TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2016. gada 7. aprīlī ( *1 )
“Apelācija — Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP) — Ierobežojoši pasākumi pret Sīrijas Arābu Republiku — Pasākumi pret personām un vienībām, kuras gūst labumu no režīma vai to atbalsta — Ietveršanas sarakstos pamatotības pierādīšana — Netiešu ierādījumu kopums — Pierādījumu sagrozīšana”
Lieta C‑193/15 P
par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, kas iesniegta 2015. gada 27. aprīlī,
Tarif Akhras , ko pārstāv S. Millar un S. Ashley, solicitors, D. Wyatt, QC, kā arī R. Blakeley, barrister,
apelācijas sūdzības iesniedzējs,
pārējie lietas dalībnieki:
Eiropas Savienības Padome, ko pārstāv M.‑M. Joséphidès un M. Bishop, pārstāvji,
atbildētāja pirmajā instancē,
ko atbalsta
Eiropas Komisija, ko pārstāv D. Gauci un L. Havas, pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,
persona, kas iestājusies lietā pirmajā instancē.
TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen] (referents), tiesneši D. Švābi [D. Šváby], J. Malenovskis [J. Malenovský], M. Safjans [M. Safjan] un M. Vilars [M. Vilaras],
ģenerāladvokāts P. Mengoci [P. Mengozzi],
sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1
Ar savu apelācijas sūdzību T. Akhras lūdz Tiesu atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2015. gada 12. februāra spriedumu Akhras/Padome (T‑579/11, EU:T:2013:97; turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ar ko tā noraidīja viņa prasību atcelt:
—
Padomes 2012. gada 23. marta Īstenošanas lēmumu 2012/172/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/782/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 87, 103. lpp.);
—
Padomes 2012. gada 23. marta Īstenošanas regulu (ES) Nr. 266/2012, ar ko īsteno 32. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV L 87, 45. lpp.);
—
Padomes 2012. gada 29. novembra Lēmumu 2012/739/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju un ar ko atceļ Lēmumu 2011/782/KĀDP (OV L 330, 21. lpp.);
—
Padomes 2013. gada 22. aprīļa Lēmumu 2013/185/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2012/739 (OV L 111, 77. lpp.);
—
Padomes 2013. gada 22. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 363/2013, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV L 111, 1. lpp.);
—
Padomes 2013. gada 31. maija Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 147, 14. lpp.);
—
Padomes 2014. gada 20. oktobra Lēmumu 2014/730/KĀDP, ar kuru īsteno Lēmumu 2013/255 (OV L 301, 36. lpp.), un
—
Padomes 2014. gada 20. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1105/2014, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV L 301, 7. lpp.),
ciktāl šie akti attiecas uz T. Akhras (turpmāk tekstā – “apstrīdētie akti”).
Tiesvedības priekšvēsture un apstrīdētie akti
2
2011. gada 9. maijā Eiropas Savienības Padome, pamatojoties uz LES 29. pantu, pieņēma Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 121, 11. lpp.). Kā izriet no šī lēmuma 2. apsvēruma, “Savienība stingri nosodīja miermīlīgu protestu vardarbīgo apspiešanu, tostarp izmantojot kaujas munīciju, kas notikusi vairākās vietās Sīrijā un kā rezultātā vairāki demonstranti gājuši bojā, ir ievainotie un notikušas patvaļīgas aizturēšanas, un aicināja Sīrijas drošības spēkus atturēties no represijām”. Minētā lēmuma 3. apsvērums bija šāds:
“Ņemot vērā situācijas nopietnību, būtu jāpiemēro ierobežojoši pasākumi pret Sīrijas [Arābu Republiku] un pret personām, kas ir atbildīgas par vardarbīgām represijām pret Sīrijas civiliedzīvotājiem.”
3
Lēmuma 2011/273 3. panta 1. punktā un 4. panta 1. punktā bija paredzēta ierobežojošu pasākumu pieņemšana pret personām, kuras ir atbildīgas par vardarbīgām represijām pret Sīrijas civiliedzīvotājiem, un ar šīm personām saistītajām personām, kuru saraksts ir ietverts šī lēmuma pielikumā.
4
Padomes 2011. gada 9. maija Regula (ES) Nr. 442/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV L 121, 1. lpp.) ir pieņemta, pamatojoties uz LESD 215. pantu un Lēmumu 2011/273. Šīs regulas 4. panta 1. punktā bija paredzēts, ka “iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir II pielikumā uzskaitīto fizisko vai juridisko personu, vienību un struktūru īpašumā, valdījumā vai turējumā”. Atbilstoši šīs regulas 5. panta 1. punktam šajā pielikumā ir ietverts to fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru saraksts, kuras Padome ir identificējusi kā atbildīgās par varmācīgām represijām pret Sīrijas civiliedzīvotājiem, un ar tām saistītas fiziskas vai juridiskas personas un vienības.
5
Padomes 2011. gada 2. septembra Lēmuma 2011/522/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2011/273 (OV L 228, 16. lpp.), 2. apsvērumā Padome ir atgādinājusi, ka Eiropas Savienība ir izteikusi visstingrāko nosodījumu par prezidenta Bašara Al‑Asada [Bashar Al‑Assad] un viņa režīma veiktajiem vardarbības pasākumiem, kuri ir vērsti pret pašu tautu un kuru rezultātā daudzi Sīrijas pilsoņi ir nogalināti vai ievainoti. Tomēr, tā kā Sīrijas vadība turpināja ignorēt Savienības, kā arī plašākas starptautiskās sabiedrības aicinājumus, Savienība nolēma noteikt papildu ierobežojošus pasākumus pret Sīrijas režīmu. Lēmuma 2011/522 4. apsvērums ir formulēts šādi:
“Ieceļošanas ierobežojumi un līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana būtu jāpiemēro jaunām personām un vienībām, kas gūst labumu no režīma vai atbalsta to, jo īpaši personām un vienībām, kuras finansē režīmu vai nodrošina režīmam (jo īpaši drošības struktūrām) apgādes atbalstu vai kuras liek šķēršļus centieniem Sīrijā īstenot miermīlīgu pāreju uz demokrātiju.”
6
Lēmuma 2011/273, kas grozīts ar Lēmumu 2011/522, 3. panta 1. punktā bija minētas arī “personas, kas gūst labumu no režīma vai atbalsta to”. Tāpat arī Lēmuma 2011/273, kas grozīts ar Lēmumu 2011/522, 4. panta 1. punktā bija noteikta tādu līdzekļu iesaldēšana, kuri it īpaši ir “pielikumā uzskaitīto personu un vienību un ar tām saistīto personu un vienību [īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē], kuras gūst labumu no režīma vai atbalsta to”.
7
Ar Lēmumu 2011/522 T. Akhras vārds tika iekļauts Lēmuma 2011/273 pielikumā ietvertajā sarakstā. Pamatojums viņa iekļaušanai šajā sarakstā ir šāds:
“Akhras Group dibinātājs (izejvielas, tirdzniecība, apstrāde un loģistika), Homsa. Atbalsta Sīrijas režīmu ar ekonomiskiem līdzekļiem.”
8
Ar Padomes 2011. gada 2. septembra Regulu (ES) Nr. 878/2011, ar ko groza Regulu Nr. 442/2011 (OV L 228, 1. lpp.), tika grozīti arī Regulas Nr. 442/2011 5. panta 1. punktā paredzētie iekļaušanas vispārīgie kritēriji, lai to attiecinātu arī uz personām un vienībām, kuras gūst labumu no režīma vai atbalsta to, kā arī vienībām, kas ar tām saistītas. T. Akhras vārds Regulas Nr. 442/2011 II pielikumā tika iekļauts ar pēdējo minēto regulu. Pamatojums viņa iekļaušanai šajā pielikumā ietvertajā sarakstā bija tāds pats, kāds ir norādīts Lēmuma 2011/522 pielikumā.
9
Padomes 2011. gada 23. septembra Lēmumā 2011/628/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2011/273 (OV L 247, 17. lpp.), un Padomes 2011. gada 13. oktobra Regulā Nr. 1011/2011, ar ko groza Regulu Nr. 442/2011 (OV L 269, 18. lpp.), T. Akhras vārds tika saglabāts personu un vienību, kurām piemērojami ierobežojošie pasākumi, sarakstā un tika pievienota informācija par viņa dzimšanas datumu un vietu.
10
Ar Padomes 2011. gada 1. decembra Lēmumu 2011/782/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju un ar ko atceļ Lēmumu 2011/273/KĀDP (OV L 319, 56. lpp.), Lēmums 2011/273 tika atcelts un aizstāts, un tika noteikti jauni papildu pasākumi. Lēmuma 2011/782 18. panta 1. punktā bija noteikts, ka dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai liegtu šī lēmuma I pielikumā uzskaitītajām personām, kas atbildīgas par vardarbīgām represijām pret Sīrijas civiliedzīvotājiem, personām, kas gūst labumu no režīma vai atbalsta to, un ar tām saistītām personām ieceļot to teritorijā vai to šķērsot. Tā 19. panta 1. punktā ir noteikts, ka “tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir I un II pielikumā uzskaitīto par vardarbīgām represijām pret Sīrijas civiliedzīvotājiem atbildīgo personu, personu un vienību, kuras gūst labumu no režīma vai atbalsta to, un ar tām saistīto personu un vienību īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē”. Minētās iesaldēšanas procedūras ir izklāstītas Lēmuma 2011/782 19. panta 2.–7. punktā. Saskaņā ar šī lēmuma 21. panta 1. punktu minētos sarakstus izstrādā Padome.
11
T. Akhras vārds ar minēto lēmumu tika saglabāts personu un vienību, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, sarakstā, negrozot iekļaušanas šajā sarakstā pamatojumu.
12
Ar Padomes 2012. gada 18. janvāra Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 442/2011 (OV L 16, 1. lpp.), tika atcelta Regula Nr. 442/2011, un tās 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka iesaldē tostarp personu un vienību, kuras gūst labumu no režīma atbalstīšanas, un ar tām saistīto fizisko vai juridisko personu un vienību līdzekļus.
13
Ar Regulu Nr. 36/2012 T. Akhras vārds tika saglabāts personu un vienību, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, sarakstā, negrozot iekļaušanas šajā sarakstā pamatojumu.
14
Ar Īstenošanas lēmumu 2012/172 T. Akhras vārds tika saglabāts Lēmuma 2011/782 pielikumā ietvertajā sarakstā. Turklāt tika pievienota informācija par viņa pases numuru un tika labots viņa dzimšanas datums. Pamatojums viņa iekļaušanai šajā sarakstā bija formulēts šādi:
“Plaši pazīstams uzņēmējs, kas gūst labumu no režīma un atbalsta to. Akhras Group (preces, tirdzniecība, apstrāde un loģistika) dibinātājs un Homsas Tirdzniecības kameras bijušais priekšsēdētājs. Viņam ir ciešas darījumu attiecības ar prezidenta Al‑Assad ģimeni. Sīrijas Tirdzniecības kameru federācijas valdes loceklis. Nodrošinājis ražošanas un dzīvojamās telpas improvizētām aizturēšanas nometnēm, kā arī loģistikas atbalstu režīmam (autobusus un tanku lādētājus).”
15
Ar Īstenošanas regulu Nr. 266/2012 T. Akhras vārds tika saglabāts Regulas Nr. 36/2012 II pielikumā ietvertajā sarakstā. Informācija par viņu un pamatojums viņa iekļaušanai šajā pielikumā ietvertajā sarakstā ir tādi paši, kādi ir norādīti Īstenošanas lēmuma 2012/172 pielikumā.
16
Lēmums 2011/782 tika atcelts un aizstāts ar Lēmumu 2012/739. Ar to T. Akhras vārds tika saglabāts personu un vienību, uz kurām tiek attiecināti ierobežojoši pasākumi, sarakstā, pārņemot Īstenošanas lēmuma 2012/172 pielikumā norādīto informāciju un pamatojumu par apelācijas sūdzības iesniedzēju.
17
Ar Īstenošanas lēmumu 2013/185 attiecībā uz Lēmuma 2012/739 I pielikumā ietverto sarakstu, kā arī ar Īstenošanas regulu Nr. 363/2013 attiecībā uz Regulas Nr. 36/2012 II pielikumā ietverto sarakstu T. Akhras vārds tika saglabāts personu un vienību sarakstā, uz kurām tiek attiecināti ierobežojoši pasākumi, attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju pārņemot informāciju un pamatojumu, kas bija norādīta Īstenošanas lēmuma 2012/172 pielikumā.
18
Ar Lēmumu 2013/255 Padome pieņēma jaunus ierobežojošus pasākumus pret Sīriju. T. Akhras vārds ir ietverts arī šī lēmuma I pielikumā to pašu iemeslu dēļ, kas norādīti šī sprieduma 14. punktā.
19
Ar Īstenošanas lēmumu 2014/730 T. Akhras vārds tika saglabāts Lēmuma 2013/255 pielikumā ietvertajā sarakstā un pamatojums viņa ietveršanai šajā sarakstā tika grozīts šādi:
“Plaši pazīstams uzņēmējs, kas gūst labumu no režīma un atbalsta to. Akhras Group (preces, tirdzniecība, apstrāde un loģistika) dibinātājs un Homsas Tirdzniecības kameras bijušais priekšsēdētājs. Viņam ir ciešas darījumu attiecības ar prezidenta Al‑Assad ģimeni. Sīrijas Tirdzniecības kameru federācijas valdes loceklis. Nodrošinājis loģistikas atbalstu režīmam (autobusus un tanku lādētājus).”
20
Ar Īstenošanas regulu Nr. 1105/2014 T. Akhras vārds tika saglabāts Regulas Nr. 36/2012 II pielikumā ietvertajā sarakstā. Pamatojums viņa iekļaušanai šajā pielikumā ietvertajā sarakstā ir tāds pats, kāds ir norādīts Īstenošanas lēmuma 2014/730 pielikumā.
Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums
21
T. Akhras prasības, kas papildināta ar vēlākiem apsvērumiem, mērķis bija atcelt Lēmumus 2011/522, 2011/628 un 2011/782, Regulas Nr. 878/2011, 1011/2011 un 36/2012, kā arī apstrīdētos aktus.
22
T. Akhras lūdza Vispārējo tiesu atzīt, ka viņam nav piemērojamas noteiktas Lēmumu 2011/273 un 2013/255, kā arī Regulas Nr. 442/2011 normas.
23
Savas prasības pamatojumam T. Akhras izvirzīja trīs pamatus, kuri bija saistīti attiecīgi ar acīmredzamu kļūdu vērtējumā, noteiktu pamattiesību pārkāpumu, kā arī būtisku procedūras noteikumu un tiesību uz aizstāvību pārkāpumu.
24
Vispārējā tiesa daļēji pieņēma T. Akhras izvirzīto trešo pamatu un pamatojuma trūkuma dēļ atcēla Lēmumus 2011/522, 2011/628 un 2011/782, kā arī Regulas Nr. 878/2011, 1011/2011 un 36/2012, ciktāl tie attiecās uz prasītāju.
25
Pārējā daļā Vispārējā tiesa T. Akhras celto prasību noraidīja. Turklāt Vispārējā tiesa nolēma, ka katrs lietas dalībnieks savus tiesāšanās izdevumus pirmajā instancē sedz pats, un piesprieda prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar iepriekš ar rīkojumu noraidīto pieteikumu par pagaidu noregulējumu.
Lietas dalībnieku prasījumi
26
T. Akhras prasījumi Tiesai ir šādi:
—
atcelt pārsūdzētā sprieduma 107.–135. un 155.–157. punktu;
—
atcelt apstrīdētos aktus un
—
piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.
27
Padomes prasījumi Tiesai ir šādi:
—
apelācijas sūdzību noraidīt un
—
piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
28
Eiropas Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:
—
apelācijas sūdzību noraidīt un
—
piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Par apelācijas sūdzību
Par pieņemamību
Lietas dalībnieku argumenti
29
Padome, norādot, ka tai ir labi saprotami apelācijas sūdzības iesniedzēja nodomi attiecībā uz sūdzības būtību, uzskata, ka apelācijas sūdzības iesniedzējam apelācijas sūdzībā izvirzītajos prasījumos bija skaidri jāmin tā Vispārējās tiesas nolēmuma daļa, kas ietverta tās sprieduma rezolutīvajā daļā, kura atcelšanu viņš vēlas panākt. Šādas norādes neesamības gadījumā iesniegtā apelācijas sūdzība neatbilst Tiesas Reglamenta 169. panta 1. punkta prasībām.
Tiesas vērtējums
30
Tiesas Reglamenta 169. panta 1. punktā ir noteikts, ka apelācijas sūdzībā tiek lūgts pilnībā vai daļēji atcelt Vispārējās tiesas nolēmumu, kāds ietverts pārsūdzētā sprieduma rezolutīvajā daļā.
31
Šajā lietā no pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 1) un 2) punkta izriet, ka Vispārējā tiesa nolēma, pirmkārt, atcelt Lēmumus 2011/522, 2011/628 un 2011/782, kā arī Regulas Nr. 878/2011, 1011/2011 un 36/2012, ciktāl šie akti attiecas uz prasītāju, un, otrkārt, pārējā daļā T. Akhras celto prasību noraidīt.
32
No tā izriet, ka par pārsūdzēto spriedumu celta apelācijas sūdzība var būt vērsta tikai vismaz pret vienu no šiem diviem Vispārējās tiesas nolēmuma aspektiem, apšaubot Vispārējās tiesas veikto atsevišķu aktu atcelšanu vai arī T. Akhras celtās prasības noraidīšanu pārējā daļā (pēc analoģijas skat. rīkojumu Cytochroma Development/ITSB, C‑490/13 P, EU:C:2014:2122, 32. punkts). Savukārt tāda apelācijas sūdzība, kuras mērķis būtu vienīgi panākt pamatojuma, ko Vispārējā tiesa norādījusi šim nolēmumam, aizstāšanu, neprasot to pilnībā vai daļēji atcelt, saskaņā ar Tiesas Reglamenta 169. panta 1. punktu būtu uzskatāma par nepieņemamu (šajā ziņā skat. spriedumus Al‑Aqsa/Padome un Nīderlande/Al‑Aqsa, C‑539/10 P un C‑550/10 P, EU:C:2012:711, 44. un 45. punkts, kā arī Padome u.c./Vereniging Milieudefensie un Stichting Stop Luchtverontreiniging Utrecht, no C‑401/12 P līdz C‑403/12 P, EU:C:2015:4, 33. un 34. punkts).
33
Šajā ziņā protams jānorāda, ka T. Akhras apelācijas sūdzības prasījumi nav vērsti konkrēti pret kādu pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas elementu, bet gan pret vairākiem pamatojuma aspektiem, kurus Vispārējā tiesa ir izmantojusi šīs rezolutīvās daļas atbalstam.
34
Tomēr no apelācijas sūdzībā ietvertās argumentācijas, apelācijas sūdzības prasījumos minētajiem pārsūdzētā sprieduma punktiem un apstākļa, ka šo prasījumu mērķis ir arī apstrīdēto aktu atcelšana, skaidri izriet, ka apelācijas mērķis nav, par ko ir vienisprātis Padome un Komisija, panākt tikai pamatojuma aizstāšanu, bet gan atcelt pārsūdzēto spriedumu, ciktāl ar to noraidīta T. Akhras prasība saistībā ar apstrīdēto aktu atcelšanu.
35
Šādos apstākļos ir jāatzīst, ka apelācijas sūdzības mērķis ir daļēji atcelt Vispārējās tiesas nolēmumu, kāds ietverts pārsūdzētā sprieduma rezolutīvajā daļā, un ka formālās kļūdas, kas pieļautas apelācijas sūdzības prasījumu formulējumā, nav šķērslis Tiesai veikt tiesiskuma pārbaudi (pēc analoģijas skat. spriedumu ISD Polska u.c./Komisija, C‑369/09 P, EU:C:2011:175, 67. punkts, kā arī rīkojumu Fercal/ITSB, C‑324/13 P, EU:C:2014:60, 37. punkts).
36
No iepriekš minētā izriet, ka apelācijas sūdzība ir pieņemama.
Par lietas būtību
Lietas dalībnieku argumenti
37
T. Akhras savas apelācijas sūdzības atbalstam izvirza divus pamatus, kuri saistīti attiecīgi ar kļūdu tiesību piemērošanā par to, vai bija pieļaujams, ka Padome piemēroja prezumpciju par atbalstu Sīrijas režīmam attiecībā uz Sīrijas galveno uzņēmumu vadītājiem, un ar pirmajā instancē sniegto pierādījumu sagrozīšanu.
38
Ar pirmo pamatu T. Akhras norāda, ka Vispārējā tiesa ir izdarījusi kļūdu tiesību piemērošanā, pieļaujot, ka Padome piemēroja prezumpciju, kuras piemērošanu Tiesa ir izslēgusi spriedumos Anbouba/Padome (C‑630/13 P, EU:C:2015:247) un Anbouba/Padome (C‑605/13 P, EU:C:2015:248). No šiem spriedumiem izrietot, ka Padomei – tieši pretēji – bija Savienības tiesā jāiesniedz pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu netiešu pierādījumu kopums, kas ļauj konstatēt, ka pastāv pietiekama saikne starp personu, uz kuru attiecas līdzekļu iesaldēšanas pasākums, un Sīrijas režīmu.
39
Taču Padome šādu netiešu pierādījumu kopumu šajā lietā neiesniedza.
40
T. Akhras precizē, ka, lai arī viņš ir piekritis, ka viņš bija plaši pazīstams uzņēmējs, kurš agrāk bijis Homsas pilsētas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs, un ka viņš bija Sīrijas Tirdzniecības kameru federācijas administratīvās valdes loceklis, viņš tomēr esot noliedzis Padomes apgalvojumus. Turklāt tā šos apgalvojumus neesot nekādi pierādījusi. Šādos apstākļos Vispārējai tiesai esot bijis jāņem vērā apstāklis, ka Padome bija izvirzījusi vairākus smagus un apstrīdētus apgalvojumus, kurus tā nemaz neesot mēģinājusi pamatot.
41
Apelācijas sūdzības iesniedzējs turklāt norāda, ka pastāvēja būtiski pierādījumi tam, ka viņš neesot atbalstījis Sīrijas režīmu un ka viņš no tā neesot guvis labumu. Attiecībā uz šiem pierādījumiem Vispārējai tiesai, ņemot vērā Padomes šajā kontekstā izvirzītos elementus, esot bijis jāatzīst, ka T. Akhras funkcijas Sīrijas uzņēmumu tīklā nebija uzskatāmas par pierādījumu šī režīma atbalstam.
42
Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Vispārējā tiesa esot sagrozījusi tai iesniegtos pierādījumus. Viņš arī apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, iesniegtos pierādījumus pārbaudot izolēti, ka tā nav ņēmusi vērā svarīgus pierādījumus un ka tā viņam ir uzlikusi nesamērīgu un prettiesisku pierādīšanas pienākumu.
43
T. Akhras it īpaši uzskata, ka viņš ir pierādījis, ka viņam piederēja opozīcijas laikraksts, kuru Sīrijas režīms autoritāri slēdza, taču Padome par to pretējus pierādījumus nav sniegusi. Pārsūdzētā sprieduma 129. punktā secinot, ka šajā ziņā prasītāja izvirzītie fakti nav pierādīti, Vispārējā tiesa esot sagrozījusi pierādījumus, kurus veidoja ASV Valsts departamenta ziņojums, apelācijas sūdzības iesniedzēja liecība un arābu cilvēktiesību tīkla iknedēļas atjauninājumi.
44
Vispārējas tiesas apgalvotais, ka T. Akhras neesot pierādījis, kādā veidā viņa laikraksta slēgšana ir ietekmējusi viņa uzņēmējdarbības sekmes un kā viņš varēja atļauties zināmu brīvību attiecībās ar Sīrijas režīmu, arī esot lietas materiālu sagrozīšanas sekas. Turklāt, ņemot vērā ar minētā režīma kritiku saistītos riskus, neesot saprātīgi prasīt apelācijas sūdzības iesniedzējam sniegt pierādījumus par savu opozīciju šim režīmam.
45
Arī apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvojums, ka viņš ir cietis no nomas līguma ar Tartusas [Tartous] (Sīrija) ostu rupjas izbeigšanas, pārsūdzētā sprieduma 130. punktā esot pārbaudīts izolēti, taču tas esot bijis jāizskata saistībā ar viņam piederošā laikraksta slēgšanu.
46
Vispārējā tiesa esot arī sagrozījusi apelācijas sūdzības iesniedzēja sniegtos pierādījumus, pārsūdzētā sprieduma 131. un 132. punktā norādot, ka viņš neesot pamatojis saspringtās attiecības starp viņu un režīma politiskajiem favorītiem. Vispārējā tiesa it īpaši esot ignorējusi faktu, ka T. Akhras esot skaidri norādījis, ka viņš pret savu gribu esot atbrīvots no Homsas Tirdzniecības kameras priekšsēdētāja amata. Tai turklāt esot bijis jāņem vērā, ka neviens no toreizējiem šīs kameras locekļiem nav ietverts to personu un vienību sarakstā, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, un tā neesot drīkstējusi bez jebkādiem pierādījumiem apgalvot, ka darbība šajā kamerā ir izskaidrojama tikai ar zināmu režīma labvēlību. Visbeidzot Vispārējā tiesa šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzējam esot uzlikusi nesamērīgu un prettiesisku pierādīšanas pienākumu.
47
Ņemot vērā visus šos apstākļus, Vispārējās tiesas pieeja faktiski bija uzskatīt, ka ar veiksmīga darījumu cilvēka statusu ir pietiekami, lai pamatotu iekļaušanu to personu un vienību sarakstā, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, un ka pierādījumi par pretējo ir jāizskata izolēti, jo tie ir aizdomīgi vai nepietiekami. Tieši šādu pieeju Tiesa esot nosodījusi spriedumos Anbouba/Padome (C‑630/13 P, EU:C:2015:247) un Anbouba/Padome (C‑605/13 P, EU:C:2015:248).
48
Padome un Komisija uzskata, ka Tiesai ir jānoraida abi pamati, kurus savas apelācijas sūdzības atbalstam ir izvirzījis T. Akhras.
Tiesas vērtējums
49
Ar abiem izvirzītajiem pamatiem, kuri jāizskata kopā, T. Akhras būtībā norāda, ka pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa neesot ievērojusi noteikumus par pierādīšanas pienākumu ierobežojošu pasākumu jomā, atzīstot pieņēmuma par atbalstu Sīrijas režīmam pastāvēšanu attiecībā uz viņu, un ka šīs kļūdas tiesību piemērošanā dēļ pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ, jo Vispārējā tiesa, nesagrozot apelācijas sūdzības iesniedzēja iesniegtos pierādījumus un neuzliekot viņam prettiesisku un nesaprātīgu pierādīšanas pienākumu, nevarēja konstatēt, ka viņa iekļaušana to personu un vienību sarakstā, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, ir pamatota ar pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu netiešu pierādījumu kopumu.
50
Šajā ziņā vispirms ir jāpārbauda vispārīgie kritēriji iekļaušanai to personu sarakstos, kurām piemērojami ierobežojoši pasākumi, pēc tam – T. Akhras iekļaušanas šādos sarakstos pamatojums un tad – šīs iekļaušanas pamatotības pierādījumi (šajā ziņā skat. spriedumus Anbouba/Padome, C‑630/13 P, EU:C:2015:247, 41. punkts; Anbouba/Padome, C‑605/13 P, EU:C:2015:248, 40. punkts, un Ipatau/Padome, C‑535/14 P, EU:C:2015:407, 39. punkts).
51
Pirmkārt, attiecībā uz šajā lietā izmantotajiem vispārīgajiem kritērijiem ierobežojošu pasākumu piemērošanai, kuru definēšanai Padomei ir plaša rīcības brīvība (šajā ziņā skat. spriedumus Padome/Manufacturing Support & Procurement Kala Naft, C‑348/12 P, EU:C:2013:776, 120. punkts; Anbouba/Padome, C‑630/13 P, EU:C:2015:247, 42. punkts, un Anbouba/Padome, C‑605/13 P, EU:C:2015:248, 41. punkts), ir jākonstatē, ka Lēmuma 2011/782 18. panta 1. punktā un 19. panta 1. punktā ir norādītas it īpaši tās personas un vienības, kas gūst labumu no režīma vai atbalsta to, un ar tām saistītas personas, savukārt Regulas Nr. 36/2012 15. panta 1. punktā tostarp ir minētas personas un vienības, kuras gūst labumu no režīma atbalstīšanas, un ar tām saistītas fiziskas vai juridiskas personas un vienības.
52
Nedz Lēmumā 2011/782, nedz arī Regulā Nr. 36/2012 nav ietverta ne jēdziena “gūst labumu” no Sīrijas režīma īstenotās politikas, ne šim režīmam sniegtā “atbalsta” jēdziena, ne arī ar personām un vienībām, kas gūst labumu no režīma vai atbalsta to, “saistīto” personu jēdziena definīcija. Tajos arī nav precizēta šo elementu pierādīšanas kārtība (skat. pēc analoģijas spriedumus Anbouba/Padome, C‑630/13 P, EU:C:2015:247, 43. punkts, un Anbouba/Padome, C‑605/13 P, EU:C:2015:248, 42. punkts).
53
Līdz ar to jāatzīst, ka nedz Lēmumā 2011/782, nedz arī Regulā Nr. 36/2012 nav paredzēta pret Sīrijas galveno uzņēmumu vadītājiem vērsta prezumpcija par atbalstu Sīrijas režīmam (pēc analoģijas skat. spriedumus Anbouba/Padome, C‑630/13 P, EU:C:2015:247, 44. punkts, un Anbouba/Padome, C‑605/13 P, EU:C:2015:248, 43. punkts).
54
Lai gan minētajos aktos nav šādas skaidras prezumpcijas, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 109. punktā ir atzinusi, ka ar Lēmumu 2011/782, uz kuru ir atsauce Regulā Nr. 36/2012, ir apstiprināta ierobežojošo pasākumu attiecināšana, kura izriet no Lēmuma 2011/522, arī uz galvenajiem Sīrijas uzņēmējiem, jo Padome uzskatīja, ka galveno Sīrijas uzņēmumu vadītājus var kvalificēt par personām, kuras ir saistītas ar Sīrijas režīmu, tāpēc ka šie uzņēmumi nevarētu veiksmīgi darboties, ja negūtu labumu no minētā režīma un no savas puses nesniegtu tam konkrētu atbalstu. No tā Vispārējā tiesa secināja, ka, šādi rīkodamās, Padome galveno Sīrijas uzņēmumu vadītājiem bija nolēmusi piemērot pieņēmumu par atbalstu minētajam režīmam.
55
Šādā gadījumā, lai arī Vispārējā tiesa tādējādi ir atsaukusies uz Padomes piemērotu pieņēmumu, tomēr ir jāpārbauda, vai Vispārējā tiesa, pārbaudīdama to apsvērumu tiesiskumu, ar kuriem Padome pamatoja savu lēmumu iekļaut T. Akhras to personu sarakstā, kurām piemērojami ierobežojošie pasākumi, nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kuras dēļ pārsūdzētais spriedums būtu jāatceļ (šajā ziņā skat. spriedumus Anbouba/Padome, C‑630/13 P, EU:C:2015:247, 45. punkts, un Anbouba/Padome, C‑605/13 P, EU:C:2015:248, 44. punkts).
56
Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā garantētā pārbaudes tiesā efektivitāte nozīmē, ka, pārbaudot lēmuma par personas vārda iekļaušanu to personu sarakstā, kurām piemērojami ierobežojoši pasākumi, pamatā esošo iemeslu tiesiskumu, Savienības tiesai ir jānodrošina, lai šis lēmums, kam attiecībā uz šo personu ir individuāla piemērojamība, būtu balstīts uz pietiekami drošiem faktiem. Tas šajā gadījumā nozīmē, ka ir jāpārbauda apstrīdēto aktu pamatojuma izklāstā norādītie fakti, lai noskaidrotu, vai ir pamatoti šie apsvērumi vai vismaz viens no tiem, kurš tiek uzskatīts par pašu par sevi pietiekamu šo aktu pamatojumam (šajā ziņā skat. spriedumus Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 119. punkts; Anbouba/Padome, C‑630/13 P, EU:C:2015:247, 46. punkts, kā arī Anbouba/Padome, C‑605/13 P, EU:C:2015:248, 45. punkts).
57
Šajā lietā, izvērtējot jautājuma svarīgumu, kas ietilpst attiecīgo ierobežojošo pasākumu samērīguma pārbaudē, var tikt ņemts vērā šo pasākumu konteksts, apstāklis, ka steidzami bija jānosaka šādi pasākumi ar mērķi izdarīt spiedienu uz Sīrijas režīmu, lai tas izbeigtu vardarbīgās represijas pret iedzīvotājiem, un grūtības iegūt precīzākus pierādījumus autoritāra režīma valstī, kurā norisinās pilsoņu karš (pēc analoģijas skat. spriedumus Anbouba/Padome, C‑630/13 P, EU:C:2015:247, 47. punkts, un Anbouba/Padome, C‑605/13 P, EU:C:2015:248, 46. punkts).
58
Otrkārt, attiecībā uz pamatojumu ar Lēmumu 2012/172 un Īstenošanas regulu Nr. 266/2012 T. Akhras ietvert to personu un vienību sarakstos, uz kurām attiecināmi ierobežojošie pasākumi, ir jānorāda, ka tā pamatā ir fakts, ka viņš ir plaši pazīstams uzņēmējs, kurš gūst labumu no Sīrijas režīma un to atbalsta, ka viņš ir Akhras grupas dibinātājs, ka viņš ir bijušais Homsas pilsētas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs, ka viņam ir ciešas profesionālās attiecības ar prezidenta Asada ģimeni, ka viņš ir Sīrijas Tirdzniecības kameru federācijas administrācijas padomes loceklis un ka viņš ir nodrošinājis ražošanas un dzīvojamās telpas improvizētām aizturēšanas nometnēm, kā arī loģistikas atbalstu režīmam. Ar Lēmumu 2014/730 un Īstenošanas regulu Nr. 1105/2014 Padome grozīja šo pamatojumu, izslēdzot apgalvojumu par ražošanas un dzīvojamo telpu nodrošināšanu improvizētām aizturēšanas nometnēm.
59
Šajā ziņā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 127. punktā uzsvēra, “kā pamatoti norāda Padome, prasītājs ir nozīmīgs uzņēmējs, kas pieder vadošajai ekonomiskajai klasei Sīrijā. Apstāklis, ka viņš ir nozīmīgs uzņēmējs un viņa vadošie amati tādos Sīrijas uzņēmumu tīklos kā tirdzniecības palātas, kā arī viņa Sīrijas uzņēmēju pārstāvības loma ir nenoliedzams fakts, kuru prasītājs arī neapstrīd”.
60
Treškārt, attiecībā uz T. Akhras iekļaušanas to personu un vienību sarakstos, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, pamatotības pārbaudi jānorāda, ka tā ir jāveic, izvērtējot, vai ieinteresētās personas situācija ir pietiekams pierādījums tam, ka tā ir sniegusi ekonomisku atbalstu Sīrijas režīmam vai guvusi no tā labumu. Šāds vērtējums ir jāveic, pārbaudot pierādījumus nevis izolēti, bet gan to kontekstā (šajā ziņā skat. spriedumus Anbouba/Padome, C‑630/13 P, EU:C:2015:247, 51. punkts, un Anbouba/Padome, C‑605/13 P, EU:C:2015:248, 50. punkts).
61
Ņemot vērā to, ka Padomei bija grūtības sniegt pierādījumus Sīrijā valdošā karastāvokļa dēļ, tā ir izpildījusi savu pierādīšanas pienākumu, ja Savienības tiesā tā sniedz pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu netiešu pierādījumu kopumu, kas ļauj konstatēt, ka pastāv pietiekama saikne starp personu, uz kuru attiecas līdzekļu iesaldēšanas pasākums, un Sīrijas režīmu (šajā ziņā skat. spriedumus Anbouba/Padome, C‑630/13 P, EU:C:2015:247, 53. punkts, un Anbouba/Padome, C‑605/13 P, EU:C:2015:248, 52. punkts).
62
Ņemot vērā Padomes izvirzīto pierādījumu elementu kontekstu, Vispārējā tiesa varēja uzskatīt, ka T. Akhras stāvoklis Sīrijas ekonomikā un viņa nozīmīgās funkcijas – bijušās un tagadējās – Homsas pilsētas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, kā arī Sīrijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru administrācijas padomē veidoja pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu netiešo pierādījumu kopumu, kas ļauj konstatēt, ka T. Akhras sniedza ekonomisku atbalstu Sīrijas režīmam vai guva labumu no šī režīma (pēc analoģijas skat. spriedumus Anbouba/Padome, C‑630/13 P, EU:C:2015:247, 52. punkts, un Anbouba/Padome, C‑605/13 P, EU:C:2015:248, 51. punkts).
63
Šo secinājumu neatspēko apstāklis, ka vairāki citi apgalvojumi, kurus Padome bija ietvērusi Īstenošanas lēmumā 2012/172, Īstenošanas regulā Nr. 266/2012 un vēlākajos aktos, tika apstrīdēti un nebija nekādā veidā pamatoti.
64
Pirmkārt, no Tiesas judikatūras izriet, ka personas iekļaušana tādā sarakstā, kādi ietverti apstrīdētajos aktos, ir uzskatāma par pamatotu, ja ir pierādīts viens no pamatiem, kas pats par sevi uzskatāms par pietiekamu, lai veiktu minēto iekļaušanu (šajā ziņā skat. spriedumu Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 119. punkts), un, otrkārt, no Lēmuma 2011/782, Regulas Nr. 36/2012 un apstrīdētajiem aktiem izriet, ka apstāklis, ka persona sniedz ekonomisku atbalstu Sīrijas režīmam vai gūst labumu no šī režīma, pats par sevi ir pietiekams, lai pamatotu šīs personas iekļaušanu to personu un vienību sarakstos, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus.
65
Turpretim nevar izslēgt, ka pietiekami konkrēti un precīzi netieši pierādījumi, kas nav šī sprieduma 62. punktā minētie, var būt pamats apšaubīt to, vai T. Akhras patiešām ir sniedzis ekonomisko atbalstu šim režīmam vai guvis no šī režīma labumu.
66
Tādēļ, lai noteiktu, vai Vispārējā tiesa ir juridiski pietiekami pārbaudījusi pietiekami pārliecinoša faktiskā pamata esamību T. Akhras iekļaušanai to personu un vienību sarakstos, kurām piemērojami ierobežojoši pasākumi, ir jālemj par apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentiem par to, ka Vispārējā tiesa neesot ievērojusi noteikumus par pierādīšanas pienākumu un sagrozījusi dažus pierādījumus, pārbaudot dažādus T. Akhras apgalvojumus par to, ka viņa darbībām Sīrijas režīms patiesībā ir licis šķēršļus un ka viņš esot bijis režīma opozīcijā (pēc analoģijas skat. spriedumus Anbouba/Padome, C‑630/13 P, EU:C:2015:247, 54. un 55. punkts, kā arī Anbouba/Padome, C‑605/13 P, EU:C:2015:248, 53. un 54. punkts).
67
Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru vienīgi Vispārējās tiesas kompetencē ir konstatēt un novērtēt faktus un principā pārbaudīt pierādījumus, ar kuriem tā šos faktus pamato. Proti, ja šie pierādījumi ir atbilstoši iegūti un ir ievēroti vispārīgie tiesību principi, kā arī piemērojamie procesuālie noteikumi attiecībā uz pierādīšanas pienākumu un pierādījumu sniegšanu, iesniegto pierādījumu vērtējums Vispārējai tiesai ir jāveic vienīgi pašai. Tādēļ šis izvērtējums, ja vien nav sagrozīti šie pierādījumi, nav tiesību jautājums, kas pats par sevi ir jāpārbauda Tiesai (spriedums InnoLux/Komisija, C‑231/14 P, EU:C:2015:451, 59. punkts un tajā minētā judikatūra).
68
Šāda sagrozīšana ir gadījumā, kad, neizdarot atsauci uz jauniem pierādījumiem, esošo pierādījumu vērtējums šķiet acīmredzami kļūdains. Katrā ziņā šai faktu sagrozīšanai acīmredzami jāizriet no lietas materiāliem, un nav no jauna jāizvērtē fakti un pierādījumi (spriedums Itālija/Komisija, C‑280/14 P, EU:C:2015:792, 52. punkts un tajā minētā judikatūra).
69
Šajā kontekstā ir svarīgi norādīt, pirmkārt, ka Vispārējās tiesas apstrīdētā sprieduma 129. punktā ietvertais konstatējums, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs neesot pierādījis, ka viņam piederējušais laikraksts bija uzskatāms par opozīcijas laikrakstu, nav atzīstams par pamatotu ar sagrozītiem pierādījumiem.
70
Protams, kā norāda T. Akhras, gan no pirmajā instancē iesniegtā ASV Valsts departamenta ziņojuma, gan arābu cilvēktiesību tīkla dokumentiem izriet, ka vairākus minētā laikraksta numurus Sīrijas iestādes bija izņēmušas no apgrozības.
71
Tomēr jāatzīst, ka šajos dokumentos nav precizēts, vai šī pasākuma iemesls bija minētajā laikrakstā paustā opozīcija režīmam. Īpaši jāatzīmē, ka iepriekš minētajā ziņojumā ir norādīti tikai daži valdības politikas un darbību kritizēšanas gadījumi, minēto laikrakstu aprakstot kā nosacīti neatkarīgu preses izdevumu, kurš lielākoties pieder personām, kurām ir saiknes ar Sīrijas valdību.
72
Šādos apstākļos šos dokumentus var interpretēt ne tikai tā, kā to piedāvā apelācijas sūdzības iesniedzējs, jo ar viņa apgalvojumiem, kas ietverti pirmajā instancē celtajai prasībai pievienotajā deklarācijā, šo konstatējumu nevar atspēkot. Tādējādi nevar uzskatīt, ka Vispārējā tiesa būtu acīmredzami pārsniegusi minēto dokumentu saprātīga vērtējuma robežas vai būtu tos izpratusi acīmredzami pretēji to tekstam.
73
Šajā kontekstā ir uzskatāms par lieku Vispārējās tiesas secinājums, ka – pieņemot, ka attiecīgais laikraksts nebija īpaši labvēlīgs režīmam, – tā slēgšana nešķiet ietekmējusi T. Akhras darījumus, kas liek domāt, ka viņš varēja atļauties zināmu brīvību attiecībās ar režīmu.
74
Līdz ar to, nelemjot par to, vai saistībā ar šo secinājumu nav ievēroti noteikumi par pierādījumu iesniegšanu, ir jāatzīst, ka pret minēto secinājumu vērstie argumenti katrā ziņā nav efektīvi.
75
Otrkārt, attiecībā uz Vispārējās tiesas konstatējumu pārsūdzētā sprieduma 130. punktā saistībā ar nomas līguma, ko apelācijas sūdzības iesniedzējs bija noslēdzis ar Tartusas ostu, izbeigšanu Vispārējai tiesai nevar saprātīgi pārmest, ka tā nav pārbaudījusi apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvojumus šajā ziņā saistībā ar viņam piederošā laikraksta slēgšanu, jo, pirmkārt, no šī sprieduma 69.–74. punkta izriet, ka Vispārējā tiesa ir pamatoti uzskatījusi, ka nebija pierādīts, ka šis laikraksts pauda opozīciju Sīrijas režīmam, un, otrkārt, šī nomas līguma izbeigšana notika astoņus gadus pirms minētā laikraksta slēgšanas.
76
Treškārt, attiecībā uz pienākumiem, kurus apelācijas sūdzības iesniedzējs pildīja Sīrijas uzņēmumu tīklā, protams, ir jānorāda, ka no pirmajā instancē celtās prasības un tai pievienotās deklarācijas acīmredzami izriet, ka, pretēji Vispārējās tiesas norādītajam pārsūdzētā sprieduma 131. punktā, T. Akhras apgalvoja, ka viņa atbrīvošana no Homsas pilsētas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētāja amata notika pret viņa gribu un ka viņš tam esot iebildis.
77
Tomēr šī kļūda neatspēko Vispārējās tiesas izdarīto secinājumu. Lai novērtētu, cik svarīgs ir T. Akhras arguments, ka viņš pret savu gribu nevarēja turpināt pildīt Homsas pilsētas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētāja pienākumus, Vispārējā tiesa norādīja arī uz Sīrijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru administrācijas padomes locekļa pienākumiem, kurus T. Akhras joprojām pildīja, un šī amata ieņemšanu Vispārējā tiesa nevarēja izskaidrot nekā citādi, kā vien ar zināmu saikni ar Sīrijas režīmu.
78
Attiecībā uz kritiku, ko T. Akhras vērš pret pēdējo minēto konstatējumu, ir jānorāda, ka ar to tiek apšaubīts faktu vērtējums, kurš ietilpst vienīgi Vispārējās tiesas kompetencē un kuru Tiesa tādējādi nevar pārbaudīt apelācijas tiesvedībā.
79
Ceturtkārt, attiecībā uz metodi, kuru Vispārējā tiesa vispārīgā veidā ir izmantojusi, lai novērtētu dažādus apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvojumus un ar šiem apgalvojumiem saistītos pierādījumus, ir jāatzīmē, ka apstāklis, ka Vispārējā tiesa secīgi pārbaudīja šos apgalvojumus un pierādījumus, pats par sevi nenozīmē, ka tā nebūtu ievērojusi prasību pierādījumus pārbaudīt nevis izolēti, bet gan to kontekstā.
80
Šī prasība neliedz Vispārējai tiesai dažādu apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirzīto apgalvojumu patiesumu pārbaudīt individuāli, ciktāl, pārbaudot katru no tiem un vērtējot tos vispārīgi kā netiešu pierādījumu kopumu, tiek ņemts vērā konteksts, ko veido īpašā situācija Sīrijā.
81
Visbeidzot, nav uzskatāms, ka Vispārējās tiesas izmantotā metode uzliek apelācijas sūdzības iesniedzējam nesamērīgu un prettiesisku pierādīšanas pienākumu, jo šī metode neliedz apelācijas sūdzības iesniedzējam iespēju pierādīt, ka viņa iekļaušanai to personu un vienību sarakstā, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, nav pietiekami pārliecinoša faktiskā pamata, piemēram, atspēkojot Padomes apgalvojumus par viņa stāvokli Sīrijas ekonomikā vai sniedzot pietiekami konkrētas un precīzas norādes tam, ka viņš nav atbalstījis Sīrijas režīmu un nav no tā guvis labumu.
82
No visiem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka Vispārējā tiesa ir pārbaudījusi T. Akhras iekļaušanas to personu un vienību sarakstos, kurām piemērojami ierobežojošie pasākumi, pamatotību, pamatodamās uz norāžu kopumu par viņa situāciju un funkcijām Sīrijas režīma kontekstā, un attiecīgā persona tos nav atspēkojusi. Līdz ar to pārsūdzētajā spriedumā izmantotā atsauce uz pieņēmumu par atbalstu minētajam režīmam neietekmē pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu, jo no Vispārējās tiesas konstatētā izriet, ka tā ir juridiski pietiekami pārbaudījusi, vai pastāv pietiekami stabils faktiskais pamats, lai T. Akhras ietvertu attiecīgajos sarakstos (skat. pēc analoģijas spriedumus Anbouba/Padome, C‑630/13 P, EU:C:2015:247, 55. punkts, un Anbouba/Padome, C‑605/13 P, EU:C:2015:248, 54. punkts).
83
Šādi rīkodamās, Vispārējā tiesa ir ievērojusi no šī sprieduma 56. punktā atgādinātās judikatūras izrietošos principus, kuri attiecas uz iemeslu, kas ir tādu tiesību aktu kā apstrīdētie tiesību akti pamatā, likumību.
84
Tādējādi, tā kā pirmais pamats par Vispārējās tiesas pieļautu kļūdu tiesību piemērošanā nevar būt pamats pārsūdzētā sprieduma atcelšanai un otrais pamats ir daļēji nepieņemams un daļēji nepamatots, šie abi T. Akhras izvirzītie pamati ir jānoraida.
85
No tā izriet, ka apelācijas sūdzība ir pilnībā jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
86
Atbilstoši Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem.
87
Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz Reglamenta 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
88
Tā kā Padome ir prasījusi piespriest T. Akhras atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā viņam spriedums nav labvēlīgs, jāpiespriež T. Akhras segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt Padomes tiesāšanās izdevumus.
89
Atbilstoši Tiesas Reglamenta 140. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz tā 184. panta 1. punktu, Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:
1)
apelācijas sūdzību noraidīt;
2)
Tarif Akhras sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus;
3)
Eiropas Komisija savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.
[Paraksti]
( *1 ) Tiesvedības valoda – angļu.
Top