Lieta C‑384/02
Kriminālprocess
pret
Knud Grøngaard
un
Allan Bang
(Københavns Byret lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Direktīva 89/592/EEK – Iekšējās informācijas nelikumīga izmantošana – Iekšējās informācijas nodošana trešām personām – Aizliegums
Ģenerāladvokāta M. Pojareša Maduru [M. Poiares Maduro] secinājumi, sniegti 2004. gada 25. maijā
Tiesas spriedums (virspalāta) 2005. gada 22. novembrī
Sprieduma kopsavilkums
Tiesību aktu tuvināšana — Iekšējās informācijas nelikumīga izmantošana — Direktīva 89/592 — Aizliegums nodot iekšējo informāciju trešām personām — Izņēmums — Iekšējās informācijas nodošana, veicot parastos darba pienākumus — Jēdziens — Valdes loceklis vai uzņēmumu grupas sadarbības komitejas loceklis, kas nodod šādu informāciju tādas organizācijas priekšsēdētājam, kurā ir apvienojušies darbinieki un kas ir iecēlusi šo personu — Pieļaujamība — Nosacījumi — Priekšsēdētājs, kas nodod šo informāciju līdzstrādniekiem — Pieļaujamība — Nosacījumi
(Padomes Direktīvas 89/592 3. panta a) apakšpunkts)
Padomes Direktīvas 89/592/EEK, ar ko koordinē noteikumus par iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu, 3. panta a) apakšpunkts, kas aizliedz atsevišķām personām izpaust iekšēju informāciju trešām personām, ja vien tas nenotiek, veicot parasto darbu, amatu vai pienākumus, liedz personai, kas saņem iekšēju informāciju kā darbinieku pārstāvis sabiedrības valdē vai kā uzņēmumu grupas sadarbības komitejas loceklis, izpaust šādu informāciju tādas arodbiedrības priekšsēdētājam, kurā apvienojušies darbinieki un kas ir iecēlusi šo personu par sadarbības komitejas locekli, izņemot, ja pastāv cieša saikne starp informācijas izpaušanu un parastā darba, amata vai pienākumu izpildi un ja šo informāciju ir bijis nepieciešams izpaust, lai veiktu šo darbu, amatu vai pienākumus.
Pārbaudot nosacījumu izpildi, valsts tiesai saskaņā ar piemērojamām valsts tiesību normām it īpaši ir jāņem vērā tas, ka šis izņēmums no aizlieguma izpaust iekšējo informāciju ir jāinterpretē šauri, un apstāklis, ka ikreiz, atkārtoti izpaužot šādu informāciju, var palielināties risks, ka šī informācija var tikt izmantota tāda mērķa sasniegšanai, kas ir pretrunā ar Direktīvu 89/592, kā arī iekšējās informācijas sensitivitāte.
Minētais 3. panta a) apakšpunkts aizliedz arodbiedrības priekšsēdētājam izpaust iekšējo informāciju tādiem līdzstrādniekiem kā šīs organizācijas priekšsēdētāja vietnieki un sekretariāta augstākā ranga administratīvajam vadītājam, izņemot iepriekš minētos apstākļus. Pārbaudot šī nosacījuma izpildi, valsts tiesai saskaņā ar piemērojamām valsts tiesību normām cita starpā ir jāņem vērā šie paši kritēriji.
(sal. ar 48. un 54. punktu un rezolutīvās daļas 1) un 2) punktu)
TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)
2005. gada 22. novembrī (*)
Direktīva 89/592/EEK – Iekšējās informācijas nelikumīga izmantošana – Iekšējās informācijas nodošana trešām personām – Aizliegums
Lieta C‑384/02
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,
ko Københavns Byret (Kopenhāgenas pilsētas tiesa, Dānija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2002. gada 14. augustā un kas Tiesā reģistrēts 2002. gada 25. oktobrī, kriminālprocesā pret
Knud Grøngaard,
Allan Bang.
TIESA (virspalāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris [V. Skouris], palātu priekšsēdētāji P. Janns [P. Jann], K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], A. Ross [A. Rosas], tiesneši Ž. P. Puisošē [J.‑P. Puissochet], R. Šintgens [R. Schintgen], S. fon Bārs [S. von Bahr] (referents), H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues] un R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta],
ģenerāladvokāts M. Pojarešs Maduru [M. Poiares Maduro],
sekretārs H. fon Holšteins [H. von Holstein], sekretāra palīgs,
ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2004. gada 24. martā,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Knuda Grengorda [Knud Grøngaard] vārdā – L. Kjeldsens [L. Kjeldsen], advokat,
– Allana Banga [Allan Bang] vārdā – J. Jūls [J. Juul], advokat,
– Dānijas valdības vārdā – J. Berings Līsbergs [J. Bering Liisberg], pēc tam J. Molde [J. Molde], pārstāvji,
– Zviedrijas valdības vārdā – A. Kruse [A. Kruse], pārstāvis,
– Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – N. B. Rasmusens [N. B. Rasmussen] un G. Zavs [G. Zavvos], pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2004. gada 25. maijā,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz 3. panta a) apakšpunkta interpretāciju Padomes 1989. gada 13. novembra Direktīvā 89/592/EEK, ar ko koordinē noteikumus par iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu (OV L 334, 30. lpp.).
2 Šis lūgums iesniegts saistībā ar prāvu pret Grengordu un Bangu krimināllietā par likuma par pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību (værdipapirhandelsloven), ar ko Dānijas valsts tiesībās transponēta Direktīva 89/592, pārkāpumu.
Atbilstošās tiesību normas
Kopienu tiesiskais regulējums
3 Direktīvas 89/592 1. pantā paredzēts:
“Šajā direktīvā:
1) “iekšēja informācija” ir nepubliskota precīza informācija par vienu vai vairākiem pārvedamu vērtspapīru emitentiem vai vienu vai vairākiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas publiskota varētu būtiski iespaidot attiecīgā vērtspapīra vai attiecīgo vērtspapīru cenu.”
4 Šīs pašas direktīvas 2. panta 1. punktā noteikts:
“1. Dalībvalstis aizliedz personām, kuru rīcībā:
– sakarā ar to, ka tās ir emitenta pārvaldes, pārvaldības vai pārraudzības struktūru locekļi,
– sakarā ar to, ka tām ir akciju pakete emitenta kapitālā
vai
– tāpēc, ka tās var piekļūt šādai informācijai, pildot savu darbu, amatu vai pienākumus,
ir iekšēja informācija, zinot visus faktus, izmantot šo informāciju savā labā, tieši vai netieši iegūstot vai atsavinot uz savu rēķinu vai uz trešās personas rēķinu tā emitenta vai to emitentu pārvedamus vērtspapīrus, uz kuriem šī informācija attiecas.”
5 Saskaņā ar šīs direktīvas 3. pantu:
“Dalībvalstis, ievērojot 2. pantā noteikto aizliegumu, aizliedz visām personām, kuru rīcībā ir iekšēja informācija:
a) izpaust šo iekšējo informāciju trešai personai citādi, kā vien pildot parasto darbu, amatu vai pienākumus;
b) ieteikt trešai personai vai mudināt to, pamatojoties uz iekšējo informāciju, iegūt vai atsavināt pārvedamus vērtspapīrus, ko tirgo vērtspapīru tirgos, kā minēts 1. panta 2. punkta beigās.”
6 Saskaņā ar Direktīvas 89/592 4. pantu:
“Dalībvalstis 2. pantā noteikto aizliegumu uzliek arī 2. pantā neminētām personām, kuru rīcībā, zinot visus faktus, ir iekšējā informācija, kuras tiešs vai netiešs avots nevar būt neviens cits, kā vien kāda 2. pantā minētā persona.”
7 Saskaņā ar šīs pašas direktīvas 6. pantu:
“Dalībvalstis drīkst pieņemt noteikumus, kas ir stingrāki par tiem, ko nosaka šī direktīva, vai papildu noteikumus, ja šādus noteikumus piemēro vispārēji. Jo īpaši tās drīkst paplašināt 2. pantā noteiktā aizlieguma darbības jomu un 4. pantā minētajām personām uzlikt 3. pantā noteiktos aizliegumus.”
Valsts tiesiskais regulējums
8 Direktīva 89/592 transponēta Dānijas tiesībās ar likuma par pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību 34.–39. pantu un 93.–96. pantu.
9 Šī likuma 35. panta 1. punkts nosaka:
“Persona, kuras rīcībā ir iekšējā informācija, kas varētu ietekmēt darījumu, nevar pirkt, pārdot un mudināt pirkt vai pārdot pārvedamus vērtspapīrus.”
10 Minētā likuma 36. panta 1. punkta redakcija ir šāda:
“Personām, kuru rīcībā ir iekšējā informācija, aizliegts izpaust šo iekšējo informāciju trešai personai citādi, kā vien pildot parasto darbu, amatu vai pienākumus.”
11 Tādējādi minētā 36. panta 1. punktā noteiktais aizliegums izpaust informāciju attiecas uz ikvienu personu, kuras rīcībā ir iekšējā informācija, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir ietverta Direktīvas 89/592 2. pantā norādīto personu skaitā, un tā, kādā veidā šāda informācija ir nonākusi šīs personas rīcībā.
12 Likuma par pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību 94. panta 1. punkta 1. apakšpunkts noteic, ka par šī paša likuma 36. panta 1. punkta pārkāpumu soda ar soda naudu vai apcietinājumu līdz vienam gadam un sešiem mēnešiem.
Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi
13 Bangs ir Finansforbundet – finanšu nozares darbinieku profesionālās arodbiedrības – priekšsēdētājs. Finansforbundet aptver aptuveni 50 000 biedru.
14 Grengords bija darbinieku iecelts valdes loceklis sabiedrībā RealDanmark, kas ir biržā kotēta nozīmīga finanšu iestāde ar aptuveni 7000 darbiniekiem. Finansforbundet viņu iecēla arī par RealDanmark grupas Sadarbības komitejas locekli (turpmāk tekstā – “Sadarbības komiteja”). Šī komiteja izveidota saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Finansforbundet un RealDanmark. Grengords šajā komitejā pārstāvēja arodbiedrību. Visbeidzot, Grengords bija Kapitalkreds – vienas no Finansforbundet 11 nodaļām – prezidents, kas ar aptuveni 6500 darbiniekiem veidoja vairāk nekā 90 % no RealDanmark darbinieku sastāva.
15 Pēc RealDanmark valdes ārkārtas sapulces Grengords 2000. gada 23. augustā darīja zināmu Bangam informāciju par plāniem uzsākt sarunas par apvienošanos ar Danske Bank – citu nozīmīgu finanšu iestādi Dānijā.
16 Laikā no 2000. gada 28. augustam līdz 4. septembrim Bangs konsultējās ar divām savām vietniecēm, Madsenu [Madsen] un Nīlsenu [Nielsen], kā arī Kristensenu [Christensen] – vienu no saviem līdzstrādniekiem Finansforbundet sekretariātā, darot zināmu viņiem informāciju, ko tas saņēmis no Grengorda. 2000. gada 31. augustā Kristensens iegādājās RealDanmark akcijas par summu aptuveni EUR 48 000 apmērā.
17 2000. gada 18. septembrī Grengords piedalījās RealDanmark valdes sanāksmē, kuras laikā tika runāts par apvienošanās detaļām. 2000. gada 22. septembrī viņš piedalījās Sadarbības komitejas ārkārtas sanāksmē, kuras laikā arī tika pieminētas apvienošanas detaļas. 2000. gada 26. septembrī atkārtoti notika saruna ar Bangu, ar mērķi palīdzēt personālam pārdzīvot apvienošanās sekas. Cita starpā tika pārrunāts apvienošanās grafiks, kā arī RealDanmark akciju cenas iespējamā celšanās par 60 līdz 70 %.
18 2000. gada 27. un 28. septembrī Bangs izpauda Larsenam [Larsen], Finansforbundet sekretariāta vadītājam, un savam kolēģim Kristensenam informāciju par apvienošanās izziņošanas paredzamo datumu un gaidāmo akciju apmaiņas attiecību. 2000. gada 29. septembrī Kristensens papildus iegādājās RealDanmark akcijas par summu aptuveni EUR 214 000 apmērā.
19 2000. gada 2. oktobrī tika izziņota RealDanmark un Danske Bank apvienošanās un RealDanmark akciju cena pieauga par aptuveni 65 %. Kristensens pārdeva savas RealDanmark akcijas 2000. gada 2. un 3. oktobrī, gūstot kopējo peļņu aptuveni EUR 180 000 apmērā. Vēlāk viņam piesprieda sešu mēnešu ieslodzījumu par iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu, pārkāpjot likuma par pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību 35. panta 1. punktu.
20 Grengords un Bangs piespriesto sodu par iekšējās informācijas izpaušanu, kas noteikts par šī likuma 36. panta 1. punkta pārkāpumu, apstrīdēja Københavns Byret.
21 Københavns Byret, kurā izskatīšanai iesniegta šī lieta, nolēma apturēt tiesvedību un uzdot tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai Direktīvas 89/592 3. panta a) apakšpunkts aizliedz personai izpaust iekšējo informāciju, ja tā to ir saņēmusi kā darbinieku iecelts valdes loceklis uzņēmumā, uz kuru attiecas iekšējā informācija, un to darīt zināmu arodbiedrības, kurā apvienojušies darbinieki un kas ir iecēlusi šo personu par valdes locekli, priekšsēdētājam?
2) Vai Direktīvas 89/592 3. panta a) apakšpunkts aizliedz personai izpaust iekšējo informāciju, ja tā to ir saņēmusi kā uzņēmuma sadarbības komitejas loceklis, un to darīt zināmu arodbiedrības priekšsēdētājam, kurš iecēlis šo personu par sadarbības komitejas locekli?
3) Vai Direktīvas 89/592 3. panta a) apakšpunkts aizliedz arodbiedrības priekšsēdētājam izpaust iekšējo informāciju, ja tā iegūta pirmajā jautājumā norādītajos apstākļos, un to darīt zināmu attiecīgi
a) diviem saviem vietniekiem,
b) organizācijas sekretariāta augstākā ranga administratīvajam vadītājam un
c) saviem līdzstrādniekiem organizācijas sekretariātā?
4) Vai Direktīvas 89/592 3. panta a) apakšpunkts aizliedz arodbiedrības priekšsēdētājam izpaust iekšējo informāciju, ja tā iegūta otrajā jautājumā norādītajos apstākļos, un to darīt zināmu attiecīgi
a) diviem saviem vietniekiem,
b) organizācijas sekretariāta augstākā ranga administratīvajam vadītājam un
c) saviem līdzstrādniekiem organizācijas sekretariātā?
5) Kādā veidā atbildi uz pirmajiem četriem jautājumiem ietekmē apstāklis, ka izpaustā iekšējā informācija ir
a) ziņas par apvienošanās sarunām, kas uzsāktas starp divām biržā kotētām sabiedrībām,
b) ziņas par divu biržā kotētu sabiedrību apvienošanās datumu vai
c) ziņas par tādas biržā kotētas sabiedrības akciju cenas celšanās apmēru, kura paredz apvienoties ar citu biržā kotētu sabiedrību?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Ievada apsvērumi
22 Direktīva 89/592 aizliedz iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu, lai aizsargātu ieguldītāju paļāvību pārvedamo vērtspapīru sekundārajā tirgū un līdz ar to nodrošinātu šī tirgus labu darbību.
23 Tādēļ Direktīvas 89/592 2. pants personām, kuru rīcībā, it īpaši pārvaldes struktūru locekļa statusā vai, pildot savu darbu, amatu vai pienākumus, nonākusi iekšējā informācija, proti, precīza informācija, kas nav paziņota publiski un kas varētu ievērojami ietekmēt vienu vai vairāku pārvedamu vērtspapīru cenu, aizliedz izmantot šo informāciju, iegūstot vai nododot šos pārvedamos vērtspapīrus.
24 Lai ierobežotu personu skaitu, kas varētu izmantot šādu informāciju, tai nododot vai iegūstot attiecīgos pārvedamos vērtspapīrus, Direktīvas 89/592 3. pants tāpat paredz šīs direktīvas 2. pantā minētajām personām aizliegumu izpaust iekšējo informāciju trešām personām.
25 Tomēr šāds aizliegums nav absolūts.
26 Saskaņā ar Direktīvas 89/592 3. panta a) apakšpunktu aizliegumu izpaust iekšējo informāciju nepiemēro, ja šo informāciju dara zināmu trešai personai, pildot savu parasto darbu, amatu vai pienākumus.
27 Pat ja šo normu, ņemot vērā izmantoto formulējumu, varētu attiecināt uz ļoti dažādām situācijām, tā kā izņēmums no vispārējā aizlieguma un, ievērojot Direktīvas 89/592 lietderīgo iedarbību, jāinterpretē šauri.
28 Pret Grengordu un Bangu uzsāktā krimināllieta un šādā procesā piemērojamo sodu tiesiskuma princips neietekmē Direktīvas 89/592 3. panta a) apakšpunkta interpretāciju, kas jāsniedz šauri. Kā uz to norādījis ģenerāladvokāts savu secinājumu 24. punktā, direktīvas piemērošanas jomu nevar interpretēt atkarībā no procesa, kurā izdarīta atsauce uz šo direktīvu, civiltiesiskā, administratīvi tiesiskā vai krimināltiesiskā rakstura.
29 Turklāt iesniedzējtiesai, veicot direktīvas izpildei pieņemtā valsts tiesību akta interpretāciju, ir jānodrošina tiesiskās drošības principa ievērošana (skat. 1996. gada 12. decembra spriedumu lietās C‑74/95 un C‑129/95 X, Recueil, I‑6609. lpp., 26. punkts).
30 Tāpat ir jāatgādina, ka valsts tiesas pienākums atsaukties uz direktīvas saturu, veicot savas valsts tiesību atbilstošo normu interpretāciju, ir ierobežots, it īpaši, ja šādas interpretācijas rezultātā, pamatojoties uz direktīvu, un neatkarīgi no direktīvas izpildei pieņemtā likuma tiek noteikta vai pastiprināta tādu personu kriminālatbildība, kas rīkojas, pārkāpjot šos noteikumus (skat. cita starpā 1987. gada 8. oktobra spriedumu lietā 80/86 Kolpinghuis Nijmegen, Recueil, 3969. lpp., 13. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā X, 24. punkts).
31 Attiecībā uz Direktīvas 89/592 3. panta a) apakšpunktā paredzētā izņēmuma piemērojamību ir jāatzīst, ka ar precizējumu par to, ka izpaust iekšējo informāciju persona var, pildot parasto darbu, amatu vai pienākumus, minētajā izņēmumā izvirzīts informācijas izpaušanas un sava darba, amata vai pienākumu pildīšanas ciešas savstarpējas saistības nosacījums, lai pamatotu šādu izpaušanu.
32 Iepriekš minētā nosacījuma piemērojamība ir jāvērtē, ņemot vērā Direktīvā 89/592 izvirzītos mērķus.
33 No Direktīvas 89/592 otrā un piektā apsvēruma izriet, ka tās mērķis ir nodrošināt pārvedamo vērtspapīru sekundārā tirgus labu darbību un aizsargāt ieguldītāju paļāvību, kas it īpaši balstās uz to, ka tie atrodas vienlīdzīgā stāvoklī un ir aizsargāti pret iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu.
34 Ievērojot šos mērķus un ņemot vērā faktu, ka Direktīvas 89/592 3. panta a) apakšpunkts veido izņēmumu, kas interpretējams šauri, šādas informācijas izpaušana ir pamatota tikai tad, ja tas ir neizbēgami nepieciešams darba, amata vai pienākumu veikšanai un ir ievērots samērīguma princips.
35 Ja informācija tiek izpausta atkārtoti, tad ikvienam gadījumam ir jāatbilst šiem nosacījumiem, lai varētu atsaukties uz Direktīvas 89/592 3. panta a) apakšpunktā paredzēto izņēmumu.
36 Vērtējot iekšējās informācijas izpaušanas nepieciešamību, papildus ir jāņem vērā, ka ikreiz, atkārtoti izpaužot šādu informāciju, var palielināties risks, ka šī informācija var tikt izmantota tāda mērķa sasniegšanai, kas ir pretrunā ar Direktīvu 89/592.
37 Lai konkrētajā gadījumā noteiktu, vai informācija izpausta pamatoti, ir jāņem vērā arī attiecīgās iekšējās informācijas sensitivitāte.
38 Ar to jārīkojas īpaši rūpīgi, ja tiek izpausta iekšējā informācija, kas acīmredzami var ievērojami ietekmēt attiecīgo pārvedamo vērtspapīru cenu. Šajā kontekstā ir jānorāda, ka iekšējai informācijai par divu biržā kotētu sabiedrību apvienošanos arī parasti ir īpaši sensitīvs raksturs.
39 Tāpat jānorāda, ka Direktīvas 89/592 3. panta a) apakšpunktā paredzētais izņēmums ir jāvērtē, ņemot vērā piemērojamo valsts tiesību īpatnības.
40 Tas, kas jāuzskata par parasta darba, amata vai pienākumu pildīšanu, ja tiesības šajā jomā nav saskaņotas, lielā mērā ir atkarīgs no normām, kas reglamentē šos jautājumus dažādās valsts tiesību sistēmās.
41 Visbeidzot, ir jāatgādina, ka Direktīva 89/592 nosaka minimālās prasības, kas saistītas ar aizliegumu izmantot un izpaust iekšējo informāciju.
42 Saskaņā ar Direktīvas 89/592 6. pantu katra dalībvalsts drīkst pieņemt vispārpiemērojamus noteikumus, kas ir vēl stingrāki par tiem, ko nosaka šī direktīva.
Par pirmo un otro jautājumu
43 Ar saviem pirmajiem diviem jautājumiem, kas jāpārbauda kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 89/592 3. panta a) apakšpunkts aizliedz personai, kas saņēmusi iekšējo informāciju kā darbinieku pārstāvis sabiedrības valdē vai kā uzņēmumu grupas sadarbības komitejas loceklis, izpaust šādu informāciju arodbiedrības, kurā apvienojušies darbinieki un kas ir iecēlusi šo personu par sadarbības komitejas locekli, priekšsēdētājam.
44 Šajā sakarā vispirms ir jānorāda, ka kapitālsabiedrību pārvaldes, pārvaldības vai pārraudzības struktūru statusu un darbību, kā arī darbinieku pārstāvju statusu un lomu šajās struktūrās pamatā nosaka dalībvalstu tiesiskā kārtība.
45 Tas pats attiecas uz sadarbības komitejas statusu un darbību.
46 No minētā izriet, ka atbilde uz jautājumu par to, vai šāda persona iekšējo informāciju izpaudusi arodbiedrības priekšsēdētājam, pildot savus parastos pienākumus, ir lielā mērā atkarīga no normām, kas reglamentē šos pienākumus attiecīgās valsts tiesību sistēmā.
47 Pat ja piemērojamā valsts tiesiskā kārtība pieļauj izpaust šādu informāciju, tad, lai varētu atsaukties uz Direktīvas 89/592 3. panta a) apakšpunkta izņēmumu, informācijai ir jābūt izpaustai saskaņā ar šī sprieduma 22.–42. punktā precizētajiem nosacījumiem.
48 Ņemot vērā iepriekš minēto, uz pirmo un otro jautājumu ir jāatbild – Direktīvas 89/592 3. panta a) apakšpunkts aizliedz personai, kas saņem iekšējo informāciju kā darbinieku pārstāvis sabiedrības valdē vai kā uzņēmumu grupas sadarbības komitejas loceklis, izpaust šādu informāciju tādas arodbiedrības priekšsēdētājam, kurā apvienojušies darbinieki un kas ir iecēlusi šo personu par sadarbības komitejas locekli, izņemot:
– ja pastāv cieša saikne starp informācijas izpaušanu un parastā darba, amata vai pienākumu izpildi un
– ja šo informāciju ir bijis nepieciešams izpaust, lai veiktu parasto darbu, amatu vai pienākumus.
Pārbaudot nosacījumu izpildi, valsts tiesai saskaņā ar piemērojamām valsts tiesību normām it īpaši ir jāņem vērā:
– tas, ka šis izņēmums no aizlieguma izpaust iekšējo informāciju ir jāinterpretē šauri;
– apstāklis, ka ikreiz, atkārtoti izpaužot šādu informāciju, var palielināties risks, ka šī informācija var tikt izmantota tāda mērķa sasniegšanai, kas ir pretrunā ar Direktīvu 89/592, un
– iekšējās informācijas sensitivitāte.
Par trešo un ceturto jautājumu
49 Ar savu trešo un ceturto jautājumu, kas ir jāpārbauda kopā, iesniedzējtiesa būtībā tiesai jautā, vai un kādos apstākļos Direktīvas 89/592 3. panta a) apakšpunkts ļauj arodbiedrības priekšsēdētājam, kurš saņem iekšējo informāciju pirmajā un otrajā jautājumā norādītajos apstākļos, izpaust šādu informāciju saviem līdzstrādniekiem.
50 Šajā sakarā ir jānorāda, ka tāda arodbiedrības darbība, kāda minēta pamata prāvā, un šīs organizācijas priekšsēdētāja, tāpat kā pirmajos divos jautājumos minēto pārvaldes struktūru un sadarbības komitejas loma būtībā ir atkarīga no attiecīgās valsts tiesiskās sistēmas.
51 No minētā izriet, ka atbilde uz jautājumu par to, vai šādas arodbiedrības priekšsēdētājs var izpaust iekšējo informāciju trešajām personām, pildot savus pienākumus, ir lielā mērā atkarīga no piemērojamām valsts tiesību normām.
52 Kā tas jau ir precizēts šī sprieduma 47. punktā, ir jāatgādina, ka, pat ja piemērojamā valsts tiesiskā kārtība ļauj izpaust šādu informāciju, tad, lai varētu atsaukties uz Direktīvas 89/592 3. panta a) apakšpunkta izņēmumu, informācijai ir jābūt izpaustai saskaņā ar šī sprieduma 22.–42. punktā precizētajiem nosacījumiem.
53 Šajā kontekstā ir arī jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 89/592 2. pantu un 3. panta a) apakšpunktu tāpat kā personām, kuru rīcībā ir iekšējā informācija kā pārvaldes, pārvaldības vai pārraudzības struktūru locekļiem vai kā sabiedrības emitenta kapitāla daļu turētājiem, aizliegumu izpaust iekšējo informāciju piemēro tikai personām, kuru rīcībā ir šāda informācija, lai pildītu savu parasto darbu, amatu vai pienākumus.
54 Ņemot vērā iepriekš minēto, uz trešo un ceturto jautājumu ir jāatbild – Direktīvas 89/592 3. panta a) apakšpunkts aizliedz arodbiedrības priekšsēdētājam izpaust līdzstrādniekiem tādu iekšējo informāciju, kas minēta šajos jautājumos, izņemot apstākļus, kas minēti atbildē uz pirmo un otro jautājumu. Pārbaudot šī nosacījuma izpildi, valsts tiesai saskaņā ar piemērojamām valsts tiesību normām it īpaši ir jāņem vērā kritēriji, kas arī minēti šajā atbildē.
Par piekto jautājumu
55 Ņemot vērā uz pirmajiem četriem jautājumiem sniegtās atbildes, nav jāatbild uz piekto jautājumu.
Par tiesāšanās izdevumiem
56 Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:
1) Padomes 1989. gada 13. novembra Direktīvas 89/592/EEK, ar ko koordinē noteikumus par iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu, 3. panta a) apakšpunkts aizliedz personai, kas saņem iekšējo informāciju kā darbinieku pārstāvis sabiedrības valdē vai kā uzņēmumu grupas sadarbības komitejas loceklis, izpaust šādu informāciju tādas arodbiedrības priekšsēdētājam, kurā apvienojušies darbinieki un kas ir iecēlusi šo personu par sadarbības komitejas locekli, izņemot:
– ja pastāv cieša saikne starp informācijas izpaušanu un parastā darba, amata vai pienākumu izpildi un
– ja šo informāciju ir bijis nepieciešams izpaust, lai veiktu parasto darbu, amatu vai pienākumus.
Pārbaudot nosacījumu izpildi, valsts tiesai saskaņā ar piemērojamām valsts tiesību normām it īpaši ir jāņem vērā:
– tas, ka šis izņēmums no aizlieguma izpaust iekšējo informāciju ir jāinterpretē šauri;
– apstāklis, ka ikreiz, atkārtoti izpaužot šādu informāciju, var palielināties risks, ka šī informācija var tikt izmantota tāda mērķa sasniegšanai, kas ir pretrunā ar Direktīvu 89/592, un
– iekšējās informācijas sensitivitāte;
2) Direktīvas 89/592 3. panta a) apakšpunkts aizliedz arodbiedrības priekšsēdētājam izpaust līdzstrādniekiem tādu iekšējo informāciju, kas minēta trešajā un ceturtajā jautājumā, izņemot apstākļus, kas minēti atbildē uz pirmo un otro jautājumu.
Pārbaudot šī nosacījuma izpildi, valsts tiesai saskaņā ar piemērojamām valsts tiesību normām cita starpā ir jāņem vērā kritēriji, kas arī minēti šajā atbildē.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – dāņu.
Top