VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (otrā palāta)
2016. gada 9. novembris ( *1 )
“Prasība atcelt tiesību aktu — Augu aizsardzības līdzekļi — Īstenošanas regula (ES) 2015/2069 — Pamatvielas nātrija hidrogēnkarbonāta apstiprināšana — Tieša skāruma neesamība — Nepieņemamība”
Lieta T‑746/15
Biofa AG , Minsingena (Vācija), ko sākotnēji pārstāvēja C. Stallberg un S. Knoblich, vēlāk – C. Stallberg, advokāti,
prasītāja,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv P. Ondrůšek, G. von Rintelen un F. Moro, pārstāvji,
atbildētāja,
par prasību, kas celta atbilstoši LESD 263. pantam, atcelt Komisijas 2015. gada 17. novembra Īstenošanas regulu (ES) 2015/2069, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū apstiprina pamatvielu nātrija hidrogēnkarbonātu un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu (OV 2015, L 301, 42. lpp.).
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
apspriežu laikā šādā sastāvā: S. Žervazonī [S. Gervasoni], kas pilda priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši L. Madise [L. Madise] un Z. Čehi [Z. Csehi] (referents),
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
Tiesvedības priekšvēsture
1
Biofa AG, prasītāja, ir sabiedrība, kura ražo un tirgo augu aizsardzības līdzekļus un kurai ir atļauja tirgot fungicīdu, kā pamatā ir kālija hidrogēnkarbonāts, proti, VitiSan.
2
Kālija hidrogēnkarbonāts ir “darbīgā viela [aktīvā viela]”, kas ir norādīta pielikumā Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regulai (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV 2011, L 153, 1. lpp.).
3
Pēc Dānijas Vides aizsardzības aģentūras pieprasījuma Eiropas Komisija 2015. gada 17. novembrī pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2015/2069, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū apstiprina pamatvielu nātrija hidrogēnkarbonātu un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu (OV 2015, L 301, 42. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”).
4
Saņēmusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) tehnisko ziņojumu par attiecīgo vielu, Komisija ar apstrīdēto regulu apstiprināja nātrija hidrogēnkarbonātu par “pamatvielu” Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV 2009, L 309, 1. lpp.), izpratnē.
5
Nātrija hidrogēnkarbonāts tiek izmantots tirgū kā pārtikas piedeva Komisijas 2011. gada 11. novembra Regulas (ES) Nr. 1130/2011, ar ko groza III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām, izveidojot Savienības atļauto pārtikas piedevu sarakstu lietošanai pārtikas piedevās, pārtikas fermentos, pārtikas aromatizētājos un uzturvielās (OV 2011, L 295, 178. lpp.), izpratnē. Tādējādi ar šīs vielas apstiprināšanu par “pamatvielu” tiek pieļauts, ka šis līdzeklis, kas parasti tiek lietots visdažādākajos nolūkos, varētu arī tikt izmantots augu aizsardzības mērķiem.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
6
Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2015. gada 22. decembrī, prasītāja cēla šo prasību.
7
Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts tajā pašā dienā, prasītāja iesniedza pieteikumu par pagaidu noregulējumu. Šis pieteikums tika noraidīts ar Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2016. gada 18. janvāra rīkojumu, un lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšana tika atlikta.
8
Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 5. februārī, Komisija atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 130. pantam cēla iebildi par nepieņemamību. Prasītāja savus apsvērumus par šo iebildi iesniedza 2016. gada 31. martā.
9
Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 7. aprīlī, Dānijas Karaliste lūdza atļauju iestāties šajā tiesvedībā Komisijas prasījumu atbalstam.
10
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
atcelt apstrīdēto regulu;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
11
Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
prasību atzīt par nepieņemamu;
—
piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
12
Tās apsvērumos par iebildi par nepieņemamību prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
prasību atzīt par pieņemamu;
—
pakārtoti atlikt lēmuma pieņemšanu par iebildi par nepieņemamību līdz lietas izskatīšanai pēc būtības.
Juridiskais pamatojums
Par prasības pieņemamību
13
Atbilstoši Reglamenta 130. panta 1. punktam, ja atbildētāja to lūdz, Vispārējā tiesa var lemt par nepieņemamību, neizskatot lietu pēc būtības. Šajā lietā Vispārējā tiesa uzskata, ka lietas materiālos ir pietiekama informācija, un nolemj pieņemt lēmumu, neveicot tālākas procesuālās darbības, un nav jāatliek lēmuma pieņemšana par iebildi par nepieņemamību līdz lietas izskatīšanai pēc būtības.
14
Komisija izvirza divas iebildes par nepieņemamību, no kurām pirmā attiecas uz prasītājas tieša skāruma neesamību, bet otrā – uz tās intereses celt prasību neesamību.
15
Vispirms ir jāizvērtē Komisijas izvirzītā pirmā iebilde par nepieņemamību.
16
Saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu jebkura fiziska vai juridiska persona ar šī panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem nosacījumiem var celt prasību par tiesību aktu, kas adresēts šai personai vai kas viņu skar tieši un individuāli, kā arī par reglamentējošu aktu, kurš viņu skar tieši, bet nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem.
17
Šajā lietā ir skaidrs, ka apstrīdētā regula nav adresēta prasītājai, kura tādējādi nav šī tiesību akta adresāte. Tādēļ prasītāja var celt prasību atcelt minēto regulu tikai tad, ja, pirmkārt, tā prasītāju skar tieši un, otrkārt, ja tā prasītāju skar individuāli LESD 263. panta ceturtajā daļā minētā otrā gadījuma izpratnē vai ja apstrīdētais tiesību akts ir reglamentējošs akts, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem šajā tiesību normā minētā trešā gadījuma izpratnē.
18
Prasītāja norāda, ka apstrīdētā regula to skar tieši, pamatojot to ar diviem argumentiem, no kuriem pirmais ir saistīts ar Regulas Nr. 1107/2009 59. panta 1. punktu, bet otrais – ar apstrīdētās regulas ekonomiskajām sekām uz tās stāvokli tirgū.
19
Ar pirmo argumentu prasītāja norāda, ka tehniskajā ziņojumā, kuru EFSA iesniedza Komisijai nātrija hidrogēnkarbonāta apstiprināšanas par pamatvielu ietvaros, minētā iestāde bez tās piekrišanas ir izmantojusi pētījumu rezultātus, kurus tā bija iesniegusi kālija hidrogēnkarbonāta apstiprināšanai par aktīvo vielu. Precīzāk, attiecīgajā tehniskajā ziņojumā EFSA esot noraidījusi to, ka nātrija hidrogēnkarbonātam varētu būt negatīva ietekme uz medus bitēm, ņemot vērā faktu, ka šī ietekme bija izslēgta attiecībā uz kālija hidrogēnkarbonātu saistībā ar VitiSan, kā arī kāda cita līdzekļa atļaušanu.
20
Šajā ziņā prasītāja norāda, ka Regulas Nr. 1107/2009 59. panta 1. punktā it īpaši ir paredzēts, ka izmēģinājumu un pētījumu ziņojumiem par aktīvo vielu, kas ir reģistrēta atbilstoši minētajai regulai, tiek piemērota datu aizsardzība saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem, kuri esot izpildīti šajā lietā. Konkrētāk, tā atgādina, ka šajā tiesību normā ir precizēts, ka tad, ja ziņojums ir aizsargāts, dalībvalsts, kas to saņēmusi, nedrīkst to izmantot citu augu aizsardzības līdzekļu apstiprināšanai citu pieteikumu iesniedzēju labā, izņemot noteiktas situācijas, kuras ir minētas attiecīgajā regulā un kurām neesot nozīmes šajā lietā.
21
Pirmkārt, prasītāja uzskata, ka ar šo tiesību normu tai esot piešķirtas subjektīvas tiesības, kuras ir pārkāpusi Komisija, jo nātrija hidrogēnkarbonāta apstiprināšanas par pamatvielu kontekstā Komisija ir izmantojusi prasītājas datus, kuri ir saistīti ar kālija hidrogēnkarbonāta apstiprināšanu par aktīvo vielu, bez tās piekrišanas un pirms ir beidzies desmit gadu aizsardzības termiņš, kuru piemēro šiem datiem.
22
Otrkārt, prasītāja uzskata, ka tas, ka Regulas Nr. 1107/2009 59. panta 1. punkta formulējumā nav paredzēta datu aizsardzība pamatvielas apstiprināšanas vienkāršotas procedūras ietvaros, nav pretrunā šiem secinājumiem, jo, tāpat kā lēmums par aktīvās vielas atļaušanu, lēmums par vielas apstiprināšanu par pamatvielu ļauj trešajām personām tirgot augu aizsardzības līdzekli, kas konkurē ar prasītājas līdzekli. Tas esot vēl jo acīmredzamāk tāpēc, ka pamatvielas apstiprināšana izraisot būtiskākas sekas attiecībā uz konkurenci, ļaujot neierobežotam skaitam personu tirgot šo pamatvielu Eiropas Savienības teritorijā kā augu aizsardzības līdzekli neierobežotu laiku.
23
Treškārt, prasītājas secinājumu apstiprinot tas, ka Regulas Nr. 1107/2009 23. panta 1. punktā, kurā ir paredzētas atkāpes no minētās regulas atsevišķu pantu prasībām, nav minēts šīs regulas 59. panta 1. punkts.
24
Ceturtkārt, prasītāja apgalvo, ka ir pārkāpts subsidiaritātes princips. Kā noteikts Regulas Nr. 1107/2009 23. pantā, pamatvielām piemērojamais īpašais režīms var tikt piemērots tikai tad, ja vajadzība lietot attiecīgās pamatvielas nav aptverta ar jau esošajiem augu aizsardzības līdzekļiem, lai izvairītos no tā, ka citi tirgus dalībnieki piesavinās konkurences priekšrocību salīdzinājumā ar atļauju turētājiem, laižot tirgū augu aizsardzības līdzekļus, kuriem nav vajadzīga atļauja.
25
Šajā ziņā Komisija esot uzskatījusi, ka nātrija hidrogēnkarbonāts ir augu aizsardzības līdzekļu aktīvā viela un ka neesot komerciālas intereses panākt šīs aktīvās vielas atļaušanu, ņemot vērā, ka atsevišķās dalībvalstīs to jau ir atļauts lietot augu aizsardzībā, pamatojoties uz valstu tiesību normām.
26
Turklāt nātrija hidrogēnkarbonāta apstiprināšana par pamatvielu neesot noderīga augu aizsardzības mērķiem, ņemot vērā, ka pastāv aktīvā viela, kas ir ķīmiski salīdzināma vai identiska, it īpaši attiecībā uz klasifikācijas un marķēšanas noteikumiem, tās ražošanas procesiem, lietošanu un fungicīdu iedarbību, kā tas esot apstiprināts EFSA tehniskajā ziņojumā un starptautiskos dokumentos un publikācijās.
27
Piektkārt, prasītāja uzskata, ka saskaņā ar “prioritātes principu” aktīvās vielas apstiprināšana bloķējot jebkuru izskatāmo pieteikumu par šīs pašas vielas apstiprināšanu par pamatvielu. Tādējādi, tā kā tā esot pieprasījusi nātrija hidrogēnkarbonāta apstiprināšanu par aktīvo vielu, šīs vielas apstiprināšana par pamatvielu esot jāatsauc.
28
Ar otro argumentu prasītāja norāda, ka ar apstrīdētās regulas pieņemšanu tiek radītas tiešas ekonomiskās sekas uz tās stāvokli tirgū, jo nātrija hidrogēnkarbonāts, kuru Komisija ir apstiprinājusi par pamatvielu, ir augu aizsardzības līdzekļu, kuru pamatā ir kālija hidrogēnkarbonāts, aizstājējs un tādējādi konkurē ar tās līdzekli VitiSan.
29
Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru attiecīgās personas tiešs skārums pamatojas uz diviem kumulatīviem nosacījumiem. Tas prasa, pirmkārt, lai apstrīdētais Savienības tiesību akts tieši ietekmētu šīs personas tiesisko stāvokli un, otrkārt, nedotu nekādu rīcības brīvību tā adresātiem, kas ir atbildīgi par tā ieviešanu, kura ir pilnīgi automātiska un izriet vienīgi no Savienības tiesiskā regulējuma, pastarpināti nepiemērojot citus noteikumus (rīkojums, 2011. gada 6. septembris, Inuit Tapiriit Kanatami u.c./Parlaments un Padome, T‑18/10, EU:T:2011:419, 71. punkts, un spriedums, 2011. gada 25. oktobris, Microban International un Microban (Europe)/Komisija, T‑262/10, EU:T:2011:623, 27. punkts).
30
Šajā lietā ir jānorāda, ka ar prasītājas izvirzīto pirmo argumentu, kurš attiecas uz Regulas Nr. 1107/2009 59. panta 1. punktu, nevar pierādīt to, ka apstrīdētā regula prasītāju ir skārusi tieši.
31
Proti, tehniskajā ziņojumā, kuru EFSA iesniedza Komisijai nātrija hidrogēnkarbonāta apstiprināšanas par pamatvielu ietvaros, tā ļoti vispārīgi ir minējusi pētījumu rezultātus, kurus prasītāja ir iesniegusi kālija hidrogēnkarbonāta apstiprināšanai par aktīvo vielu. Minētajā tehniskajā ziņojumā EFSA ir noraidījusi to, ka nātrija hidrogēnkarbonātam varētu būt negatīva ietekme uz medus bitēm, ņemot vērā faktu, ka šī ietekme bija izslēgta attiecībā uz kālija hidrogēnkarbonātu saistībā ar VitiSan, kā arī kāda cita līdzekļa atļaušanu.
32
Taču Regulas Nr. 1107/2009 59. panta 1. punktā ir paredzēts, ka ar datu aizsardzību, kuru piemēro aktīvu vielu saturoša augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļaujas vai izmantošanas atļaujas pieteikuma iesniedzējam, kurš ir iesniedzis izmēģinājumu vai pētījumu ziņojumu par šo vielu, tiek aizliegts dalībvalstij, kas šo ziņojumu saņēmusi, to izmantot citu atļaujas pieteikuma iesniedzēju labā, izņemot gadījumus, kuri ir paredzēti minētajā regulā.
33
Šīs tiesību normas mērķis, kā izriet no Regulas Nr. 1107/2009 preambulas 39. apsvēruma, ir aizsargāt lielos ieguldījumus, kurus varēja īstenot pieteikuma iesniedzējs, kurš lūdz atļauju un kurš ir iesniedzis attiecīgo ziņojumu, lai to neizmantotu cits konkurējošs pieteikuma iesniedzējs.
34
Tādējādi tas nevar tikt interpretēts kā tāds, kas aizsargā šo atļaujas pieteikuma iesniedzēju pret to, ka EFSA izdara atsauces uz attiecīgo ziņojumu par Komisijas veikto pamatvielas apstiprināšanu. Proti, kā izriet no Regulas Nr. 1107/2009 preambulas 18. apsvēruma, “vielas, kuras netiek lietotas galvenokārt kā augu aizsardzības līdzekļi, var būt vērtīgas augu aizsardzībā, [pat ja] nav pietiekama ekonomiskā pamatojuma, lai iesniegtu pieteikumu atļaujas saņemšanai”. Tādējādi vielas apstiprināšana par pamatvielu tiek veikta nevis konkrētu pieteikumu iesniedzēju interesēs, bet gan visu lietotāju interesēs, un tādējādi tā neietilpst Regulas Nr. 1107/2009 59. panta 1. punktā paredzētās aizsardzības piemērošanas jomā. Turklāt ir arī jānorāda, kā izriet no minētās regulas 28. panta 2. punkta a) apakšpunkta, ka vielas apstiprināšana par pamatvielu pieļauj vienīgi šīs vielas “lietošanu” augu aizsardzībā, nevis šīs vielas laišanu tirgū kā augu aizsardzības līdzekli, kas apstiprina šādas apstiprināšanas ekonomiskās intereses neesamību konkrētam pieteikuma iesniedzējam.
35
Katrā ziņā prasītāja nav pierādījusi, kādā veidā apstrīdētā regula, lai gan tās vienīgais mērķis ir ļaut nātrija hidrogēnkarbonātu lietot augu aizsardzībā – nevis laist tirgū – varētu tieši ietekmēt tās stāvokli, nodarot kaitējumu iespējamajām tiesībām uz datu, kuri ietverti prasītājas iesniegtajos izmēģinājumu un pētījumu ziņojumos, komerciālu aizsardzību, kura tai izrietētu no Regulas Nr. 1107/2009 59. panta 1. punkta normām.
36
Saistībā ar otro argumentu, kuru ir izvirzījusi prasītāja un kurš attiecas uz apstrīdētās regulas ekonomiskajām sekām uz tās stāvokli tirgū, ir jānorāda, ka savos apsvērumos prasītāja tikai ļoti vispārīgi ir minējusi tāda zaudējuma iespēju, ko izraisa nātrija hidrogēnkarbonāta lietošana tās līdzekļa VitiSan vietā, nenorādot faktus, kas var pierādīt, ka ar apstrīdēto regulu tiktu tieši ietekmēts tās tiesiskais stāvoklis.
37
Proti, lai gan nevar izslēgt, ka apstrīdētā regula varētu ietekmēt prasītājas līdzekļa tirdzniecības iespējas, kā savos procesuālajos rakstos atzīst pati Komisija, šādas no šīs regulas izrietošās ekonomiskās sekas ietekmē nevis prasītājas tiesisko stāvokli, bet vienīgi tās faktisko situāciju (šajā ziņā skat. spriedumu, 2015. gada 28. aprīlis, T & L Sugars un Sidul Açúcares/Komisija, C‑456/13 P, EU:C:2015:284, 37. punkts, un rīkojumu, 2011. gada 6. septembris, Inuit Tapiriit Kanatami u.c./Parlaments un Padome, T‑18/10, EU:T:2011:419, 75. punkts).
38
Šajā ziņā ar to vien, ka tiesību akts var ietekmēt prasītājas materiālo stāvokli, nav pietiekami, lai varētu uzskatīt, ka tas tieši ietekmē prasītāju (rīkojumi, 1998. gada 18. februāris, Comité d’entreprise de la Société française de production u.c./Komisija, T‑189/97, EU:T:1998:38, 48. punkts, un 2011. gada 21. septembris, Etimine un Etiproducts/ECHA, T‑343/10, EU:T:2011:509, 41. punkts; šajā ziņā skat. spriedumu, 1969. gada 10. decembris, Eridania u.c./Komisija, 10/68 un 18/68, EU:C:1969:66, 7. punkts).
39
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jākonstatē, ka apstrīdētā regula tieši neietekmē prasītājas tiesisko stāvokli, jo minētajā regulā ir tikai atļauts augu aizsardzības mērķiem lietot līdzekli, kas atšķiras no tā, kuru tirgo prasītāja. Tā kā pirmais nosacījums par tiešu skārumu nav izpildīts, ir jāsecina, ka apstrīdētā regula prasītāju nav skārusi tieši un tādējādi tai nav locus standi par šo regulu, un nav jāspriež par prasītājas iespējamu individuālu skārumu LESD 263. panta ceturtajā daļā minētā otrā gadījuma izpratnē un par to, vai apstrīdētā regula ir reglamentējošs akts, kas nav saistīts ar izpildes pasākumiem šajā tiesību normā minētā trešā gadījuma izpratnē.
40
Līdz ar to Komisijas izvirzītā pirmā iebilde par nepieņemamību ir jāapmierina un prasība ir jānoraida kā nepieņemama, un nav jāizvērtē otrā iebilde par nepieņemamību.
Par pieteikumu par iestāšanos lietā
41
Atbilstoši Reglamenta 144. panta 3. punktam, ja atbildētāja iesniedz minētā Reglamenta 130. panta 1. punktā paredzēto iebildi par nepieņemamību vai kompetences neesamību, lēmums par pieteikumu par iestāšanos lietā tiek pieņemts tikai pēc tam, kad šī iebilde tiek noraidīta vai lēmuma pieņemšana par to tiek atlikta līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai.
42
Tā kā šajā lietā prasība ir noraidāma kopumā, nav jālemj par pieteikumu par iestāšanos lietā.
Par tiesāšanās izdevumiem
43
Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kuri saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību saskaņā ar Komisijas prasījumiem.
44
Turklāt saskaņā ar Reglamenta 144. panta 10. punktu Dānijas Karaliste sedz savus saistībā ar pieteikumu par iestāšanos lietā radušos tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
izdod rīkojumu:
1)
prasību noraidīt kā nepieņemamu;
2)
nav jālemj par Dānijas Karalistes pieteikumu par iestāšanos lietā;
3)
Biofa AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kuri saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību;
4)
Dānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus, kuri saistīti ar pieteikumu par iestāšanos lietā.
Luksemburgā, 2016. gada 9. novembrī
Sekretārs
E. Coulon
Priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs
S. Gervasoni
( *1 ) Tiesvedības valoda – holandiešu.
Top