkts).

202   Līdz ar to medību sistēma, kas noteikta KrntJagdG 51. panta 2. punktā, neatbilst direktīvas 9. panta 1. punkta c) apakšpunktam.

203   Ir jāpiebilst, ka Austrijas Republika atzina, ka attiecīgās sugas ir sastopamas tās teritorijā arī rudenī un ziemā, tomēr precizējot, ka medības šajā gada laikā notiek mazāk labvēlīgos apstākļos. Tomēr šādiem apstākļiem nav nozīmes attiecībā uz direktīvā noteiktās aizsardzības tiesisko regulējumu.

204   Šādos apstākļos arī KrntJagdG 51. panta 2. punkts neatbilst direktīvas 9. panta 1. punkta ievaddaļai, kas paredz, ka atkāpe no putnu aizsardzības noteikumiem ir piešķirama, ja nav cita pieņemama risinājuma (šajā sakarā skat. 2005. gada 9. jūnija spriedumu lietā C‑135/04 Komisija/Spānija, Krājums, I‑5261. lpp., 18. punkts).

205   Visbeidzot, ņemot vērā Austrijas Republikas argumentus attiecībā uz vajadzību atļaut medņu un rubeņu medības, lai mednieki saglabātu un uzturētu to dzīvotnes, ir jāatzīmē, ka, pat ja floras aizsardzība ir viens no direktīvas 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta ceturtajā ievilkumā paredzētajiem atkāpes izdarīšanas pamatiem, tomēr ir jāatzīmē, ka šo dzīvotņu aizsardzība var tikt nodrošināta neatkarīgi no medībām (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Somija, 35. un 40. punkts).

206   Turklāt, kā to atzīmēja ģenerāladvokāte savu secinājumu 61. punktā, dalībvalstīm saskaņā ar direktīvas 4. pantu šī aizsardzība ir saistoša gan putnu īpašās aizsardzības zonas iekšienē, gan ārpus tās.

207   Tādējādi Austrijas Republikas argumenti ir jānoraida pilnībā.

208   Līdz ar to ir jāatzīst, ka medību tiesiskais regulējums Karintijā, ciktāl tas attiecas uz visām sugām, kas minētas šajā iebildumā, neatbilst direktīvai.

209   Līdz ar to Komisijas prasība šajā daļā ir pamatota.

–       Lejasaustrijas zeme

 Lietas dalībnieku argumenti

210   Komisija apgalvo, ka Nö JagdVO 22. pants dažām sugām nosaka medību sezonas, kas ietver attiecīgo sugu ligzdošanas periodu vai reprodukcijas un audzināšanas stadijas. Runa ir par medni (ko atļauts medīt no 1. līdz 31. maijam pāra gados, kaut arī, pēc Komisijas domām, tie ir medījami no 1. oktobra līdz 28. februārim), rubeni (ko atļauts medīt no 1. līdz 31. maijam nepāra gados, nevis no 21. septembra līdz 31. martam), raķeli (ko atļauts medīt no 1. janvāra līdz 31. decembrim, nevis no 1. oktobra līdz 28. martam), sloku (ko atļauts medīt no 1. septembra līdz 31. decembrim un no 1. marta līdz 15. aprīlim, nevis no 11. septembra līdz 19. februārim) un lauku balodi (ko atļauts medīt no 1. augusta līdz 31. janvārim, nevis no 1. septembra līdz 31. janvārim).

211   Austrijas Republika atzīst, ka 1. septembris bija jānosaka kā lauku baloža rudens medību sākums, kā to apgalvoja Komisija.

212   Attiecībā uz medņu, rubeņu un sloku medību sistēmu šī dalībvalsts atsaucas uz visiem saviem argumentiem, kas attiecas uz direktīvas 7. panta 4. punkta transponēšanu Karintijā (skat. šā sprieduma 179.–183. punktu).

213   Minētā dalībvalsts atgādina, ka šo sugu pavasara medību sezona noteikta pārošanās periodā, kas ir pirms ligzdošanas, perēšanas un audzināšanas laikposma. Līdz ar to īpašā aizsardzības sistēma, kas noteikta direktīvas 7. panta 4. punktā, nav piemērojama.

214   Pēc Austrijas Republikas domām, raķeļu medību sezonas nav šās prasības priekšmets, jo šī suga netika minēta pirmstiesas procedūras laikā.

215   Šī dalībvalsts turklāt apgalvo, ka šīs sugas tēviņi ir daudz lielāki nekā rubeņu tēviņi, un tādēļ tie traucē rubeņus to pārošanās periodā.

 Tiesas vērtējums

216   Ņemot vērā atbildētājas atbildi uz iebildumu par lauku baloža medību sezonu, ir jāatzīst, ka šajā daļā ir konstatēta pienākumu neizpilde.

217   Runājot par raķeļiem, ir jāatzīmē, ka tie radušies divu sugu krustošanas rezultātā un ka neatkarīgi no tā, vai tie ir uzskatāmi par pilnīgi patstāvīgu sugu bioloģiskajā nozīmē, tie katrā ziņā ir jānošķir no medņiem un rubeņiem.

218   Līdz ar to raķeļu medību sistēma Lejasaustrijā bija jāmin brīdinājuma vēstulē, ņemot vērā, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru šī brīdinājuma vēstule nosaka strīda priekšmetu (šajā sakarā skat. 2006. gada 27. aprīļa spriedumu lietā C‑441/02 Komisija/Vācija, Krājums, I‑3449. lpp., 59. un 60. punkts, kā arī 2007. gada 30. janvāra spriedumu lietā C‑150/04 Komisija/Dānija, Krājums, I‑1163. lpp., 66. un 67. punkts).

219   Tādējādi Komisijas prasība šajā daļā ir uzskatāma par nepieņemamu.

220   Runājot par iebildumu par nepietiekamu sloku aizsardzību, ir jāatzīmē, ka šo sugu ir atļauts medīt no 1. marta līdz 15. aprīlim un no vasaras beigām līdz ziemas sākumam.

221   Atļaujot medīt šo sugu vairāk nekā piecus mēnešus, sistēma, kas noteikta Nö JagdVO 22. pantā, izdara pārmērīgu spiedienu uz attiecīgo populāciju.

222   Tomēr, kā tas izriet no šā sprieduma 186. un 187. punkta, šāda sistēma nekādā gadījumā neietilpst direktīvas 9. panta piemērošanas jomā.

223   Attiecībā uz medni un rubeni ir jāatgādina, kā tas izriet no šā sprieduma 194. un 195. punkta, ka pavasara medības sakrīt ar minēto sugu pārošanās periodu, kas ir periods, attiecībā uz kuru direktīvas 7. panta 4. punkts paredz īpašus aizsardzības pasākumus.

224   Pat ja šīm abām sugām rudens medības nav paredzētas un ja pavasara medības ir ierobežotas līdz vienam no diviem gadiem, Austrijas Republika tomēr nav iesniegusi konkrētas norādes par to, kādā veidā tiek nodrošināta direktīvas 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta ievērošana, īpaši attiecībā uz nošaujamo dzīvnieku skaita ierobežošanu līdz “nelielam skaitam”.

225   Tomēr, kā izriet no šā sprieduma 199. un 201. punkta, attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm juridiski precīzi, pamatojoties uz atzītajiem zinātniskajiem datiem, jānodrošina, ka maksimālais noteiktais skaits nekādā gadījumā netiek pārsniegts un ka tādējādi tiek nodrošināta minēto sugu pilnīga aizsardzība (šajā sakarā skat. arī 2004. gada 9. decembra spriedumu lietā C‑79/03 Komisija/Spānija, Krājums, I‑11619. lpp., 41. punkts).

226   Šādas precizitātes tomēr nav ietvertas strīdīgajā tiesiskajā regulējumā.

227   Tādējādi šis Komisijas iebildums ir pamatots attiecībā uz visām minētajām sugām, izņemot raķeli, attiecībā uz kuru tas nav pieņemams.

–       Augšaustrijas zeme

 Lietas dalībnieku argumenti

228   Komisija atzīmē, ka atbilstoši Oö SchonzeitenVO 1. panta 1. punktam medības ir atļautas pārošanās periodā vai reprodukcijas un audzināšanas stadiju laikā attiecībā, pirmkārt, uz medņu tēviņiem (šīs medības ir atļautas no 1. līdz 31. maijam, kaut arī, pēc Komisijas domām, tām bija jābūt atļautām no 1. oktobra līdz 28. februārim), rubeņu tēviņiem (šīs medības ir atļautas no 1. līdz 31. maijam, nevis no 21. septembra līdz 31. martam) un raķeļu tēviņiem (šīs medības ir atļautas no 1. līdz 31. maijam, nevis no 1. oktobra līdz 28. martam), kā arī, otrkārt, uz slokām (šīs medības ir atļautas no 1. oktobra līdz 30. aprīlim, nevis no 11. septembra līdz 19. februārim).

229   Austrijas Republika uzsver, ka medņu, rubeņu un raķeļu pavasara medības notiek pārošanās periodā un tādējādi neietilpst direktīvas 7. panta 4. punkta piemērošanas jomā.

230   Minētā dalībvalsts šajā sakarā atsaucas uz saviem argumentiem, kas minēti šā sprieduma 179.–183. punktā, attiecībā uz Karintijā spēkā esošo medību sistēmu.

231   Runājot par sloku, tā atzīmē, ka paredzētās medību sezonas atkāpjas no direktīvas tikai saistībā ar tēviņiem, kas faktiski vienīgie tiek medīti pārošanās periodā. Līdz ar to mātītes netiek traucētas nevienā reprodukcijas stadijā. Šo sugu bioloģiskās īpatnības turklāt nodrošina, ka šī medību sistēma ir saderīga ar attiecīgo populāciju saprātīgas izmantošanas un līdzsvara regulēšanas principiem.

 Tiesas vērtējums

232   Attiecībā uz iebildumu par medņu un rubeņu aizsardzību ir jāatgādina, kā tas izriet no šā sprieduma 194. un 195. punkta, ka medību sezona, kāda tā ir noteikta Augšaustrijā šīm divām sugām, atbilst periodam, kurā atbilstoši direktīvas 7. panta 4. punktam ir jānodrošina īpaša aizsardzība.

233   Tomēr, pat ja minētās sugas ir atļauts medīt tikai pavasarī, Austrijas Republika nav iesniegusi pierādījumus par to, ka šī sistēma atbilst direktīvas 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta prasībām, kas precizētas judikatūrā (skat. šā sprieduma 199. un 201. punktu). It īpaši strīdīgais tiesiskais regulējums neprecizē, kādā mērā minētā sistēma nodrošina, ka tiek nošauts “neliels skaits” dzīvnieku.

234   Attiecībā uz iebildumu par raķeļu, kas ir putni, kas radušies, sakrustojot medni un rubeni, medību sistēmu ir jāatgādina, ka saskaņā ar direktīvas 1. pantu šīs direktīvas mērķis ir visu to putnu sugu saglabāšana, kas sastopamas savvaļā dalībvalstu Eiropas teritorijā, kurai ir piemērojams Līgums.

235   Šajā sakarā, kā to uzsvērusi ģenerāladvokāte savu secinājumu 93. punktā, bioloģiskā suga ir visi īpatņi, kas veido reprodukcijas kopienu.

236   Tomēr savā iebildumu rakstā Austrijas Republika apstrīd, ka, ja sapārošanā tiek iesaistīts raķelis, tēviņš vai mātīte, mazuļi var izšķilties brīvībā, ko Komisija neapstrīd.

237   Tādējādi Komisija nav pierādījusi, ka attiecībā uz raķeļiem pastāv reprodukcijas kopiena, kas ļautu to uzskatīt kā pilnībā patstāvīgu sugu, kam būtu piemērojama direktīva.

238   Tādējādi iebildums par raķeļu medību sistēmu Augšaustrijā ir jānoraida kā nepamatots.

239   Attiecībā uz iebildumu par sloku medību sistēmu ir jāatzīst, ka šo sugu drīkst medīt ne tikai pavasarī, bet arī rudenī un ziemā.

240   Šāda sistēma tās paredzētās medību sezonas ilguma dēļ neatbilst, kā tas izriet no šā sprieduma 186. un 187. punkta, direktīvas aizsardzības prasībām un nevar tikt attaisnota, pamatojoties uz tās 9. pantu.

241   Visbeidzot, attiecībā uz Austrijas Republikas minēto attiecīgo sugu iedalījumu tēviņos un mātītēs, pietiek atzīmēt, ka šāds iedalījums nekādi nav juridiski pamatots ar direktīvas tiesību normām par aizsardzības, kas pienākas savvaļas putniem, piemērojamību.

242   Tādejādi Komisijas iebildums ir jāapstiprina, ciktāl tas attiecas uz Augšaustrijā spēkā esošo visu, izņemot raķeli, minēto sugu medību sistēmu.

–       Zalcburgas zeme

 Lietas dalībnieku argumenti

243   Komisija atzīmē, ka no Sbg JagdG 54. panta 1. punkta noteikumi, ko skata kopā ar Sbg SchonzeitenVO 1. pantu, izriet, ka dažām sugām medības ir atļautas pārošanās, reprodukcijas vai audzināšanas periodā, t.i., periodos, kuros principā medības ir aizliegtas, un atkāpes izdarīšanas nosacījumi un kritēriji, ko paredz direktīvas 9. pants, nav izpildīti. Runa ir par medni (kura medības ir atļautas no 1. līdz 31. maijam, kaut arī, pēc Komisijas domām, tās atļaujamas no 1. oktobra līdz 28. februārim), rubeni (kura medības ir atļautas no 1. maija līdz 15. jūnijam, nevis no 21. septembra līdz 31. martam), raķeli (kura medības ir atļautas no 1. maija līdz 15. jūnijam, nevis no 1. oktobra līdz 28. martam) un sloku (kuras medības ir atļautas no 1. marta līdz 15. aprīlim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim, nevis no 11. septembra līdz 19. februārim).

244   Komisija atzīmē, ka Sbg JagdG 60. panta 3.a punkts nosaka tikai minimālo un – vajadzības gadījumā – maksimālo nošaujamo dzīvnieku skaitu. Tādējādi nav nekādas iespējas, apstiprinot medību plānu, izvērtēt atkāpes izdarīšanas iemeslus, ņemot vērā direktīvas 9. pantu.

245   Attiecībā uz medņu, rubeņu un raķeļu medībām pārošanās periodā Austrijas Republika galvenokārt atsaucas uz saviem argumentiem par minēto sugu aizsardzības sistēmu Karintijā (skat. šā sprieduma 179.–183. punktu).

246   Šī dalībvalsts skaidro, ka, pieņemot noteikumus par medību plānu, kompetentās iestādes ņem vērā nosacījumus un kritērijus, atbilstoši kuriem ir atļauts izdarīt atkāpi no direktīvā paredzētajiem aizliegumiem atbilstoši šīs direktīvas 9. panta 1. un 2. punktam.

247   Minētā dalībvalsts precizē, ka saskaņā ar Sbg JagdG 60. panta 3.a punktu maksimālais nošaujamo dzīvnieku atļautais skaits ir jānosaka tā, lai iegūtu vai saglabātu populāciju, kas atbilstu principiem, kas noteikti Sgbg JagdG 3. pantā. Turklāt noteikumi par medību plānu ir jāpieņem, pamatojoties uz precīziem reģistrētā kaitējuma datiem, kā arī ziņojumiem un aplēsēm par attiecīgo sugu populāciju. Minētajos noteikumos norādītie cipari ir jāsaprot kā maksimāli atļautais nošauto dzīvnieku skaits.

248   Austrijas Republika piebilst, ka atļautie pasākumi attiecas tikai uz putnu sugām, kas minētas Sbg JagdG 59. panta 1. punktā, t.i., tām, kas nav uzskaitītas direktīvas II pielikumā kā Austrijā medījamās sugas. Tomēr šajā sakarā nekāds medību plāns netika izstrādāts, līdz ar to uz minētajām putnu sugām attiecas vispārīgais medību aizliegums. To medības var tikt atļautas atsevišķos gadījumos tikai, pamatojoties uz Sbg JagdG 104. panta 4. punktu, un tikai ārpus direktīvā noteiktajiem aizsardzības periodiem.

 Tiesas vērtējums

249   Kā izriet no šā sprieduma 186. un 187. punktā izklāstītajiem apsvērumiem, papildus sloku pavasara medībām ir atļautas arī šās sugas rudens medības, kas nav attaisnojamas, pamatojoties uz direktīvas 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

250   Lai noteiktu, vai ir izpildīti atkāpes izdarīšanas nosacījumi un kritēriji attiecībā uz medņu un rubeņu medīšanu, kurus atļauts medīt tikai pavasarī, ir jāatzīst, ka Sbg JagdG 59. panta 1. punkts ir piemērojams tikai sugām, kas nav ietvertas direktīvas II pielikumā kā Austrijā medījamās sugas.

251   Tomēr medņi un rubeņi ir minēti šajā direktīvas pielikumā. Tādējādi šīm divām sugām nav jāplāno nošaujamais dzīvnieku skaits.

252   Attiecībā uz to, vai minēto sugu medības var tikt attaisnotas atbilstoši direktīvas 9. pantam, ir jāatzīst, ka atbildētāja nav pierādījusi, ka Zalcburgas zemes tiesību akti ir saderīgi ar atkāpes izdarīšanas pamatu, ko ietver direktīvas 9. panta 1. punkta c) apakšpunkts.

253   Proti, Sbg JagdG 59. panta 1. punkts paredz, ka pilnvarotā regulējošā iestāde izvērtē medību plānu, un šīs regulējošās pilnvaras neierobežo skaitliskie rādītāji.

254   Līdz ar to prasība ir pamatota, ciktāl tā attiecas uz medību sistēmu, kas piemērojama slokai, mednim un rubenim.

255   Attiecībā uz Zalcburgas zemes tiesību normām par raķeļu medībām ir jāatgādina, kā tas izriet no šā sprieduma 234.–237. punkta, ka nav ticis pierādīts, ka direktīva ir piemērojama šai sugai.

256   Tādējādi iebildums par raķeļu medībām Zalcburgas zemē ir jānoraida kā nepamatots.

257   No visa iepriekš minētā izriet, ka šis iebildums ir pamatots, ciktāl tas attiecas uz medību sistēmu Zalcburgas zemē attiecībā uz visām minētajām sugām, izņemot raķeli.

–       Tiroles zeme

 Lietas dalībnieku argumenti

258   Komisija atzīmē, ka DurchfVO Tiroler JagdG 1. panta 1. punkts nosaka medību sezonas, kas skar ligzdošanas, reprodukcijas vai audzināšanas periodus attiecībā uz medni (kura medības ir atļautas no 1. līdz 15. maijam nepāra gados, kaut arī, pēc Komisijas domām, tām bija jābūt atļautām no 1. oktobra līdz 28. februārim) un rubeni (kura medības ir atļautas no 10. līdz 31. maijam, nevis no 21. septembra līdz 31. martam), tādējādi atkāpjoties no direktīvas 7. panta 4. punkta.

259   Komisija uzsver, ka, ja medņu un rubeņu, kas ir īpaši apdraudētās sugas Austrijā, medības būtu atļaujamas tikai izņēmuma kārtā, atbilstoši direktīvas 9. pantam būtu jānodrošina, ka tiek ievēroti atkāpes izdarīšanas nosacījumi un kritēriji, kas noteikti šajā tiesību normā.

260   Austrijas Republika atsaucas uz saviem argumentiem par attiecīgo sugu pavasara medību sistēmu, kad ir to pārošanās periods, ciktāl tie attiecas uz Karintiju (skat. šā sprieduma 179.–183. punktu).

261   Šī dalībvalsts arī uzsver, ka Tirolē ir grūti medīt rudens beigās vai ziemā un ka katrā ziņā minēto sugu populācija nav apdraudēta šajā reģionā.

 Tiesas vērtējums

262   Attiecībā uz direktīvas 7. panta 4. punktā paredzētās aizsardzības sistēmas piemērojamību ir jāatgādina, kā tas izriet no šā sprieduma 194. un 195. punkta, ka šī sistēma attiecas arī uz medņu un rubeņu pārošanās periodu.

263   Attiecībā uz Austrijas Republikas argumentu par grūtībām medīt Tirolē rudenī un ziemā pietiek atzīmēt, ka šādi apsvērumi nav saistīti ne ar vienu no direktīvas 9. pantā paredzētajiem atkāpes izdarīšanas pamatiem.

264   Tādējādi prasība ir pamatota, ciktāl tā attiecas uz medņu un rubeņu medību sezonām, kas noteiktas DurchfVO Tiroler JagdG 1. panta 1. punktā.

–       Forarlbergas zeme

 Lietas dalībnieku argumenti

265   Komisija atzīmē, ka medību sezonas, kas noteiktas Vlbg JagdVO 27. panta 1. punktā, neatbilst direktīvas 7. panta 4. punktā paredzētajām prasībām, ciktāl tās attiecas uz rubeņiem. Minētais periods ticis noteikts no 11. līdz 31. maijam, kaut arī, pēc Komisijas domām, tas bija jānosaka no 21. septembra līdz 31. martam. Tādējādi tas notiek attiecīgās sugas pārošanās periodā.

266   Austrijas Republika atzīmē, ka medījamu putnu sugām, izņemot rubeņus, Vlbg JagdVO nosaka medību sezonas, kas atbilst direktīvas tiesību normām. Šajā sakarā tā atsaucas uz saviem argumentiem par direktīvas transponēšanu Karintijā (skat. šā sprieduma 179.–183. punktu).

 Tiesas vērtējums

267   Lai izvērtētu Komisijas izvirzītā iebilduma pamatotību, pietiek atzīt, kā tas izriet no šā sprieduma 194. un 195. punkta, ka Austrijas Republika nav pierādījusi, ka valsts tiesiskais regulējums, uz ko attiecas šis iebildums, atbilst atkāpes izdarīšanas nosacījumiem un kritērijiem, kas noteikti direktīvas 9. pantā, ņemot vērā īpašas aizsardzības prasības, ko paredz direktīvas 7. panta 4. punkts.

268   Līdz ar to Komisijas iebildums par rubeņu medību sezonu, kas noteikta Vlbg JagdVO 27. panta 1. punktā, ir pamatots.

–       Vīnes zeme

 Lietas dalībnieku argumenti

269   Komisija apgalvo, ka Wiener JagdG 69. pants, ko skata kopā ar Wiener SchonzeitenVO 1. panta 1. punktu, nosaka sloku medību sezonu, kas skar ligzdošanas, reprodukcijas un audzināšanas periodus, kas principā ir aizliegts atbilstoši direktīvas 7. panta 4. punktam, un neatsaucas uz atbilstošajiem atkāpes izdarīšanas nosacījumiem, ko paredz direktīvas 9. pants.

270   Austrijas Republika apgalvo, ka medību sistēma, uz ko attiecas šis iebildums, atbilst atkāpei, ko paredz direktīvas 9. panta 1. punkta c) apakšpunkts.

 Tiesas vērtējums

271   Ņemot vērā šā sprieduma 198. punktā atgādināto judikatūru, ir jāatzīmē, ka attiecībā uz Vīnes zemi Austrijas Republika nav iesniegusi pierādījumus par to, ka ir izpildīti nosacījumi un kritēriji, kas ietverti direktīvas 9. pantā, it īpaši attiecībā uz nošaujamo putnu skaita ierobežošanu līdz “nelielam skaitam” atbilstoši minētā panta 1. punkta c) apakšpunktam, kā arī par to, ka nav cita pieņemama risinājuma, atbilstoši minētā punkta ievaddaļai.

272   Līdz ar to ir jāapmierina prasība, ciktāl tā attiecas uz sloku medību sezonu Vīnes Zemē, ko nosaka Wiener JagdG 69. pants, ko skata kopā ar Wiener SchonzeitenVO 1. panta 1. punktu.

 Direktīvas 8. panta pārkāpums Lejasaustrijā

–       Lietas dalībnieku argumenti

273   Komisija apgalvo, ka Nö NSchG 20. panta 4. punktā nav noteikumu, kas pietiekami precīzi noteiktu aizliegtos medību veidus atbilstoši direktīvas 8. pantam, ko skata kopā ar direktīvas IV pielikuma a) punktu. Tieši otrādi – ir tikai vispārīga atsauce uz atļautās sagūstīšanas vai nogalināšanas līdzekļiem, pasākumiem vai paņēmieniem.

274   Komisija apgalvo, ka, pat ja kompetentajai iestādei ir pienākums rīkoties atbilstoši direktīvai, administratīvā prakse, kas atbilst direktīvai, neatbilst pareizas Kopienu tiesību transponēšanas prasībām.

275   Austrijas Republika uzskata, ka Nö NSchG 20. panta 4. punkts, kas ļauj nogalināt aizsargājamos dzīvniekus, pamatojoties uz īpašām atļaujām, atbilst direktīvas 8. panta priekšrakstiem.

276   Šī dalībvalsts uzskata, ka, pateicoties izvēlētajai likumdošanas tehnikai, ciktāl tā attiecas uz Nö NSchG 20. panta 4. punkta mērķi, direktīvas aizsardzības prasības ir nodrošinātas. Kompetentajām iestādēm ir jānosaka atļautie sagūstīšanas vai nogalināšanas līdzekļi, pasākumi vai paņēmieni lēmumos par īpašas atļaujas piešķiršanu. Minētajām iestādēm ir jāpieņem savi lēmumi atbilstoši direktīvas prasībām un ņemot vērā valsts tiesiskās kārtības vienveidīgas piemērošanas principu, ievērojot arī aizliegumus, ko paredz Nö JagdG 95. pants.

–       Tiesas vērtējums

277   Ka ir atgādināts šā sprieduma 92. punktā, transpozīcijas precizitāte ir īpaši svarīga direktīvas gadījumā, jo kopējā mantojuma apsaimniekošana ir uzticēta dalībvalstīm to attiecīgajās teritorijās (skat. 1987. gada 13. oktobra spriedumu lietā 236/85 Komisija/Nīderlande, Recueil, 3989. lpp., 5. punkts).

278   Līdz ar to pieņēmums, ka rīcība atbilst direktīvai, neapmierina šās direktīvas pareizas transponēšanas prasības.

279   It īpaši attiecībā uz sagūstīšanas un nogalināšanas līdzekļiem, pasākumiem vai paņēmieniem dalībvalstīm ar juridiski saistošu iedarbību ir jāapstiprina nelikumīgo darbību saraksts (šajā sakarā skat. iepriekš minēto 1987. gada 13. oktobra spriedumu lietā Komisija/Nīderlande, 27. un 28. punkts).

280   Ir jāpiebilst, ka direktīvā ietvertajiem aizliegumiem medībās izmantot noteiktus sagūstīšanas līdzekļus ir jāizriet no normatīviem aktiem. Tiesiskās drošības princips paredz, ka aizliegumi, par ko ir runa, ir jāpārņem saistošos tiesību aktos (šajā sakarā skat. 1990. gada 15. marta spriedumu lietā C‑339/87 Komisija/Nīderlande, Recueil, I‑851. lpp., 22. punkts).

281   Tas, ka nepastāv ar direktīvu nesaderīga prakse, attiecīgo dalībvalsti neatbrīvo no tās pienākuma pieņemt normatīvus aktus, lai nodrošinātu direktīvas tiesību normu atbilstošu transponēšanu. Turklāt tas, ka dalībvalstī netiek izmantots kāds noteikts medību veids, nav iemesls šā aizlieguma netransponēšanai valsts tiesiskajā kārtībā (skat. iepriekš minēto 1990. gada 15. marta spriedumu lietā Komisija/Nīderlande, 32. punkts).

282   Ir jāpiebilst, ka atsaucei uz Nö JagdG 95. pantu nav nozīmes, ņemot vērā, ka šis likums attiecas tikai uz savvaļas medījamām dzīvnieku sugām, nevis uz visām savvaļas putnu sugām, kas ietilpst direktīvas piemērošanas jomā.

283   Līdz ar to direktīvas 8. pants nav ticis pareizi transponēts Lejasaustrijā.

284   Tādējādi Komisijas prasība šajā daļā ir pamatota.

 Direktīvas 9. panta 1. un 2. punkta pārkāpumi Burgenlandē, Lejasaustrijā, Augšaustrijā, Zalcburgas zemē un Tirolē

–       Burgenlandes zeme

 Lietas dalībnieku argumenti

285   Komisija apgalvo, ka saskaņā ar Bgld JagdG 88.a panta l. punktu mājas strazdu medības ir atļautas no 15. jūlija līdz 30. novembrim un ka saskaņā ar šā paša panta 2. punktu, ja ir paredzama šīs sugas īpatņu masveida parādīšanās, šo pasākumu vajadzība tiek apstiprināta piemērošanas noteikumos. Tomēr šī iespēja neparedz pietiekami skaidrus atkāpes izdarīšanas nosacījumus un kritērijus, kas uzskaitīti direktīvas 9. pantā.

286   Austrijas Republika uzskata, ka, ņemot vērā būtisko kaitējumu, ko nodara mājas strazds vīnogulāju kultūraugiem, Burgenlandes Zeme uzskatīja par vajadzīgu izmantot direktīvas 9. panta atkāpes noteikumus un pieņemt Bgld JagdG 88.a pantu. Cita pieņemama risinājuma nebija, ņemot vērā, ka šīs sugas tradicionālie aizdzīšanas pasākumi izrādījās nepietiekami.

 Tiesas vērtējums

287   Vispirms ir jāizvērtē visi atkāpes no direktīvas aizsardzības noteikumiem pasākumi, ņemot vērā nosacījumus un kritērijus, kas ietverti tās 9. pantā. Līdz ar to dalībvalstis nevar piešķirt pilnvarotajām regulējošajām iestādēm pilnvaras pieņemt noteikumus, lai veiktu pasākumus, kas ir atkāpe no aizsardzības noteikumiem, ko paredz direktīva, precīzi nedefinējot materiālās un procesuālās prasības, kas izriet no minētajiem pantiem un kurām pakļaujamas šādas atkāpes (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā WWF Italia u.c., 25. un 28. punkts).

288   Tomēr ir jāatzīst, ka Bgld JagdG 88.a pants neparedz to, kādi ir atļautie sagūstīšanas un nogalināšanas līdzekļi, pasākumi vai paņēmieni, kā arī neparedz konkrētus saistošus pasākumu veikšanas noteikumus.

289   Saskaņā ar šā panta 2. punktu pietiek ar to, ka piemērošanas noteikumos tiek atzīts, ka vīnogulājus apdraud mājas strazdu klātbūtne. Savukārt nav prasīts, ka pieņemamajiem noteikumiem ir jāietver precīzas norādes par kritērijiem, kas noteikti direktīvas 9. panta 2. punktā.

290   Tādējādi sistēma, ko ievieš Bgld JagdG 88.a pants, ciktāl tā attiecas uz cīņu pret mājas strazdiem, neatbilst atkāpes noteikumiem, ko paredz direktīvas 9. pants.

291   Tādējādi Komisijas iebildums šajā daļā ir pamatots.

–       Lejasaustrijas zeme

 Lietas dalībnieku argumenti

292   Komisija apgalvo, ka vispārējā atļauja, ko piešķir Nö NSchG 20. panta 4. punkts attiecībā uz zinātniskajām vai mācību darbībām, neietver izsmeļošu sarakstu ar nosacījumiem un kritērijiem, kas izpildāmi, lai izdarītu atkāpi no noteikumiem savvaļas putnu aizsardzības jomā. Šī atļauja vispār tika tik neskaidri formulēta, ka to nekādā gadījumā nevarētu pamatot saskaņā ar direktīvas 9. pantu.

293   Komisija arī apgalvo, ka arī šā paša likuma 21. panta 2. punkts ļauj izdarīt atkāpi no noteikumiem par savvaļas putnu aizsardzību lauksaimniecības vai mežsaimniecības saimniecību vajadzībām, nepakļaujot šo izņēmumu nosacījumiem un kritērijiem, ko paredz direktīvas 9. pants.

294   Austrijas Republika apgalvo, ka aizsardzība, ko prasa direktīva, tiek nodrošināta Nö NSchG 20. panta 4. punktā. Proti, piemērojot šo tiesību normu, kompetentajām iestādēm ir jārīkojas, pirmkārt, atbilstoši direktīvas prasībām un, otrkārt, vienveidīgi piemērojot valsts tiesisko kārtību, un tādējādi – ņemot vērā aizsardzības prasības, kas noteiktas medību tiesībās. Katrā ziņā tikai ļoti ierobežotas atkāpes tiek piešķirtas praksē.

295   Šī dalībvalsts apgalvo, ka turklāt Nö NSchG 20. panta 4. punktā paredzētās atkāpes īstenošana ietver iespēju vajadzības gadījumā piemērot stingrākus kritērijus nekā tie, ko paredz direktīvas 9. pants. Runājot par Nö NSchG 21. panta 2. punktu, šī tiesību norma skaidri nosaka, ka atkāpes klauzulas tiek piemērotas tikai tad, ja apzināti tiek apdraudēti aizsargājamie augi, dzīvnieki vai dzīvotnes.

296   Minētā dalībvalsts piebilst, ka, pat ja atkāpes no medību sistēmas, kā arī no citiem ierobežojumiem un aizliegumiem, ko paredz direktīvas 5., 6. un 8. pants, ir jāpamato vismaz ar vienu no pamatiem, kas uzskaitīti direktīvas 9. panta 1. punktā, ir jāņem vērā arī tas, ka putnu sagūstīšana nelielā skaitā ir iespējama ar nosacījumu, ka tiek ievērotas citas prasības, kas ietvertas direktīvas 9. pantā.

 Tiesas vērtējums

297   Vispirms ir jāatzīmē, ka iespējai izdarīt atkāpi no aizsardzības noteikumiem, kas attiecas uz medībām, kā arī no aizliegumiem, kas paredzēti direktīvas 5., 6. un 8. pantā, atbilstoši tās 9. pantam ir jāizpilda noteikti nosacījumi un kritēriji.

298   Tāpat ir jāatgādina, ka attiecībā uz būtiskajiem nosacījumiem, kas saistīti ar direktīvas transponēšanas juridisko formu, Tiesa ir precizējusi, ka, lai nodrošinātu ne tikai faktisku, bet arī no tiesību viedokļa pilnīgu direktīvas piemērošanu, dalībvalstīm attiecīgajā jomā jāparedz precīzs tiesiskais regulējums un ka tas, ka dalībvalstī nenotiek ar direktīvu nesaderīgas darbības, neattaisno tiesību normu neesamību (skat. iepriekš minēto 1990. gada 15. marta spriedumu lietā Komisija/Nīderlande, 25. punkts).

299   Ir jāpiebilst, ka nosacījumi un kritēriji, saskaņā ar kuriem dalībvalstis var atkāpties no direktīvā noteiktajiem aizliegumiem, ir jāparedz precīzās valsts tiesību normās (skat. 1996. gada 7. marta spriedumu lietā C‑118/94 Associazione Italiana per il WWF u.c., Recueil, I‑1223. lpp., 22. punkts).

300   Līdz ar to pašos normatīvajos aktos, ko dalībvalstis pieņem attiecīgajā jomā, ir izsmeļoši jāuzskaita pamati, kas vajadzības gadījumā ļauj izdarīt atkāpi no direktīvā paredzētajiem aizsardzības noteikumiem.

301   Turklāt, kā tas ir minēts šā sprieduma 162. punktā, administratīvās prakses, kas atbilst direktīvai, neapmierina pareizas transponēšanas vajadzības.

302   Šādos apstākļos ir jāatzīst, ka, ņemot vērā tā formulējumu, Nö NSchG 20. panta 4. punkts nav uzskatāms par direktīvas 9. pantā paredzēto atkāpes izdarīšanas pamatu pareizu transponējumu.

303   Attiecībā uz Nö NSchG 21. panta 2. punktu, kas pasargā zemju lietošanu lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām no aizliegumiem putnu aizsardzības jomā, ir jāatzīmē, ka šī tiesību norma nav piemērojama, ja apzināti tiek nodarīts kaitējums aizsargājamajiem augiem un dzīvniekiem.

304   Tomēr dažādie aizliegumi, ko paredz direktīvas 5. pants un kas var tikt piemēroti lauksaimniecības un mežsaimniecības saimniecībām, attiecas uz netīši radīto kaitējumu.

305   Līdz ar to izņēmumiem, kas paredzēti Nö NSchG 21. panta 2. punktā, nevar tikt piemērots direktīvas 9. pants.

306   No iepriekš minētā izriet, ka Komisijas iebildums par direktīvas 9. panta 1. un 2. punkta pārkāpumiem Lejasaustrijas Zemes tiesību aktos ir pamatots tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Nö NSchG 20. panta 4. punktu.

307   Turpretī, ciktāl šis iebildums attiecas uz Nö NSchG 21. panta 2. punktu, tas nav pamatots.

–       Augšaustrijas zeme

 Lietas dalībnieku argumenti

308   Komisija apgalvo, ka Oö JagdG 60. panta 3. punkts neatbilst nosacījumiem un kritērijiem, ko paredz direktīvas 9. pants, jo šās valsts tiesību normas atļauto pasākumu likumība nav atkarīga no cita pieņemama risinājuma neesamības.

309   Austrijas Republika apgalvo, ka minētā valsts tiesību norma ir saderīga ar Kopienu tiesībām, ņemot vērā, ka ir izpildītas visas materiālās un procesuālās prasības, kas ietvertas direktīvas 9. pantā. Attiecīgajā valsts tiesību normā minētie putni faktiski tiek aizsargāti visu gadu un ir vienmēr jāsaņem atļauja, lai izdarītu atkāpi no aizsardzības sistēmas, kas noteikta Oö JagdG 48. pantā.

310   Šī dalībvalsts min arī, ka no Oö JagdG 60. panta 3. punkta sagatavošanas darbiem izriet, ka Augšaustrijas likumdevējs pats izvērtēja direktīvas 9. pantā ietvertos nosacījumus un kritērijus.

311   Tomēr šis likumdevējs uzskatīja, ka pilnvaras, kas piešķirtas īpašniekiem, lai novērstu, ka tiek radīts būtisks kaitējums kultūraugiem, lauksaimniecības dzīvniekiem, kā arī cita veida īpašumam, ir pamatotas, tā kā īpašniekiem parasti nav cita pieņemama risinājuma, ja minētie dzīvnieki iekļūst dzīvojamās ēkās vai saimniecībās.

 Tiesas vērtējums

312   Ir jāatzīmē, ka Oö JagdG 60. panta 3. punkts ļauj sagūstīt vai nogalināt un piesavināties aizsargājamos putnus, lai novērstu kaitējumu “cita veida īpašumam”.

313   Šāds atkāpes pamats neatbilst interesēm, ko ir paredzēts aizsargāt direktīvas 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešajā ievilkumā.

314   Turklāt no direktīvas 9. panta 2. punkta ceturtā ievilkuma izriet, ka dalībvalstu iestādēm, kas pilnvarotas piemērot šo tiesību normu, ir jānosaka iestāde, kas attiecībā uz katru paredzēto atkāpes pasākumu izvērtē, vai ir izpildīti nosacījumi šāda pasākuma atļaušanai, cita starpā spriež par līdzekļiem, pasākumiem vai paņēmieniem, kas var tikt izmantoti, un nosaka šo pasākumu robežas, kā arī personas, kas var tos izmantot.

315   Tomēr Oö JagdG 60. panta 3. punkts nesniedz šādus precizējumus.

316   Ir jāatzīst arī, ka šī tiesību norma vēl arī neprecizē kontroles noteikumus, ko paredz direktīvas 9. panta 2. punkta piektais ievilkums.

317   Visbeidzot attiecībā uz argumentu, ka kompetentajām iestādēm ir jāinterpretē atbilstoši direktīvas prasībām, pietiek atgādināt, kā tas jau ticis norādīts šā sprieduma 162. punktā, ka tikai administratīvā prakse vien, kas pēc savas būtības ir grozāma pēc iestāžu gribas un nav pienācīgi publiskota, nebūtu jāuzskata par Kopienu tiesībām atbilstošu dalībvalstu pienākumu transponēt direktīvu izpildi.

318   Tādējādi Oö JagdG 60. panta 3. punkts nav saderīgs ar direktīvas 9. panta 1. un 2. punktu.

319   Līdz ar to ir jāapmierina Komisijas prasība šajā daļā.

–       Zalcburgas zeme

 Lietas dalībnieku argumenti

320   Komisija atzīmē, ka saskaņā ar Sbg NSchG 34. panta 1. punktu atkāpes no noteikumiem aizsardzības jomā var tikt piešķirtas, lai cita starpā aizsargātu dzērienus. Tomēr nav noteikts, ar kādiem tādu atkāpi veidojošajiem elementiem, ko atļauj direktīva, varētu būt saistīta šāda sistēma.

321   Komisija arī apgalvo, ka saskaņā ar Sbg JagdG 72. panta 3. punktu atkāpes no aizliegumiem izmantot lamatas, lai nogalinātu savvaļas dzīvniekus, var tikt piešķirtas, neņemot vērā nosacījumus un kritērijus, ko paredz direktīvas 9. pants. Šāda šaura Sbg JagdG 72. panta 3. punkta interpretācija tomēr nav pietiekama, lai juridiski saistošā veidā izpildītu minētos nosacījumus un kritērijus.

322   Attiecībā uz dzērienu ražošanu, kas minēta Sbg NSchG 34. panta 1. punktā, Austrijas Republika apgalvo, ka šī tiesību norma nav piemērojama putniem. Runa ir par atkāpi, kuras mērķis ir atļaut ražot alkoholiskos dzērienus no noteiktām augu sugām. Turklāt šī tiesību norma ļauj piešķirt atkāpi tikai tad, ja ir izpildīti šā paša panta 3. punktā minētie nosacījumi.

323   Attiecībā uz lamatu izmantošanu saskaņā ar Sbg JagdG 72. panta 3. punktu šī dalībvalsts apgalvo, ka atkāpes izdarīšanas nosacījumi atbilst direktīvas 9. panta prasībām.

 Tiesas vērtējums

324   Pirmkārt, ir jāatzīmē, ka Sbg NSchG 34. panta 1. punkts ietver atkāpes izdarīšanas pamatu, kas saistīts ar dzērienu ražošanu un kas nav ietverts direktīvas 9. panta 1. punktā esošajā izsmeļošajā pamatu sarakstā.

325   Turklāt minētā 34. panta 1. un 3. punkts neietver nevienu ierobežojumu attiecībā uz šajā pantā paredzētās atkāpes piemērošanas noteikumiem.

326   Otrkārt, runājot par Sbg JagdG 72. panta 3. punktu, ir jāatzīst, ka šajā tiesību normā arī nav ievērots direktīvas 9. panta 1. punktā paredzētā atkāpes izdarīšanas pamatu saraksta izsmeļošais raksturs. Minētais 72. panta 3. punkts ļauj izvietot lamatas cita starpā tad, kad intereses, kam ir līdzīga nozīme kā sabiedriskajām interesēm novērst draudus cilvēku dzīvībai un veselībai, nevar tikt aizsargātas citādi.

327   Tomēr šāds atkāpes izdarīšanas pamats nav ietverts minētajā sarakstā.

328   Līdz ar to ir jāuzskata, ka šis Komisijas iebildums ir pamatots.

–       Tiroles zeme

 Lietas dalībnieku argumenti

329   Komisija apgalvo, ka Tiroler NSchVO 4. panta 3. punkts paredz, ka ir likumīgi medīt vārnas, mājas strazdus un melnos strazdus lauksaimniecības un mežsaimniecības kultūraugos, kā arī privātajos dārzos, un neatsaucas uz nosacījumiem un kritērijiem, ko paredz direktīvas 9. pants.

330   Austrijas Republika uzskata, ka Tiroler NSchVO 4. panta 3. punkts nav pretrunā direktīvas 9. pantam, jo tā nav atkāpe no šās direktīvas 5., 6. un 7. panta. It īpaši saskaņā ar tās 5. panta d) punktu aizliegti ir tikai traucējumi, kam ir būtiska iedarbība attiecībā uz direktīvas mērķiem. Tomēr atļautajam triju sugu aizdzīšanas veidam nav šādas iedarbības.

331   Šī dalībvalsts arī uzsver, ka direktīvas 5., 6. un 7. pantā noteiktā aizsardzības sistēma tāpat kā tās 9. panta 1. un 2. punktā paredzētā atkāpju sistēma attiecas uz apzinātiem traucējumiem.

 Tiesas vērtējums

332   Ir jāatzīmē, ka Tiroler NSchVO 4. panta 3. punkta formulējums neierobežoti izslēdz trīs savvaļas putnu sugas no direktīvā paredzētās aizsardzības sistēmas, ja šo sugu īpatņi atrodas lauksaimniecības vai mežsaimniecības kultūraugos, kā arī privātajos dārzos vai to tuvumā.

333   Ir jāatzīmē, ka šī atkāpe neparedz nevienu norādi uz tās īstenošanas pasākumiem.

334   Ir jāpiebilst, ka, ja attiecīgās sugas faktiski tiktu aizdzītas no visām minētajām vietām, to dzīvotnes praktiski izzustu. Līdz ar to pretēji tam, ko apgalvo Austrijas Republika, traucējumi, kas tādēļ rodas, var būtiski ietekmēt direktīvas aizsardzības mērķus.

335   Ņemot vērā šos apstākļus, ir jāatzīst, ka direktīvas 9. pantā noteiktie atkāpes nosacījumi un kritēriji nav ievēroti Tiroler NSchVO 4. panta 3. punktā.

336   Līdz ar to ir jāapstiprina Komisijas iebildums par šo tiesību normu.

 Direktīvas 11. panta pārkāpums Lejasaustrijā

–       Lietas dalībnieku argumenti

337   Komisija uzskata, ka Nö NSchG 17. panta 5. punkts paredz, ka to putnu sugu introdukcija, kas Lejasaustrijā nav sastopamas savvaļā, ir veicama ar nosacījumu, ka šie pasākumi neradīs ilgstošus vides postījumus. Tomēr šis nosacījums ir papildu kritērijs tam, ko paredz direktīvas 11. pants.

338   Austrijas Republika atzīmē, ka, interpretējot Nö NSchG 17. panta 5. punktu saderīgi ar minētās direktīvas tiesību normas prasībām, atļauja veikt ārvalsts sugas introdukciju dabā tiek vienmēr atteikta, ja tas apdraud vietējo faunu un floru.

 Tiesas vērtējums

339   Vispirms ir jāatgādina, kā tas ticis izklāstīts šā sprieduma 103. punktā, ka, tā kā ir ļoti būtiski nodrošināt pilnīgu un efektīvu savvaļas putnu aizsardzību visā Kopienā, lai arī kāda būtu to dzīvesvieta vai šķērsojamā vieta, jebkuri valsts tiesību akti, kas paredz savvaļas putnu aizsardzību atkarībā no valsts mantojuma jēdziena, neatbilst direktīvas prasībām.

340   Ir arī jāatzīmē, ka direktīvas 11. pants, saskaņā ar kuru dalībvalstis rūpējas par to, lai jebkuras savvaļas putnu sugas introdukcija, ja tā parasti nav sastopama dalībvalstu Eiropas teritorijā, nekaitētu vietējai florai un faunai, nosaka juridiski īpaši saistošus noteikumus, ciktāl tie attiecas uz iespēju atļaut šādu putnu sugu introdukciju.

341   Tomēr Nö NSchG 17. panta 5. punkts paredz aizsardzības sistēmu, kas vairākos aspektos atšķiras no tās, ko paredz direktīvas 11. pants. Līdz ar to tas ir jāuzskata par nesaderīgu ar šo 11. pantu.

342   Attiecībā uz argumentu, atbilstoši kuram kompetentajām valsts iestādēm katrā ziņā ir jāinterpretē minētais Nö NSchG 17. panta 5. punkts atbilstoši direktīvas prasībām, ir jāatgādina, kā tas izriet no šā sprieduma 162. punkta, ka šāda situācija nevar nodrošināt direktīvas pilnīgu transpozīciju.

343   Līdz ar to ir jāapmierina šis pēdējais Komisijas iebildums.

344   No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka, netransponējot pareizi

–       direktīvas 1. panta 1. un 2. punktu Burgenlandē, Karintijā, Lejasaustrijā, Augšaustrijā un Štīrijā,

–       direktīvas 5. pantu Burgenlandē, Karintijā, Lejasaustrijā, Augšaustrijā un Štīrijā,

–       direktīvas 6. panta 1. punktu Augšaustrijā,

–       direktīvas 7. panta 1. punktu Karintijā, Lejasaustrijā un Augšaustrijā,

–       direktīvas 7. panta 4. punktu šādās Zemēs attiecībā uz šādām sugām:

–       Karintijā attiecībā uz medni, rubeni, lauci, sloku, lauku balodi un gredzenūbeli,

–       Lejasaustrijā attiecībā uz lauku balodi, medni, rubeni un sloku,

–       Augšaustrijā attiecībā uz medni, rubeni un sloku,

–       Zalcburgas zemē attiecībā uz medni, rubeni un sloku,

–       Štīrijā attiecībā uz medni, rubeni un sloku,

–       Tirolē attiecībā uz medni un rubeni,

–       Forarlbergā attiecībā uz rubeni un

–       Vīnes zemē attiecībā uz sloku,

–       direktīvas 8. pantu Lejasaustrijā,

–       direktīvas 9. panta 1. un 2. punktu Burgenlandē, Lejasaustrijā – attiecībā uz Nö NSchG 20. panta 4. punktu, Augšaustrijā, Zalcburgas Zemē, Tirolē un Štīrijā,

–       direktīvas 11. pantu Lejasaustrijā,

Austrijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 10. un 249. pants, kā arī direktīvas 18. pants.

 Par tiesāšanās izdevumiem

345   Saskaņā ar Reglamenta 69. panta 2. punktu lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Austrijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā šai dalībvalstij spriedums ir nelabvēlīgs attiecībā uz lielāko ar pienākumu neizpildi saistīto to pamatu daļu, kas joprojām ir strīda priekšmets, jāpiespriež Austrijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

346   Attiecībā uz pienākumu neizpildes pamatiem, kas izklāstīti pieteikumā par lietas ierosināšanu, no kuriem Komisija atkāpās vēlākā tiesvedības stadijā, ir jāatzīst, ka atteikšanās no attiecīgajiem iebildumiem ir radusies sakarā ar apstrīdēto valsts tiesību aktu grozījumiem. Līdz ar to šī atteikšanās ir radusies atbildētājas dēļ, ņemot vērā, ka šie valsts tiesību noteikumi tika pielāgoti Kopienu tiesību prasībām tikai ar novēlošanos. Tā rezultātā, piemērojot Reglamenta 69. panta 5. punktu, ir jāpiespriež Austrijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar minētajiem pamatiem. Tādējādi ir jāpiespriež atbildētājai atlīdzināt visus šās instances tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

1)      netransponējot pareizi

–       Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību 1. panta 1. un 2. punktu Burgenlandē, Karintijā, Lejasaustrijā, Augšaustrijā un Štīrijā,

–       Direktīvas 79/409 5. pantu Burgenlandē, Karintijā, Lejasaustrijā, Augšaustrijā un Štīrijā,

–       Direktīvas 79/409 6. panta 1. punktu Augšaustrijā,

–       Direktīvas 79/409 7. panta 1. punktu Karintijā, Lejasaustrijā un Augšaustrijā,

–       Direktīvas 79/409 7. panta 4. punktu šādās Zemēs attiecībā uz šādām sugām:

–       Karintijā attiecībā uz medni, rubeni, lauci, sloku, lauku balodi un gredzenūbeli,

–       Lejasaustrijā attiecībā uz lauku balodi, medni, rubeni un sloku,

–       Augšaustrijā attiecībā uz medni, rubeni un sloku,

–       Zalcburgas zemē attiecībā uz medni, rubeni un sloku,

–       Štīrijā attiecībā uz medni, rubeni un sloku,

–       Tirolē attiecībā uz medni un rubeni,

–       Forarlbergā attiecībā uz rubeni un

–       Vīnes zemē attiecībā uz sloku,

–       Direktīvas 79/409 8. pantu Lejasaustrijā,

–       Direktīvas 79/409 9. panta 1. un 2. punktu Burgenlandē, Lejasaustrijā – attiecībā uz Lejasaustrijas Dabas aizsardzības likuma (Niederösterreichisches Naturschutzgesetz)20. panta 4. punktu, Augšaustrijā, Zalcburgas zemē, Tirolē un Štīrijā,

–       Direktīvas 79/409 11. pantu Lejasaustrijā,

Austrijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 10. un 249. pants, kā arī Direktīvas 79/409 18. pants;

2)      pārējā daļā prasību noraidīt;

3)      Austrijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

[Paraksti]

* Tiesvedības valoda – vācu.

Top

Full & Egal Universal Law Academy