Tiesas spriedums (trešā palāta), 2005. gada 15. septembris.BioID AG, en liquidation pret Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs.Lieta C-37/03 P.

Lieta C‑37/03 P

BioID AG

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Apelācija – Kopienas preču zīme – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Vārdiska un grafiska preču zīme – “BioID” – Absolūts reģistrācijas atteikuma pamatojums – Preču zīme, kam nav atšķirtspējas

Ģenerāladvokāta Filipa Ležē [Philippe Léger] secinājumi, sniegti 2005. gada 2. jūnijā 

Tiesas spriedums (trešā palāta) 2005. gada 15. septembrī 

Sprieduma kopsavilkums

1.     Kopienas preču zīme — Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana — Absolūtie atteikuma pamatojumi — Preču zīmes, kam nav atšķirtspējas — Kombinēta preču zīme — Preču zīmes radītā kopējā iespaida uz konkrētās sabiedrības daļu ņemšana vērā

(Padomes regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2.     Apelācija — Pamati — Kļūdains faktu vērtējums — Nepieņemamība — Pirmās instances tiesā iesniegto faktu vērtējuma kontrole Tiesā — Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

(EKL 225. pants; Tiesas Statūtu 58. panta 1. daļa)

3.     Kopienas preču zīme — Biroja lēmumi — Likumība — Pārbaude, ko veic Kopienu tiesnesis — Kritēriji

(Padomes regula Nr. 40/94)

4.     Kopienas preču zīme — Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana — Absolūtie atteikuma pamatojumi — Dažādu atteikuma pamatojumu izskatīšana atsevišķi — Atteikuma pamatojumu interpretācija saskaņā ar vispārējām interesēm, kas ir pamatā katram no tiem — Attiecīga kritērija izmantošana atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam, interpretējot šī noteikuma b) apakšpunktu — Nepieļaujamība

(Padomes regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)

5.     Kopienas preču zīme — Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana — Absolūtie atteikuma pamatojumi — Preču zīmes, kam nav atšķirtspējas — Kombinēta preču zīme, kas ietver akronīmu “BioID“

(Padomes regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

1.     Vērtējot preču zīmes atšķirtspēju Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē un runājot par kombinētu preču zīmi, iespējamo atšķirtspēju daļēji var izvērtēt katram no tajā ietilpstošajiem vārdiem vai elementiem atsevišķi, bet katrā ziņā šai izvērtēšanai ir jābalstās uz šīs preču zīmes radīto kopējo iespaidu attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu, nevis uz prezumpciju, ka elementiem, kuriem individuāli nav atšķirtspējas, tāda nevar būt, tos kombinējot. Tikai tas apstāklis vien, ka katram no šiem elementiem atsevišķi nav atšķirtspējas, neizslēdz, ka šo elementu veidotajai kombinācijai var būt atšķirtspēja.

(sal. ar 29. punktu)

2.     Kā izriet no EKL 225. panta un Tiesas Statūtu 58. panta pirmās daļas, apelācijas sūdzības iesniedz tikai par tiesību jautājumiem. Tādējādi vienīgi Pirmās instances tiesa ir kompetenta konstatēt un izvērtēt atbilstošos faktus, kā arī izvērtēt pierādījumus. Tātad šo faktu un pierādījumu izvērtēšana, izņemot gadījumus, kad tie tiek sagrozīti, nav tiesību jautājums, kas kā tāds ir pakļauts Tiesas kontrolei apelācijas tiesvedībā.

(sal. ar 43. un 53. punktu)

3.     Lēmumi, ko apelāciju padomes pieņem saskaņā ar Regulu Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi attiecībā uz apzīmējuma kā Kopienas preču zīmes reģistrēšanu, tiek pieņemti, īstenojot stingri noteiktu kompetenci, nevis diskrecionāro varu. Attiecīgi apelāciju padomju lēmumu likumība ir jāvērtē, pamatojoties tikai uz šo regulu, kā to ir interpretējusi Kopienu tiesa, nevis uz apelāciju padomju agrākās lēmumu prakses pamata.

(sal. ar 47. punktu)

4.     Ikviens Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punktā uzskaitītais reģistrācijas atteikuma pamatojums ir autonoms, un tas ir jāpārbauda atsevišķi. Turklāt minētie atteikuma pamatojumi ir interpretējami, ņemot vērā vispārējās intereses, kas ir katra atteikuma pamatā. Vispārējās intereses, kas ņemtas vērā, pārbaudot katru šādu atteikuma pamatojumu, var vai tām pat vajag atspoguļot atšķirīgus apsvērumus atbilstoši konkrētajam atteikuma pamatojumam.

Turklāt minētās regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pamatā esošais vispārējo interešu jēdziens acīmredzami sakrīt ar preču zīmes pamata funkciju – garantēt patērētājam vai galalietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot viņam bez sajaukšanas iespējas atšķirt šo preci vai šo pakalpojumu no precēm un pakalpojumiem ar citādu izcelsmi.

Savukārt par kritēriju, saskaņā ar kuru būtu jāinterpretē minētais 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts, nevar uzskatīt pieņēmumu, saskaņā ar kuru ir pierādīts, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmi parasti lieto sabiedrība vai konkurenti, kaut arī šis kritērijs ir atbilstošs saskaņā ar minētās normas c) apakšpunktu.

(sal. ar 59., 60. un 62. punktu)

5.     No tās sabiedrības daļas skatpunkta, kas orientējas attiecīgo preču un pakalpojumu jomā un kas ir samērā informēta, uzmanīga un apdomīga, atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē nav kombinētam apzīmējumam, kas ietver akronīmu “BioID”, kā arī grafiskus elementus, proti, tipogrāfiskus elementus, kuri iekļauti šajā akronīmā, un divus grafiskus elementus, kas ir novietoti pēc tā, proti, punkts un zīme “R”, kuru lūdz reģistrēt kā Kopienas preču zīmi attiecībā uz 9., 38. un 42. klasē ietilpstošajām precēm un pakalpojumiem atbilstoši Nicas nolīgumam un it īpaši attiecībā uz precēm, kuru izmantošana ir nepieciešama dzīvu organismu biometriskai identifikācijai, un uz pakalpojumiem, kas tiek sniegti, veicot šādu identifikāciju, vai kas tiek sniegti, izstrādājot sistēmas šādai identifikācijai. Akronīms “BioID”, ko attiecīgā sabiedrības daļa uztver kā tādu, kurš izveidots no īpašības vārda “biometrical” un lietvārda (“identification”) abreviatūrām un kurš tādējādi kopā nozīmē “biometrical identification”, nav nošķirams no attiecīgajām precēm un pakalpojumiem. Turklāt ne tipogrāfiskie elementi, ne arī grafiskie elementi, kas atrodas aiz šī akronīma, neļauj garantēt konkrētajai sabiedrības daļai attiecīgo preču un pakalpojumu izcelsmes identitāti.

(sal. ar 68.–72. un 75. punktu)

TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2005. gada 15. septembrī (*)

Apelācija – Kopienas preču zīme – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Vārdiska un grafiska preču zīme – “BioID” – Absolūts reģistrācijas atteikuma pamatojums – Preču zīme, kam nav atšķirtspējas

Lieta C‑37/03 P

par apelācijas sūdzību atbilstoši Tiesas Statūtu 56. pantam,

ko 2003. gada 3. februārī iesniedza

BioID AG, Berlīne (Vācija), atrodas likvidācijas procesā, ko pārstāv A. Nordemans [A. Nordemann], Rechtsanwalt,

apelācijas sūdzības iesniedzēja,

otrs lietas dalībnieks –

Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv A. fon Mīlendāls [A. von Mühlendahl] un G. Šneiders [G. Schneider], pārstāvji,

atbildētājs pirmajā instancē.

TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [A. Rosas], tiesneši Ž. P. Puisošē [J.‑P. Puissochet], S. fon Bārs [S. von Bahr], J. Malenovskis [J. Malenovský] un A. O'Kīfs [A. Ó Caoimh] (referents),

ģenerāladvokāts Filips Ležē [Philippe Léger],

sekretāre M. Ferreira [M. Ferreira], galvenā administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2005. gada 13. janvārī,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2005. gada 2. jūnijā,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1       Savā apelācijas sūdzībā sabiedrība BioID AG prasa atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2002. gada 5. decembra spriedumu lietā T‑91/01 BioID/ITSB (BioID) (Recueil, II‑5159. lpp.; turpmāk tekstā – “Pārsūdzētais spriedums”), ar kuru tika noraidīta tās prasība par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (turpmāk tekstā – “ITSB”) Apelāciju otrās padomes 2001. gada 20. februāra lēmumu lietā R 538/1999‑2 (turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”), ar ko tika atteikts kā Kopienas preču zīmi reģistrēt kombinētu preču zīmi, kas ietver akronīmu “BioID”.

 Atbilstošās tiesību normas

2       Saskaņā ar Padomes 1993. gada 20. decembra regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) 4. pantu:

“Kopienas preču zīme var tikt izveidota no visiem apzīmējumiem, ko var attēlot grafiski, jo īpaši no vārdiem – tostarp personvārdiem – modeļiem, burtiem, cipariem, preču vai to iepakojuma formas, ar nosacījumu, ka tās ir atšķiramas starp dažādu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem [ka ar šo apzīmējumu palīdzību iespējams parādīt viena uzņēmuma preču un pakalpojumu atšķirību no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem].”

3       Šīs pašas Regulas 7. pants nosaka:

“Nereģistrē:

[..]

b)      preču zīmes, kam nav atšķirīgu īpašību [atšķirtspējas];

c)      preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku, un citas preču un pakalpojumu īpašības;

d)      preču zīmes, kas ir tikai apzīmējumi vai norādes, kuras ir kļuvušas parastas sarunvalodā vai tirdzniecības bona fide un iedibinātajā praksē;

[..].”

 Prāvas priekšvēsture

4       1998. gada 8. jūlijā apelācijas sūdzības iesniedzēja, rīkojoties ar savu iepriekšējo nosaukumu, proti, D.C.S. Dialog Communication Systems AG, lūdza ITSB kā Kopienas preču zīmi reģistrēt kombinētu preču zīmi (turpmāk tekstā – “reģistrācijai pieteiktā preču zīme”), kuru veido apzīmējums, kas attēlots šādi:

5       Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 9., 38. un 42. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām. Tās atbilst šādam aprakstam, kā tas ir izklāstīts preču zīmes reģistrācijas pieteikumā:

–       9. klase: programmatūra, datoraparatūra un tās detaļas, optiskā, akustiskā un elektroniskā aparatūra un tās detaļas, visas iepriekš minētās preces, jo īpaši, kas paredzētas un saistītas ar lietotāju paroļu kontroli komunikācijai starp datoriem un dzīvu organismu identificēšanai un/vai pārbaudei, kas tiek veikta ar datora palīdzību, pamatojoties uz vienu vai vairākām noteiktām biometriskām pazīmēm;

–       38. klase: telekomunikāciju pakalpojumi; drošības pakalpojumi saistībā ar komunikāciju starp datoriem, piekļūšanu datubāzēm, elektroniskajiem maksājumiem, lietotāju paroļu pārbaudi un dzīvu organismu identificēšanu un/vai pārbaudi, kas tiek veikta ar datora palīdzību, pamatojoties uz vienu vai vairākām noteiktām biometriskām pazīmēm;

–       42. klase: programmatūras nodrošināšana internetā un citos komunikāciju tīklos, datorprogrammu uzturēšana tiešsaistes režīmā, datorprogrammēšana, visi minētie pakalpojumu, jo īpaši, kas ir saistīti ar un paredzēti lietotāju paroļu kontrolei, komunikācijai starp datoriem un dzīvu organismu identificēšanai un/vai pārbaudei, kas tiek veikta ar datora palīdzību, pamatojoties uz vienu vai vairākām noteiktām biometriskām pazīmēm; sistēmu, kas paredzētas lietotāju paroļu kontrolei, komunikācijai starp datoriem un dzīvu organismu identificēšanai un/vai pārbaudei, kas tiek veikta ar datora palīdzību, pamatojoties uz vienu vai vairākām noteiktām biometriskām pazīmēm, tehniskā izstrāde.

6       Ar 1999. gada 25. jūnija lēmumu pārbaudītājs noraidīja šo reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz to, ka pieteiktā preču zīme ir aprakstoša attiecībā uz attiecīgajām precēm un ka tai nav atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta nozīmē. Apelācijas sūdzības iesniedzēja par šo lēmumu iesniedza apelāciju.

7       Ar Apstrīdēto lēmumu ITSB Apelāciju otrā padome noraidīja šo apelāciju tāpēc, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta noteikumi nepieļauj reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrēšanu, jo šī preču zīme, lasīta kopumā, ir vārdu “biometric identification” (“biometriskā identifikācija”) abreviatūra un tādējādi apraksta reģistrācijas pieteikumā norādīto preču un pakalpojumu pazīmes. Apelāciju otrā padome arī secināja, ka grafiskie elementi nav tādi, kas varētu piešķirt šai preču zīmei atšķirtspēju minētā 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

 Tiesvedība Pirmās instances tiesā un Pārsūdzētais spriedums

8       Ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2001. gada 25. aprīlī, apelācijas sūdzības iesniedzēja cēla prasību par Apstrīdētā lēmuma atcelšanu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirzīja divus pamatus attiecīgi par Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu.

9       Lai noraidītu tai iesniegto prasību, Pirmās instances tiesa Pārsūdzētā sprieduma 23. punktā vispirms atgādināja:

“Kā izriet no judikatūras, Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās preču zīmes ir jo īpaši tādas preču zīmes, kas no konkrētās sabiedrības daļas skatpunkta tiek vispārīgi izmantotas tirdzniecībā attiecīgo preču vai pakalpojumu prezentēšanai vai attiecībā uz kurām vismaz ir konkrētas norādes, kas ļauj secināt, ka tās šādā veidā varētu tikt izmantotas. Turklāt šādas preču zīmes konkrētajai sabiedrības daļai neļauj izdarīt atkārtotu pirkumu, ja ir gūta pozitīva pieredze, vai izvairīties no tā, ja ir gūta negatīva pieredze, attiecīgo preču vai pakalpojumu nākamās iegādāšanās gadījumā (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedumu lietā T‑79/00 REWE Zentral/ITSB (LITE), Recueil, II‑705. lpp., 26. punkts).”

10     Tādējādi Pārsūdzētā sprieduma 25. punktā Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka konkrētā sabiedrības daļa katrā ziņā ir ar pieredzi attiecīgo preču un pakalpojumu jomā.

11     Turpinot minētā sprieduma 27. punktā Pirmās instances tiesa jo īpaši atzina, ka preču zīme, kas sastāv no vairākiem elementiem, ir jāapskata kopumā, lai novērtētu tās atšķirtspēju, un ka tas nav pretrunā tās dažādo sastādošo elementu secīgai izvērtēšanai.

12     Pirmkārt, attiecībā uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi minētā sprieduma 28. punktā Pirmās instances tiesa norādīja, ka angļu valodā elements “ID” ir lietvārda “identification” standarta abreviatūra un ka priedēklis “Bio” var būt īpašības vārda “biological” (“bioloģisks”) vai “biometrical” (“biometrisks”) abreviatūra vai lietvārda “biology” (“bioloģija”) abreviatūra. Minētā sprieduma 29. punktā tā konstatēja, ka, ņemot vērā reģistrācijas pieteikumā norādītās preces un pakalpojumus, konkrētā sabiedrības daļa uztvers “BioID” kā tādu, kas nozīmē “biometrical identification” (“biometriskā identifikācija”).

13     Otrkārt, attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem, saistībā ar kuriem lūdz reģistrēt minēto preču zīmi, Pārsūdzētā lēmuma 30.–32. punktā Pirmās instances tiesa atzina: pirmkārt, attiecībā uz 9. klasē ietilpstošajām precēm un pakalpojumiem, ka dzīvu organismu biometriskā identificēšana ietver vai pat prasa minēto preču izmantošanu, un, otrkārt, attiecībā uz 38. un 42. klasē ietilpstošajām precēm un pakalpojumiem – tā kā šie pakalpojumi tiek sniegti ar biometriskās identifikācijas palīdzību vai arī tie ir saistīti ar sistēmu izstrādi šādas identifikācijas veikšanai, abreviatūra “BioID” tieši attiecas uz vienu no šo pakalpojumu pazīmēm, ko var ņemt vērā konkrētā sabiedrības daļa, izvēloties šos pakalpojumus.

14     Pirmās instances tiesa minētā sprieduma 34. punktā ir norādījusi, ka no konkrētās sabiedrības daļas skatpunkta akronīms “BioID” var tikt vispārīgi izmantots tirdzniecībā, lai prezentētu preces un pakalpojumus, kas ietilpst minētās preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītajās kategorijās. Tādējādi tam nav atšķirtspējas attiecībā uz šo kategoriju precēm un pakalpojumiem.

15     Pārsūdzētā sprieduma 37. punktā Pirmās instances tiesa norādīja, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes grafiskie elementi, kas sastāv no “Arial” fontā veidotiem, kā arī dažāda treknuma burtiem, tiek vispārīgi izmantoti tirdzniecībā visu veidu preču un pakalpojumu prezentēšanai un tādējādi tiem nav atšķirtspējas saistībā ar attiecīgo preču un pakalpojumu kategorijām.

16     Turpinot minētā sprieduma 38.–40. punktā Pirmās instances tiesa attiecībā uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes grafiskajiem elementiem atzina: attiecībā uz punktu (■) apelācijas sūdzības iesniedzēja pati norādīja, ka tas tiek vispārīgi izmantots kā pēdējais no vairākiem vārdiskās preču zīmes elementiem, uzsverot, ka preču zīme ir abreviatūra, un attiecībā uz zīmi (®) – ka tās funkcija ir tikai norādīt, ka preču zīme ir reģistrēta attiecībā uz noteiktu teritoriju, un ka šādas reģistrācijas neesamības gadījumā šī grafiskā elementa izmantošana maldinātu sabiedrību. Tādēļ Pirmās instances tiesa secināja, ka minētie grafiskie elementi var tikt izmantoti tirdzniecībā, lai prezentētu visu veidu preces un pakalpojumus, un tātad tiem nav atšķirtspējas saistībā ar šīm precēm un pakalpojumiem.

17     Turklāt Pirmās instances tiesa tā paša sprieduma 41. punktā pēc tam, kad bija apskatījusi katru reģistrācijai pieteiktās preču zīmes elementu, konstatēja, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme sastāv no elementu kombinācijas, no kuriem katru var parasti izmantot tirdzniecībā, lai prezentētu preces un pakalpojumus, kas ietilpst minētās preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītajās kategorijās, un tādējādi tai nav atšķirtspējas saistībā ar šīm precēm un pakalpojumiem.

18     Tādējādi Pirmās instances tiesa Pārsūdzētā sprieduma 42.–44. punktā atzina – tā kā nešķiet, ka pastāv konkrētas norādes, it īpaši tādas kā dažādo elementu kombinācijas veids, kas norāda, ka reģistrācijai pieteiktā kombinētā preču zīme, apskatīta kopumā, ir kas vairāk nekā tās sastāvdaļu summa, minētajai preču zīmei nav atšķirtspējas saistībā ar attiecīgo preču un pakalpojumu kategorijām.

19     Turklāt saistībā ar apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentiem, kas balstīti uz citu reģistrētu Kopienas preču zīmju esamību, Pirmās instances tiesa pēc tam, kad minētā sprieduma 47. punktā atgādināja faktu, ka iepriekšējā ITSB lēmumā ietvertie faktiskie vai juridiskie pamatojumi var būt arguments, lai atbalstītu pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 40/94 noteikuma pārkāpumu, tomēr konstatēja, ka šajā lietā apelācijas sūdzības iesniedzēja neatsaucās uz citos lēmumos ietvertajiem pamatojumiem, ar kuriem varētu apšaubīt iepriekš minēto vērtējumu par reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju.

20     Tādējādi minētā sprieduma 49. un 50. punktā Pirmās instances tiesa secināja, ka pamats, kas attiecas uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, ir jānoraida un ka nav jāizvērtē pamats, kas ir saistīts ar šīs regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu.

 Apelācija

21     Savā apelācijas sūdzībā apelācijas sūdzības iesniedzēja Eiropas Kopienu Tiesai prasa atcelt Pārsūdzēto spriedumu, atcelt Apstrīdēto lēmumu un piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

22     ITSB lūdz noraidīt apelācijas sūdzību un piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

23     Lai pamatotu savu apelācijas sūdzību, apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza divus pamatus. Ar savu pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa nepareizi un pārāk plaši ir interpretējusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto absolūtā atteikuma pamatojumu attiecībā uz preču zīmēm, kam nav atšķirtspējas. Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka, kaut gan Pirmās instances tiesa pareizi interpretēja šo pēdējo no minētās regulas noteikumiem, tā pieļāva tiesību kļūdu, neizskatot pirmajā instancē izvirzīto otro pamatu – apgalvojumu par šīs regulas pārkāpumu.

 Par pirmo pamatu – kas ir saistīts ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu

24     Šis pamats sastāv no četriem iebildumiem.

 Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes radītā kopējā iespaida ņemšanu vērā

25     Ar šo iebildumu apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet Pirmās instances tiesai, ka tā, vērtējot, vai reģistrācijai pieteiktā preču zīme var būt atšķirtspējīga, neņēma par pamatu kritēriju par kopējo iespaidu, ko šī preču zīme rada attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu. Pēc apelācijas sūdzības iesniedzējas domām, kaut gan Pirmās instances tiesa detalizēti izvērtēja katru no šīs preču zīmes figuratīvajiem un grafiskajiem elementiem un balstīja savus secinājumus uz šo vērtējumu, tomēr tā faktiski neizvērtēja šīs preču zīmes kopējo iespaidu.

26     Pēc ITSB domām, Pirmās instances tiesa izvērtēja reģistrācijai pieteikto preču zīmi kopumā, kaut gan tā pamatoti norādīja, ka šāda pieeja neliedz sākt analizēt katru no šīm sastāvdaļām. ITSB, kas pats veica šo analīzi, secināja, ka kopējais iespaids, ko rada katrs reģistrācijai pieteiktās preču zīmes elements, ir iespaids par preču zīmi, kurai nav atšķirtspējas.

27     Pirmkārt, ir jāatgādina, ka preču zīmes pamata funkcija ir garantēt patērētājam vai galalietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot viņam bez iespējamas sajaukšanas atšķirt šo preci vai pakalpojumu no precēm un pakalpojumiem ar citādu izcelsmi (skat. it īpaši 1978. gada 23. maija spriedumu lietā 102/77 Hoffmann‑La Roche, Recueil, 1139. lpp., 7. punkts, un 2002. gada 18. jūnija spriedumu lietā C‑299/99 Philips, Recueil, I‑5475. lpp., 30. punkts). Regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta mērķis šādi ir nepieļaut, ka tiek reģistrētas preču zīmes bez atšķirtspējas, kura vienīgā ļauj tām izpildīt šo pamata funkciju (skat. 2004. gada 16. septembra spriedumu lietā C‑329/02 P SAT.1/ITSB, Krājums, I‑8317. lpp., 23. punkts).

28     Otrkārt, lai noteiktu, vai apzīmējums ir tāds, kuru var reģistrēt kā preču zīmi, tas ir jāizvērtē no konkrētās sabiedrības daļas pozīcijām.

29     Treškārt, attiecībā uz kombinētu preču zīmi – tādu, kas ir šī strīda pamatā – iespējamo atšķirtspēju daļēji var izvērtēt katram no šiem vārdiem vai šiem elementiem atsevišķi, bet katrā ziņā šai izvērtēšanai ir jābalstās uz šīs preču zīmes radīto kopējo iespaidu attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu, nevis uz prezumpciju, ka elementiem, kuriem individuāli nav atšķirtspējas, tāda nevar būt, tos kombinējot (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā SAT.1/ITSB, 35. punkts). Tikai tas apstāklis vien, ka katram no šiem elementiem atsevišķi nav atšķirtspējas, neizslēdz, ka šo elementu veidotajai kombinācijai var būt atšķirtspēja (skat. pēc analoģijas 2004. gada 12. februāra spriedumu lietā C‑363/99 Koninklijke KPN Nederland, Recueil, I‑1619. lpp., 99. un 100. punkts; 2004. gada 12. februāra spriedumu lietā C‑265/00 Campina Melkunie, Recueil, I‑1699. lpp., 40. un 41. punkts, kā arī iepriekš minēto spriedumu lietā SAT.1/ITSB, 28. punkts).

30     Lietā, kas bija pamatā iepriekš minētajam spriedumam SAT.1/ITSB par sintagmas “SAT.2” kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju, Eiropas Kopienu Tiesa atcēla Pirmās instances tiesas 2002. gada 2. jūlija spriedumu lietā T‑323/00 SAT.1/ITSB (SAT.2) (Recueil, II‑2839. lpp.), jo Pirmās instances tiesa, lai pamatotu šīs sintagmas reģistrācijas atteikumu, balstījās uz prezumpciju, ka elementiem, kuriem atsevišķi nav atšķirtspējas, tādas nav arī, tos kombinējot. Tādējādi Pirmās instances tiesa izvērtēja šīs sintagmas radīto kopējo iespaidu tikai pakārtoti, atsakoties piešķirt nozīmi tādam aspektam kā izdomas elements, kas ir jāņem vērā, veicot šādu analīzi.

31     Pārsūdzētā sprieduma 27. punktā Pirmās instances tiesa pamatoti atzina, ka, lai novērtētu kombinētās preču zīmes atšķirtspēju, tā jāapskata kopumā un ka tas nav pretrunā tās dažādo sastādošo elementu secīgai izvērtēšanai.

32     Pēc tam, kad Pirmās instances tiesa novērtēja, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes dažādajiem elementiem nav atšķirtspējas, tā pārsūdzētā sprieduma 42. punktā konstatēja – ir jāuzskata, ka preču zīmei arī nav atšķirtspējas.

33     Tomēr pretēji situācijai iepriekš minētajā spriedumā lietā SAT.1/ITSB (SAT.2), šajā lietā šī konstatācija neietekmēja Pirmās instances tiesas analīzi šajā jautājumā, jo Pirmās instances tiesa neaprobežojās ar reģistrācijai pieteiktās preču zīmes radītā kopējā iespaida pakārtotu izvērtēšanu, bet veltīja daļu savas argumentācijas, lai attiecībā uz kombinēto preču zīmi izvērtētu apzīmējuma atšķirtspēju kopumā.

34     Pārsūdzētā sprieduma 42. punktā Pirmās instances tiesa konstatēja: tā kā nešķiet, ka pastāv konkrētas norādes, it īpaši tādas kā dažādo elementu kombinācijas veids, kas norāda, ka reģistrācijai pieteiktā kombinētā preču zīme kopumā ir kas vairāk nekā tās sastāvdaļu summa, preču zīmei nav atšķirtspējas saistībā ar attiecīgo preču un pakalpojumu kategorijām.

35     Turklāt minētā sprieduma 43. un 44. punktā Pirmās instances tiesa atsaucās uz savu detalizēto analīzi, pirmkārt, šī paša sprieduma 37. punktā aprakstītajiem tipogrāfiskajiem elementiem un, otrkārt, šī sprieduma 38. un 39. punktā minētajiem grafiskajiem elementiem. Šādi rīkojoties, Pirmās instances tiesa integrēja minēto analīzi savā vērtējumā par reģistrācijai pieteiktās preču zīmes radīto kopējo iespaidu, ko tā veica, lai novērtētu, vai šī preču zīme ir tāda, lai to varētu reģistrēt kā preču zīmi.

36     Visbeidzot, Pirmās instances tiesa konstatēja, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes struktūra neļauj izslēgt secinājumu, saskaņā ar kuru reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei kopumā nav atšķirtspējas.

37     Šajā pamatojumā nav tiesību kļūdas, jo Pirmās instances tiesa pārbaudīja, vai minētajai preču zīmei kopumā ir atšķirtspēja vai nav.

38     No tā izriet, ka pirmā pamata pirmais iebildums ir jānoraida kā nepamatots.

 Par otro iebildumu, kas attiecas uz pierādījumiem, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmi faktiski izmantoja sabiedrība vai konkurenti

39     Ar šo iebildumu apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda – uzskatot, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nav atšķirtspējas, Pirmās instances tiesa neņēma vērā faktu, ka nevarēja pierādīt to, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmi faktiski izmantoja sabiedrība vai konkurenti, ka tā neparādās vārdnīcās, un, kaut gan meklēšana internetā pēc vārdiem “biometrical identification” sniedza vairāk nekā 19 075 atbildes, reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir tikusi izmantota tikai apelācijas sūdzības iesniedzējas publikācijās attiecībā uz “biometric identification”.

40     ITSB norāda, ka preču zīmes iespaida uz patērētāju konkrētais novērtējums, kas ir skaidri definēts saistībā ar precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem lūdz reģistrēt apzīmējumu, ir fakta konstatācija, ko Tiesa nepārbauda, izņemot, ja tiek apgalvots, ka Pirmās instances tiesa ir nepareizi interpretējusi faktus. Tā kā apelācijas sūdzības iesniedzēja nav izvirzījusi nevienu elementu, uz kura pamata varētu atcelt Pirmās instances tiesas fakta konstatāciju šajā jautājumā, šis iebildums nav pieņemams.

41     Attiecībā uz jautājumu par pierādījumiem tam, ka sabiedrība un konkurenti ir parasti izmantojuši reģistrācijai pieteikto preču zīmi aprakstošā veidā, ir pietiekami norādīt, ka, pirmkārt, pieņēmums, saskaņā ar kuru ir parādīts, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmi parasti lieto sabiedrība vai konkurenti, ir būtisks faktors Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta d) apakšpunkta ietvaros, bet nevis šī paša panta b) apakšpunkta ietvaros (šajā sakarā skat. 2004. gada 21. oktobra spriedumu lietā C‑64/02 P ITSB/Erpo Möbelwerk, Krājums, I‑10031. lpp., 40. un 46. punkts).

42     Otrkārt, preču zīmes iespaida uz patērētāju konkrētais novērtējums, kas ir skaidri definēts saistībā ar precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem apzīmējumu lūdz reģistrēt, ir fakta konstatācija. Tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzēja būtībā lūdz, lai Tiesa ar savu faktu vērtējumu aizstātu Pirmās instances tiesas veikto vērtējumu.

43     Kā izriet no EKL 225. panta un Tiesas Statūtu 58. panta pirmās daļas, apelācijas sūdzības iesniedz tikai par tiesību jautājumiem. Tādējādi vienīgi Pirmās instances tiesa ir kompetenta konstatēt un izvērtēt atbilstošos faktus, kā arī izvērtēt pierādījumus. Tātad šo faktu un pierādījumu izvērtēšana, izņemot gadījumus, kad tie tiek sagrozīti, nav tiesību jautājums, kas kā tāds ir pakļauts Tiesas kontrolei apelācijas tiesvedībā (šajā sakarā skat. 2002. gada 19. septembra spriedumu lietā C‑104/00 P DKV/ITSB, Recueil, I‑7561. lpp., 22. punkts; 2003. gada 2. oktobra spriedumu lietā C‑194/99 P Thyssen Stahl/Komisija, Recueil, I‑10821. lpp., 20. punkts, un 2004. gada 7. oktobra spriedumu lietā C‑136/02 P Mag Instrument/ITSB, Krājums, I‑9165. lpp., 39. punkts).

44     Šajos apstākļos pirmā pamata otrais iebildums tādēļ ir jānoraida kā daļēji nepamatots un daļēji nepieņemams.

 Par trešo iebildumu, kas attiecas uz citu preču zīmju, kas reģistrētas kā Kopienas preču zīmes, ņemšanu vērā

45     Ar šo iebildumu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo – Pirmās instances tiesai vajadzēja ņemt vērā, ka citas preču zīmes, ko ITSB reģistrējis kā Kopienas preču zīmes, ieskaitot ne tikai citas preču zīmes, kas satur priedēkli “Bio” un citu aprakstošu vārdu, bet arī vārdisko preču zīmi “BioID”, ir norādes par reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju.

46     ITSB norāda – tā kā apelāciju padomju lēmumi nav lēmumi, kurus pieņem, realizējot diskrecionāro varu, bet gan stingri noteiktu kompetenci, agrākos lēmumus nevar izmantot kā salīdzināšanas kritērijus. To vārdisko preču zīmju saraksts, kuras satur elementu “Bio” un kuru reģistrāciju ir atteicis ITSB, ir tikpat garš kā to reģistrēto preču zīmju saraksts, kuras satur šo elementu. Salīdzināmās reģistrācijas ir jāizvērtē katras individuālās lietas ietvaros, ņemot vērā it īpaši preces un pakalpojumus, attiecībā uz kuriem apzīmējumu lūdz reģistrēt. Turklāt ITSB uzsver, ka vārdisko preču zīmi “Bioid” nevar salīdzināt ar grafisko preču zīmi “BioID”. “Bio” figurālais dalījums, kas izpaužas arī grafiski, no vienas puses, un “ID”, no otras puses, skaidri norāda, ka runa ir par diviem preču zīmes elementiem. Vārdiskas preču zīmes “Bioid” gadījumā šo sadalošo elementu nav.

47     Šajā ziņā vispirms ir jāuzsver, ka lēmumi, ko apelāciju padomes pieņem saskaņā ar Regulu Nr. 40/94 attiecībā uz apzīmējuma kā Kopienas preču zīmes reģistrēšanu, tiek pieņemti, realizējot saistošo kompetenci, nevis diskrecionāro varu. Attiecīgi apelāciju padomju lēmumu likumība ir jāvērtē, pamatojoties tikai uz šo regulu, kā to ir interpretējušas Kopienu tiesas, nevis uz apelāciju padomju agrākās lēmumu prakses pamata (skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 22. jūnija spriedumu lietā T‑19/04 Metso Paper Automation/ITSB (PAPERLAB), Krājums, II‑2383. lpp., 39. punkts).

48     Turklāt preču zīmes atšķirtspēja ir jānovērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir pieteikta tās reģistrācija, un, otrkārt, saistībā ar to, kā šīs preces un pakalpojumus uztver konkrēta sabiedrības daļa.

49     No tā izriet, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes identiskumam vai līdzībai ar citu Kopienas preču zīmi nav nekādas nozīmes gadījumā, gluži kā šajā lietā, kad faktu un tiesību elementus, kas tika izvirzīti, lai pamatotu šīs citas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, apelācijas sūdzības iesniedzēja neizvirzīja, lai parādītu reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju.

50     Katrā ziņā pretēji apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvotajam Pirmās instances tiesa nekādā veidā neatteicās pārbaudīt pierādījumus, kas izriet no ITSB lēmumu pieņemšanas prakses.

51     Tādējādi Pārsūdzētā sprieduma 47. punktā Pirmās instances tiesa atzina, ka iepriekšējā ITSB lēmumā ietvertie faktiskie vai juridiskie pamatojumi var būt argumenti, uz kuriem ir balstīts pamats, kas ir saistīts ar Regulas Nr. 40/94 noteikuma pārkāpumu. Tomēr šajā pašā minētā sprieduma punktā Pirmās instances tiesa tieši konstatēja, ka attiecībā uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi apelācijas sūdzības iesniedzēja nebija atsaukusies uz pamatojumiem, kas ietverti agrākajos apelāciju padomju lēmumos, kuros tiek atzīta elementu “Bio” saturošu citu preču zīmju spēja tikt reģistrētām un uz kuru pamata varētu apšaubīt Apstrīdētajā lēmumā ietverto vērtējumu par tās atšķirtspēju.

52     Turklāt Pirmās instances tiesa pēc tam, kad bija norādījusi, ka tiesas sēdē apelācijas sūdzības iesniedzēja arī atsaucās uz ITSB veikto vārdiskas preču zīmes “Bioid” reģistrāciju attiecībā uz preču un pakalpojumu kategorijām, kuras tiek aprakstītas kā “preces drukāšanai”, “telekomunikācijas” un “datorprogrammēšana”, Pirmās instances tiesaa pretēji tam, ko apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzēja, secināja: reģistrācijai pieteiktā preču zīme un vārdiskā preču zīme “Bioid” nav savstarpēji aizvietojamas un fakts, ka minētajā vārdiskajā preču zīmē burti “id” ir mazie burti, nošķir šo preču zīmi semantiskā konteksta ziņā no akronīma “BioID”.

53     Visbeidzot, kā jau ir atgādināts šī sprieduma 43. punktā, no EKL 225. panta un Tiesas Statūtu 58. panta pirmās daļas izriet, ka apelācijas sūdzības iesniedz tikai par tiesību jautājumiem. Tādējādi vienīgi Pirmās instances tiesa ir kompetenta konstatēt un izvērtēt atbilstošos faktus, kā arī izvērtēt pierādījumus. Šo faktu un pierādījumu izvērtēšana, izņemot gadījumus, kad tie ir sagrozīti, nav tiesību jautājums, kas kā tāds ir pakļauts Tiesas kontrolei apelācijas tiesvedībā.

54     Apšaubot Pirmās instances tiesas vērtējumu par reģistrēto preču zīmju līdzību vai identiskumu un attiecīgi agrāko ITSB lēmumu nozīmi, apelācijas sūdzības iesniedzēja, neapgalvojot vai neatsaucoties uz jebkādu sagrozīšanu, faktiski tikai apstrīd Pirmās instances tiesas veikto faktu vērtējumu.

55     Tādēļ pirmā pamata trešais iebildums ir jānoraida kā daļēji nepamatots un daļēji nepieņemams.

 Par ceturto iebildumu, kas attiecas uz reģistrācijas atteikuma kritēriju

56     Ar pirmā pamata pēdējo iebildumu, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja pirmo reizi izvirzīja tiesas sēdē, tā apgalvo, ka Pirmās instances tiesa kļūdaini interpretēja minētās regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, konstatējot, ka šajā normā paredzētās preču zīmes ir it īpaši tādas preču zīmes, kas no konkrētās sabiedrības daļas skatpunkta tirdzniecībā tiek parasti izmantotas attiecīgo preču vai pakalpojumu prezentēšanai vai attiecībā uz kurām vismaz ir konkrētas norādes, kas ļautu secināt, ka tās šādā veidā varētu tikt izmantotas.

57     ITSB apgalvo, ka Pirmās instances tiesa nav pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme var tikt vispārīgi izmantota. Pēc ITSB domām, ierobežotā sabiedrības daļa, ko paredz reģistrācijas pieteikums šajā lietā, šo preču zīmi nevar viegli uztvert kā izcelsmi norādošu preču zīmi. Turklāt tiesas sēdē ITSB tieši izvirzīja jautājumu par šī iebilduma, kas netika izvirzīts apelācijā, pieņemamību.

58     Par šo jautājumu, kā to norādījis arī ģenerāladvokāts savu secinājumu 25. punktā, ir jākonstatē – šis iebildums tika iesniegts, lai atbalstītu pirmo pamatu, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirzīja Tiesā un saskaņā ar kuru Pirmās instances tiesa bija kļūdaini interpretējusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto absolūtā atteikuma pamatojumu attiecībā uz preču zīmēm, kam nav atšķirtspējas. Attiecīgi – šis nav jauns pamats Reglamenta 42. panta 2. punkta nozīmē.

59     Attiecībā uz šī iebilduma pamatotību ir jāuzsver, ka ikviens Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punktā uzskaitītais reģistrācijas atteikuma pamatojums ir autonoms un tas ir jāpārbauda atsevišķi (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā ITSB/Erpo Möbelwerk, 39. punkts). Turklāt minētie atteikuma pamatojumi ir interpretējami, ņemot vērā vispārējās intereses, kas ir katra atteikuma pamatā. Vispārējās intereses, kas ņemtas vērā, pārbaudot katru šādu atteikuma pamatojumu, var vai tām pat vajag atspoguļot atšķirīgus apsvērumus atbilstoši konkrētajam atteikuma pamatojumam (skat. 2004. gada 29. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās C‑456/01 P un C‑457/01 P Henkel/ITSB, Recueil, I‑5089. lpp., 45. un 46. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā SAT.1/ITSB, 25. punkts).

60     Turklāt ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pamatā esošais vispārējo interešu jēdziens acīmredzami sakrīt ar preču zīmes pamata funkciju – garantēt patērētājam vai gala lietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot viņam bez sajaukšanas iespējas atšķirt šo preci vai pakalpojumu no precēm un pakalpojumiem ar citādu izcelsmi (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā SAT.1/ITSB, 23. un 27. punkts).

61     Pārsūdzētā sprieduma 23., 34., 41. un 43. punktā Pirmās instances tiesa, lai konstatētu, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ietilpst Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas jomā, galvenokārt pieņēma faktu, ka šī preču zīme var tikt vispārīgi izmantota tirdzniecībā.

62     Tomēr ir jākonstatē, tāpat kā Tiesa atzina iepriekš minētā sprieduma lietā SAT.1/ITSB 36. punktā, – lai gan šis kritērijs ir atbilstošs saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, tas nav tāds, saskaņā ar kuru būtu jāinterpretē šī paša noteikuma b) apakšpunkts.

63     Tā rezultātā ir jākonstatē, ka iebildums, saskaņā ar kuru Pirmās instances tiesa piemēroja kritēriju, kas ir atbilstošs nevis Regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta ietvaros, bet šī paša noteikuma c) apakšpunkta ietvaros, ir pamatots.

64     Attiecīgi ir jāapmierina pirmais pamats, kas ir saistīts ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta kļūdainu interpretāciju.

65     No iepriekš minētā izriet, ka, neizvērtējot apelācijas otro pamatu, Pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ, jo Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, interpretējot Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

 Apelācijas būtība pirmajā instancē

66     Saskaņā ar Tiesas Statūtu 61. panta pirmās daļas otro teikumu, ja Pirmās instances tiesas spriedumu atceļ, Tiesa pati var pieņemt spriedumu lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija. Ir jāatzīmē, ka šajā lietā tas tā ir.

67     Šajā ziņā, kā tas arī izriet no šī sprieduma 27. un 28. punkta, lai noteiktu, vai reģistrācijai pieteiktā preču zīme garantē patērētājam vai galalietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot viņam bez sajaukšanas iespējas atšķirt šo preci vai pakalpojumu no precēm un pakalpojumiem ar citādu izcelsmi, ir jāņem vērā konkrētās sabiedrības daļas pozīcija.

68     Turklāt, ņemot vērā reģistrācijas pieteikumā norādītās preces un pakalpojumus, kas ir aprakstīti šī sprieduma 5. punktā, konkrētā sabiedrības daļa ir sabiedrība, kurai ir pieredze attiecīgo preču un pakalpojumu jomā, kura ir samērā informēta, uzmanīga un apdomīga.

69     Tomēr reģistrācijai pieteiktā preču zīme satur akronīmu “BioID”, kā arī grafiskos elementus, proti, šī akronīma tipogrāfiskās pazīmes un divus grafiskos elementus, kas novietoti aiz akronīma “BioID”, proti, punktu (■) un zīmi (®).

70     Attiecībā uz minēto akronīmu – kā arī ITSB pamatoti norādīja Apstrīdētajā lēmumā – konkrētā sabiedrības daļa, ņemot vērā reģistrācijas pieteikumā norādītās preces un pakalpojumus, saprot “BioID” kā kombināciju, kas ir izveidota no īpašības vārda “biometrical” abreviatūras un lietvārda (“identification”) abreviatūras un tādējādi kopumā nozīmē “biometrical idnetification”. Tādēļ šis akronīms, kas nav nošķirams no precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir pieteikta reģistrācija, nav tāds, kas garantē patērētājam vai galalietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ņemot vērā konkrētās sabiedrības daļas pozīciju.

71     Turklāt, ņemot vērā akronīma “BioID” rekurentās tipogrāfiskās pazīmes un jebkāda noteikta atšķirtspējīga elementa trūkumu, “Arial” fontā un dažādā treknumā veidoti burti nepiešķir reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei spēju garantēt konkrētajai sabiedrības daļai reģistrācijas pieteikumā noteikto preču un pakalpojumu izcelsmes identitāti.

72     Turklāt divi grafiskie elementi, kas novietoti aiz akronīma “BioID”, proti, punkts (■) un zīme (®), nav tādi, kas ļautu konkrētajai sabiedrības daļai bez sajaukšanas iespējas atšķirt reģistrācijas pieteikumā norādītās preces vai pakalpojumus no precēm un pakalpojumiem ar citādu izcelsmi. No tā izriet, ka saistībā ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem šie grafiskie elementi nevar pildīt preču zīmes pamata funkciju, kas ir aprakstīta šī sprieduma 25. punktā.

73     Turklāt, kā ģenerāladvokāts norādījis savu secinājumu 105. punktā, pēc tam, kad ir izvērtēts reģistrācijai pieteiktās preču zīmes kopējais iespaids uz konkrēto sabiedrības daļu, akronīms “BioID”, kam nav atšķirtspējas, ir šīs preču zīmes dominējošais elements.

74     Piedevām, kā ITSB norādījis Apstrīdētā lēmuma 21. punktā, figurālie un grafiskie elementi ir tik vispārīgi, ka nepiešķir atšķirtspēju reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei kopumā. Minētie elementi nevienā aspektā, it īpaši izdomas ziņā vai veidā, kādā tie ir savienoti, nav tādi, kas ļautu minētajai preču zīmei izpildīt pamata funkciju saistībā ar preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm un pakalpojumiem.

75     No tā izriet, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nav atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Šajos apstākļos apelācijas sūdzības iesniedzējas apelācija par Apstrīdēto lēmumu ir jānoraida.

 Par tiesāšanās izdevumiem

76     Reglamenta 122. panta pirmā daļa paredz, ka tad, ja apelācija nav pamatota vai ja tā ir pamatota un Tiesa lietā taisa galīgo spriedumu, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem. Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz Reglamenta 118. pantu, lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā apelācijas sūdzības iesniedzējai spriedums nav labvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs saskaņā ar ITSB prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

1)      Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2002. gada 5. decembra spriedumu lietā T‑91/01 BioID/ITSB (“BioID”) (Recueil, II‑5159. lpp.) atcelt;

2)      apelāciju par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2001. gada 20. februāra lēmumu noraidīt;

3)      apelācijas sūdzības iesniedzēja atlīdzina tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

[Paraksti]

* Tiesvedības valoda – vācu.

Top

Full & Egal Universal Law Academy