Lieta C-333/03
Eiropas Kopienu Komisija
pret
Luksemburgas Lielhercogisti
Valsts pienākumu neizpilde – Direktīvas 98/50/EK netransponēšana – Uzņēmumu īpašnieka maiņa – Darba ņēmēju tiesību aizsardzība
Sprieduma kopsavilkums
Prasība sakarā ar pienākumu neizpildi – Pamatotības pārbaude Tiesā – Vērā ņemamais stāvoklis – Stāvoklis, beidzoties argumentētajā atzinumā noteiktajam termiņam
(EKL 226. pants)
TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2004. gada 10. jūnijā (*)
Valsts pienākumu neizpilde – Direktīvas 98/50/EK netransponēšana – Uzņēmumu īpašnieka maiņa – Darba ņēmēju tiesību aizsardzība
Lieta C-333/03
Eiropas Kopienu Komisija, ko pārstāv M.-Ž. Žonsi [M.-J. Jonczy], pārstāve, kas norādīja adresi Luksemburgā,
prasītāja,
pret
Luksemburgas Lielhercogisti, ko pārstāv Z. Šrainers [S. Schreiner], pārstāvis,
atbildētāja,
par prasību atzīt, ka, nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 1998. gada 29. jūnija Direktīvu 98/50/EK, ar ko groza Direktīvu 77/187/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (OV L 201, 1977, 88. lpp.), vai jebkurā gadījumā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva.
TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [A. Rosas], tiesneši R. Šintgens [R. Schintgen] un N. Kolnerika [N. Colneric] (referente),
ģenerāladvokāts L. A. Hēlhuds [L. A. Geelhoed],
sekretārs R. Grass [R. Grass],
ņemot vērā tiesneses referentes ziņojumu,
ņemot vērā lēmumu, pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas, izlemt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar prasības pieteikumu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 30. jūlijā, Eiropas Kopienu Komisija atbilstoši EKL 226. pantam cēla prasību nolūkā atzīt, ka, nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 1998. gada 29. jūnija Direktīvu 98/50/EK, ar ko groza Direktīvu 77/187/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (OV L 201, 1977, 88. lpp., turpmāk tekstā – "Direktīva"), vai jebkurā gadījumā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva.
Atbilstošās tiesību normas un pirmstiesas procedūra
2 Direktīvas 2. pantā ir paredzēts:
"1. Dalībvalsts pieņem visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo direktīvu vēlākais līdz 2001. gada 17. jūlijam [..].
2. Pieņemot 1. punktā minētos aktus, tiem jāsatur norādi uz šo Direktīvu, vai atsauci uz šo Direktīvu pievieno akta oficiālajai publikācijai. Par šīs atsauces veidu un formu lemj dalībvalstis.
Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par pasākumiem, ko tās veikušās šīs Direktīvas transponēšanai."
3 Ar Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvu 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (OV L 82, 2001, 16. lpp.) atcēla Padomes 1977. gada 14. februāra Direktīvu 77/187/EEK (OV L 61, 1977, 26. lpp.). Saskaņā ar Direktīvas 2001/23/EK 12. pantu, Direktīvu 77/187/EEK ar grozījumiem atceļ, neierobežojot dalībvalstu pienākumus, kas attiecas uz Direktīvas 2001/23 I pielikuma B daļā noteiktajiem izpildes termiņiem. I pielikuma B daļa kā transponēšanas termiņu paredz 2001. gada 17. jūliju.
4 Nesaņemot paziņojumu par pasākumiem, ko valsts veikusi Direktīvas transponēšanai, Komisija uzsāka procesu par pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam. Pēc brīdinājuma vēstules nosūtīšanas, kurā Lielhercogistei tika lūgts iesniegt savus apsvērumus, 2003. gada 3. aprīlī Komisija sniedza argumentētu atzinumu, aicinot šo dalībvalsti veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai tā divu mēnešu laikā no atzinuma saņemšanas dienas nodrošinātu atbilstību atzinuma prasībām.
5 Tā kā Luksemburgas Lielhercogiste uz atzinumu nav atbildējusi, Komisija nolēma celt šo prasību.
Par prasību
Lietas dalībnieku izvirzītie argumenti
6 Komisija konstatē, ka, neveicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Direktīvas izpildi, vai jebkurā gadījumā nedarot šos pasākumus zināmus Komisijai, Luksemburgas Lielhercogiste neizpildīja pienākumus, ko tai uzliek minētā direktīva.
7 Luksemburgas Lielhercogiste norāda, ka Likumprojekts Nr. 4896, kas paredz noteikumus attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā un kura mērķis ir ieviest minēto direktīvu, tika iesniegts Deputātu palātai 2001. gada 27. decembrī. Ņemot vērā Valsts padomes 2003. gada maijā un jūlijā sniegtos divus atzinumus, 2003. gada 7. jūlijā darba grupa nolēmusi iestrādāt grozījumus likumprojekta tekstā. Šie grozījumi tika apstiprināti Valdības padomē 2003. gada 18. jūlijā un nosūtīti Valsts padomei un Deputātu palātai. 2003. gada 7. jūlijā minētā darba grupa nolēmusi likumprojektu iekļaut Deputātu palātas dienas kārtībā, tādējādi balsošana par likumu notiktu 2003. gada oktobrī.
Tiesas vērtējums
8 No Tiesas iedibinātās judikatūras izriet, ka pienākumu neizpildes fakts ir jāvērtē, ņemot vērā apstākļus dalībvalstī, kādi bija spēkā, beidzoties argumentētajā atzinumā noteiktajam termiņam (skat., jo īpaši, 2001. gada 15. marta spriedumus lietā C-147/00 Komisija/Francija, Recueil 2001, I-2387. lpp., 26. punkts, un lietā C-173/01 Komisija/Grieķija, Recueil 2001, I-6129. lpp., 7. punkts).
9 Ir zināms, ka Luksemburgas Lielhercogiste nav veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Direktīvas transponēšanu argumentētajā atzinumā noteiktajā termiņā.
10 Tāpēc ir jākonstatē, ka, nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvu, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva.
Par tiesāšanās izdevumiem
11 Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam, lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Luksemburgas Lielhercogistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā šai dalībvalstij spriedums ir nelabvēlīgs, tad jāpiespriež Luksemburgas Lielhercogistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Ar šādu pamatojumu
TIESA (trešā palāta)
nospriež:
1) nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 1998. gada 29. jūnija Direktīvu 98/50/EEK, ar ko groza Direktīvu 77/187/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;
2) Luksemburgas Lielhercogiste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
A. Ross
R. Šintgens
N. Kolnerika
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2004. gada 10. jūnijā.
Sekretārs
Trešās palātas priekšsēdētājs
R. Grass
A. Ross
* Tiesvedības valoda – franču.
Top