TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2018. gada 6. septembrī ( *1 )
Apelācija – Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) – Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai atbilstīgi izdevumi – Čehijas Republikas izdevumi – Regula (EK) Nr. 479/2008 – 11. panta 3. punkts – Jēdziens “vīna dārzu pārstrukturēšana”
Lieta C‑4/17 P
par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko 2017. gada 4. janvārī iesniedza
Čehijas Republika, ko pārstāv M. Smolek, J. Pavliš un J. Vláčil, pārstāvji,
apelācijas sūdzības iesniedzēja,
otra lietas dalībniece –
Eiropas Komisija, ko pārstāv P. Ondrůšek un B. Eggers, pārstāvji,
atbildētāja pirmajā instancē.
TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen], tiesneši J. Malenovskis [J. Malenovský], M. Safjans [M. Safjan], D. Švābi [D. Šváby] (referents) un M. Vilars [M. Vilaras],
ģenerāladvokāte: J. Kokote [J. Kokott],
sekretārs: I. Illēši [I. Illéssy], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2018. gada 1. marta tiesas sēdi,
noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2018. gada 12. aprīļa tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1
Ar apelācijas sūdzību Čehijas Republika lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2016. gada 20. oktobra spriedumu Čehijas Republika/Komisija (T‑141/15, nav publicēts, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”, EU:T:2016:621), ar kuru šī tiesa noraidīja tās prasību atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/103 (2015. gada 16. janvāris), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2015, L 16, 33. lpp.), ciktāl ar to ir izslēgti uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) attiecinātie šīs valsts izdevumi vīna dārzu aizsardzības pret dzīvnieku un putnu radītajiem bojājumiem pasākumam 2010.–2012. gadam (turpmāk tekstā – “strīdīgais aizsardzības pasākums”) kopumā 2123199,04 EUR apmērā (turpmāk tekstā – “strīdīgais lēmums”).
Savienības tiesības
Regula (EK) Nr. 1493/1999
2
Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 (1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo organizāciju (OV 1999, L 179, 1. lpp.) II sadaļas III nodaļā “Restrukturizācija un konversija” ietvertajā šīs regulas 11. pantā bija noteikts:
“1. Ar šo ir noteikta vīna dārzu restrukturizācijas un konversijas sistēma.
2. Minētās sistēmas mērķis ir pielāgot ražošanu tirgus pieprasījumam.
3. Minētā sistēma attiecas uz vienu vai vairākiem šādiem pasākumiem:
a)
šķirņu konversija, to skaitā, izmantojot uzpotēšanu;
b)
vīna dārzu vietas maiņa;
c)
vīna dārzu vadības paņēmienu uzlabošana, kas saistīta ar sistēmas mērķiem.
Minētā sistēma neattiecas uz to vīna dārzu parasto atjaunošanu, kuriem beidzies dabīgais dzīves cikls.
[..]”
Regula (EK) Nr. 479/2008
3
Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 (2008. gada 29. aprīlis) par vīna tirgus kopējo organizāciju, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1493/1999, (EK) Nr. 1782/2003, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 3/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2392/86 un (EK) Nr. 1493/1999 (OV 2008, L 148, 1. lpp.), 11. apsvērums bija izteikts šādi:
“Svarīgam pasākumam, ko varētu iekļaut valsts atbalsta programmās, būtu jābūt Kopienas vīnu noieta veicināšanai un tirdzniecībai trešās valstīs. Pārstrukturēšanas un pārveidošanas darbības būtu jāturpina, ņemot vērā to pozitīvo strukturālo ietekmi uz vīna nozari. Atbalstam būtu jābūt pieejamam arī tiem ieguldījumiem vīna nozarē, kas paredzēti, lai uzlabotu uzņēmumu saimnieciskās darbības rādītājus. [..]”
4
Regulas Nr. 479/2008 4. panta “Saderība un saskaņotība” 1. punktā bija noteikts:
“Atbalsta programmas ir saderīgas ar Kopienas tiesību aktiem un ir saskaņotas ar Kopienas darbībām, politiku un prioritātēm.”
5
Atbilstoši šīs regulas 5. pantam “Atbalsta programmu iesniegšana”:
“1. Visas II pielikumā minētās dalībvalstis iesniedz Komisijai – pirmo reizi līdz 2008. gada 30. jūnijam – piecgadu atbalsta programmas projektu, kurā iekļauti pasākumi saskaņā ar šo nodaļu.
Atbalsta programmas pasākumus izstrādā tādā ģeogrāfiskajā mērogā, kādu dalībvalstis uzskata par vispiemērotāko. Pirms iesniegšanas Komisijai atbalsta programmu apspriež ar kompetentām iestādēm un organizācijām attiecīgā teritoriālajā līmenī.
Katra dalībvalsts iesniedz vienu atbalsta programmas projektu, kurā var ņemt vērā reģionālās īpatnības.
2. Trīs mēnešus pēc iesniegšanas Komisijai atbalsta programmas var sākt piemērot.
Tomēr, ja iesniegtā atbalsta programma neatbilst šajā nodaļā noteiktajiem nosacījumiem, Komisija par to informē dalībvalsti. Šajā gadījumā dalībvalsts iesniedz Komisijai pārskatītu atbalsta programmu. Pārskatīto atbalsta programmu var sākt piemērot divus mēnešus pēc tam, kad par to ir paziņots, ja vien joprojām nepastāv neatbilstība; neatbilstības gadījumā jāpiemēro šis apakšpunkts.
[..]”
6
Šīs regulas 11. pantā “Vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana” bija paredzēts:
“1. Vīna dārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas pasākumu mērķis ir palielināt vīna ražotāju konkurētspēju.
2. Saskaņā ar šo pantu vīna dārzu pārstrukturēšanai un pārveidošanai atbalstu piešķir tikai tad, ja dalībvalsts iesniedz ražošanas potenciāla inventarizāciju saskaņā ar 109. pantu.
3. Pārstrukturēšanas un pārveidošanas atbalstā drīkst ietvert tikai vienu vai vairākus šādus pasākumus:
a)
šķirņu konversiju, tostarp izmantojot uzpotēšanu;
b)
vīna dārzu vietas maiņu;
c)
vīna dārzu apsaimniekošanas paņēmienu uzlabošanu.
Atbalstu nepiešķir to vīna dārzu parastai atjaunošanai, kuriem beidzies dabīgais dzīves cikls.
4. Atbalstu par vīna dārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu var piešķirt tikai turpmāk minētajos veidos:
a)
kompensācija ražotājiem par ienākumu zaudējumu pasākuma ieviešanas dēļ;
b)
ieguldījums pārstrukturēšanas un pārveidošanas izmaksās.
[..]”
Tiesvedības priekšvēsture
7
Pārsūdzētā sprieduma 1.–17. punktā tiesvedības priekšvēsture ir izklāstīta šādi:
“1.
2008. gada 9. jūlijā Čehijas Republika saskaņā ar Regulas [Nr. 479/2008] 5. panta 1. punktu iesniedza Eiropas Kopienu Komisijai atbalsta programmas projektu 2009.–2014. budžeta gadam.
2.
Programmas projektā paredzētajos pasākumos bija ietverts [strīdīgais aizsardzības pasākums], kuru bija paredzēts īstenot vai nu ar mehāniskiem līdzekļiem, t.i., nožogojot vīna dārzus, vai arī ar aktīviem līdzekļiem, kas ietver cilvēku klātbūtni, tiem izdodot skaņas signālus [..].
3.
Ar 2008. gada 8. oktobra vēstuli Komisija atbilstoši Regulas Nr. 479/2008 5. panta 2. punktam izvirzīja iebildumus par iepriekš minēto projektu. Tomēr Komisijas iebildumi neattiecās uz strīdīgo aizsardzības pasākumu.
4.
Čehijas Republika pārskatīja programmas projektu, ievērojot Komisijas izvirzītos iebildumus, un 2009. gada 12. februārī iesniedza Komisijai jaunu projektu. Otrajā projektā negrozītā veidā salīdzinājumā ar sākotnējo projektu atkal bija ietverts strīdīgais aizsardzības pasākums. Par otro projektu Komisija vairs iebildumus neizvirzīja.
5.
Saistībā ar revīzijas pārbaudi, kura tika veikta ar atsauces numuru VT/VI/2009/101/CZ un kuras mērķis bija pārbaudīt Čehijas Republikas īstenoto vīna dārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas pasākumu saderību ar atbalsta piešķiršanas nosacījumiem šajā jomā attiecībā uz 2007./2008. vīna gadu, 2009. gada 20. februārī Komisija iesniedza Čehijas Republikai paziņojumu atbilstoši Komisijas Regulas (EK) Nr. 885/2006 (2006. gada 21. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu (OV 2006, L 171, 90. lpp.), 11. panta 1. punktam. Šajā paziņojumā izvilkuma veidā ir norādīts:
“Tomēr šie rezultāti liecina, ka pārstrukturēšanas darbi pamatā ietvēra vienīgi esošo vīna dārzu aizsardzību pret dzīvniekiem, neveicot citas pārmaiņas. Šī pieeja norāda uz problēmu saistībā ar atbilstību Regulas (EK) Nr. 1493/1999 11. panta 2. punktam, kurā ir noteikts, ka minētās sistēmas mērķis ir pielāgot ražošanu tirgus pieprasījumam. Ja Čehijas Republikā īstenotā pārstrukturēšana ietvēra vienīgi esošo vīna dārzu aizsardzību pret dzīvniekiem, izdevumi prima facie nav atbilstīgi, jo tie nav saistīti ar regulā paredzētajām prasībām”. Šajā pašā vēstulē Komisija norādīja, ka Čehijas iestādēm ir “jāīsteno visi vajadzīgie pasākumi, lai novērstu trūkumus un neatbilstības”.
6.
Ar 2009. gada 22. septembra vēstuli Komisija paziņoja par savu nodomu veikt vēl vienu revīzijas pārbaudi ar atsauces numuru VT/VI/2009/004/CZ. To bija paredzēts veikt attiecībā uz vīna dārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu Čehijas Republikā 2008./2009. vīna gadā.
7.
Pēdējo minēto pārbaudi Čehijas Republikā Komisija veica 2010. gada 26.–29. janvārī.
8.
2010. gada 22. marta paziņojumā atbilstoši Regulas Nr. 885/2006 [..] 11. panta 1. punktam Komisija pārbaudes ar atsauces numuru VT/VI/2009/004/CZ kontekstā it īpaši norādīja:
“Revīzijas grupai, veicot pārbaudi uz vietas, radās šaubas, vai aktīvā un pasīvā aizsardzība pret putniem un meža dzīvniekiem ir attiecināms pasākums saistībā ar pārstrukturēšanu un pārveidošanu.”
9.
Turklāt Komisija šajā pašā dokumentā Čehijas Republikai norādīja, ka “aktīvo un pasīvo aizsardzību pret putniem un meža dzīvniekiem nevar uzskatīt par jaunu pasākumu, ar kura palīdzību vīna dārzu apsaimniekošana tiek uzlabota tā, lai ražošana tiktu pielāgota tirgus pieprasījumam”. Visbeidzot, paziņojumā tiek atgādināts, “ka Regulā (EK) Nr. 1493/1999 ir skaidri norādīts, ka [pārstrukturēšanas darbību] mērķis ir pielāgot ražošanu tirgus pieprasījumam”.
10.
2011. gada 31. janvārī Komisija nosūtīja Čehijas Republikai divpusējās sanāksmes protokolu, kura atbilstoši Regulas Nr. 885/2006 11. panta 1. punkta trešajai daļai saistībā ar abām iepriekš minētajām pārbaudēm 2010. gada 13. decembrī notika starp Čehijas Republikas un Komisijas dienestu pārstāvjiem. No 2011. gada 31. janvāra atsauce uz abām iepriekš minētajām pārbaudēm tika minēta visas ar šo lietu saistītās Komisijas rakstveida saziņas ievadā.
11.
Protokolā Komisija pauda viedokli, ka izdevumi, kas Čehijas Republikā tika veikti attiecīgā aizsardzības pasākuma ietvaros, nepieder pie attiecināmām darbībām, un lūdza Čehijas Republiku nosaukt 2008.–2010. budžeta gadam deklarēto izdevumu precīzu apmēru.
12.
2012. gada 3. decembrī Komisija nosūtīja Čehijas Republikai paziņojumu saskaņā ar Regulas Nr. 885/2006 11. panta 2. punkta trešo daļu un 16. panta 1. punktu. Šajā paziņojumā Komisija atkārtoja un precizēja savu nostāju, ka Čehijas Republikas paredzētās vīna dārzu aktīvās un pasīvās aizsardzības formas neatbilst Regulas [Nr. 1493/1999] 11. pantā, kā arī Regulas Nr. 479/2008 11. pantā minētajam pārstrukturēšanas un pārveidošanas konceptam. Šajā ziņā Komisija ierosināja finanšu korekciju attiecībā uz 2007.–2010. budžeta gadu 52347157,43 čehu kronu (CZK) (aptuveni 2040737 EUR) un 11984289,94 EUR apmērā, saistībā ar 2007. un 2008. budžeta gadu piemērojot Regulu Nr. 1493/1999 un saistībā ar pārējiem budžeta gadiem – Regulu Nr. 479/2008.
13.
Pēc Čehijas Republikas 2013. gada 17. janvāra lūguma samierināšanas struktūra 2013. gada 19. jūnijā noturēja sanāksmi un 2013. gada 2. jūlijā publicēja noslēguma ziņojumu par samierināšanas procedūru ar atsauces numuru 13/CZ/552. Šajā ziņojumā samierināšanas struktūra ieteica Komisijai neierosināt finanšu korekciju izdevumiem, kas tika veikti, īstenojot visu atbalsta programmu laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam, un pārskatīt savu lēmumu piemērot ierosināto finanšu korekciju 52347157,43 CZK (aptuveni 2040737 EUR) un 11984289,94 EUR apmērā.
14.
Pēc samierināšanas struktūras ziņojuma sniegšanas Komisija ar 2014. gada 22. aprīļa vēstuli nosūtīja Čehijas Republikai galīgo atzinumu. Šajā atzinumā Komisija atkārtoja savu nostāju, ka strīdīgais aizsardzības pasākums vīna dārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas programmas ietvaros nevar tikt uzskatīts par attiecināmu.
15.
Attiecībā uz 2007.–2009. budžeta gadu Komisija norādīja, ka tāpēc, ka tā nebija izvirzījusi iebildumus par atbalsta programmas projektu saistībā ar strīdīgo aizsardzības pasākumu, Čehijas Republika ir leģitīmi varējusi uzskatīt, ka atbalsts šim pasākumam pieder pie attiecināmām darbībām. Tomēr Komisijas ieskatā pēc tās 2010. gada 22. marta vēstules saņemšanas Čehijas Republika nevarēja šajā ziņā lolot pamatotas cerības. Šī iemesla dēļ Komisija uzskatīja, ka ir pamatoti piemērot finanšu korekciju visiem izdevumiem uzņemto saistību ietvaros pēc 2010. gada 22. marta. Pēc tam tā ierosināja veikt finanšu korekciju attiecībā uz 2010.–2012. budžeta gadu kopumā 2123199,04 EUR apmērā.
16.
Visbeidzot Komisija pieņēma [strīdīgo lēmumu], pamatojoties uz 52. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp., labojums OV 2016, L 130, 13. lpp.).
17.
Ar [strīdīgo lēmumu] Komisija izslēdza no [ELGF] finansējuma Čehijas Republikas izdevumus saistībā ar strīdīgo aizsardzības pasākumu vīna dārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas programmas ietvaros par laikposmu no 2010. līdz 2012. gadam kopumā 2123199,04 EUR apmērā.”
Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums
8
Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 25. martā, Čehijas Republika lūdza atcelt strīdīgo lēmumu, kā arī piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
9
Prasības pamatojumam Čehijas Republika izvirzīja divus pamatus, kas attiecas, pirmkārt, uz Regulas Nr. 479/2008 5. panta, kā arī tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu pārkāpumu un, otrkārt, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. panta, to aplūkojot kopā ar Regulas Nr. 885/2006 11. un 16. pantu un Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV 2005, L 209, 1. lpp.) 31. pantu, pārkāpumu.
10
Vispārējā tiesa šo prasību noraidīja un piesprieda prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Lietas dalībnieku prasījumi
11
Čehijas Republika lūdz Tiesu:
–
atcelt pārsūdzēto spriedumu, kā arī strīdīgo lēmumu un
–
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
12
Komisija lūdz Tiesu:
–
noraidīt apelācijas sūdzību un
–
piespriest Čehijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Par apelācijas sūdzību
13
Apelācijas sūdzības pamatojumam Komisija izvirza trīs pamatus, kas attiecas respektīvi uz:
–
Regulas Nr. 479/2008 11. panta pārkāpumu;
–
Regulas Nr. 479/2008 5. panta 2. punkta, kā arī tiesiskās paļāvības aizsardzības un tiesiskās drošības principu pārkāpumu, un
–
Hartas 41. panta, to aplūkojot kopā ar Regulas Nr. 1290/2005 31. pantu vai Regulas Nr. 1306/2013 52. pantu, kā arī Regulas Nr. 885/2006 11. un 16. pantu, pārkāpumu.
Par pirmā pamata, kas attiecas uz Regulas Nr. 479/2008 11. panta pārkāpumu, pieņemamību
Lietas dalībnieku argumenti
14
Ar pirmo pamatu, kas ir vērsts pret pārsūdzētā sprieduma 83.–90. punktu, Čehijas Republika pārmet Vispārējai tiesai, ka tā nav ievērojusi Regulas Nr. 479/2008 11. pantu.
15
Komisija galvenokārt uzskata, ka pirmais pamats nav ne pieņemams, ne iedarbīgs.
16
Pirmkārt, tā uzskata, ka šis pamats ir izvirzīts prasījumu atcelt strīdīgo lēmumu pamatošanai un nav bijis izvirzīts Vispārējā tiesā kā patstāvīgs pamats. Tādējādi tas ir jauns un līdz ar to nav pieņemams.
17
Otrkārt, šis pamats turklāt neesot iedarbīgs, jo tas attiecoties tikai uz daļēju elementu Vispārējās tiesas analīzē, kura ir veltīta pamatam, kas attiecas uz tiesiskās drošības principa pārkāpumu. Šādos apstākļos, neatkarīgi no tā, vai šis apelācijas sūdzības pamats ir pamatots vai nav, ar to nevarot tikt atspēkots Vispārējās tiesas secinājums, kuru tā ir izdarījusi attiecībā uz šī principa pārkāpuma neesamību.
18
Čehijas Republika iebilst, ka, lai gan Regulas Nr. 479/2008 11. panta neievērošana nav tikusi izvirzīta kā pamats Vispārējā tiesā, pirmais apelācijas sūdzības pamats ir pieņemams vispirms tāpēc, ka tās argumentācija ir balstīta uz premisu, ka Komisija atbalsta programmas sākotnējā izvērtējumā bija atzinusi, ka strīdīgais aizsardzības pasākums ir saderīgs ar šo tiesību normu.
19
Turklāt minētais pamats nevarot nebūt iedarbīgs, jo Vispārējā tiesa esot kļūdaini uzskatījusi, ka strīdīgais aizsardzības pasākums neatbilst šīs regulas 11. panta nosacījumiem. Līdz ar to esot būtiski svarīgi konstatēt, ka tas tā nav.
Tiesas vērtējums
20
Iesākumā, lai gan Čehijas Republika Vispārējā tiesā minēja strīdīgā aizsardzības pasākuma atbilstību Regulas Nr. 479/2008 11. pantam, šī dalībvalsts prasībā atcelt tiesību aktu nebija izvirzījusi pamatu, kas attiektos uz šīs tiesību normas pārkāpumu. No replikas raksta, ko šī dalībvalsts ir iesniegusi Vispārējā tiesā, 10. punkta izriet, ka, “ņemot vērā, ka strīdīgās atbalsta programmas atbilstība Savienības tiesībām kopumā izriet no Komisijas rīcības izraisītās neatspēkojamās juridiskās prezumpcijas atbilstoši Regulas Nr. 479/2008 5. panta 2. punktam, Regulas Nr. 479/2008 11. pants vairs nav jāaplūko”.
21
Minētā prasība tādējādi balstījās uz premisu, ka Komisija ir atzinusi strīdīgā aizsardzības pasākuma saderību ar Regulas Nr. 479/2008 11. pantu, jo pēdējā minētā nebija izvirzījusi kritiku par atbalsta programmas projekta 2009.–2014. gadam otro versiju, ko Čehijas Republika tai bija iesniegusi 2009. gada 12. februārī.
22
Tomēr Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 83.–90. punktā ir izskaidrojusi motīvus, kuru dēļ tāds pasākums kā strīdīgais aizsardzības pasākums, kas nerada skaidru pārliecību, ka tas veicinātu vīna ražotāju konkurētspējas palielināšanu, pēc tās domām, acīmredzami nepieder pie Regulas Nr. 479/2008 11. panta 3. punktā uzskaitītajiem pasākumiem.
23
Tādējādi, kā ir norādīts ģenerāladvokātes secinājumu 40. punktā, Vispārējā tiesa, pārsūdzētajā spriedumā noraidot pirmo prasības atcelt tiesību aktu pamatu, ir balstījusies uz šiem apsvērumiem.
24
Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, pirmkārt, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru prasītājs ir tiesīgs iesniegt apelācijas sūdzību, izvirzot pamatus, kuru avots ir pats pārsūdzētais spriedums un kuru mērķis ir kritizēt tā pamatotību no tiesību viedokļa (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2007. gada 29. novembris, Stadtwerke Schwäbisch Hall u.c./Komisija, C‑176/06 P, nav publicēts, EU:C:2007:730, 17. punkts, kā arī 2016. gada 16. jūnijs, Evonik Degussa un AlzChem/Komisija, C‑155/14 P, EU:C:2016:446, 55. punkts).
25
Otrkārt, no pastāvīgās judikatūras izriet arī, ka arguments, kas nav ticis izvirzīts pirmajā instancē, nav tāds jauns pamats, kurš nav pieņemams apelācijas stadijā, ja ar to ir tikai paplašināta argumentācija, kas jau ir tikusi pausta saistībā ar pamatu, kurš ir bijis izvirzīts prasības pieteikumā Vispārējā tiesā (šajā ziņā skat. it īpaši spriedumus 2013. gada 19. decembris, Siemens u.c./Komisija, C‑239/11 P, C‑489/11 P un C‑498/11 P, nav publicēts, EU:C:2013:866, 287. punkts, kā arī 2014. gada 10. aprīlis, Areva u.c./Komisija, C‑247/11 P un C‑253/11 P, EU:C:2014:257, 114. punkts).
26
Ir jānorāda, ka Čehijas Republika prasībā atcelt tiesību aktu saistībā ar pirmo pamatu, kas attiecas tostarp uz tiesiskās drošības principa pārkāpumu, ir minējusi argumentāciju, saskaņā ar kuru strīdīgais aizsardzības pasākums atbilst Regulas Nr. 479/2008 11. pantā paredzētajiem nosacījumiem.
27
No minētā izriet, ka, tā kā Čehijas Republikas pirmajā instancē paustais arguments ietvēra obligātu premisu par strīdīgā aizsardzības pasākuma saderību ar Regulas Nr. 479/2008 11. pantu un tā kā Vispārējā tiesa šo saderību pārsūdzētajā spriedumā ir atspēkojusi, ir jāuzskata, ka ar pamatu, kas ir saistīts ar šī panta pārkāpumu, ir paplašināts pieteikumā par lietas ierosināšanu minētais pirmais pamats, kurš attiecas tostarp uz tiesiskās drošības principa pārkāpumu. Līdz ar to minētais pamats ir jāuzskata par pieņemamu.
Par lietas būtību
Lietas dalībnieku argumenti
28
Čehijas Republika apstrīd pārsūdzēto spriedumu, jo Vispārējā tiesa šajā spriedumā ir paudusi uzskatu, pirmām kārtām, ka Regulas Nr. 479/2008 11. panta 3. punkts acīmredzami neattiecas uz valsts pasākumiem, kuru mērķis, līdzīgi strīdīgajam aizsardzības pasākumam, ir vīna dārzu aizsardzība pret dzīvnieku un putnu radītajiem bojājumiem, un, otrām kārtām, ka nerodas skaidra pārliecība, ka minētais pasākums veicinātu vīna ražotāju konkurētspējas palielināšanas nodrošināšanu, kas atbilstoši šī panta 1. punktam ir vīna dārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas pasākumu mērķis.
29
Čehijas Republikas ieskatā pasākumi, kuru mērķis ir vīna dārzu aizsardzība pret dzīvnieku un putnu radītajiem bojājumiem, atbilst Regulas Nr. 479/2008 11. pantā minētajiem trīs nosacījumiem un līdz ar to ir atbilstīgi atbalsta saņemšanai šī panta izpratnē.
30
Pirmkārt, šie pasākumi esot vīna dārzu apsaimniekošanas paņēmienu uzlabošana Regulas Nr. 479/2008 11. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, jo tie, aizsargādami vīnogulājus un vīnogu augus pret kaitēkļu invāzijām, sekmējot labākas ražas. Šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Čehijas Republikā dzīvnieki un putni vīnogulājos katru gadu rada liela apjoma bojājumus. Dzīvnieki apgraužot vīnogulāju stīgas, un, šādi bojātas, tās dodot mazāku ražu vai vispār pārstājot to darīt. Attiecībā uz putniem, konkrēti, uz mājas strazdiem – tie izvietojoties uz vīnogām briešanas laikā, šādi izraisot specifisku problēmu Centrāleiropas vīna dārziem, kuros šie putni uzturas šajā laikā. Šāda apstākļa dēļ varot tikt pilnībā iznīcināta raža vai pavisam sabojātas vīnogas, kuras šādi ir padarītas neizmantojamas kvalitatīva vīna ražošanai. Turklāt vīnogas esot mazāk aizsargātas no slimībām, kuras var pēc tam izplatīties.
31
Tieši tādēļ attiecīgajā laikposmā esot ieviesta kolektīva aizsardzība, uzstādot ap vīna dārziem nožogojumus, un individuāla aizsardzība, izvietojot stabus, lai novērstu dažādo vīnogulāju stādu apgraušanu. Lielākā daļa līdzekļu, uz kuriem attiecās strīdīgā finanšu korekcija, esot tikuši novirzīti aizsardzībai pret dzīvniekiem, jo tikai aptuveni 4 miljoni CZK (aptuveni 155938 EUR) esot tikuši izmantoti aizsardzībai pret putniem aktīvas aizsardzības formā, kas ietver cilvēku fizisku klātbūtni vīna dārzos, tiem veicot apgaitas un putnu atbaidīšanu, un pasīvas aizsardzības formā, īstenojot atturošu pasākumu kopumu, kuri darbojas pēc mehāniska, optiska vai akustiska principa.
32
Otrkārt, neviens no pasākumiem vīna dārzu aizsardzībai pret dzīvnieku un putnu radītajiem bojājumiem nevarot tikt pielīdzināts to vīna dārzu parastai atjaunošanai, kuriem ir beidzies dabīgais dzīves cikls, Regulas Nr. 479/2008 11. panta 3. punkta izpratnē.
33
Treškārt, atbilstoši Regulas Nr. 479/2008 11. panta 1. punktam pasākumi, kuru mērķis ir vīna dārzu aizsardzība pret dzīvnieku un putnu radītajiem bojājumiem, palielinot vīna ražotāju konkurētspēju. Tie radot iespēju apmierināt lielo pieprasījumu pēc vēlās ražas kvalitatīvajiem vīniem, ierobežojot mājas strazdu izraisīto konkurences ziņā nelabvēlīgo stāvokli. Strīdīgais aizsardzības pasākums faktiski esot stiprinājis Čehijas vīna ražotāju konkurētspēju Savienības tirgū, ļaujot trīskāršot Čehijas vēlās ražas kvalitatīvo vīnu ražošanas apjomu, kas no 51000 hektolitriem 2005. gadā kopš 2008. gada pieauga līdz 121000 hektolitriem, 2012. gadā, kas bija pēdējais šī pasākuma piemērošanas gads, sasniedzot 161000 hektolitru apjomu.
34
Tādējādi Vispārējā tiesa, atzīstot, ka strīdīgais aizsardzības pasākums nav attiecināms uz finansējuma saņemšanu Regulas Nr. 479/2008 11. panta 3. punkta izpratnē, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
35
Komisija apgalvo, ka pirmais apelācijas sūdzības pamats nav pamatots, jo strīdīgā aizsardzības pasākuma mērķis ir vienīgi saglabāt ražošanas apjomu, nevis pielāgot ražošanu tirgus pieprasījumam vai palielināt vīna ražotāju konkurētspēju.
36
Turklāt minētā pasākuma mērķis nevarot būt kompensēt konkurences ziņā nelabvēlīgo stāvokli, kurā ir Centrāleiropas vīna ražotāji, mājas strazdu klātbūtnes ražas laikā dēļ. Vīna dārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas atbalsta mērķis, citādi nekā Kohēzijas fonda gadījumā, neesot ne kompensēt konkurences ziņā nelabvēlīgo stāvokli ģeogrāfiskās situācijas un dabas apstākļu dēļ, ne arī mazināt reģionālās atšķirības, bet gan, gluži pretēji, atbalstīt un palielināt visas Savienības vīna ražotāju konkurētspēju neatkarīgi no tā, kurā reģionā tie veic savu darbību.
37
Piedevām vīna dārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas pasākumiem esot jāveicina šķirņu konversija un vīna dārzu apsaimniekošanas paņēmienu uzlabošana. Tomēr, pat pieņemot, ka ražošanas aizsardzība pret kaitēkļiem rada iespēju saražot vīnu lielākā apjomā un augstākā kvalitātē, neatkarīgi ne no kā, ar šo aizsardzību tiekot vienīgi saglabāts esošais ražošanas apjoms. Līdz ar to putnu atbaidīšanas vai aizsardzības pret dzīvniekiem paņēmieni, kas tiek izmantoti jau gadsimtiem ilgi, nekādā ziņā neesot vīna dārzu apsaimniekošanas kvalitatīva attīstība.
38
Visbeidzot – lai ražošanu aizsargātu pret dzīvniekiem – Regulā Nr. 479/2008 esot paredzēta finansiāla līdzdalība attiecībā uz ražotāju samaksātajām apdrošināšanas prēmiju izmaksām 50 % robežās no tām atbilstoši šīs regulas 14. panta 2. punktam. Šādos apstākļos minētās regulas 11. pants liecinot par Savienības likumdevēja gribu finansiāli atbalstīt vīna ražotāju konkurētspējas palielināšanu, un tas ir plašāks mērķis nekā ražošanas apjoma pieaugums vai saglabāšana. Šīs pašas regulas 14. panta noteikumi parādot, ka Savienības likumdevējs nav atstājis bez vērības pasākumus, ar kuriem ražošana tiek vienīgi aizsargāta pret kaitēkļiem.
39
Savā replikas rakstā Čehijas Republika iebilst, ka Komisija savā argumentācijā pievienojot Regulas Nr. 479/2008 11. pantam nosacījumus, kuri neizriet no šī panta formulējuma. Konkrēti, šajā pantā nekādā ziņā atbalsta atbilstīgumam par priekšnoteikumu neesot izvirzīta jaunu vīna dārzu apsaimniekošanas paņēmienu izmantošana. Vienīgā nozīme esot tam, ka izmantotais paņēmiens, jauns vai no senčiem mantots, ļauj uzlabot attiecīgā vīna dārza apsaimniekošanu. Turklāt tas, ka pastāv tāds cits pasākums ražošanas aizsardzībai pret dzīvniekiem kā tas, kas ir paredzēts šīs regulas 14. pantā, nevarot ietekmēt atbalsta, uz kuru attiecas minētās regulas 11. pants, piešķiršanas nosacījumus.
40
Atbildes rakstā uz repliku Komisija apliecina, ka nekad nav apgalvojusi, ka tikai izgudrojums var tikt uzskatīts par “vīna dārzu apsaimniekošanas paņēmienu uzlabošanu”. Tādējādi pastāvoši vai pat no senčiem mantoti paņēmieni apvienojumā ar jaunām tehnoloģijām un koncepcijām varot izraisīt konkurētspējas palielināšanu. Taču ar strīdīgo aizsardzības pasākumu, konkrēti, vīna dārzos esošo putnu atbaidīšanu, vienīgi tiekot atkārtotas gadsimtiem ilgi zināmas metodes, un tas nekādi neizmainot ne vīnogu šķirņu dažādību, ne arī vīna dārzu apsaimniekošanas paņēmienus.
Tiesas vērtējums
41
Ar pirmo pamatu Čehijas Republika kritizē pārsūdzētā sprieduma 83.–90. pantu, jo Vispārējā tiesa tajos ir paudusi uzskatu, ka Regulas Nr. 479/2008 11. panta 3. punkta formulējums acīmredzami neattiecas uz tādiem pasākumiem kā strīdīgais aizsardzības pasākums, kuru mērķis ir vīna dārzu aizsardzība pret dzīvnieku un putnu radītajiem bojājumiem, un ka nerodas skaidra pārliecība par to, kā šie pasākumi varētu palīdzēt nodrošināt vīna ražotāju konkurētspējas palielināšanu.
42
Iesākumā ir jāmin, ka strīdīgais aizsardzības pasākums nevar tikt kvalificēts kā pasākums, kura mērķis būtu “vīna dārzu pārveidošana” Regulas Nr. 479/2008 11. panta izpratnē. No minētā izriet, ka, izvērtējot pirmā apelācijas sūdzības pamata pamatotību, ir jānovērtē vienīgi, vai šis pasākums var tikt kvalificēts kā “vīna dārzu pārstrukturēšanas” pasākums šīs tiesību normas izpratnē.
43
Šajā ziņā gan no Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas, gan no vienlīdzības principa prasībām izriet, ka, ja Savienības tiesību normas formulējumam, kurā nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām, lai noteiktu tās saturu un darbības jomu, visā Savienībā parasti ir jāpiemēro autonoma un vienveidīga interpretācija, pie kuras ir jānonāk, ņemot vērā ne tikai šīs tiesību normas formulējumu, bet arī tiesību normas kontekstu un attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķi (skat. it īpaši spriedumus, 1984. gada 18. janvāris, Ekro, 327/82, EU:C:1984:11, 11. punkts, un 2017. gada 18. maijs, Hummel Holding, C‑617/15, EU:C:2017:390, 22. punkts).
44
Termina “pārstrukturēšana” burtiska interpretācija izceļ šī termina neviennozīmīgumu. Ikdienas valodā pārstrukturēšana apzīmē darbību, kuru veicot saskaņā ar jauniem principiem vai, radot jaunas struktūras, tiek reorganizēts veselums, kas netiek uzskatīts par pietiekami darbspējīgu. Vīna dārza pārstrukturēšana tādējādi var izrietēt no izmaiņām, kas skar gan tā apsaimniekošanas principus, gan zemes gabalus, uz kuriem tiek veikta vīnkopības darbība.
45
Ja Savienības tiesību norma nav viennozīmīga un tai līdz ar to ir iespējami vairāki interpretācijas veidi, kā tas ir šajā lietā, priekšroka ir jādod tam interpretācijas veidam, ar kuru var tikt aizsargāta tās lietderīgā iedarbība, to tādēļ interpretējot tā tiesiskā regulējuma mērķu gaismā, kura daļa ir šī tiesību norma (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1980. gada 19. jūnijs, Roudolff, 803/79, EU:C:1980:166, 7. punkts, un 2000. gada 24. februāris, Komisija/Francija, C‑434/97, EU:C:2000:98, 21. punkts).
46
Šajā ziņā no Regulas Nr. 479/2008 11. panta 1. punkta izriet, ka vīna dārzu pārstrukturēšanas pasākumu mērķis ir palielināt vīna ražotāju konkurētspēju.
47
No šī mērķa viedokļa samērā pieticīgs pasākums, kas ietver tikai labāku vīnogulāja apsaimniekošanu, ar dažādiem līdzekļiem aizsargājot vīnogulāju stīgas un radot lauksaimniekiem ievērojamu ieguvumu konkurētspējas ziņā, var tikt kvalificēts kā pārstrukturēšanas pasākums. Konkrēti un pretēji tam, ko apgalvo Komisija, no Regulas Nr. 479/2008 11. panta 3. punkta formulējuma nekādi neizriet, ka pasākumi, kuros tiek izmantoti pastāvoši vai pat no senčiem mantoti paņēmieni, varētu būt atbilstīgi vīna dārzu pārstrukturēšanas atbalsta saņemšanai tikai ar nosacījumu, ka tie ir apvienoti ar jaunām tehnoloģijām un koncepcijām.
48
Gluži pretēji, vīna dārzu apsaimniekošanas paņēmienu uzlabošana ir jānovērtē konkrēti, un šī prasība ir novērtējama no atbalsta pieprasīšanas brīdī pastāvošo vīna dārza apsaimniekošanas nosacījumu skatpunkta.
49
Ir tiesa, ka ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 555/2008 (2008. gada 27. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju attiecībā uz atbalsta programmām, tirdzniecību ar trešām valstīm, ražošanas potenciālu un kontroli vīna nozarē (OV 2008, L 170, 1. lpp.), redakcijā, kura izriet no Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 202/2013 (2013. gada 8. marts) (OV 2013, L 67, 10. lpp.), 6. panta 2. punktu no vīna dārzu pārstrukturēšanas atbalsta ir izslēgti pasākumi ar mērķi nodrošināt vīna dārzu aizsardzību pret meža dzīvnieku, putnu vai krusas radītajiem bojājumiem. Tomēr ir jākonstatē, ka Īstenošanas regula Nr. 202/2013, kas stājusies spēkā 2013. gada 12. martā, tiesvedības rašanās faktiem nav piemērojama ratione temporis. Tā tādējādi nevar sniegt nekādas norādes Regulas Nr. 479/2008 11. panta interpretācijai.
50
Šajā gadījumā, kā savos procesuālajos rakstos ir norādījusi Čehijas Republika, strīdīgais aizsardzības pasākums esot ļāvis trīskāršot Čehijas vēlās ražas kvalitatīvo vīnu ražošanas apjomu, tam pieaugot no 51000 hektolitriem 2005. gadā līdz 161000 hektolitriem 2012. gadā, kas bija pēdējais šī pasākuma piemērošanas gads.
51
Tā kā Komisija nav ne apstrīdējusi šos apgalvojumus, ne pierādījusi, ka no patērētāju puses nav pieprasījuma pēc šādiem vīniem, ir jāuzskata, kā ir norādīts ģenerāladvokātes secinājumu 76., 77. un 81. punktā, ka strīdīgais aizsardzības pasākums ir veicinājis Čehijas vīna ražotāju konkurētspējas uzlabošanos.
52
Tādējādi, tā kā Regulā Nr. 479/2008 nav norāžu attiecībā uz tādu atbalsta pasākumu atbilstīgo raksturu, ar kuriem vīna dārzi tiek aizsargāti it īpaši pret meža dzīvnieku vai putnu radītajiem bojājumiem, ir redzams, ka nebija tiesiska pamatojuma atteikt Čehijas Republikai iekļaut strīdīgo aizsardzības pasākumu vīna dārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas pasākumos.
53
No minētā izriet, ka Vispārējā tiesa, uzskatīdama, ka Regulas Nr. 479/2008 11. panta 3. punkta formulējums neattiecas uz pasākumiem ar mērķi aizsargāt vīna dārzus pret dzīvnieku un putnu radītajiem bojājumiem, tādiem kā strīdīgais aizsardzības pasākums, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
54
Līdz ar to pirmais apelācijas sūdzības pamats ir jāatzīst par pamatotu.
55
Tā kā šis apelācijas sūdzības pamats ir atzīts par pamatotu, pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ un otrais un trešais pamats nav jāizskata.
Par prasību Vispārējā tiesā
56
Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka, ja apelācijas sūdzība tiek apmierināta un Tiesa atceļ Vispārējās tiesas spriedumu, tā var pati pieņemt galīgo spriedumu attiecīgajā lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija, vai nodot lietu atpakaļ sprieduma taisīšanai Vispārējā tiesā.
57
Šajā lietā Tiesai pašai ir jātaisa galīgais spriedums lietā, jo to ļauj tiesvedības stadija.
58
Šajā ziņā, kā izriet no ģenerāladvokātes secinājumu 65. punkta, saskaņā ar tiesiskās drošības principā ietverto prasību tiesību aktam ir jādod attiecīgajām personām iespēja precīzi apzināties viņiem ar šo regulējumu uzlikto pienākumu apjomu, it īpaši, ja pastāv finansiālu seku risks. Tāpēc, veicot korekciju ELGF grāmatojumu noskaidrošanas brīdī, Komisija nevar balstīties uz tādu interpretāciju, kas nav obligāta, jo ir attālināta no izmantotā formulējuma parastās izpratnes (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1998. gada 1. oktobris, Īrija/Komisija, C‑238/96, EU:C:1998:451, 81. punkts un tajā minētā judikatūra). No šī sprieduma 42.–52. punktā paustajiem apsvērumiem izriet, ka Komisija šajā lietā sniegtajā interpretācijā ir attālinājusies no Regulas Nr. 479/2008 11. panta 3. punkta parastās izpratnes, jo šī iestāde ir uzskatījusi, ka strīdīgais aizsardzības pasākums nav attiecināms it īpaši vīna dārzu pārstrukturēšanas programmas ietvaros.
59
Līdz ar to ir jāapstiprina Čehijas Republikas pirmajā instancē izvirzītais pirmais pamats, kas attiecas tostarp uz tiesiskās drošības principa pārkāpumu, un ir jāatceļ strīdīgais lēmums.
Par tiesāšanās izdevumiem
60
Atbilstoši Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība ir pamatota un Tiesa lietā taisa galīgo spriedumu, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem.
61
Šī reglamenta 138. panta 1. punktā, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz minētā reglamenta 184. panta 1. punktu, ir noteikts, ka lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Čehijas Republikai spriedums apelācijas tiesvedībā ir labvēlīgs un Vispārējā tiesā celtā prasība tika apmierināta, tad saskaņā ar Čehijas Republikas prasījumiem Komisijai ir jāpiespriež segt savus un atlīdzināt šīs dalībvalsts tiesāšanās izdevumus gan pirmajā instancē, gan apelācijas tiesvedībā.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:
1)
Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2016. gada 20. oktobra spriedumu Čehijas Republika/Komisija (T‑141/15, nav publicēts, EU:T:2016:621).
2)
Atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/103 (2015. gada 16. janvāris), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), ciktāl ar to ir izslēgti uz ELGF attiecinātie Čehijas Republikas izdevumi vīna dārzu aizsardzības pret dzīvnieku un putnu radītajiem bojājumiem pasākumam 2010.–2012. gadam kopumā 2123199,04 EUR apmērā.
3)
Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Čehijas Republikas tiesāšanās izdevumus, kuri radušies gan tiesvedībā pirmajā instancē, gan šajā apelācijas tiesvedībā.
[Paraksti]
( *1 ) Tiesvedības valoda – čehu.
Top