TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2018. gada 28. jūnijā ( *1 )
Apelācija – Eiropas Savienības preču zīme – Regula (EK) Nr. 207/2009 – 8. panta 5. punkts – 76. pants – Iebildumu process – Relatīvi atteikuma pamati – Regula (EK) Nr. 2868/95 – 19. noteikums – 50. noteikuma 1. punkts – Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) agrāku lēmumu, ar kuriem atzīta agrākās preču zīmes reputācija, esamība – Labas pārvaldības princips – Šo lēmumu ņemšana vērā vēlākos iebildumu procesos – Pienākums norādīt pamatojumu – EUIPO apelācijas padomju procesuālie pienākumi
Lieta C‑564/16 P
par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko 2016. gada 7. novembrī iesniedza
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), ko pārstāv D. Botis un D. Hanf, pārstāvji,
prasītājs,
otra lietas dalībniece –
Puma SE , Hercogenauraha [Herzogenaurach] (Vācija), ko pārstāv P. González‑Bueno Catalán de Ocón, abogado,
prasītāja pirmajā instancē.
TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Ilešičs [M. Ilešič] (referents), Tiesas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], kas pilda otrās palātas tiesneša pienākumus, tiesneši A. Ross [A. Rosas], K. Toadere [C. Toader] un E. Jarašūns [E. Jarašiūnas],
ģenerāladvokāts: M. Vatelē [M. Wathelet],
sekretāre: S. Stremholma [C. Strömholm], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2017. gada 14. decembra tiesas sēdi,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2018. gada 25. janvāra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1
Apelācijas sūdzībā Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2016. gada 9. septembra spriedumu Puma/EUIPO – Gemma Group (Lecoša kaķu dzimtas dzīvnieka attēls) (T‑159/15, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”, EU:T:2016:457), ar kuru tā atcēlusi EUIPO Apelācijas piektās padomes (turpmāk tekstā – “Apelācijas padome”) 2014. gada 19. decembra lēmumu lietā R 1207/2014‑5) attiecībā uz iebildumu procesu starp Puma SE un Gemma Group Srl (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).
Atbilstošās tiesību normas
2
Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par [Eiropas Savienības] preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) 8. panta “Relatīvs atteikuma pamatojums [pamats]” 5. punktā ir noteikts:
“Turklāt, ja 2. punkta nozīmē agrākās preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tā ir identiska vai līdzīga agrākajai preču zīmei un to reģistrē precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, ja attiecībā uz agrāku [Eiropas Savienības] preču zīmi tā ir [Savienībā] pazīstama un attiecībā uz agrāku valsts preču zīmi tā ir pazīstama attiecīgajā dalībvalstī un ja pieteiktās preču zīmes izmantošanā bez pietiekama iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no agrākās preču zīmes atšķirīguma vai atpazīstamības [atšķirtspējas vai reputācijas] vai tai kaitēt.”
3
Šīs regulas VII sadaļā “Apelācija” ietvertā 63. panta 2. punktā ir paredzēts:
“Izskatot apelāciju, Apelācijas padome tās noteiktā termiņā lūdz puses, cik bieži tas vajadzīgs, iesniegt savus apsvērumus par otras puses vai pašas padomes iesniegtiem materiāliem.”
4
Minētās regulas 75. pantā ir noteikts:
“Biroja lēmumos norāda to pamatojumu. Lēmumi balstās tikai uz tādiem iemesliem vai pierādījumiem, par ko attiecīgajām pusēm ir bijusi iespēja iesniegt savus apsvērumus.”
5
Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 76. pantam:
“1. Lietas izskatīšanas procesa laikā Birojs izskata faktus pēc savas iniciatīvas, tomēr lietas izskatīšanas procesos, kas attiecas uz relatīvu pamatu reģistrācijas noraidīšanai, Birojs aprobežojas ar faktu, pierādījumu un argumentu [, kā arī prasījumu], ko puses iesniegušas, pārbaudi.
2. Birojs var neņemt vērā faktus vai pierādījumus, ko attiecīgās puses nav iesniegušas laicīgi.”
6
Šīs regulas 78. panta 1. punktā ir noteikts:
“Lietas izskatīšanas procesā Birojā pierādījumus sniedz vai iegūst:
a)
uzklausot puses;
b)
lūdzot informāciju;
c)
uzrādot dokumentus un lietiskos pierādījumus;
d)
uzklausot lieciniekus;
e)
no ekspertu atzinumiem;
f)
no rakstveida paziņojumiem, kas apstiprināti ar zvērestu vai ar līdzīgām sekām atbilstoši tās valsts likumiem, kurā paziņojums sastādīts.”
7
Komisijas Regulas (EK) Nr. 2868/95 (1995. gada 13. decembris), ar ko īsteno Padomes Regulu Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1995, L 303, 1. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1041/2005 (2005. gada 29. jūnijs) (OV 2005, L 172, 4. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 2868/95”), 19. noteikuma “Iebilduma pamatojums” 1. un 2. punktā ir noteikts:
“1. Līdz Biroja noteiktam termiņam [..] Birojs dod iespēju iebilduma iesniedzējai pusei iesniegt faktus, pierādījumus un argumentāciju, kas pamato iebildumu, vai papildināt faktus, pierādījumus vai argumentāciju, kas jau ir iesniegti saskaņā ar 15. noteikuma 3. punktu.
2. Šā noteikuma 1. punktā minētajā termiņā iebilduma iesniedzēja puse sniedz arī pierādījumus par tās agrākās zīmes vai agrāko tiesību pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu, kā arī pierādījumus par to, ka tai ir tiesības iesniegt iebildumu. Jo īpaši iebilduma iesniedzēja puse iesniedz šādus pierādījumus:
a)
ja iebildums pamatots ar preču zīmi, kas nav [Eiropas Savienības] preču zīme, lai pierādītu, ka tā ir iesniegta reģistrācijai vai reģistrēta, iesniedz šādus dokumentus:
[..]
ii)
ja preču zīme ir reģistrēta, attiecīgās reģistrācijas apliecības kopiju un attiecīgā gadījumā pēdējās atjaunošanas apliecības kopiju, kas norāda, ka preču zīmes aizsardzības laiks pārsniedz 1) punktā noteikto termiņu un visus tā pagarinājumus, vai līdzvērtīgus dokumentus no iestādes, kas preču zīmi ir reģistrējusi;
[..]
c)
ja iebildums pamatots ar preču zīmi, kam ir laba reputācija Regulas [Nr. 207/2009] 8. panta 5. punkta nozīmē, papildus šā punkta a) apakšpunktā minētajiem pierādījumiem pierādījumus par to, ka zīme ir ar labu reputāciju, kā arī pierādījumus vai argumentus, kas pierāda, ka pieteiktās preču zīmes nepamatota lietojuma dēļ tiks gūtas netaisnas priekšrocības vai arī tiks nodarīts kaitējums agrākās preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai;
[..].”
8
Saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punktu:
“Ja vien nav paredzēts citādi, noteikumus attiecībā uz procedūrām departamentā, kas pieņēmis lēmumu, pret kuru ceļ apelāciju, apelācijas procedūrām piemēro mutatis mutandis.
[..]
Ja apelācija ir vērsta pret Iebildumu nodaļas lēmumu, Padome, izskatot apelāciju, aprobežojas ar faktiem un pierādījumiem, kas sniegti līdz termiņiem, ko saskaņā ar Regulu un šajā pantā iekļautajiem noteikumiem noteikusi vai precizējusi Iebildumu nodaļa, ja vien Padome neuzskata, ka saskaņā ar [Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktu] jāņem vērā papildu vai papildinoši fakti un pierādījumi.”
Tiesvedības priekšvēsture
9
2013. gada 14. februārī Gemma Group iesniedza EUIPO Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar Regulu Nr. 207/2009.
10
Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums zilā krāsā:
11
Preces, attiecībā uz kurām pieteikta reģistrācija, ietilpst 7. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “mašīnas, kas paredzētas koka apstrādei; iekārtas alumīnija apstrādei; PVC apstrādes iekārtas”.
12
Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2013. gada 8. aprīļaBulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 66/2013.
13
2013. gada 8. jūlijāPuma, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 41. pantu, iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz visām šī sprieduma 11. punktā minētajām precēm. Iebildumi bija balstīti uz šīs regulas 8. panta 5. punktā paredzēto pamatu.
14
Iebildumi tika pamatoti tostarp ar šādām agrākām preču zīmēm (turpmāk tekstā – “agrākās preču zīmes”):
–
tālāk attēlotā starptautiskā grafiskā preču zīme – kas 1983. gada 30. septembrī reģistrēta ar numuru 480105, kuras reģistrācija pagarināta līdz 2023. gadam un kura ir spēkā Austrijā, Beniluksa valstīs, Horvātijā, Francijā, Ungārijā, Itālijā, Portugālē, Čehijas Republikā, Rumānijā, Slovākijā un Slovēnijā, – ar kuru apzīmētas preces, kas ietilpst 18., 25. un 28. klasē un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
–
18. klase: “pāri plecam liekamās somas un ceļojumu somas, ceļasomas un čemodāni, it īpaši sporta piederumiem un apģērbiem”;
–
25. klase: “apģērbi, zābaki, kurpes un čības”;
–
28. klase: “spēles, rotaļlietas; trenažieri, vingrošanas un sporta aprīkojums (kas neietilpst citās klasēs), tostarp sporta bumbas”:
–
tālāk attēlotā starptautiskā grafiskā preču zīme, kas 1992. gada 17. jūnijā reģistrēta ar numuru 593987, kuras reģistrācija pagarināta līdz 2022. gadam, kura ir spēkā Austrijā, Beniluksa valstīs, Bulgārijā, Kiprā, Horvātijā, Spānijā, Igaunijā, Somijā, Francijā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Portugālē, Apvienotajā Karalistē, Čehijas Republikā, Rumānijā, Slovēnijā un Slovākijā un kura tostarp apzīmē preces, kas ietilpst 18., 25. un 28. klasē un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
–
18. klase: “preces no ādas un/vai ādas imitācijas (kas ietilpst šajā klasē); rokassomas un somas, kas nav pielāgotas precēm, kurām tās paredzētas, kā arī nelieli ādas izstrādājumi, tostarp maki, kabatas portfeļi, atslēgu maki; rokassomas [..]”;
–
25. klase: “apģērbi, apavi, galvassegas; apavu daļas un sastāvdaļas, zoles, iekšējās zoles un supinatori, papēži, zābaku stulmi [..]”;
–
28. klase: “spēles, rotaļlietas, tostarp miniatūras kurpes un miniatūras bumbas (kā rotaļlietas); fizisko treniņu, vingrošanas un sporta ierīces un rīki (kas ietilpst šajā klasē); [..]”:
15
Lai pamatotu savus iebildumus, kas balstīti uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu, Puma atsaucās uz agrāko preču zīmju reputāciju attiecībā uz visām šī sprieduma 14. punktā minētajām precēm visās dalībvalstīs.
16
2014. gada 10. martāEUIPO Iebildumu nodaļa (turpmāk tekstā – “Iebildumu nodaļa”) iebildumus noraidīja pilnībā. Vispirms atzīstot zināmu līdzības pakāpi starp konfliktējošiem apzīmējumiem, attiecībā uz agrākās preču zīmes Nr. 593987 reputāciju tā secināja, ka procesuālās ekonomijas apsvērumu dēļ tai nav jāizskata pierādījumi, ko Puma iesniegusi, lai apliecinātu tās plašo izmantošanu un reputāciju, un ka iebildumu vērtējums ir jāveic, balstoties uz pieņēmumu, ka minētajai agrākajai preču zīmei piemīt “paaugstināta atšķirtspēja”. Balstoties uz šo premisu, tā tomēr secināja, ka konkrētā sabiedrības daļa, ņemot vērā ar konkrētajām preču zīmēm aptverto preču atšķirības, nesaskatīs Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktā prasīto saikni starp šīm preču zīmēm.
17
2014. gada 7. maijāPuma saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.
18
Ar apstrīdēto lēmumu Apelācijas padome noraidīja apelācijas sūdzību. Pirmkārt, tā uzskatīja, ka agrākajām preču zīmēm un reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei piemīt noteikta vizuālās līdzības pakāpe un tās pauž vienu un to pašu jēdzienu “lecošs kaķu dzimtas dzīvnieks, kas atgādina pumu”. Otrkārt, Apelācijas padome Puma argumentu, saskaņā ar kuru Iebildumu nodaļa bija apstiprinājusi agrāko preču zīmju reputācijas pastāvēšanu, tomēr noraidīja, pamatojoties uz to, ka Iebildumu nodaļa procesuālās ekonomijas apsvērumu dēļ faktiski apgalvoja tikai, ka izskatāmajā lietā nav jāizvērtē Puma iesniegtie pierādījumi par reputāciju, un ka vērtējums ir ticis veikts, balstoties uz pieņēmumu, ka agrākajai preču zīmei Nr. 593987 piemīt “paaugstināta atšķirtspēja”. Turpinājumā Apelācijas padome izvērtēja un noraidīja pierādījumus par agrāko preču zīmju reputāciju attiecībā uz šī sprieduma 14. punktā norādītajām precēm. Treškārt, Apelācijas padome uzskatīja, ka, pat ja tiktu pieņemts, ka agrāko preču zīmju reputācija ir jāuzskata par pierādītu, uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu balstītie iebildumi ir jānoraida, jo nav izpildīti arī pārējie nosacījumi, proti, par netaisnīgi gūta labuma no agrāko preču zīmju atšķirtspējas vai reputācijas esamību vai tām nodarītā kaitējuma esamību.
Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums
19
Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 1. aprīlī, Puma cēla prasību, lūdzot atcelt apstrīdēto lēmumu. Savas prasības pamatojumam Puma būtībā izvirzīja trīs pamatus saistībā ar, pirmkārt, tiesiskās noteiktības un labas pārvaldības principu pārkāpumu, ciktāl Apelācijas padome noraidīja pierādījumus attiecībā uz agrāko preču zīmju reputāciju un secināja, ka to reputācija nebija pierādīta, otrkārt, Regulas Nr. 207/2009 75. un 76. panta pārkāpumu, jo Apelācijas padome esot izvērtējusi pierādījumus attiecībā uz agrāko preču zīmju reputāciju, lai arī Iebildumu nodaļa šādu vērtējumu nebija veikusi, un, treškārt, minētās regulas 8. panta 5. punkta pārkāpumu.
20
Konkrētāk, attiecībā uz pirmo prasības pamatu Puma būtībā norādīja, ka Apelācijas padome, noraidot tās iesniegtos pierādījumus par agrāko preču zīmju reputāciju un neievērojot savu lēmumpieņemšanas praksi attiecībā uz šo agrāko preču zīmju reputāciju, ir pārkāpusi tiesiskās noteiktības un labas pārvaldības principus.
21
Tostarp saistībā ar Puma argumentu par to, ka Apelācijas padome neesot sniegusi pamatojumu attiecībā uz iemesliem, kādēļ šādi nav tikusi ievērota tās lēmumpieņemšanas prakse, Vispārējā tiesa atgādināja tiesību uz labu pārvaldību saturu un precizēja, ka citu pienākumu starpā tās nozīmē iestādes pienākumu pamatot savus lēmumus.
22
Tāpat tā norādīja, ka atbilstoši Tiesas judikatūrai, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes un labas pārvaldības principus, EUIPO ir jāņem vērā lēmumi, kas jau pieņemti par līdzīgiem pieteikumiem, un īpaši uzmanīgi jāizskata jautājums par to, vai ir vai nav jālemj tādā pašā veidā, un ka šo principu ievērošana tomēr ir jāsaskaņo ar tiesiskuma ievērošanu.
23
Turpinājumā, pārsūdzētā sprieduma 30. punktā, Vispārējā tiesa norādīja, ka trijos 2010. gada 20. augusta, 2010. gada 30. augusta un 2011. gada 30. maija lēmumos (turpmāk tekstā – “trīs agrākie lēmumi”) EUIPO bija secinājis, ka agrākajām preču zīmēm piemīt reputācija un ka sabiedrībai tās ir plaši zināmas. Šajā pašā punktā Vispārējā tiesa aprakstīja šo lēmumu būtisko saturu, kā arī pierādījumus, ko Puma bija iesniegusi procesos, kuru noslēgumā šie lēmumi tikuši pieņemti. Pārsūdzētā sprieduma 31. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka minētie lēmumi, uz kuriem tomēr pamatoti atsaucās Puma procesā Apelācijas padomē, netika ne izvērtēti, ne pat pieminēti apstrīdētajā lēmumā, jo Apelācijas padome vienīgi atgādināja, ka EUIPO nav saistoša tā agrākā lēmumpieņemšanas prakse.
24
Tādējādi Vispārējā tiesa uzskatīja, pirmkārt, ka trīs agrākajos lēmumos, kurus apstiprina vairāki Puma uzrādītie valsts biroju pieņemtie lēmumi, EUIPO bija konstatējis agrāko preču zīmju reputāciju un, otrkārt, ka šāds konstatējums ir faktu konstatējums, kas nav atkarīgs no reģistrācijai pieteiktās preču zīmes.
25
Līdz ar to Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 34. punktā secināja:
“[..] Ņemot vērā [..] judikatūru, saskaņā ar kuru EUIPO ir jāņem vērā jau attiecībā uz līdzīgiem pieteikumiem pieņemtie lēmumi un ar īpašu uzmanību jānoskaidro, vai ir vai nav jālemj tāpat, un ņemot vērā tā pienākumu norādīt pamatojumu, Apelācijas padome nevarēja novirzīties no EUIPO lēmumpieņemšanas prakses, nesniedzot nekādu paskaidrojumu attiecībā uz iemesliem, kuru dēļ tā uzskatīja, ka šajos lēmumos attiecībā uz agrāko preču zīmju reputāciju izdarītajiem faktu konstatējumiem nav vai vairs nav nozīmes. Proti, Apelācijas padome nekādi nekonstatē šīs reputācijas samazināšanos kopš iepriekš minētajiem nesenajiem lēmumiem, ne iespējamu šīs lēmumpieņemšanas prakses prettiesiskumu.”
26
Šajā ziņā Vispārējā tiesa noraidīja EUIPO argumentu, ka šie lēmumi nebija jāņem vērā, jo nevienam no tiem nebija pievienoti attiecīgo procesu ietvaros iesniegtie pierādījumi par agrāko preču zīmju reputāciju. Vispārējā tiesa paskaidroja, ka Apelācijas padomei, izskatot apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu, saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punkta trešo daļu ir rīcības brīvība izlemt, vai tai būtu vai nebūtu jāņem vērā papildu vai papildinoši fakti un pierādījumi, kas netika iesniegti Iebildumu nodaļas noteiktajos vai precizētajos termiņos.
27
Ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 37. punktā precizēja:
“[..] Ņemot vērā tās neseno agrāko lēmumpieņemšanas praksi, ko apstiprinājuši samērā daudzi valsts lēmumi un Vispārējās tiesas spriedums, Apelācijas padomei saskaņā ar labas pārvaldības principu [..], [ir] bijis jāprasa prasītājai iesniegt papildinošus pierādījumus par agrāko preču zīmju reputāciju, kaut vai tikai, lai tos noraidītu, kā arī tai to ļāva Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punkta trešā daļa, vai arī ir bijuši jānorāda iemesli, kuru dēļ tā uzskatīja, ka šajos agrākajos lēmumos izdarītie konstatējumi attiecībā uz agrāko preču zīmju reputāciju šajā lietā bija noraidāmi. Tas bija vēl jo vairāk nepieciešami tāpēc, ka dažos no šiem lēmumiem bija detalizēti norādīti pierādījumi, kas pamato to vērtējumu attiecībā uz agrāko preču zīmju reputāciju, kam arī [ir] bijis jāvērš uzmanība uz to pastāvēšanu.”
28
Līdz ar to Vispārējā tiesa secināja, ka EUIPO ir pārkāpis labas pārvaldības principu, tostarp savu pienākumu pamatot savus lēmumus.
29
Visbeidzot Vispārējā tiesa secināja, ka, tā kā agrāko preču zīmju reputācijas intensitāte bija jāņem vērā, veicot visaptverošu vērtējumu par kaitējuma esamību Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta izpratnē, par ko Apelācijas padome apstrīdētajā lēmumā lēma pilnības labad, šīs Apelācijas padomes pieļautajai kļūdai tiesību piemērošanā var būt izšķiroša ietekme uz iebildumu procesa iznākumu, jo Apelācijas padome nav veikusi agrāko preču zīmju reputācijas pilnīgu vērtējumu, tādējādi liedzot Vispārējai tiesai iespēju lemt par apgalvojumu par šī paša 8. panta 5. punkta pārkāpumu.
30
Tādēļ pārsūdzētā sprieduma 44. punktā Vispārējā tiesa apmierināja pirmo Puma prasības pamatu un, neizvērtējot pārējos prasības pamatus, atcēla apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to Apelācijas padome bija noraidījusi šīs sabiedrības iesniegtos iebildumus.
Lietas dalībnieku prasījumi apelācijas tiesvedībā
31
EUIPO prasījumi Tiesai ir šādi:
–
atcelt pārsūdzēto spriedumu un
–
piespriest Puma atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
32
Puma prasījumi Tiesai ir šādi:
–
noraidīt apelācijas sūdzību un
–
piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Par apelācijas sūdzību
33
Apelācijas sūdzības pamatojumam EUIPO izvirza divus pamatus, kas saistīti, pirmkārt, ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkta un labas pārvaldības principa, tos aplūkojot kopsakarā ar Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta c) apakšpunktu un Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu, pārkāpumu un, otrkārt, Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punkta un Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkta pārkāpumu.
Lietas dalībnieku argumenti
Par pirmo apelācijas sūdzības pamatu
34
Pirmais EUIPO izvirzītais pamats ir iedalāms trīs daļās.
35
Pirmā apelācijas sūdzības pamata pirmās daļas ietvaros EUIPO pārmet Vispārējai tiesai, ka tā esot pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punktu un labas pārvaldības principu. Proti, ar konstatējumu, ka Puma savu iebildumu atbalstam “pamatoti atsaucās” uz trīs agrākajiem lēmumiem, Vispārējā tiesa netieši, taču noteikti esot atzinusi, ka vispārīga un nekonkrēta atsauce uz minētajos lēmumos izdarītajiem konstatējumiem, kā arī uz pierādījumiem, ko Puma bija iesniegusi šajos agrākajos procesos, kuros bija iesaistīti atšķirīgi procesa dalībnieki, ir uzskatāma par pienācīgu reputācijas pierādījumu Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta c) apakšpunkta izpratnē.
36
EUIPO precizē, ka reputācija ir nevis fakts, kas radītu erga omnes sekas, bet gan konstatējums, kas attiecināms tikai uz konkrētā procesa dalībniekiem un izdarāms tikai minētā procesa mērķiem, un ka agrāki EUIPO lēmumi, kuros konstatēta kādas preču zīmes reputācija, paši par sevi nevar veidot reputācijas pierādījumu vēlākos procesos. Pretēji Vispārējās tiesas secinājumam atsauce uz šādiem lēmumiem tātad varot tikt interpretēta tikai kā vispārīga un nekonkrēta atsauce uz dokumentiem, kas iesniegti agrākos procesos EUIPO, un šāda atsauce nevarot tikt atzīta par pienācīgu reputācijas pierādījumu – pretējā gadījumā tiktu apdraudēts Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punktā paredzētais EUIPO neitralitātes pienākums inter partes procesos, kā arī labas pārvaldības princips. Proti, ja iebildumu iesniedzējs nav precīzi identificējis pierādījumus, uz kuriem tas vēlas pamatoties, EUIPO nevarot garantēt procesa dalībniekam, kas lūdz apzīmējumu reģistrēt kā preču zīmi, garantēt tiesības uz aizstāvību.
