Lieta T‑334/03
Deutsche Post EURO EXPRESS GmbH
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Kopienas preču zīme – Vārdisks apzīmējums “EUROPREMIUM” – Absolūts atteikuma pamatojums – Aprakstošs raksturs – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts
Pirmās instances tiesas spriedums (trešā palāta) 2005. gada 12. janvārī
Sprieduma kopsavilkums
1. Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūtie atteikuma pamatojumi – Preču zīme, kas sastāv no elementiem, kurus izmanto arī kā reklāmas saukļus – Reģistrācijas nosacījums – Iespējamība uztvert kā norādi uz attiecīgo preču vai pakalpojumu komerciālo izcelsmi – Izvērtēšana saistībā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu – 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts – Atšķirīgi piemērošanas kritēriji
(Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)
2. Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūtie atteikuma pamatojumi – Preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuri var kalpot, lai apzīmētu preces īpašības – Vārdisks apzīmējums “EUROPREMIUM”
(Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
1. Tādas Kopienas preču zīmes reģistrācija, kas sastāv no apzīmējumiem vai norādēm, kuras turklāt izmanto kā reklāmas saukļus, norādes par kvalitāti vai izteicienus, kas mudina iegādāties preces vai pakalpojumus, uz ko attiecas šī preču zīme, ir iespējama, ja to izmanto ar nosacījumu, ka preču zīmi, par kuru ir strīds, uzreiz var uztvert kā komerciālās izcelsmes apzīmējumu pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem, lai attiecīgā sabiedrība spētu nekļūdīgi atšķirt preču zīmes īpašnieka preces un pakalpojumus no precēm un pakalpojumiem ar citu komerciālu izcelsmi.
Šī iespējamība uztvert šādu preču zīmi kā norādi uz preču un pakalpojumu komerciālo izcelsmi ir jāizvērtē saistībā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
Savukārt, lai preču zīmei piemērotu Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, tai ir konkrēti, skaidri un objektīvi jānorāda uz attiecīgo preču vai pakalpojumu būtiskām pazīmēm.
(sal. ar 38., 39. un 41. punktu)
2. Nav pierādīts, ka vārdiskais apzīmējums “EUROPREMIUM”, kuru ir lūgts reģistrēt kā Kopienas preču zīmi, īpaši attiecībā uz precēm, kas izgatavotas no dažādiem materiāliem un paredzētas iesaiņošanai, uzglabāšanai vai pārvadāšanai, reklāmas vai vadības pakalpojumi vai palīdzība tirdzniecības jautājumos un transporta un glabāšanas pakalpojumi, kas ietilpst 16., 20., 35. un 39. klasē saskaņā ar Nicas Nolīgumu un ko vidusmēra angļu patērētājs var saprast kā norādi uz ļoti kvalitatīvām Eiropas izcelsmes precēm un pakalpojumiem, var kalpot, lai Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē tieši apzīmētu minētās preces un pakalpojumus.
Pirmkārt, attiecīgo apzīmējumu neveido sastāvdaļas, kas aprakstītu minētās preces un pakalpojumus, jo priedēklis “euro” ne tieši, ne arī minot kādu no būtiskām pazīmēm, nenorāda uz tiem un vārds “premium” ir tikai slavinošs termins, kura mērķis ir minēt pazīmi, ko pieteikuma iesniedzējs vēlas piešķirt pats savām precēm, tomēr neinformējot patērētājus par piedāvāto preču vai pakalpojumu īpašām un objektīvām pazīmēm.
Otrkārt, nav atzīts, ka termins “europremium” kopumā ir vai var būt vispārīgs vai parasts nosaukums, ar ko apzīmēt vai raksturot attiecīgās preces vai pakalpojumus.
(sal. ar 28., 34., 36., 43., 45. un 46. punktu)
PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2005. gada 12. janvārī (*)
Kopienas preču zīme – Vārdisks apzīmējums “EUROPREMIUM” – Absolūts atteikuma pamatojums – Aprakstošs raksturs – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts
Lieta T‑334/03
Deutsche Post EURO EXPRESS GmbH, ko sākotnēji pārstāvēja G. Lindhofere [G. Lindhofer], pēc tam – K. Ū. Jonass [K.‑U. Jonas], advokāti, kas norādījuši adresi Luksemburgā,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi; ITSB), ko sākotnēji pārstāvēja U. Flēgars [U. Pfleghar] un G. Šneiders [G. Schneider], pēc tam – A. fon Mīlendāls [A. von Mühlendahl] un G. Šneiders, pārstāvji,
atbildētājs,
par prasību pret ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2003. gada 20. jūnija lēmumu (lieta R 348/2002‑4) par vārdiskā apzīmējuma “EUROPREMIUM” kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Azizi [J. Azizi], tiesneši M. Jēgers [M. Jaeger] un O. Cūcs [O. Czúcz],
sekretāre B. Pastora [B. Pastor], sekretāra palīdze,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 29. septembrī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2004. gada 23. janvārī,
pēc 2004. gada 29. septembra tiesas sēdes,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 2000. gada 24. martā prasītāja Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme bija vārdisks apzīmējums “EUROPREMIUM”.
3 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 16., 20., 35. un 39. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, un atbilst šādam aprakstam:
– 16. klase – “Papīrs, kartons un izstrādājumi no šiem materiāliem [..], jo īpaši iesaiņojamais papīrs, papīra maisiņi, papīra aploksnes; kartons un kartona izstrādājumi, tas ir, kastes, kartons iesaiņošanai un kartona iepakojums dažāda veida preču pārvadāšanai; iespiedprodukcija, avīzes, brošūras, periodika un grāmatas; etiķetes (izņemot auduma etiķetes); mācību un uzskates līdzekļi (izņemot aparatūru), ko pārvadā pakās vai nosūta vēstulēs; plastmasas izstrādājumi iesaiņošanai, jo īpaši plastmasas izolējošie izstrādājumi piepūšamo matraču iesaiņošanai, maisi, plēves, apvalki un plastmasas maisiņi; izstrādājumi plastmasas iesaiņojamiem materiāliem, plastmasas konteineri [..]”;
– 20. klase – “Preces no koka, korķa, niedrēm, meldriem, klūgām, raga, kaula, ziloņkaula, vaļa ragvielas, gliemežvākiem, dzintara, perlamutra, jūras putām un no šo materiālu aizstājējiem vai no plastmasām [..]; jo īpaši konteineri vai iesaiņojuma materiāli no koka vai plastmasas (izņemot no metāla) dažāda veida preču pārvadāšanai, iesaiņojuma materiāli no plastmasas, plastmasas plēves iesaiņošanai, plastmasas maisiņi, lādes kastes un paliktņi no koka vai plastmasas, noslēdzamas un nenoslēdzamas kastītes, lādes un kastes, plāksnes, stalažas, konteineru noslēgšanas ierīces, izstrādājumi pārtikas rotājumiem (no plastmasas), kastītes galda piederumiem, konteineri, trauki pārvadāšanai, tvertnes, mucas, toveri, grozi, kastes pudelēm”;
– 35. klase – “Reklāma; tirdzniecības darījumu vadība; tirdzniecības pārvaldība; biroja darbi, jo īpaši gadatirgu un izstāžu organizēšana [..]; preču un saiņu datorizēta uzraudzība pārvadājuma laikā; palīdzība vadībā, tas ir, palīdzība darījumu pārvaldības nodaļai; vadības konsultācijas; darbinieku nodrošināšana uz laiku; statistikas sagatavošana; grāmatvedības uzskaites veikšana; izsoļu rīkošana; komercpētījumi; tirgvedība, tirgus pētījumi un tirgus analīze; sabiedriskās domas aptaujas; skatlogu rotāšana; konsultācijas tirdzniecības jautājumos; konsultācijas organizatoriskos jautājumos; konsultāciju pakalpojumi darījumu jautājumos; konsultācijas personāla lietās; iekārtu un biroja aprīkojuma izīrēšana; starpniecība un tirdzniecības darījumu slēgšana trešo personu labā; starpniecība preču pirkuma un pārdevuma līgumos; preču izplatīšana reklāmas nolūkos; dokumentu pavairošana; reklāma; reklāma radio un televīzijā; reklāma kino”;
– 39. klase – “Transports un glabāšana noliktavā; visi pakalpojumi, kas ietverti [šajā] [..] klasē, jo īpaši vēstuļu, dokumentu, paziņojumu, ziņu, veidlapu, paku un citu preču pārvadājumi, glabāšana, savākšana, iesaiņošana, nodošana; piegāde un sūtījumu elektroniska uzskaite; starptautiskie kurjerpakalpojumi, tas ir, pārrobežu individuāla vēstuļu, dokumentu un citas rakstveida informācijas pārvadāšana, ko veic kurjeri, kuri tos piegādā tieši no sūtītāja adresātam, izmantojot autotransportu, vilcienus, kuģus un lidmašīnas; pakalpojumi, kas saistīti ar minēto preču pārvadāšanu, tas ir, nodošanu un glabāšanu, iepakošanu un piegādi, preču pārvadāšanu, izmantojot autotransportu, vilcienus, kuģus un lidmašīnas, iekraušana kuģos un izkraušana no tiem, kuģu un kuģu kravu glābšana, preču un mēbeļu nešana un glabāšana, naudas un vērtslietu pārvadāšana, starpniecības pakalpojumi transporta jomā”. [Neoficiāls tulkojums]
4 Ar 2002. gada 21. februāra lēmumu pārbaudītājs noraidīja pieteikumu saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 38. pantu, pamatojoties uz to, ka vārdiskais apzīmējums, par kuru iesniegts pieteikums, apraksta attiecīgās preces un pakalpojumus un tam nav nekādas atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta nozīmē.
5 2002. gada 22. aprīlī prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu par pārbaudītāja lēmumu iesniedza apelāciju ITSB.
6 Ar 2003. gada 20. jūnija lēmumu (turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju ceturtā padome noraidīja apelāciju, pamatojoties uz to, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts iestājas pret preču zīmes “EUROPREMIUM” reģistrāciju, jo patērētāji to var uztvert kā norādi, ka precēm un pakalpojumiem, kas veido preču zīmes pieteikuma priekšmetu, ir izcila kvalitāte un ka to izcelsme ir Eiropā.
Lietas dalībnieku prasījumi
7 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt Apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā – pēc prasītājas uzskatiem – atzīts, ka Kopienas preču zīme “EUROPREMIUM” neatbilst nosacījumiem, kas paredzēti Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā;
– likt publicēt Kopienas preču zīmi “EUROPREMIUM” saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 40. pantu;
– pakārtoti – nodot lietu atkārtotai izskatīšanai Apelāciju padomē;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
8 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atzīt par nepieņemamiem prasījumus attiecīgi par Apstrīdētā lēmuma atcelšanu, ciktāl tajā ir atteikta preču zīmes reģistrācija atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam, par to, lai ITSB tiktu uzdots publicēt minēto preču zīmi, un par lietas nodošanu atkārtotai izskatīšanai Apelāciju padomē;
– pārējā daļā prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
9 2004. gada 20. septembra vēstulē prasītāja no otrā un trešā prasījuma atteicās.
10 Tiesas sēdē prasītāja precizēja, ka tās prasības mērķis ir panākt Apstrīdētā lēmuma atcelšanu, ciktāl ITSB tajā ir atzinis, ka Kopienas preču zīme “EUROPREMIUM” neatbilst nosacījumiem, kas paredzēti Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā.
Juridiskais pamatojums
11 Prasības pamatojumam prasītāja izvirza tikai vienu pamatu, kas balstīts uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu.
Lietas dalībnieku argumenti
12 Prasītāja uzskata, ka noteicošais kritērijs preču zīmei ir iespēja atšķirt viena uzņēmuma preces no cita uzņēmuma precēm, un atgādina, ka apzīmējuma atšķirtspēja ir jāizvērtē attiecībā uz šī apzīmējuma saistību ar atsevišķu preci vai pakalpojumu, nevis abstraktā veidā.
13 Prasītāja norāda, ka preču zīme, ja vien tā, vērtējot kopumā, nav tikai aprakstoša, ir jāreģistrē. Atšķirams apzīmējums, ko var saprast citādi, nevis kā preces vai vienas preces īpašības aprakstu, nav tikai aprakstošs un tādēļ tas var būt preču zīme.
14 Prasītāja piebilst, ka terminam “europremium” ir vairākas nozīmes un tādēļ tas uzskatāms par atšķiramu.
15 Tiesas sēdē prasītāja norādīja uz Pirmās instances tiesas 2002. gada 9. oktobra spriedumu lietā T‑360/00 Dart Industries/ITSB (UltraPlus), Recueil, II‑3867. lpp.). Prasītāja atgādina, ka Pirmās instances tiesa minētajā spriedumā ir atzinusi – fakts, ka uzņēmums netieši un abstrakti ar apzīmējumu “UltraPlus” cildina, ka tā preces ir izcilas, tomēr tieši un tūlīt neinformējot patērētāju par kādu no attiecīgās preces pazīmēm, ir pieminēšana, nevis norādīšana Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē (minētā sprieduma 27. punkts). Prasītāja atgādina, ka norādītajā spriedumā Pirmās instances tiesa atcēla Apstrīdēto lēmumu, norādot, ka, nesaistot analīzi ar attiecīgajām precēm un nepierādot, ka apstrīdētais vārdiskais apzīmējums var kalpot, lai tieši norādītu uz attiecīgajām precēm, Apelāciju padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu (minētā sprieduma 29. punkts).
16 Prasītāja uzskata, ka šajā lietā ITSB ir izdarījis tādu pašu kļūdu, kādu Pirmās instances tiesa konstatēja minētajā spriedumā, uzskatot, ka “EUROPREMIUM” apraksta preces un pakalpojumus, kas paredzēti reģistrācijas pieteikumā, kaut gan nav tiešas un konkrētas sakarības starp šīm precēm un pakalpojumiem un apstrīdēto vārdisko apzīmējumu.
17 ITSB uzskata – Apelāciju padome ir pamatoti atzinusi, ka vārdiskais apzīmējums “EUROPREMIUM” ir aprakstoša norāde un ka ir jāatsaka to reģistrēt kā preču zīmi. ITSB atgādina, ka saskaņā ar Pirmās instances tiesas 2002. gada 20. marta spriedumu lietā T‑356/00 DaimlerChrysler/ITSB (CARCARD), Recueil, II‑1963. lpp., 30. punkts), lai atteiktos reģistrēt vārdisku apzīmējumu atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam, šim vārdiskajam apzīmējumam vismaz vienā no iespējamām nozīmēm jānorāda uz attiecīgo preču vai pakalpojumu pazīmēm.
18 ITSB apgalvo, ka vārdu salikums, kas sākas ar priedēkli “EURO”, ir jāsaprot kā norāde uz Eiropu, nevis uz euro kā vienotu valūtu. Attiecībā uz vārdu “PREMIUM” ITSB norāda, ka tas ir latīņu cilmes angļu vārds, ko lieto arī citās Eiropas Savienības valodās un kas nozīmē “īpašas kvalitātes” vai “ļoti labas kvalitātes”. ITSB uzskata, ka šīs divas nozīmes attiecīgajiem patērētājiem ir skaidras. No tā izriet, ka patērētāji uztvertu šo vārdisko apzīmējumu kā norādi uz ļoti kvalitatīvām Eiropas izcelsmes precēm.
19 ITSB turklāt apgalvo, ka aprakstošas norādes nav tikai norādes, kuru satura precizitāti ir iespējams pārbaudīt, bet tās ir arī norādes, kas aprobežojas ar vispārīgu preces kvalitātes vai citu pazīmju slavināšanu. ITSB uzskata, ka apzīmējums, par kura reģistrāciju iesniegts pieteikums, pietiekami precīzi apraksta preces un pakalpojumus, uz kuriem tas attiecas, vai vismaz vienu no to pazīmēm, lai būtu iespējams piemērot Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
20 Tiesas sēdē ITSB norādīja uz diviem Tiesas 2004. gada 12. februāra spriedumiem lietā C‑265/00 Campina Melkunie, Recueil, I‑1699. lpp., un lietā C‑363/99 Koninklije KPN Nederland, Recueil, I‑1619. lpp., par 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta interpretāciju Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmajā direktīvā 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.), kura formulējums ir gandrīz identisks Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta formulējumam. Šajos spriedumos Tiesa ir norādījusi, ka Direktīvas 89/104 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka preču zīme, ko veido vārds vai jaunvārds, kurā katra sastāvdaļa apraksta preces vai pakalpojumus, uz kuriem attiecas reģistrācijas pieteikums, ir aprakstoša, izņemot gadījumu, ja var uztvert atšķirību starp vārdu vai jaunvārdu un vienkāršu tā sastāvdaļu kopumu (attiecīgi minēto spriedumu 43. un 104. punkts).
21 ITSB uzskata – tā kā vārdisko apzīmējumu “EUROPREMIUM” veido divas aprakstošas sastāvdaļas un tā kā nav uztverama atšķirība starp šo apzīmējumu un vienkāršu tā sastāvdaļu kopumu, tad Apelāciju padome ir pamatoti atteikusi reģistrāciju.
Pirmās instances tiesas vērtējums
22 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu nereģistrē “preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, kura tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku un citas preču un pakalpojumu īpašības”. Turklāt Regulas Nr. 40/94 7. panta 2. punkts paredz, ka “1. punktu piemēro arī tad, ja pamatojums reģistrācijas atteikumam pastāv tikai kādā Kopienas daļā”.
23 Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts nepieļauj, ka tajā paredzētie apzīmējumi vai norādes tiktu rezervēti vienam uzņēmumam tikai tādēļ, ka tie ir reģistrēti kā preču zīme. Šādi šis noteikums kalpo vispārīgām interesēm, kas prasa, lai ikviens varētu brīvi izmantot šādus apzīmējumus vai norādes (šajā sakarā skat. Tiesas 1999. gada 4. maija spriedumu apvienotajās lietās C‑108/97 un C‑109/97 Windsurfing Chiemsee, Recueil, I‑2779. lpp., 25. punkts; Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedumus lietā T‑106/00 Stramserve/ITSB (STREAMSERVE), Recueil, II‑723. lpp., 36. punkts, un šī sprieduma 17. punktā minēto spriedumu lietā CARCARD, 24. punkts).
24 Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētie apzīmējumi un norādes ir tikai tādi, kas, no mērķsabiedrības viedokļa, tos parasti lietojot, var kalpot, lai tieši vai minot kādu no būtiskām pazīmēm, norādītu uz preci vai pakalpojumu, par kuru ir iesniegts reģistrācijas pieteikums (Tiesas 2001. gada 20. septembra spriedums lietā C‑383/99 P Procter & Gamble/ITSB, Recueil, I‑6251. lpp., 39. punkts).
25 No tā izriet – lai apzīmējumam piemērotu minētajā apakšpunktā paredzēto aizliegumu, apzīmējumam jābūt pietiekami tieši un konkrēti saistītam ar precēm vai pakalpojumiem, uz kuriem tas attiecas, lai attiecīgā mērķsabiedrība varētu uzreiz un neiedziļinoties uztvert attiecīgo preču un pakalpojumu kategorijas aprakstu vai kādu no to pazīmēm [šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2001. gada 7. jūnija spriedumu lietā T‑359/99 DKV/ITSB (EuroHealth), Recueil, II‑1645. lpp., 36. punkts; šī sprieduma 15. punktā minēto spriedumu lietā UltraPlus, 26. punkts, un 2004. gada 20. jūlija spriedumu lietā T‑311/02 Lissotschenko un Hentze/ITSB (LIMO), Recueil, II‑2957. lpp., 30. punkts].
26 Tātad apzīmējuma aprakstošo raksturu var izvērtēt tikai, pirmkārt, saistībā ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem un, otrkārt, saistībā ar to, kā šo apzīmējumu izprot mērķsabiedrība (šī sprieduma 17. punktā minētais spriedums lietā CARCARD, 25. punkts, un 15. punktā minētais spriedums lietā UltraPlus, 22. punkts).
27 Šajā lietā preces un pakalpojumi, par kuriem ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, it īpaši ir preces, kas izgatavotas no dažādiem materiāliem un paredzētas iesaiņošanai, uzglabāšanai vai pārvadāšanai, reklāmas vai vadības pakalpojumi vai palīdzība tirdzniecības jautājumos un transporta un glabāšanas pakalpojumi.
28 Attiecībā uz mērķsabiedrību Apelāciju padome atzina, ka attiecīgā sabiedrība ir plaša sabiedrība (Apstrīdētā lēmuma 9. punkts). Šajā sakarā Pirmās instances tiesa uzskata – tā kā attiecīgās preces un pakalpojumi ir paredzēti visiem patērētājiem, tad Apelāciju padomes veiktā analīze ir pareiza. Turklāt uz absolūtu atteikuma pamatojumu, kas paredzēts šajā gadījumā, tika norādīts tikai saistībā ar vienu Kopienas valodu, proti, angļu valodu (Apstrīdētā lēmuma 10. punkts); to atbildē Pirmās instances tiesai ir apstiprinājis ITSB. Tādējādi, piemērojot Regulas Nr. 40/94 7. panta 2. punktu, attiecīgā sabiedrības daļa, saistībā ar kuru ir jāizvērtē absolūtais atteikuma pamatojums, ir vidusmēra angļu patērētājs (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedumu lietā T‑219/00 Ellos/ITSB (ELLOS), Recueil, II‑753. lpp., 31. punkts).
29 Attiecībā uz termina “europremium” nozīmi no Apstrīdētā lēmuma 10. un 11. punkta izriet, ka, pēc ITSB uzskatiem, priedēklis “euro” ir saprotams kā norāde uz apzīmētāju “Eiropas” un ka “premium” angļu valodā nozīmē “ļoti labas kvalitātes”, un ka tādējādi šādi izveidots salikts vārds patērētājam rada iespaidu, ka tas ir saskāries ar ļoti kvalitatīvām Eiropas izcelsmes precēm vai pakalpojumiem.
30 Šajā sakarā jānorāda – tas, ka atbilstoši prasītājas apgalvojumiem terminam “europremium” nav skaidras nozīmes, nevar ietekmēt tā aprakstošā rakstura izvērtējumu. Jāatgādina, ka, lai piemērotu Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, pietiek, ja vārdisks apzīmējums vismaz vienā no iespējamām nozīmēm apzīmē kādu no attiecīgo preču vai pakalpojumu pazīmēm (šī sprieduma 17. punktā minētais spriedums lietā CARCARD, 30. punkts). Tāpat, kaut arī terminam “premium” patiešām ir citas nozīmes un kaut arī vienotās valūtas ieviešana, iespējams, pat valstīs, kuras nav Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstis, ir mainījusi mērķsabiedrības izpratni par priedēkli “euro”, Pirmās instances tiesai atliek tikai atzīt, ka Apelāciju padomes izraudzītā nozīme ir viena no iespējamām termina “europremium” nozīmēm.
31 Attiecībā uz saistību starp vārdu “europremium” un attiecīgajām precēm un pakalpojumiem Apelāciju padome Apstrīdētā lēmuma 12. punktā ir atzinusi, ka šis termins apzīmē minēto preču un pakalpojumu kvalitāti un izcelsmi.
32 Tādēļ ir jāizvērtē, vai vārdiskais apzīmējums “EUROPREMIUM”, ja to saprot kā mājienu uz ļoti labas kvalitātes Eiropas izcelsmes precēm un pakalpojumiem, no angliski runājošās sabiedrības viedokļa raugoties, ir norāde uz tik tiešu un konkrētu saistību ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, ka tam ir piemērojams aizliegums, kas paredzēts Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā.
33 Tiesas sēdē ITSB norādīja – Tiesa attiecībā uz Direktīvas 89/104 interpretāciju ir nospriedusi, ka preču zīme, ko veido vārds vai jaunvārds, kurā katra sastāvdaļa apraksta preces vai pakalpojumus, uz kuriem attiecas reģistrācijas pieteikums, ir aprakstoša, izņemot gadījumu, ja var uztvert atšķirību starp vārdu vai jaunvārdu un vienkāršu tā sastāvdaļu kopumu (šī sprieduma 20. punktā minētie spriedumi lietās Campina Melkunie, 43. punkts, un Koninklijke KPN Nederland, 104. punkts).
34 Šajā sakarā jāpiebilst, ka minētajās lietās par sastāvdaļu aprakstošo raksturu, kas veidoja preču zīmi, par kuras reģistrāciju bija iesniegts pieteikums, nebija nekādu šaubu. Pretēji tam, ko apgalvo ITSB, šajā lietā apstrīdēto vārdisko apzīmējumu neveido sastāvdaļas, kas aprakstītu prasītājas minētās preces un pakalpojumus.
35 Vispirms, attiecībā uz priedēkli “euro” ir svarīgi atgādināt, ka aizliegums, kas paredzēts Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ir piemērojams tikai tiem apzīmējumiem, kuri apraksta attiecīgo preču vai pakalpojumu būtiskas pazīmes un kuri paši var kalpot šo preču vai pakalpojumu apzīmēšanai sarunvalodā (šī sprieduma 24. punktā minētais spriedums lietā Procter & Gamble/ ITSB, 39. punkts). Apelāciju padome, Apstrīdētajā lēmumā apstiprinot, ka priedēklis “euro” ir jāsaprot kā norāde uz attiecīgo preču un pakalpojumu izcelsmi, nav sniegusi nekādu pamatojumu, kas pierādītu, ka izcelsme ir būtiska pazīme precēm un pakalpojumiem, kuri veido preču zīmes pieteikuma priekšmetu, ko, izdarot izvēli, ņemtu vērā mērķsabiedrība (šajā sakarā skat. šī sprieduma 28. punktā minēto spriedumu lietā ELLOS, 42. punkts, un Pirmās instances tiesas 2003. gada 26. novembra spriedumu lietā T‑222/02 HERON Robotunits/ITSB (ROBOTUNITS), Recueil, II‑4995. lpp., 44. punkts) un kas ļautu mērķsabiedrībai uzreiz un neiedziļinoties konstatēt konkrētu un tiešu saistību ar šīm precēm un pakalpojumiem. Tātad Apelāciju padome Apstrīdētajā lēmuma nav pierādījusi, ka priedēklis “euro” apraksta attiecīgās preces un pakalpojumus.
36 Katrā ziņā Pirmās instances tiesa uzsver, ka izcelsme nav ar pasta piegādēm saistītu preču un pakalpojumu būtiska pazīme. Ģeogrāfiskā izcelsme 16. un 20. klasē ietilpstošajām precēm, kas pēc būtības ir preces, kuras paredzētas dažāda veida preču iesaiņošanai, nav izteikta pazīme, kas nosaka patērētāja izvēli; patērētājs izdara izvēli, ņemot vērā tādas pazīmes kā iesaiņojuma lielums vai izturība. Arī attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35. un 39. klasē, nav pamata uzskatīt, ka izcelsme būtu pazīme, ko, izdarot izvēli, ņem vērā vidusmēra patērētājs. No tā izriet, ka priedēklis “euro” ne tieši, ne arī minot kādu no būtiskām pazīmēm, nenorāda uz attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, un tādējādi attiecībā uz tiem nav aprakstošs.
37 Attiecībā uz terminu “premium” ir svarīgi atgādināt – fakts, ka uzņēmums netieši un abstrakti cildina, ka tā preces ir izcilas, tomēr tieši un tūlīt neinformējot patērētāju par kādu no attiecīgo preču vai pakalpojumu konkrētām īpašībām vai pazīmēm, ir pieminēšana, nevis norādīšana Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē (šī sprieduma 15. punktā minētais spriedums lietā UltraPlus, 27. punkts, šajā sakarā skat. arī Pirmās instances tiesas 2001. gada 31. janvāra spriedumu lietā T‑24/00 Sunrider/ITSB (VITALITE), Recueil, II‑449. lpp., 22.–24. punkts).
38 Tādējādi Pirmās instances tiesa ir atzinusi, ka tādas preču zīmes reģistrācija, kas sastāv no apzīmējumiem vai norādēm, kuras turklāt izmanto kā reklāmas saukļus, norādes par kvalitāti vai izteicienus, kas mudina iegādāties preces vai pakalpojumus, uz ko attiecas šī preču zīme, ir iespējama, ja to izmanto ar nosacījumu, ka attiecīgo preču zīmi uzreiz var uztvert kā komerciālās izcelsmes apzīmējumu pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem, lai attiecīgā sabiedrība spētu nekļūdīgi atšķirt preču zīmes īpašnieka preces un pakalpojumus no precēm un pakalpojumiem ar citu komerciālu izcelsmi (Pirmās instances tiesas 2003. gada 3. jūlija spriedums lietā T‑122/01 BestBuyConcepts/ITSB (BEST BUY), Recueil, II‑2235. lpp., 21. punkts).
39 Šī iespējamība apzīmējumu uztvert kā norādi uz preču un pakalpojumu komerciālo izcelsmi ir jāizvērtē saistībā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu (Tiesas 2004. gada 16. septembra spriedums lietā C‑329/02 P SAT.1 SatellitenFernsehen/ITSB, Krājums, I‑8317. lpp., 23. un 25. punkts, Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T‑79/00 Rewe‑Zentral/ITSB (LITE), Recueil, II‑705. lpp., 26. punkts, un 2004. gada 30. jūnija spriedums lietā T‑281/02 NormaLebensmittelfilialbetrieb/ITSB (Mehr Für Ihr Geld), Krājums, II‑1915. lpp., 24. punkts).
40 No tā izriet, ka apzīmējumi, kam ir slavinošs raksturs un kas norāda uz abstraktām pazīmēm, kuras uzņēmums reklāmas nolūkos vēlas piešķirt pats savām precēm vai pakalpojumiem, ir jāizvērtē saistībā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
41 Savukārt, lai vārdiskam apzīmējumam piemērotu Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kas ir vienīgā norma, par kuru ir strīds šajā lietā, ir konkrēti, skaidri un objektīvi jānorāda uz attiecīgo preču vai pakalpojumu būtiskām pazīmēm (šajā sakarā skat. šī sprieduma 37. punktā minēto spriedumu lietā VITALITE, 23. punkts; Pirmās instances tiesas 2001. gada 5. aprīļa spriedumu lietā T‑87/00 Bank für Arbeit und Wirtschaft/ITSB (EASYBANK), Recueil, II‑1259. lpp., 29. un 31. punkts, un šī sprieduma 15. punktā minēto spriedumu lietā UltraPlus, 28. punkts).
42 Turklāt, kā pareizi atgādina prasītāja, Pirmās instances tiesai jau ir bijusi iespēja apstiprināt, ka termins ar cildinošu raksturu, kāds ir UltraPlus, tomēr neapraksta attiecīgās preces, šajā gadījumā – sintētiska materiāla traukus krāsnīm, jo tas neļauj patērētājam uzreiz un neiedziļinoties konstatēt konkrētu un tiešu saistību ar attiecīgajām precēm (šī sprieduma 15. punktā minētais spriedums lietā UltraPlus, 26. punkts, un 37. punktā minētais spriedums lietā VITALITE, 22.–24. punkts).
43 Vārds “premium” Apelāciju padomes izraudzītajā nozīmē ir tikai slavinošs termins, kura mērķis ir minēt pazīmi, ko prasītāja vēlas piešķirt pati savām precēm, tomēr neinformējot patērētājus par piedāvāto preču vai pakalpojumu īpašām un objektīvām pazīmēm. Tāpēc šis vārds nevar kalpot, lai apzīmētu attiecīgo preču un pakalpojumu veidu, ne tieši, ne arī norādot uz to būtiskām pazīmēm.
44 Tātad, tā kā vārdisko apzīmējumu “EUROPREMIUM” neveido sastāvdaļas, kas aprakstītu attiecīgās preces un pakalpojumus, tad Tiesas spriedumi lietās Campina Melkunie un Koninklijke KPN Nederland (minēti šī sprieduma 20. punktā), uz ko ir norādījis ITSB, šajā gadījumā nav atbilstīgi. Neatliek nekas cits, kā pārbaudīt, vai, lai gan minētā vārdiskā apzīmējuma sastāvdaļas nav aprakstošas, šis vārdiskais apzīmējums kopumā ļauj mērķsabiedrībai konstatēt tūlītēju un konkrētu saikni ar precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem iesniegts reģistrācijas pieteikums.
45 Šajā sakarā jānorāda, ka Apelāciju padome Apstrīdētajā lēmumā nav atzinusi, ka termins “EUROPREMIUM” kopumā ir vai var būt vispārīgs vai parasts nosaukums, ar ko apzīmēt vai raksturot preces, kas paredzētas iesaiņošanai, uzglabāšanai vai pārvadāšanai, reklāmas vai vadības pakalpojumus vai palīdzību tirdzniecības jautājumos un transporta un glabāšanas pakalpojumus (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedumu lietā T‑34/00 EurocoolLogistik/ITSB (EUROCOOL), Recueil, II‑683. lpp., 50. punkts). Apstrīdētais lēmums aprobežojas ar norādi, ka šis vārdiskais apzīmējums patērētājam rada iespaidu par ļoti kvalitatīvām Eiropas izcelsmes precēm vai pakalpojumiem, nepierādot, ka šī pazīme ļautu patērētājiem uzreiz un neiedziļinoties konstatēt tiešu un konkrētu saistību ar iepriekš minētajām precēm un pakalpojumiem.
46 Tādējādi, nesaistot savu analīzi ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, un nepierādot, ka vārdiskais apzīmējums “EUROPREMIUM” – to saprotot kā norādi uz ļoti kvalitatīvām Eiropas izcelsmes precēm un pakalpojumiem – var kalpot, lai tieši apzīmētu minētās preces un pakalpojumus, Apelāciju padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
47 Tādēļ Apstrīdētais lēmums ir atceļams.
Par tiesāšanās izdevumiem
48 Atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā ITSB spriedums ir nelabvēlīgs, tam jāpiespriež atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tās prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (trešā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi; ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2003. gada 20. jūnija lēmumu (lieta R 348/2002‑4);
2) atbildētājs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Azizi
Jaeger
Czúcz
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2005. gada 12. janvārī.
Sekretārs
Priekšsēdētājs
H. Jung
M. Jaeger
* Tiesvedības valoda – vācu.
Top